Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam"

1Programmas stratēģija: galvenie

2attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

31.1. Situācijas apraksts

4(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās,

5nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības,

6reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā

7- ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju

8labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu

9sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā

10turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 %

11ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

12īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija

13trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8

14%) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem

15gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados

16nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti

1722,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1.

18Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

19bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017.

20gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018.

21gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā -

2216,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9

23%).2

24(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir

25pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas

26mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %,

27bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā

28sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas

29vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7

30%, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto

31bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018.

32gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības

33riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 %

342018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019.

35gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2.

36Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska

37uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno

38un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā

39samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017.

40gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem,

412018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā

42tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī

43daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk

44bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā -

4517,7 %.3

46(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās

47nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas

48materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par

49situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019.

50gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4

51%).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību

52tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar

53bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds

54pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3

55%)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā

56"Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc

57mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6

58secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un

59vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019.

60gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem

61pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija

628,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem

63apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā

64mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā

65mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma

66dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt

67kredītu7.

68(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un

69pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju

70skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.

712019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522

72personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas

73personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6 512 bērniem

74(14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības

75pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010

76ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578.

771.2. Ieguldījumu nepieciešamības

78pamatojums

79(5) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna sadaļas

80"Sociālā aizsardzība un iekļaušana" apakšsadaļas

81"Cieņpilna dzīve" ir noteikts, ka sociālās iekļaušanas

82veicināšana un nabadzības apkarošana ir eiropeiskās dzīvesziņas

83pamatvērtības. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi vismaz par 15

84miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai

85sociālā atstumtība, ir svarīgi izmantot integrētu pieeju, lai

86visos dzīves posmos risinātu vajadzības un novērstu nabadzības un

87sociālās atstumtības pamatcēloņus.9

88EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

89Latviju10 (2019 Country Report - Latvia)

90secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās

91atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām

92ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta

93kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes

94ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai,

95nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības

96problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo

97palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

98(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām

99personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to

100iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas

101iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā

102sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu

103veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās

104palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko

105piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un

106finansiālajām iespējām.

107(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot

108ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un

109individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un

110juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu

111nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir

112izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās

113aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

114gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem -

115pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko

116ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski

117nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un

118neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības

119sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi

120saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi

121sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES

122dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga,

123stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem

124uzdevumiem:

125- vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri

126un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

127- ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu

128iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt

129sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli

130ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā

131sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji

132papildinoša.

133(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba

134tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto

135pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus

136rādītājus:

137- valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības

138risku vismaz par 20 %;

139- līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem

140trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

141- jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav

142mazāks kā 40 %.

143(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu

144"Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

145likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un

146trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie

147soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

148pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē

149(skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo

150atbalsta shēmu atšifrējums").

151(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk

152pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme

153sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

154(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā

155apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras

156ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena

157"Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.11

158Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj

159zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju,

160atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu

161pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas

162izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību

163neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz

164iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās

165problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā

166un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1671.3. Iepriekšējo gadu pieredze

168(12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP

169darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās

170palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada

171plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma

172rezultāti liecina, ka:

173- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

174sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes

175situācijā;

176- EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

177atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta

178slogu;

179- EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste

180tajos ir pamatā apmierinoša;

181- Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis

182augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju

183vajadzībām;

184- EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

185- EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa

186grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1871.4. Plānotie risinājumi, plānotā

188atbalsta pamatojums

189(13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt

190šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

191• nenodrošinātība ar pārtiku;

192• pamata materiālā nenodrošinātība.

193Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks

194apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai

195organizēšanu.

196(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro

197pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs

198nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma

199tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to

200ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli

201saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās

202higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek

203līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka

204veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai

205individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt

206par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un

207apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu

208infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram,

2092020. gadā COVID-19 infekcijas izplatības laikā.

210(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā

211sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas

212ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3.

213sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts

214secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī

215vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda,

216kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu

217mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves

218apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo

219higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos

220materiālus.

221(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu

222izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu

223plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti,

224ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā

225ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī

226trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2

227gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un

228nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem

229pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu

230apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces,

231piemēram, autiņbiksītes.

232(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls,

233kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet

234to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai

235(piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus

236izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu

237savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem

238ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma

239stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

240(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā

241visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020.

242gada pavasarī COVID-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī

243bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā

244nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un

245maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā

24665+ bija tikai 2 %). Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes

247situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir

248atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai

249bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts

250ir ļoti būtisks.

251(19) Vērā ņemama arī ģeopolitiskā situācijas attīstība, kuras

252ietekmē īsā laikā var tikt pieņemti normatīvie akti par atbalsta

253sniegšanu citām mērķa grupām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

254Padomes 2022. gada 6. aprīļa regulu (ES) 2022/562., ar ko groza

255Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz

256kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP ietvaros

257var tikt risinātas migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas

258Federācijas militārā agresija. Saskaņā ar Ukrainas

259civiliedzīvotāju atbalsta likumu EAFVP atbalsts ir pieejams

260Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri

261nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā

262konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. Šādas

263situācijas ietekmē strauji var tikt paplašināta Programmas mērķa

264grupa, mainīta tās struktūra pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm,

265izrietoši palielināts kopējā sniedzamā atbalsta apjoms un

266mainītas atbalsta veidu proporcijas. Tādēļ Programmas īstenošanā

267svarīgi paredzēt elastīgus nosacījumus iepirkumu līgumos noteiktā

268plānotā atbalsta komplektu apjoma palielināšanai vai citām

269izmaiņām.

270(20) Programmai piešķirts kopējais finansējums 68 675 560 EUR,

271tajā skaitā 59 894 004 EUR ES līdzfinansējums (90 %) un 6 654 890

272EUR valsts budžeta finansējums (10 %). Ņemot vērā, ka valsts

273ieguldījums programmā nevar būt lielāks par 10 %, tiks

274nodrošināts papildu atbalsts tāda paša veida pasākumiem ārpus

275programmas no valsts budžeta (2 126 666 EUR).

276Kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu

277indikatīvi 47,2 tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

278- 27,2 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir

279pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma

280ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

281- 20 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar

282bērniem.

283Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk.

284gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata

285materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm

286un mācību piederumiem - 25 %.

287(21) Lai īstenotu Programmas mērķi LM sagatavos Programmas

288vidusposma pārskatu atbilstoši regulas 2021/1060 18. pantam, tai

289skaitā pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi,

290COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas

291apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos Latvijai, kā arī

292pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam 2026.-2027.

293gadā. Līdz 2025. gada 1. martam Ministru kabinetā tiks iesniegts

294informatīvais ziņojums "Par ESF+ programmas īstenošanas

295finansēšanu 2026.-2027. gadā".

2961.5. Programmas īstenošanas

297pamatprincipi

298(22) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi:

299informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība,

300vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma,

301dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

302invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ. Pārtikas atbalsts un

303pamata materiālā palīdzība, kā arī papildpasākumi būs pieejami

304visiem cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, neatkarīgi no viņu

305dzīvesvietas, tostarp tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Programmas

306īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un

307pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī

308nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

309(23) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks

310iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par

311patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un

312vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma

313samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura

314nosacījumiem.

315(24) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir

316izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības

317programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības

318organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un

319IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta

320uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība

321izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to

322uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā

323arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta

324noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas

325novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un

326ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu

327daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta

328apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no

329atbalsta veidošanos.

330(25) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks

331piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu

332nosacījumos iekļaujot prasības:

3331) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai

334iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai

335iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai

336izmantošanai;

3372) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes

338laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta

339izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes

340samazināšanu u.c.

341(26) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

3421) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības

343vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

3442) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi

345draudzīgas u.c.

3461.6. Programmas nosacījumu

347elastība

348(27) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala

349saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras

350izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta

351veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

352(28) Mainoties sociāli ekonomiskajai, situācijai ir iespējamas

353izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta

354sniegšanas organizācijā.

3551.7. Papildināmība ar citām

356aktivitātēm

357(29) ESF+ līdzfinansētā "Eiropas Savienības kohēzijas

358politikas programma 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus

359SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām

360personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa,

361piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu,

362migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko

363integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un

364sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu

365darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un

366nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu

367piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo

368ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai

369sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp

370vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

371(30) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī

372plānotais "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

3732021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba

374efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai,

375piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās

376kompetences pilnveides mācību programmu.

377(31) Latvijas ANM plānā ir ietvertas vairākas reformas un

378investīcijas, kas veicina sociālo iekļaušanu un sniegs labumu

379Programmas mērķgrupai. Tas atbalsta administratīvās teritoriālās

380reformas īstenošanu, veselības aprūpes reformu, kā arī minimālo

381ienākumu reformu (ikgadējās indeksācijas ieviešana). ANM

382atbalstīs aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un palīdzēs

383samazināt digitālo plaisu izglītībā, nodrošinot skolēniem IKT

384aprīkojumu tālmācībai. ANM plāns papildinās programmu ar

385ieguldījumiem ēku pieejamībā, ilgtermiņa aprūpē vecāka gadagājuma

386cilvēkiem. ANM atbalstīs arī slimnīcu infrastruktūru un jauna

387personāla atalgojuma modeļa izstrādi, papildinot vairāku fondu

388ieguldījumus pieejamā veselības aprūpē. Visi šie ieguldījumi

389galvenokārt ir paredzēti visneaizsargātākajām personām, kuras būs

390tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību

391Programmas ietvaros, atkarībā no ģimenes sastāva un īpašajām

392vajadzībām.

393(32) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus

394Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai

395novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar

396citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un

397Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta

398citas darbības programmas.

399(33) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju

400uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par

401"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

4022021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem

403un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami

404tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta

405gala saņēmējus.

4061.8. Izaicinājumi administratīvajai

407kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

408(34) 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

409Latviju12 iekļauti kohēzijas politikas efektīvas

410īstenošanas faktori, tostarp attiecībā uz administratīvās

411kapacitātes stiprināšanu, efektīviem pasākumiem interešu

412konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanai un problēmas

413risināšanai, vienkāršotām prasībām un īsākām procedūrām ES

414līdzekļu apguvē, uzlabotu publiskā iepirkuma sniegumu u.c.

415(35) Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Programmas

416uzsākšanai un īstenošanai ir kvalitatīvi izveidota institucionālā

417sistēma. 2021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas

418institucionālā sistēma izveidota, balstoties uz efektīvu EAFVP

4192014.-2020. gada plānošanas perioda institucionālās sistēmas

420modeli. Šādai pēctecībai ir ievērojami ieguvumi - nav vajadzīgi

421būtiski pielāgojumi un var sākt darbu uz jau izveidotās vadības

422un kontroles sistēmas pamata, nav nepieciešami būtiski

423ieguldījumi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, jo

424Programmas vadībā un uzraudzībā turpina strādāt administratīvais

425personāls ar iepriekšējā plānošanas periodā gūto bagātīgo

426pieredzi un zināšanām, kas papildinātas dažādās apmācībās un

427kursos, kā arī EK rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un

428ekspertu grupās. Ņemot vērā iepriekš gūtās mācības, ir

429izveidojusies sapratne par nepieciešamiem elementiem vadības un

430kontroles sistēmas pilnveidošanai un vienkāršošanai, kā arī

431risku, tostarp interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska,

432efektīvai pārvaldībai. Turklāt, pārņemot esošo vadības un

433kontroles sistēmu, tās akreditācija nav nepieciešama. Tādējādi

434tas rada iespēju uzsākt Programmas īstenošanu savlaicīgi un

435iespējami elastīgi. Informācija par paredzēto Programmas

436institucionālo sistēmu, tās priekšrocībām un izaicinājumiem ir

437detalizēti atspoguļota LM Informatīvajā ziņojumā "Par

438Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības

439mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldību un

440īstenošanu Latvijā"13.

