31. pants
Ziņojuma par

aizdomīgu darījumu saturs

(1) Likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par

ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver

vismaz:

1) klienta identifikācijas datus un šā likuma

37.2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas,

ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu

darījumu;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā

vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī

darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma

summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja

likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo

dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par

aizdomīgu;

4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzami

ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī apstiprina ziņojuma

veidlapu.

31.1 pants. Informācijas saņemšana un

apstrāde

(1) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētā

informācija iesniedzama rakstveidā vai elektroniski un uzskatāma

par saņemtu ar tās reģistrēšanas brīdi.

(2) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētais

ziņojums tiek reģistrēts, ja iesniegtās informācijas saturs

atbilst šā likuma 31. panta prasībām. Ja iesniegtās

informācijas saturā tiek konstatēti trūkumi, Finanšu izlūkošanas

dienests informē par to likuma subjektu."

35. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā

redakcijā:

"IV1 nodaļa

Sliekšņa deklarācija

31.2 pants. Sliekšņa deklarācijas

iesniegšana

(1) Likuma subjekta pienākums ir iesniegt Finanšu

izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju Ministru kabineta

noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā

reģistrē Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto sliekšņa

deklarāciju un nodrošina tās pieejamību uzraudzības un kontroles

institūcijām.

(3) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu

konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem

revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem

notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko

pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv

klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai

sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai

izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas jomu).

(4) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust

sliekšņa deklarāciju iesniegušo personu datus, izņemot šā likuma

56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.

31.3 pants. Sliekšņa

deklarācijas iesniegšanas gadījumi, saturs un kārtība

Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa

deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un

saturu, kā arī apstiprina sliekšņa deklarācijas

veidlapu."

36. 32.2 pantā:

izslēgt ceturtās daļas 2. punktā vārdus "ar rīkojumu

par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas izbeigšanu";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā

redakcijā:

"(51) Finanšu izlūkošanas dienestam ir

tiesības, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas

iniciatīvas vai pēc šā likuma 62. panta pirmajā daļā minēto

ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu

iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku

gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo

sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu.";

izslēgt septītajā daļā vārdus "pirms termiņa";

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par

līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku un sniedzis informāciju

pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, Finanšu

izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu

iesaldēšanu, pamatojoties uz izmeklēšanas iestāžu iesniegto

informāciju.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "uz noteiktu

laiku".

37. Izteikt 37. panta otrās daļas 1. punktu

šādā redakcijā:

"1) visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai

skaitā informāciju par klienta iekšzemes un starptautiskajiem

darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura

darījumiem un šādiem kontiem, klienta identifikācijas datus

apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus, kā arī

pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos

identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus

Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta

izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada

23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko

identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu

veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai

citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā

apjomā un kārtībā;".

38. 38. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas

atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas

grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa

notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp

kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem,

kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek

īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā

noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas

finansēšanas novēršanas nolūkā.";

papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā

redakcijā:

"(22) Šā panta otrā daļa neattiecas uz

gadījumiem, kad Finanšu izlūkošanas dienests ir aizliedzis likuma

subjektiem izpaust attiecīgo informāciju.";

papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem "zvērinātiem

advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa

administratoriem".

39. 41. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdus "10. panta

ceturtās daļas" ar skaitļiem un vārdiem

"10.1 panta pirmās daļas

2. punkta";

papildināt otro daļu pēc vārda "saņemt" ar vārdiem

"kā arī glabāt un citādi apstrādāt";

aizstāt otrās daļas 6. punktā vārdus

"Transportlīdzekļu valsts reģistra" ar vārdiem

"Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra";

izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Iedzīvotāju reģistra - klienta, tā patieso labuma

guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt

darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas

komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus

(vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Iedzīvotāju

reģistrā un valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta

veidu, numuru, derīguma termiņu un personas miršanas datumu,

personas dzīvesvietas valsti), lai pārbaudītu minēto personu

identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās

pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu

savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas

finansēšanas riska novērtējumu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu

pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijas

Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais

birojs atrodas citā dalībvalstī, ja tie atbilst Komisijas

2018. gada 7. maija Deleģētās regulas

Nr. 2018/1108, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu

(ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem

standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu

iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo

kontaktpunktu funkcijām (turpmāk - Regula Nr. 2018/1108)

3. panta 1. punkta "a" vai

"b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, izveido

centrālo kontaktpunktu."

