1. punkts

1Programmas stratēģija: galvenie

2attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

31.1. Situācijas apraksts

4(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās,

5nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības,

6reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā

7- ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju

8labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu

9sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā

10turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 %

11ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

12īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija

13trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8

14%) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem

15gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados

16nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti

1722,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1.

18Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

19bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017.

20gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018.

21gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā -

2216,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9

23%).2

24(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir

25pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas

26mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %,

27bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā

28sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas

29vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7

30%, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto

31bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018.

32gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības

33riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 %

342018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019.

35gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2.

36Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska

37uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno

38un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā

39samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017.

40gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem,

412018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā

42tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī

43daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk

44bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā -

4517,7 %.3

46(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās

47nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas

48materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par

49situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019.

50gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4

51%).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību

52tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar

53bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds

54pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3

55%)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā

56"Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc

57mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6

58secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un

59vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019.

60gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem

61pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija

628,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem

63apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā

64mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā

65mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma

66dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt

67kredītu7.

68(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un

69pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju

70skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.

712019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522

72personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas

73personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6 512 bērniem

74(14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības

75pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010

76ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578.

771.2. Ieguldījumu nepieciešamības

78pamatojums

79(5) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna sadaļas

80"Sociālā aizsardzība un iekļaušana" apakšsadaļas

81"Cieņpilna dzīve" ir noteikts, ka sociālās iekļaušanas

82veicināšana un nabadzības apkarošana ir eiropeiskās dzīvesziņas

83pamatvērtības. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi vismaz par 15

84miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai

85sociālā atstumtība, ir svarīgi izmantot integrētu pieeju, lai

86visos dzīves posmos risinātu vajadzības un novērstu nabadzības un

87sociālās atstumtības pamatcēloņus.9

88EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

89Latviju10 (2019 Country Report - Latvia)

90secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās

91atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām

92ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta

93kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes

94ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai,

95nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības

96problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo

97palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

98(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām

99personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to

100iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas

101iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā

102sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu

103veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās

104palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko

105piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un

106finansiālajām iespējām.

107(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot

108ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un

109individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un

110juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu

111nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir

112izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās

113aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

114gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem -

115pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko

116ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski

117nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un

118neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības

119sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi

120saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi

121sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES

122dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga,

123stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem

124uzdevumiem:

125- vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri

126un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

127- ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu

128iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt

129sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli

130ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā

131sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji

132papildinoša.

133(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba

134tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto

135pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus

136rādītājus:

137- valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības

138risku vismaz par 20 %;

139- līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem

140trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

141- jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav

142mazāks kā 40 %.

143(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu

144"Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

145likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un

146trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie

147soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

148pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē

149(skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo

150atbalsta shēmu atšifrējums").

151(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk

152pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme

153sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

154(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā

155apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras

156ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena

157"Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.11

158Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj

159zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju,

160atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu

161pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas

162izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību

163neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz

164iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās

165problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā

166un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1671.3. Iepriekšējo gadu pieredze

168(12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP

169darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās

170palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada

171plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma

172rezultāti liecina, ka:

173- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

174sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes

175situācijā;

176- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

177atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta

178slogu;

179- EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste

180tajos ir pamatā apmierinoša;

181- Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis

182augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju

183vajadzībām;

184- EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

185- EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa

186grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1871.4. Plānotie risinājumi, plānotā

188atbalsta pamatojums

189(13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt

190šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

191• nenodrošinātība ar pārtiku;

192• pamata materiālā nenodrošinātība.

193Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks

194apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai

195organizēšanu.

196(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro

197pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs

198nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma

199tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to

200ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli

201saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās

202higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek

203līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka

204veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai

205individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt

206par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un

207apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu

208infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram,

2092020. gadā COVID-19 infekcijas izplatības laikā.

210(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā

211sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas

212ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3.

213sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts

214secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī

215vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda,

216kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu

217mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves

218apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo

219higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos

220materiālus.

221(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu

222izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu

223plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti,

224ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā

225ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī

226trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2

227gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un

228nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem

229pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu

230apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces,

231piemēram, autiņbiksītes.