441(36) Vienlaikus Programmas plānošanā un īstenošanā tiks

442turpināta EAFVP darbības programmas 2014.-2020. gadā ietvaros

443izveidojusies sadarbība ar KDG, kuras sastāvā ir pilsoniskās

444sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu

445pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju

446pārstāvji.

4471.9. Cita informācija

448(37) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam

449atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits

450pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem

451komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c.

452Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to

453izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO

454kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām.

455Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas

456teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas

457preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to

458saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

4591. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

460Politikas

461mērķis

462Konkrēts

463mērķis

464Pamatojums

465(kopsavilkums)

1Prioritātes

22.1. Prioritātes, izņemot tehnisko

3palīdzību

42.1.1. Prioritāte: 01.

5Prioritāte, kas veltīta atbalstam vistrūcīgākajām personām

6saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta

71. punkta "m" apakšpunktā (Atbalsts vistrūcīgākajām

8personām saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas

94. panta 1. punkta "m" apakšpunktā (ESO.4.13))

102.1.1.2. Konkrētais mērķis:

11ESO4.13. Materiālās nenodrošinātības mazināšana

122.1.1.2.1. Fondu intervences:

13Atbalsta veidi

14(38) Programmas ietvaros zemu ienākumu mājsaimniecībām tiks

15nodrošināts atbalsts:

161) personām bez vecuma ierobežojuma - pārtikas komplekti un

17gatavās maltītes, kā arī higiēnas un saimniecības preču

18komplekti;

192) mājsaimniecībām ar bērniem līdz diviem gadiem - papildu

20pārtikas komplekti un higiēnas preces zīdaiņiem un maziem

21bērniem;

223) mājsaimniecībām ar skolas vecuma bērniem no pieciem līdz 16

23gadiem - individuālie mācību piederumi.

24(39) SIF organizēs preču iegādi jau nokomplektētos iepakojumos

25(turpmāk - atbalsta komplekti). Līgumā ar izvēlēto piegādātāju

26tiks paredzēta atbalsta komplektu nogādāšana uz PO uzglabāšanas

27vietām.

28(40) PO nodrošinās atbalsta komplektu un gatavo maltīšu

29izdalīšanu visā Latvijā - indikatīvi 450 vietās. Piegādātājs

30nodrošinās atbalsta komplektu nogādāšanu līdz katrai no izdales

31vietām. Netiek izslēgti gadījumi, kad PO var organizēt atbalsta

32komplektu tālāku transportēšanu uz citām vietām. Atbalsta izdali

33PO var veikt šādos veidos:

341) izdales vietā - higiēnas prasībām atbilstošās telpās;

352) PO pati vai sadarbībā ar sociālo dienestu var atbalstu

36nogādāt atbalsta gala saņēmēju dzīvesvietā, ja personu nokļūšana

37izdales vietā ir apgrūtināta;

383) PO vai tās sadarbības organizācijas - zupas virtuves var

39nodrošināt iespējas ēšanai uz vietas vai maltītes līdzi

40ņemšanai.

41(41) Vienlaikus tiks nodrošināta iespēja piedalīties

42papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai. PO izvērtē

43mājsaimniecības vajadzības un piedāvā tai iespēju brīvprātīgi

44piedalīties informatīvajos, neformāli izglītōjošajos un

45socializēšanas pasākumos, kā arī saņemt individuālās

46konsultācijas vai piedalīties atbalsta vai pašpalīdzības grupās.

47PO nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo

48atstumtību, kā arī veicina personu patstāvību savu sociālo

49problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu

50risināšanā ilgtermiņā. Balstoties uz 2014.-2020. gada

51programmešanas perioda pieredzi, ir paredzēts, ka papildpasākumos

52piedalīsies apmēram 10 % personu no kopējā gala atbalsta saņēmēju

53skaita.

54(42) Papildpasākumi tiks organizeti visā valstī. Tie saturiski

55var atšķirties, ņemot vērā PO rīcībā esošos resursus, atbalsta

56saņēmēju vajadzības, reģionu īpatnības un lauku un pilsētu

57atšķirības. PO papildpasākumus īsteno pati vai slēdzot līgumu ar

58pakalpojumu sniedzēju.

59Galvenās mērķgrupas

60(43) Mērķa grupa ir personas zemu ienākumu mājsaimniecībās,

61īpaši tās, kuru locekļi nevar vai kuriem ir apgrūtinātas iespējas

62mainīt savu situāciju.

63(44) Nosacījumi mājsaimniecības ienākumu sliekšņu noteikšanai

64tiks iekļauti MK noteikumos, pēc iespējas izmantojot jau

65darbojošos mehānismus, konsultējoties ar KDG.

66(45) MK noteikumi ir sasaistē ar sociālās aizsardzības

67normatīvo regulējumu Latvijā. Tam mainoties, veicamas arī

68izmaiņas Programmas īstenošanas nosacījumos saistībā ar iespēju

69mērķa grupai izmantot savas sociālās tiesības saņemt

70atbalstu.

71(46) Atbalsta gala saņēmēji ir mājsaimniecības, kurām

72pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu par

73tās:

74- atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam;

75- nonākšanu krīzes situacijā.

76Zupas virtuvēs gatavo maltīšu saņemšanai iepriekš minēto

77izziņu uzrādīšana nav nepieciešama.

78Valstu un reģionālo atbalsta shēmu

79atšifrējums

80(47) Sociālās drošības sistēmu14 Latvijā veido:

81sociālā apdrošināšana15, valsts sociālie

82pabalsti16 un pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti

83un sociālie pakalpojumi17. Atbalsta sniegšana

84iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir skatāma kompleksi. Valsts

85un pašvaldību atbalsta mehānismi ir savstarpēji papildinoši un

86veido solidāru pieeju labklājības nodrošināšanai.

