1. pants

Programmas stratēģija: galvenie

attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Situācijas apraksts

(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās,

nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības,

reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā

- ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju

labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu

sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā

turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 %

ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija

trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8

%) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem

gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados

nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti

22,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1.

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017.

gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018.

gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā -

16,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9

%).2

(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir

pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas

mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %,

bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā

sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas

vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7

%, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto

bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018.

gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības

riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 %

2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019.

gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2.

Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska

uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno

un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā

samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017.

gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem,

2018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā

tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī

daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk

bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā -

17,7 %.3

(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās

nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas

materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par

situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019.

gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4

%).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību

tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar

bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds

pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3

%)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā

"Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc

mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6

secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un

vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019.

gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem

pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija

8,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem

apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā

mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā

mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma

dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt

kredītu7.

(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un

pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju

skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.

2019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522

personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas

personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6 512 bērniem

(14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības

pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010

ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578.

1.2. Ieguldījumu nepieciešamības

pamatojums

(5) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna sadaļas

"Sociālā aizsardzība un iekļaušana" apakšsadaļas

"Cieņpilna dzīve" ir noteikts, ka sociālās iekļaušanas

veicināšana un nabadzības apkarošana ir eiropeiskās dzīvesziņas

pamatvērtības. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi vismaz par 15

miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai

sociālā atstumtība, ir svarīgi izmantot integrētu pieeju, lai

visos dzīves posmos risinātu vajadzības un novērstu nabadzības un

sociālās atstumtības pamatcēloņus.9

EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

Latviju10 (2019 Country Report - Latvia)

secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās

atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām

ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta

kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes

ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai,

nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības

problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo

palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām

personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to

iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas

iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā

sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu

veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās

palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko

piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un

finansiālajām iespējām.

(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot

ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un

individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un

juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu

nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir

izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem -

pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko

ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski

nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un

neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības

sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi

saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi

sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES

dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga,

stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem

uzdevumiem:

- vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri

un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

- ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu

iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt

sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli

ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā

sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji

papildinoša.

(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba

tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto

pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus

rādītājus:

- valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības

risku vismaz par 20 %;

- līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem

trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

- jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav

mazāks kā 40 %.

(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu

"Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un

trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie

soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē

(skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo

atbalsta shēmu atšifrējums").

(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk

pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme

sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā

apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras

ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena

"Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.11

Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj

zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju,

atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu

pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas

izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību

neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz

iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās

problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā

un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1.3. Iepriekšējo gadu pieredze

(12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP

darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās

palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada

plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma

rezultāti liecina, ka:

- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes

situācijā;

- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta

slogu;

- EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste

tajos ir pamatā apmierinoša;

- Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis

augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju

vajadzībām;

- EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

- EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa

grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1.4. Plānotie risinājumi, plānotā

atbalsta pamatojums

(13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt

šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

• nenodrošinātība ar pārtiku;

• pamata materiālā nenodrošinātība.

Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks

apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai

organizēšanu.

(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro

pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs

nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma

tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to

ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli

saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās

higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek

līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka

veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai

individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt

par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un

apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu

infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram,

2020. gadā COVID-19 infekcijas izplatības laikā.

(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā

sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas

ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3.

sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts

secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī

vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda,

kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu

mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves

apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo

higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos

materiālus.

(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu

izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu

plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti,

ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā

ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī

trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2

gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un

nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem

pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu

apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces,

piemēram, autiņbiksītes.

(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls,

kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet

to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai

(piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus

izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu

savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem

ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma

stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā

visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020.

gada pavasarī COVID-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī

bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā

nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un

maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā

65+ bija tikai 2 %). Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes

situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir

atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai

bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts

ir ļoti būtisks.

(19) Vērā ņemama arī ģeopolitiskā situācijas attīstība, kuras

ietekmē īsā laikā var tikt pieņemti normatīvie akti par atbalsta

sniegšanu citām mērķa grupām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2022. gada 6. aprīļa regulu (ES) 2022/562., ar ko groza

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz

kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP ietvaros

var tikt risinātas migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas

Federācijas militārā agresija. Saskaņā ar Ukrainas

civiliedzīvotāju atbalsta likumu EAFVP atbalsts ir pieejams

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri

nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā

konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. Šādas

situācijas ietekmē strauji var tikt paplašināta Programmas mērķa

grupa, mainīta tās struktūra pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm,

izrietoši palielināts kopējā sniedzamā atbalsta apjoms un

mainītas atbalsta veidu proporcijas. Tādēļ Programmas īstenošanā

svarīgi paredzēt elastīgus nosacījumus iepirkumu līgumos noteiktā

plānotā atbalsta komplektu apjoma palielināšanai vai citām

izmaiņām.

(20) Programmai piešķirts kopējais finansējums 68 675 560 EUR,

tajā skaitā 59 894 004 EUR ES līdzfinansējums (90 %) un 6 654 890

EUR valsts budžeta finansējums (10 %). Ņemot vērā, ka valsts

ieguldījums programmā nevar būt lielāks par 10 %, tiks

nodrošināts papildu atbalsts tāda paša veida pasākumiem ārpus

programmas no valsts budžeta (2 126 666 EUR).

Kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu

indikatīvi 47,2 tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

- 27,2 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir

pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma

ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

- 20 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar

bērniem.

Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk.

gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata

materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm

un mācību piederumiem - 25 %.