232(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls,

233kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet

234to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai

235(piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus

236izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu

237savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem

238ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma

239stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

240(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā

241visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020.

242gada pavasarī COVID-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī

243bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā

244nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un

245maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā

24665+ bija tikai 2 %). Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes

247situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir

248atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai

249bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts

250ir ļoti būtisks.

251(19) Vērā ņemama arī ģeopolitiskā situācijas attīstība, kuras

252ietekmē īsā laikā var tikt pieņemti normatīvie akti par atbalsta

253sniegšanu citām mērķa grupām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

254Padomes 2022. gada 6. aprīļa regulu (ES) 2022/562., ar ko groza

255Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz

256kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP ietvaros

257var tikt risinātas migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas

258Federācijas militārā agresija. Saskaņā ar Ukrainas

259civiliedzīvotāju atbalsta likumu EAFVP atbalsts ir pieejams

260Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri

261nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā

262konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. Šādas

263situācijas ietekmē strauji var tikt paplašināta Programmas mērķa

264grupa, mainīta tās struktūra pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm,

265izrietoši palielināts kopējā sniedzamā atbalsta apjoms un

266mainītas atbalsta veidu proporcijas. Tādēļ Programmas īstenošanā

267svarīgi paredzēt elastīgus nosacījumus iepirkumu līgumos noteiktā

268plānotā atbalsta komplektu apjoma palielināšanai vai citām

269izmaiņām.

270(20) Programmai piešķirts kopējais finansējums 68 675 560 EUR,

271tajā skaitā 59 894 004 EUR ES līdzfinansējums (90 %) un 6 654 890

272EUR valsts budžeta finansējums (10 %). Ņemot vērā, ka valsts

273ieguldījums programmā nevar būt lielāks par 10 %, tiks

274nodrošināts papildu atbalsts tāda paša veida pasākumiem ārpus

275programmas no valsts budžeta (2 126 666 EUR).

276Kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu

277indikatīvi 47,2 tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

278- 27,2 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir

279pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma

280ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

281- 20 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar

282bērniem.

283Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk.

284gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata

285materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm

286un mācību piederumiem - 25 %.

287(21) Lai īstenotu Programmas mērķi LM sagatavos Programmas

288vidusposma pārskatu atbilstoši regulas 2021/1060 18. pantam, tai

289skaitā pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi,

290COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas

291apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos Latvijai, kā arī

292pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam 2026.-2027.

293gadā. Līdz 2025. gada 1. martam Ministru kabinetā tiks iesniegts

294informatīvais ziņojums "Par ESF+ programmas īstenošanas

295finansēšanu 2026.-2027. gadā".

2961.5. Programmas īstenošanas

297pamatprincipi

298(22) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi:

299informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība,

300vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma,

301dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

302invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ. Pārtikas atbalsts un

303pamata materiālā palīdzība, kā arī papildpasākumi būs pieejami

304visiem cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, neatkarīgi no viņu

305dzīvesvietas, tostarp tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Programmas

306īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un

307pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī

308nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

309(23) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks

310iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par

311patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un

312vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma

313samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura

314nosacījumiem.

315(24) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir

316izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības

317programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības

318organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un

319IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta

320uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība

321izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to

322uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā

323arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta

324noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas

325novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un

326ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu

327daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta

328apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no

329atbalsta veidošanos.

330(25) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks

331piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu

332nosacījumos iekļaujot prasības:

3331) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai

334iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai

335iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai

336izmantošanai;

3372) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes

338laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta

339izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes

340samazināšanu u.c.

341(26) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

3421) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības

343vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

3442) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi

345draudzīgas u.c.

3461.6. Programmas nosacījumu

347elastība

348(27) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala

349saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras

350izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta

351veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

352(28) Mainoties sociāli ekonomiskajai, situācijai ir iespējamas

353izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta

354sniegšanas organizācijā.

3551.7. Papildināmība ar citām

356aktivitātēm

357(29) ESF+ līdzfinansētā "Eiropas Savienības kohēzijas

358politikas programma 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus

359SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām

360personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa,

361piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu,

362migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko

363integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un

364sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu

365darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un

366nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu

367piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo

368ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai

369sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp

370vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

371(30) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī

372plānotais "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

3732021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba

374efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai,

375piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās

376kompetences pilnveides mācību programmu.