87(48) Latvijā pēdējos gados tiesību aktos noteiktie ienākumu

88līmeņi, kas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem dod iespējas

89pretendēt uz valsts un pašvaldības atbalstu, bija nemainīgi zemi

90un nesniedza iespēju izkļūt no nabadzības slazda un veidot

91finansiāli neatkarīgu dzīvi.

92(49) 2021. gadā plašu diskusiju rezultātā uzsākta relatīvās

93metodes18 izmantošana minimālo ienākumu sliekšņu

94noteikšanā, kura saistīta ar reālo sociālekonomisko situāciju

95valstī, ņemot vērā ienākumus dažādās sabiedrības grupās, nosakot

96minimālo ienākumu sliekšņus kā proporciju no ienākumu

97mediānas.

98(50) Pieņemtajos "Grozījumos Sociālo pakalpojumu un

99sociālās palīdzības likumā" noteikts garantēto minimālo

100ienākumu, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis9

101un katras pašvaldības tiesības pašvaldību saistošajos noteikumos

102noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu

103slieksni19.

104(51) Papildus šim atbalstam, arī nevalstiskās un reliģiskās

105organizācijas vistrūcīgākajām personām piedāvā pārtikas atbalstu

106un pamata materiālo palīdzību, kuras apjoms un izdales

107intensitāte atkarīga no organizāciju kapacitātes un ir atšķirīga

108reģionālā pārklājumā.

109(52) Programmas ietvaros visā valsts teritorijā sniegtais

110atbalsts papildinās valsts, pašvaldību, nevalstisko un reliģisko

111organizāciju atbalstu vistrūcīgāko iedzīvotāju pamatvajadzību

112apmierināšanai.

113Darbību atlases kritēriji

114(53) Programmas mērķa sasniegšanu nodrošinās darbību

115veidi:

1161) pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde (t.sk.

117transportēšana uz PO uzglabāšanas vietām). Darbībā ievēro

118normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā. Katra darbība aptver 12

119līdz 36 mēnešus;

1202) pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšana

121un izdalīšana mērķa grupai, to apvienojot ar papildpasākumu

122īstenošanu. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

1233) TP darbības atbilstoši regulas 2021/1060 36. panta 1.

124punktā noteiktajam.

125(54) Visiem darbību veidiem piemēro šādus kopējos

126kritērijus:

1271) darbība atbilst regulas 2021/1060 36., 63. un 64. pantā,

128regulas 2021/1057 16., 21. un 22. pantā norādītajiem

129attiecināmības noteikumiem;

1302) darbība atbilst Programmas atbalsta jomai;

1313) darbību atlasē ievēroti regulas 2021/1060 73. panta 1.-4.

132punktā un regulas 2021/1057 19. pantā noteiktie principi;

1334) darbību īstenošanā piemēroti regulas 2021/1057 6. pantā

134noteiktie principi.

135(55) Pirmā veida darbību atlasē piemēro šādu specifisko

136kritēriju: darbība nodrošina pārtikas vai pamata materiālās

137palīdzības piegādi uz izdales vietām visā Latvijas

138teritorijā.

139(56) Specifiskie kritēriji, ko piemēro otrā veida darbību

140atlasei:

1411) darbības īsteno atklātās atlases kārtībā atlasītās PO;

1422) PO ir pietiekama kapacitāte otrā veida darbības

143nodrošināšanai.

144(57) Specifiskais kritērijs, ko piemēro trešās darbības

145atlasei - darbība atbilst regulas 2021/1060 36. panta 1. punktā

146noteiktajam un Programmas vadībā un kontrolē iesaistīto iestāžu

147atbildībai.

148(58) Sadarbības iestāde (SIF) nodrošina pirmās un otrās

149darbības atlasi:

1501) slēdzot vienošanos ar Programmas atbalstītās darbības

151"Pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde"

152publiskā iepirkuma nodrošinātāju - SIF, paredzot, tostarp,

153publiskā iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iepirkuma norises un

154iepirkuma līguma noslēgšanas vai grozīšanas nosacījumu

155dokumentēšanas, kā arī līgumsaistību izpildes uzraudzības

156nodrošināšanu. SIF nodrošina, ka funkcijas, ko tas pilda kā

157sadarbības iestāde, ir nodalītas no funkcijām, ko tas pilda kā

158iepirkuma nodrošinātājs (funkcijas nodrošinās divas atsevišķas

159SIF struktūrvienības);

1602) veicot PO atlasi, izsludina atklātu iesniegumu

161konkursu.

162(59) PO atlasē ņem vērā šajā sadaļā norādītos atbilstības un

163kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

164Atbilstības kritēriji:

1651) PO ir viens no šādiem statusiem:

166i. organizācija ir reģistrēta atbilstoši biedrību un

167nodibinājumu vai reliģisko organizāciju statusu reglamentējošo

168normatīvo aktu prasībām, un tās darbības veids iepriekšējos 12

169mēnešus no iesnieguma iesniegšanas brīža ir bijis labdarība vai

170sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības

171celšana;

172ii. pašvaldība vai tās iestāde;

1732) PO ir administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai

174nodrošinātu:

175i. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču drošu

176uzglabāšanu un izdalīšanu personām, kas ir tiesīgas attiecīgo

177atbalstu saņemt;

178ii. papildpasākumus;

179iii. ar darbību īstenošanu saistīto informācijas un

180publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas prasību ievērošanu.

181(60) PO kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

1821) pieredzes ilgums labdarībā un sociālās labklājības celšanā

183sociāli mazaizsargāto personu grupām;

1842) pieredzes ilgums publiskā finansējuma (ES, valsts vai

185pašvaldību) apsaimniekošanā;

1863) tieša vai netieša pieredze iesniegumā plānoto

187papildpasākumu īstenošanā;

1884) teritoriālais pārklājums.