40. 43. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma

28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos

gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar

klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai

finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta

norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā

kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz kontu, no kura naudas

līdzekļi iepriekš saņemti. Ja klientam nav norēķinu konta citā

kredītiestādē vai finanšu iestādē vai nav iespējams veikt

pārskaitījumu uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti,

naudas līdzekļus izmaksā skaidrā naudā, ja kopējā summa

nepārsniedz 7200 euro. Ja pastāv aizdomas par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un

proliferācijas finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde

ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma

30. panta noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu

iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos

esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas

atbilstoši šā likuma 32. panta noteikumiem. Ja slēdz pagaidu

kontu, kas ticis atvērts komercdarbības dibināšanas nolūkā,

naudas līdzekļus šajā daļā paredzētajā kārtībā izmaksā personai,

kura tos iemaksājusi.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "pārdodot" ar vārdiem

"un pārved finanšu instrumentu kontā esošos finanšu

instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja

tas nav iespējams vai klients to norāda, pārdod";

izslēgt ceturto daļu.

41. Izteikt 44. pantu šādā redakcijā:

"44. pants. Informācijas apmaiņa starp

kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde, maksājumu

iestāde vai elektroniskās naudas iestāde pēc korespondentbankas

vai citas maksājuma izpildē iesaistītās maksājumu iestādes vai

elektroniskās naudas iestādes pieprasījuma sniedz tai savu

klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu

identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un

dokumentus, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums

tiek veikts.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu

īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas

institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar savu klientu

un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu

identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un

dokumentiem, kā arī ar informāciju par personām, ar kurām šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma

attiecības.

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām

institūcijām, tai skaitā grupas ietvaros, šā likuma mērķu

īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski

apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu

apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma

attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un

pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu

apstrādi neattiecas datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju

par datu apstrādi, tai skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas

avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to

grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai

aizliegšanu.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto

ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei

neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība. Šā

panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas

uzskatāmas par neizpaužamām.

(5) Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas saņēmusi šā

panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, to

uzglabā tik ilgi, kamēr tā uztur darījuma attiecības vai veic

gadījuma rakstura darījumu ar klientu, bet pēc to izbeigšanas -

saskaņā ar šā likuma 37. pantu. Ja saņemta informācija par

personām, kas informācijas saņemšanas laikā nav kredītiestādes

vai finanšu iestādes klienti, kredītiestāde vai finanšu iestāde

to glabā piecus gadus no tās saņemšanas dienas un šo termiņu var

pagarināt, piemērojot šā likuma 37. panta trešajā daļā

minēto kārtību."

42. 45. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu

komercsabiedrības - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un

Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju

piemērošanu;";

papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā

redakcijā:

"10) maksātnespējas procesa administratorus - biedrība

"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru

asociācija" un Maksātnespējas kontroles dienests daļā par

sankciju piemērošanu.";

izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

uzrauga:

1) darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā

iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;

2) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu

apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās,

glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā

paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās,

ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa

ir vismaz 10 000 euro.";

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus,

zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā

arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos

(piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā

starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās

sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;";

papildināt otrās daļas 4. punktu ar vārdiem un skaitli

"tostarp gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma

nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas

maksa ir vismaz 10 000 euro";

aizstāt otrās daļas 5. punktā skaitli

"15 000" ar skaitli "10 000";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Likuma subjektu uzraudzības un kontroles

institūcijas uzrauga un kontrolē likuma subjektus arī to

maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā."

43. 46. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdus "neparastiem

un";

papildināt pirmo daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam piekļuvi

informācijai par likuma subjektu augstākās vadības locekļiem un

par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgajiem

darbiniekiem.";

aizstāt 1.3 daļas 4. punktā vārdus

"fizisko personu datu aizsardzības prasībām" ar vārdiem

"fizisko personu datu apstrādes prasībām";

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Latvijas

Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība

"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru

asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu

advokātu" - ar vārdiem "maksātnespējas procesa

administratoru".