377(31) Latvijas ANM plānā ir ietvertas vairākas reformas un

378investīcijas, kas veicina sociālo iekļaušanu un sniegs labumu

379Programmas mērķgrupai. Tas atbalsta administratīvās teritoriālās

380reformas īstenošanu, veselības aprūpes reformu, kā arī minimālo

381ienākumu reformu (ikgadējās indeksācijas ieviešana). ANM

382atbalstīs aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un palīdzēs

383samazināt digitālo plaisu izglītībā, nodrošinot skolēniem IKT

384aprīkojumu tālmācībai. ANM plāns papildinās programmu ar

385ieguldījumiem ēku pieejamībā, ilgtermiņa aprūpē vecāka gadagājuma

386cilvēkiem. ANM atbalstīs arī slimnīcu infrastruktūru un jauna

387personāla atalgojuma modeļa izstrādi, papildinot vairāku fondu

388ieguldījumus pieejamā veselības aprūpē. Visi šie ieguldījumi

389galvenokārt ir paredzēti visneaizsargātākajām personām, kuras būs

390tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību

391Programmas ietvaros, atkarībā no ģimenes sastāva un īpašajām

392vajadzībām.

393(32) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus

394Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai

395novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar

396citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un

397Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta

398citas darbības programmas.

399(33) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju

400uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par

401"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

4022021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem

403un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami

404tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta

405gala saņēmējus.

4061.8. Izaicinājumi administratīvajai

407kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

408(34) 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

409Latviju12 iekļauti kohēzijas politikas efektīvas

410īstenošanas faktori, tostarp attiecībā uz administratīvās

411kapacitātes stiprināšanu, efektīviem pasākumiem interešu

412konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanai un problēmas

413risināšanai, vienkāršotām prasībām un īsākām procedūrām ES

414līdzekļu apguvē, uzlabotu publiskā iepirkuma sniegumu u.c.

415(35) Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Programmas

416uzsākšanai un īstenošanai ir kvalitatīvi izveidota institucionālā

417sistēma. 2021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas

418institucionālā sistēma izveidota, balstoties uz efektīvu EAFVP

4192014.-2020. gada plānošanas perioda institucionālās sistēmas

420modeli. Šādai pēctecībai ir ievērojami ieguvumi - nav vajadzīgi

421būtiski pielāgojumi un var sākt darbu uz jau izveidotās vadības

422un kontroles sistēmas pamata, nav nepieciešami būtiski

423ieguldījumi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, jo

424Programmas vadībā un uzraudzībā turpina strādāt administratīvais

425personāls ar iepriekšējā plānošanas periodā gūto bagātīgo

426pieredzi un zināšanām, kas papildinātas dažādās apmācībās un

427kursos, kā arī EK rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un

428ekspertu grupās. Ņemot vērā iepriekš gūtās mācības, ir

429izveidojusies sapratne par nepieciešamiem elementiem vadības un

430kontroles sistēmas pilnveidošanai un vienkāršošanai, kā arī

431risku, tostarp interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska,

432efektīvai pārvaldībai. Turklāt, pārņemot esošo vadības un

433kontroles sistēmu, tās akreditācija nav nepieciešama. Tādējādi

434tas rada iespēju uzsākt Programmas īstenošanu savlaicīgi un

435iespējami elastīgi. Informācija par paredzēto Programmas

436institucionālo sistēmu, tās priekšrocībām un izaicinājumiem ir

437detalizēti atspoguļota LM Informatīvajā ziņojumā "Par

438Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības

439mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldību un

440īstenošanu Latvijā"13.

441(36) Vienlaikus Programmas plānošanā un īstenošanā tiks

442turpināta EAFVP darbības programmas 2014.-2020. gadā ietvaros

443izveidojusies sadarbība ar KDG, kuras sastāvā ir pilsoniskās

444sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu

445pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju

446pārstāvji.

4471.9. Cita informācija

448(37) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam

449atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits

450pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem

451komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c.

452Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to

453izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO

454kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām.

455Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas

456teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas

457preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to

458saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

4591. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

460Politikas

461mērķis

462Konkrēts

463mērķis

464Pamatojums

465(kopsavilkums)