189(61) Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību

190pārejas periodā no 2014.-2020. gada plānošanas perioda uz

1912021.-2027. gada plānošanas periodu, Programmas īstenošanas

192sākumā pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdali mērķa

193grupai un papildpasākumus turpina nodrošināt PO, ar kurām

194noslēgti līgumi/vienošanās EAFVP darbības programmas ietvaros

195pēdējās veiktās atlases rezultātā. Pirms šo līgumu/vienošanos

196beigu termiņu datuma iestāšanās tiks veikta PO atlase turpmākai

197pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalei vistrūcīgākajām

198personām.

1992.1.1.2.2. Rādītāji

2002. tabula. Iznākuma rādītāji

201Prioritāte

202Konkrētais

203mērķis

204Fonds

205Reģiona

206kategorija

207ID

208Rādītājs

209Mērvienība

21001

211ESO4.13

212ESF+

213Mazāk attīstītie

214EMCO01

215Izdalītās pārtikas un preču

216kopējā vērtība

217euro

21801

219ESO4.13

220ESF+

221Mazāk attīstītie

222EMCO02

223Pārtikas atbalsta kopējā

224vērtība

225euro

22601

227ESO4.13

228ESF+

229Mazāk attīstītie

230EMCO05

231Izdalīto preču kopējā

232vērtība

233euro

23401

235ESO4.13

236ESF+

237Mazāk attīstītie

238EMCO06

239Bērniem paredzēto preču kopējā

240vērtība naudas izteiksmē

241euro

24201

243ESO4.13

244ESF+

245Mazāk attīstītie

246EMCO09

247Kopējais izdalītā pārtikas

248atbalsta daudzums

249tonnas

25001

251ESO4.13

252ESF+

253Mazāk attīstītie

254EMCO11

255ESF+ ieguldījuma daļa no

256izdalītās pārtikas kopējā apjoma

257procentuālais daudzums

2583. tabula. Rezultātu rādītāji

259Prioritāte

260Konkrētais

261mērķis

262Fonds

263Reģiona

264kategorija

265ID

266Rādītājs

267Mērvienība

268Atsauces

269vērtība

270Atsauces

271gads

272Datu

273avots

274Komentāri

27501

276ESO4.13

277ESF+

278Mazāk attīstītie

279EMCR01

280To galīgo saņēmēju

281skaits, kuri saņem pārtikas atbalstu

282cilvēku skaits

28371 791

2842014-2020

285Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

2862014.-2020. g

28701

288ESO4.13

289ESF+

290Mazāk attīstītie

291EMCR02

292- Par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits

293cilvēku skaits

29415 709

2952021

296valsts statistika

29701

298ESO4.13

299ESF+

300Mazāk attīstītie

301EMCR03

302- Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 29

303gadiem

304cilvēku skaits

3050

3062022

307dati līdz šim netika uzkrāt

30801

309ESO4.13

310ESF+

311Mazāk attīstītie

312EMCR04

313- Sieviešu skaits

314cilvēku skaits

31538 746

3162014-2020

317Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3182014.-2020. g.

31901

320ESO4.13

321ESF+

322Mazāk attīstītie

323EMCR05

324- 65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju

325skaits

326cilvēku skaits

32713 405

3282014-2020

329Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3302014.-2020. g.

33101

332ESO4.13

333ESF+

334Mazāk attīstītie

335EMCR06

336- Galīgo saņēmēju ar invaliditāti skaits

337cilvēku skaits

33810 202

3392014-2020

340Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3412014.-2020. g.

34201

343ESO4.13

344ESF+

345Mazāk attīstītie

346EMCR07

347- Trešo valstu valstspiederīgo skaits

348cilvēku skaits

34927 000

3502022

351Pašvaldību statistika. UA civiliedzīvotāju

352skaits 2022. gada 1. pusgadā

35301

354ESO4.13

355ESF+

356Mazāk attīstītie

357EMCR08

358- Atbalsta saņēmēju ar ārvalstu izcelsmi vai

359pie minoritātēm piederošu atbalsta saņēmēju skaits

360cilvēku skaits

3611 003

3622014-2020

363Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3642014.-2020. g.

36501

366ESO4.13

367ESF+

368Mazāk attīstītie

369EMCR09

370- Tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir

371bezpajumtnieki, vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar

372atstumtība mājokļa ziņā

373cilvēku skaits

374683

3752014-2020

376Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3772014.-2020. g.

37801

379ESO4.13

380ESF+

381Mazāk attīstītie

382EMCR10

383To galīgo saņēmēju

384skaits, kuri saņem materiālo atbalstu

385cilvēku skaits

38671 073

3872014-2020

388Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

3892014.-2020. g.

39001

391ESO4.13

392ESF+

393Mazāk attīstītie

394EMCR11

395- Par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits

396cilvēku skaits

39715 709

3982021

399valsts statistika

40001

401ESO4.13

402ESF+

403Mazāk attīstītie

404EMCR12

405- Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 29

406gadiem

407cilvēku skaits

4080

4092022

410dati līdz šim netika uzkrāt

41101

412ESO4.13

413ESF+

414Mazāk attīstītie

415EMCR13

416- Sieviešu skaits

417cilvēku skaits

41838 358

4192014-2020

420Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

4212014.-2020. g.

42201

423ESO4.13

424ESF+

425Mazāk attīstītie

426EMCR14

427- 65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju

428skaits

429cilvēku skaits

43013 271

4312014-2020

432Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

4332014.-2020. g.

43401

435ESO4.13

436ESF+

437Mazāk attīstītie

438EMCR15

439- Galīgo saņēmēju ar invaliditāti skaits

440cilvēku skaits

44110 100

4422014-2020

443Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

4442014.-2020. g.

44501

446ESO4.13

447ESF+

448Mazāk attīstītie

449EMCR16

450- Trešo valstu valstspiederīgo skaits

451cilvēku skaits

45227 000

4532022

454Pašvaldību statistika. UA civiliedzīvotāju

455skaits 2022. gada 1. pusgadā

45601

457ESO4.13

458ESF+

459Mazāk attīstītie

460EMCR17

461- Atbalsta saņēmēju ar ārvalstu izcelsmi vai

462pie minoritātēm piederošu atbalsta saņēmēju skaits

463cilvēku skaits

464993

4652014-2020

466Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

4672014.-2020. g.