(21) Lai īstenotu Programmas mērķi LM sagatavos Programmas

vidusposma pārskatu atbilstoši regulas 2021/1060 18. pantam, tai

skaitā pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi,

COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas

apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos Latvijai, kā arī

pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam 2026.-2027.

gadā. Līdz 2025. gada 1. martam Ministru kabinetā tiks iesniegts

informatīvais ziņojums "Par ESF+ programmas īstenošanas

finansēšanu 2026.-2027. gadā".

1.5. Programmas īstenošanas

pamatprincipi

(22) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi:

informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība,

vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma,

dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ. Pārtikas atbalsts un

pamata materiālā palīdzība, kā arī papildpasākumi būs pieejami

visiem cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, neatkarīgi no viņu

dzīvesvietas, tostarp tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Programmas

īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un

pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī

nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

(23) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks

iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par

patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un

vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma

samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura

nosacījumiem.

(24) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir

izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības

programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības

organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un

IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta

uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība

izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to

uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā

arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta

noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas

novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un

ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu

daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta

apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no

atbalsta veidošanos.

(25) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks

piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu

nosacījumos iekļaujot prasības:

1) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai

iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai

iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai

izmantošanai;

2) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes

laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta

izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes

samazināšanu u.c.

(26) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

1) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības

vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

2) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi

draudzīgas u.c.

1.6. Programmas nosacījumu

elastība

(27) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala

saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras

izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta

veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

(28) Mainoties sociāli ekonomiskajai, situācijai ir iespējamas

izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta

sniegšanas organizācijā.

1.7. Papildināmība ar citām

aktivitātēm

(29) ESF+ līdzfinansētā "Eiropas Savienības kohēzijas

politikas programma 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus

SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām

personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa,

piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu,

migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko

integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un

sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu

darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un

nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu

piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo

ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai

sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp

vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

(30) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī

plānotais "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

2021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba

efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai,

piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās

kompetences pilnveides mācību programmu.

(31) Latvijas ANM plānā ir ietvertas vairākas reformas un

investīcijas, kas veicina sociālo iekļaušanu un sniegs labumu

Programmas mērķgrupai. Tas atbalsta administratīvās teritoriālās

reformas īstenošanu, veselības aprūpes reformu, kā arī minimālo

ienākumu reformu (ikgadējās indeksācijas ieviešana). ANM

atbalstīs aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un palīdzēs

samazināt digitālo plaisu izglītībā, nodrošinot skolēniem IKT

aprīkojumu tālmācībai. ANM plāns papildinās programmu ar

ieguldījumiem ēku pieejamībā, ilgtermiņa aprūpē vecāka gadagājuma

cilvēkiem. ANM atbalstīs arī slimnīcu infrastruktūru un jauna

personāla atalgojuma modeļa izstrādi, papildinot vairāku fondu

ieguldījumus pieejamā veselības aprūpē. Visi šie ieguldījumi

galvenokārt ir paredzēti visneaizsargātākajām personām, kuras būs

tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību

Programmas ietvaros, atkarībā no ģimenes sastāva un īpašajām

vajadzībām.

(32) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus

Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai

novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar

citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un

Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta

citas darbības programmas.

(33) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju

uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par

"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

2021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem

un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami

tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta

gala saņēmējus.

1.8. Izaicinājumi administratīvajai

kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

(34) 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

Latviju12 iekļauti kohēzijas politikas efektīvas

īstenošanas faktori, tostarp attiecībā uz administratīvās

kapacitātes stiprināšanu, efektīviem pasākumiem interešu

konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanai un problēmas

risināšanai, vienkāršotām prasībām un īsākām procedūrām ES

līdzekļu apguvē, uzlabotu publiskā iepirkuma sniegumu u.c.

(35) Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Programmas

uzsākšanai un īstenošanai ir kvalitatīvi izveidota institucionālā

sistēma. 2021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas

institucionālā sistēma izveidota, balstoties uz efektīvu EAFVP

2014.-2020. gada plānošanas perioda institucionālās sistēmas

modeli. Šādai pēctecībai ir ievērojami ieguvumi - nav vajadzīgi

būtiski pielāgojumi un var sākt darbu uz jau izveidotās vadības

un kontroles sistēmas pamata, nav nepieciešami būtiski

ieguldījumi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, jo

Programmas vadībā un uzraudzībā turpina strādāt administratīvais

personāls ar iepriekšējā plānošanas periodā gūto bagātīgo

pieredzi un zināšanām, kas papildinātas dažādās apmācībās un

kursos, kā arī EK rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un

ekspertu grupās. Ņemot vērā iepriekš gūtās mācības, ir

izveidojusies sapratne par nepieciešamiem elementiem vadības un

kontroles sistēmas pilnveidošanai un vienkāršošanai, kā arī

risku, tostarp interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska,

efektīvai pārvaldībai. Turklāt, pārņemot esošo vadības un

kontroles sistēmu, tās akreditācija nav nepieciešama. Tādējādi

tas rada iespēju uzsākt Programmas īstenošanu savlaicīgi un

iespējami elastīgi. Informācija par paredzēto Programmas

institucionālo sistēmu, tās priekšrocībām un izaicinājumiem ir

detalizēti atspoguļota LM Informatīvajā ziņojumā "Par

Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības

mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldību un

īstenošanu Latvijā"13.

(36) Vienlaikus Programmas plānošanā un īstenošanā tiks

turpināta EAFVP darbības programmas 2014.-2020. gadā ietvaros

izveidojusies sadarbība ar KDG, kuras sastāvā ir pilsoniskās

sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu

pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju

pārstāvji.

1.9. Cita informācija

(37) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam

atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits

pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem

komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c.

Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to

izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO

kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām.

Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas

teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas

preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to

saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

1. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

Politikas

mērķis

Konkrēts

mērķis

Pamatojums

(kopsavilkums)