46801

469ESO4.13

470ESF+

471Mazāk attīstītie

472EMCR18

473- Tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir

474bezpajumtnieki, vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar

475atstumtība mājokļa ziņā

476cilvēku skaits

477676

4782014-2020

479Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu

4802014.-2020. g.

1Finansēšanas plāns

23.1. Kopējās finanšu apropriācijas

3pa fondiem un valsts līdzfinansējums

44. tabula. Finanšu apropriācijas pa gadiem

5Fonds

6Reģiona

7kategorija

82021

92022

102023

112024

122025

132026

142027

15Kopā

16Finanšu

17apropriācija bez elastīguma summas

18Elastīguma

19summa

20Finanšu

21apropriācija bez elastīguma summas

22Elastīguma

23summa

24ESF+

25Mazāk attīstīts

260,00

275 295 131

285 467 761

295 657 904

305 852 268

319 352 731

329 352 731

339 457 739

349 457 739

3559 894

36004

37Kopā

380,00

395 295

40131

415 467

42761

435 657

44904

455 852

46268

479 352 731

489 352 731

499 457 739

509 457 739

5159 894

52004

535. tabula. Kopējais finanšu piešķīrums pa fondiem un valsts

54ieguldījums

55Politikas

56/TPF konkrētais mērķis numurs vai tehniskā palīdzība

57Prioritāte

58Savienības

59atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskais

60ieguldījums) aprēķina bāze

61Fonds

62Reģiona

63kategorija

64Savienības

65ieguldījums

66Savienības

67ieguldījums sadalījums

68Valsts

69ieguldījums

70Valsts

71ieguldījuma indikatīvs sadalījums

72Kopā

73Līdzfinansējuma likme

74publisks

75privāts

76Savienības

77ieguldījums

78Elastīguma

79summa

80bez

81tehniskās palīdzības, ievērojot 36. panta

825. punktu

83tehniskā

84palīdzība, ievērojot 36. panta 5. punktu

85bez

86tehniskās palīdzības, ievērojot 36. panta

875. punktu

88tehniskā

89palīdzība, ievērojot 36. panta 5. punktu

90(a)=(b)+(c)+(i)+(j)

91(b)

92(c)

93(i)

94(j)

95(d)=(e)+(f)

96(e)

97(f)

98(g)=(a)+(d)

99(h)=(a)/(g)

1Veicinošie nosacījumi

26. tabula. Veicinošie nosacījumi

3Nr.

4p.k.

5Ieguldījumu priekšnosacījums

6Fonds

7Konkrētais

8mērķis

9Nosac. izpilde

10(Jā/Nē)

11Kritēriji

12Kritēriju izpilde

13(Jā/Nē)

14Atsauce uz

15attiecīgajiem dokumentiem

16Pamatojums

171.

18Horizontālais

19ieguldījumu priekšnosacījums Nr. 1 - Efektīvi publiskā

20iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi

21ESF+

22ESF+ regulas 4. panta

231. punkta "m" apakšpunkts

24Jā

25Ir ieviesti uzraudzības mehānismi, kas aptver visus

26publiskos līgumus un to iepirkumus fondu ietvaros saskaņā

27ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā.

28Minētā prasība ietver:

291. kārtību, kas nodrošina efektīvu un uzticamu datu

30apkopošanu attiecībā uz publiskā iepirkuma, kas pārsniedz

31Savienības robežvērtības, procedūrām, saskaņā ar ziņošanas

32pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2014/24/ES 83. un 84.

33pantā un Direktīvas 2014/25/ES 99. un 100. pantā

34Jā

351) PIL (01.03.2017.);

362) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 107 "Iepirkumu

37procedūru un metu konkursu norises kārtība";

383) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

39koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi";

404) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

41oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

42veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

43Publisko iepirkumu uzraudzību īsteno IUB atbilstoši PIL

44VIII, IX un XIV nodaļā noteiktajai kompetencei un

45uzraudzības mehānismiem, nodrošinot:

46- iepirkumu uzraudzību kopumā (administratīvo pārkāpumu

47lietu izskatīšana pēc IUB iniciatīvas vai informācijas

48saņemšanas);

49- atsevišķu iepirkumu uzraudzību (iesniegumu izskatīšana

50par iepirkuma procedūru pārkāpumiem).

51IUB apkopo statistiku par iepirkumiem.

52PIL 34. pants un MK noteikumi Nr. 605 regulē publisko

53iepirkumu paziņojumus, to publicēšanu, saturu. Paziņojumi

54ir publiski pieejami IUB tīmekļvietnē, tajos ietvertā

55informācija izmantojama IUB funkciju veikšanai, statistikas

56apkopošanai.

57PIL 40. panta otrā daļa un MK noteikumi Nr. 107 paredz

58pēc līguma piešķiršanas EIS publicēt noteikta satura

59iepirkuma procedūras ziņojumu.

60PIL 77. pants un MK noteikumi Nr. 102 paredz iesniegt

61IUB noteikta satura statistikas pārskatus.

622.

632. kārtību, kas nodrošina, ka dati aptver vismaz šādus

64elementus:

65a) konkurences kvalitāte un intensitāte: konkursa

66uzvarētāju un sākotnējo pretendentu nosaukumi, sākotnējo

67pretendentu skaits un līgumā noteiktā vērtība;

68b) informācija par galīgo cenu pēc pabeigšanas un par

69MVU kā tiešo pretendentu dalību, ja valstu sistēmas

70nodrošina šādu informāciju.

71Jā

721) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

73koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi",

742) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 107 "Iepirkumu

75procedūru un metu konkursu norises kārtība".

76MK noteikumi Nr. 107 noteic iepirkuma procedūras ziņojuma

77saturā iekļaut informāciju par pretendentu vai

78pretendentiem, kuriem ir piešķirtas iepirkuma līguma

79slēgšanas tiesības, un informāciju par piegādātājiem, kuri

80ir iesnieguši piedāvājumus un to piedāvātās cenas.

81MK noteikumu Nr. 605

822. pielikumā "Standarta veidlapu un paziņojumu

83lauki" ir iestrādāti paziņojumu lauki, kuros jānorāda

84informācija par uzvarējušo pretendentu, līgumcenu, kā arī

85informācija par iesniegto piedāvājumu skaitu.

863.

873. kārtību, kas nodrošina datu

88uzraudzību un analīzi, ko veic kompetentās valsts iestādes

89saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un

90Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu

91Jā

921) PIL (01.03.2017.);

932) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

94koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi";

953) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

96oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

97veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

98Skat. tabulas 1. punktā minēto par uzraudzības mehānismiem,

99ko atbilstoši PIL VIII, IX un XIV nodaļā noteiktajai

100kompetencei īsteno IUB.

101IUB apkopo informāciju no pasūtītāju publicētiem

102iepirkumu paziņojumiem, atbilstoši MK noteikumi Nr. 102

103pasūtītāju sniegtajiem publisko iepirkumu gada pārskatiem,

104ceturkšņa pārskatiem par noslēgtajiem pārtikas produktu

105piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību sniegto informāciju

106par iepirkumu uzraudzību, iegūstot informāciju par

107iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par

108iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta

109maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem

110administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas

111teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas

112normatīvajiem aktiem.

113Šī IUB apkopotā informācija kopsavilkuma veidā tiek

114izmantota arī pārraudzības ziņojuma, kas sniedzams Eiropas

115Komisijai, sagatavošanai un citu funkciju veikšanai pēc

116nepieciešamības.

1174.

1184. kārtību, kas analīzes

119rezultātus dara pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas

1202014/24/ES 83. panta 3. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99.

121panta 3. punktu.

122Jā

1231) PIL (01.03.2017.);

1242) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

125koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi";

1263) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

127oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

128veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

129IUB tīmekļvietnē publiski

130pieejami ir "Atvērtie dati"

131(https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati), kuru avots ir

132pasūtītāju publicētie iepirkumu paziņojumi, atbilstoši MK

133noteikumi Nr. 102 pasūtītāju sniegtie publisko iepirkumu gada

134pārskati, ceturkšņa pārskati par noslēgtajiem pārtikas

135produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību apkopotā

136informācija par iepirkumu uzraudzību. Dati satur informāciju

137par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par

138iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta

139maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem

140administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas

141teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem

142aktiem.

1Programmā iesaistītās

2iestādes

37. tabula. Programmā iesaistītās iestādes

4Programmā

5iesaistītās iestādes

6Iestādes

7nosaukums

8Kontaktpersonas vārds, uzvārds

9Amats

10E-pasts

11Vadošā iestāde

12LR Labklājības ministrija

13Aurika Stratane

14Vadošās iestādes vadītāja

15Aurika.Stratane@lm.gov.lv

16Revīzijas iestāde

17LR Finanšu ministrija

18Nata Lasmane

19ES fondu revīzijas departamenta

20direktore

21nata.lasmane@fm.gov.lv

22Sadarbības iestāde

23Sabiedrības integrācijas fonds

24Alda Sebre

25Sadarbības iestādes vadītāja

26alda.sebre@sif.gov.lv

27Struktūra, kas saņem maksājumus no

28Komisijas

29Valsts kase

30Kaspars Āboliņš

31Valsts kases pārvaldnieks

32kaspars.abolins@kase.gov.lv

1Partnerība

2(62) Programmas 2021.-2027. gada plānošanas procesā turpināta

3partnerība ar pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala

4saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību

5institūciju pārstāvjiem, kuri darbojās EAFVP KDG 2014.-2020. gada

6plānošanas periodā. Par sadarbības turpināšanu Programmas

7īstenošanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā ar KDG

8dalībniekiem panākta konceptuālā vienošanās. KDG dalībnieki

9sniedza atzinumu par izstrādāto Programmas projektu un tie pamatā

10atbalsta Programmā iekļaujamos pasākumus un atbalsta sniegšanas

11nosacījumus zemu ienākumu mājsaimniecībām. KDG turpina

12piedalīties Programmas plānošanas posmos, ieskaitot nacionālā

13normatīvā regulējuma izstrādes procesā, sniedzot atzinumus.

14(63) Saskaņā ar regulas 2021/1060 38. panta 5. punkta

15nosacījumiem UK izveide Programmai nav nepieciešama. To aizstāj

16regulas 2021/1060 41. panta 1. punktā noteiktā ikgadējā snieguma

17izvērtēšanas sanāksme, kurā, balstoties uz esošās KDG dalībnieku

18un PO pieredzi un ekspertīzi tiks nodrošināta 2021.-2027. gada

19plānošanas perioda Programmas īstenošanas progresa uzraudzība un

20izvērtēšana. Vienlaikus KDG tiks informēta par regulas 2021/1060

2144. panta 1. pantā minētā programmas izvērtējuma rezultātiem,

22aicinot arī to iespējami plaši izplatīt sabiedrībā.

23(64) KDG un visa pārējā sabiedrība tiks iesaistīta Programmas

24un ar tās vadību, īstenošanu un uzraudzību saistītā normatīvā

25regulējuma un to grozījumu izstrādes procesā. To paredzēts

26nodrošināt sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros, lai jebkurš

27pieņemtais lēmums būtu atbilstošs sabiedrības vajadzībām,

28izskaidrots un saprotams tiem, uz kuriem tas attieksies.

29Sabiedrības līdzdalības procesā katram sabiedrības pārstāvim tiks

30nodrošināta atgriezeniskā saikne par savu priekšlikumu, norādot

31informāciju par to, vai tas ir ņemts vērā, vai argumentāciju tā

32noraidīšanas gadījumā. Šī procesa norise paredzēta izveidotajā

33vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā

34(TAP) - https://tapportals.mk.gov.lv/.

35(65) KDG locekļi iesaistāmi EK organizētajos pasākumos labās

36prakses pārņemšanai un tās piemērošanai un popularizēšanai

37Latvijā, kā arī sava darba pieredzes nodošanai citiem

38iesaistītajiem.

39(66) Nepieciešamības gadījumā Programmas īstenošanas posmā KDG

40sastāvs var tikt paplašināts vai tikt piesaistīti nozaru

41ministrijas eksperti viedokļa par atbalsta veidu maiņu vai

42papildināšanu sniegšanai.

43(67) Programmas vadošās iestādes pārstāvis piedalīsies citu

44programmu uzraudzības komitejās un sadarbības forumos, tādējādi

45nodrošinot partnerību.

1Komunikācija un redzamība

2(68) Paredzēts, ka FM nodrošinās stratēģisku un koordinētu KP

3fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros, paplašinot un

4attīstot jau esošo Komunikācijas vadības darba grupu, kas

5veiksmīgi darbojās 2014.-2020. gada plānošanas periodā. LM kā

6Programmas vadošā iestāde nozīmēja komunikācijas koordinatoru

7darbam Komunikācijas vadības darba grupā. Komunikācijas

8aktivitāšu izvērtējums notiks KP fondu komunikācijas stratēģijas

9ieviešanas ietvaros. Vienlaikus komunikācijas aktivitāšu

10monitorigs tiks nodrošināts horizontāli visām programmām.

11(69) Programmai ir izstrādāts komunikācijas plāns, kurā

12paredzēti specifiski pasākumi mērķa grupas, iesaistīto iestāžu un

13plašās sabiedrības informēšanai un izpratnes par Programmas

14ieguldījumu veicināšanai.

15(70) Informācija par Programmas ietvaros atbalstītajām

16darbībām, nozīmi un rezultātiem tiks ievietota vienotā

17tīmekļvietnē www.esfondi.lv.

18(71) Vienalikus sešu mēnešu laikā pēc Programmas

19apstiprināšanas LM tīmekļvietnē būs pieejama informācija par

20Programmas mērķiem, atbalstītajām darbībām un piešķirto

21finansējumu.

22(72) LM un sadarbības iestādes tīmekļvietnē tiks publiskota

23visa uz atklātiem konkursiem attiecināma informācija atbilstoši

24regulas 2021/1060 49. panta 2. un 3. punktā noteiktajam.

25(73) Noslēgtajās vienošanās vai līgumos ar finansējuma

26saņēmējiem tiks iekļauta prasība nodrošināt pārredzamību un

27informēšanu par Programmu atbilstoši regulas 2021/1060 50. panta

281. punktā noteiktajam.

29(74) Programmas vadošā iestāde, sadarbības iestāde un

30finansējuma saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un

31komunikācijas aktivitātes, izmantos ES emblēmu saskaņā ar regulas

322021/1060 47. panta un IX pielikuma noteikumiem.

33(75) Programmas ietvaros būtiska ir kvalitatīvas un

34savlaicīgas informācijas nodrošināšana šādām mērķauditorijas

35grupām:

36a) Programmas atbalsta gala saņēmēji;

37b) Potenciālie finansējuma saņēmēji - partnerorganizācijas:

38nevalstiskas un reliģiskās organizācijas, pašvaldības un to

39iestādes;

40c) Ieinteresētās puses - KDG;

41d) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistītās

42institūcijas;

43e) Sabiedrība kopumā;

44f) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES

45fondu vadībā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

46(76) Informācijas par Programmu izplatīšanai izmantojams plašs

47komunikācijas kanālu tīkls, kas nodrošina visām mērķa grupām

48objektīvu un izsmeļošu informāciju. Atbalsta gala saņēmēju

49informēšanu par atbalsta saņemšanas nosacījumiem veic pašvaldību

50sociālie dienesti, kur mājsaimniecības vēršas tiesību uz atbalstu

51saņemšanai. Sociālais dienests atzīts kā populārākais

52informācijas kanāls EAFVP darbības programmas īstenošanas laikā.

53Vienlaikus tiks izmantoti jau līdz šim izmantotie komunikācijas

54kanāli - vadošās un sadarbības iestādes tīmekļa vietnes, sociālo

55tīklu konti, drukātie materiāli (infografikas). Mazākā mērā

56informācijas sniegšanai tiks izmantoti plašsaziņas līdzekļi,

57informatīvie pasākumi (semināri un preses konferences) un vides

58reklāma.

1Vienības izmaksu, fiksētas summas

2maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav

3saistīts ar izmaksām

48. tabula. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un

5vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar

6izmaksām

7KNR 94. un

895. panta paredzētā izmantošana

9JĀ

10NĒ

11No pieņemšanas programma izmantos Savienības

12ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām,

13fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm saskaņā ar

14prioritāti atbilstoši KNR 94. pantam (ja "JĀ",

15aizpildiet 1. papildinājumu)

16X

17No pieņemšanas programma izmantos Savienības

18ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz finansējumu, kas

19nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja

20"JĀ", aizpildiet 2. papildinājumu)

21X

221 EU-SILC, 2020, Nabadzības risks un sociālā

23atstumtība Latvijā, pieejams:

24https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija,

25skatīts 01.03.2021.

262 CSP, NIG150. Nabadzības riska indekss Latvijas

27reģionos pēc vecuma un dzimuma (%), pieejams:

28https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG040.px/table/tableViewLayout1/,

29skatīts 01.03.2021.

303 NIG050. Nabadzības riska indekss pēc

31mājsaimniecības tipa (%)

32https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG050.px,

33skatīts 11.09.2020.

344 CSP, Materiālā nenodrošinātība Latvijā

352019.gadā, pieejams:

36https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija

37skatīts 01.03.2021.

385 CSP, MNG140 Iedzīvotāju dziļa materiālā

39nenodrošinātība (%) 2019.gadā, pieejams:

40http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG140.px/table/tableViewLayout1,

41skatīts 29.09.2020.

426 CSP, MIG070:

43https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__min_ien/MIG070.px/table/tableViewLayout1/

447 CSP, MNG010:

45https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG010.px/table/tableViewLayout1/

468 LM, Publikācijas, pētījumi un statistika,

47pieejams:

48www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma,

49skatīts 16.07.2020.