44. 47. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Uzraudzības un kontroles

institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos

uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā

likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un

kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski

atbilst likuma subjekta statusam.";

izteikt otrās daļas 16. punktu šādā redakcijā:

"16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas

Nr. 2015/847 piemērošanu;";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija

var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai

maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību

Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura

galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Finanšu

un kapitāla tirgus komisija uzrauga, izveido centrālo

kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem

nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu

sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai

izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108

3. panta 1. punkta "a" vai

"b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

2) elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu

sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas

risku.";

papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā

redakcijā:

"(22) Finanšu un kapitāla tirgus komisija

var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas

Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem

veic šādas funkcijas:

1) sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam

ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem;

2) atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem

saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un

maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību

Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura

galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz

Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas

saistīta ar šādām iestādēm;

3) veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus

darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu

pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas

Republikā."

45. Papildināt likumu ar 47.1 un

47.2 pantu šādā redakcijā:

"47.1 pants. Informācijas glabāšanas

pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu

iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli

saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības

informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā

nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai

pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams

identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo

iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus.

(2) Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu

uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī

zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu

veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā

daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas

uzzinājušas, veicot savus pienākumus.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un

finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši

tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar

ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji vai ar citas

dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

institūcijām un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai

informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un

kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju

ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu

darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā

regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

(tostarp sankciju piemērošanas) jomā;

2) lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par

uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un

finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie

akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar

publisko tiesību līgumiem;

4) tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas

paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā

regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

jomā.

(5) Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma

30. panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles

institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai

juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību

atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6.,

7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot

sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas

statusu.

(6) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un

kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā

esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības

informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai

proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu

nodarījumu novēršana vai izmeklēšana:

1) procesa virzītājam - atbilstoši Kriminālprocesa

likumam;

2) operatīvās darbības subjektiem - atbilstoši to darbību

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

4) parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un

citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai

pārbaudīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību. Ja

informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez

nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir

izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās

iestādes devušas savu piekrišanu.

47.2 pants.

Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu

iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz

tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu

iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma

saņēmēja uzraudzības institūcija veic izmeklēšanu un apmainās ar

tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības

institūciju.

(2) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar

ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas

pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir

līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai

atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija

izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu

uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās

funkcijas.

(3) Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu

uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir

tiesīgas izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības

institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana

dota."

46. Izslēgt 48. panta pirmajā daļā vārdus

"neparastiem vai".

47. 50. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "neparastu un";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "darījumu" ar

vārdiem "un citas saņemtās informācijas";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Kontroles dienesta

darbības" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests ir

vadošā iestāde, kuras".

48. Aizstāt 50.1 panta ceturtajā daļā vārdus

"Nacionālās drošības dienesta priekšnieks" ar vārdiem

"Valsts drošības dienesta priekšnieks".

49. 51. pantā:

papildināt pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem "un

uzraudzības un kontroles institūcijas";

aizstāt pirmās daļas 12. punktā vārdus "aizdomīgiem

vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" ar

vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas

iesniegtās informācijas kvalitāti";

izslēgt pirmās daļas 13. punktā vārdus "neparastu

vai";

aizstāt otrās daļas 11. punktā vārdus "atzinuma

sniegšanai" ar vārdiem "finanšu izlūkošanas

konsultāciju sniegšanai";

papildināt otro daļu ar 13. un 14. punktu šādā

redakcijā:

"13) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām

atbilstoši to kompetencei ziņas par likuma subjektu ziņojumu

statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

14) pieprasīt, saņemt, apstrādāt un glabāt no Konsultatīvās

padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju par veikto

stratēģisko analīzi."

50. 55. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Finanšu izlūkošanas dienests var sniegt

informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai,

tiesai, operatīvās darbības subjektiem vai Valsts ieņēmumu

dienestam, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo

informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos

aktos noteikto uzdevumu veikšanai.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "vai neparastu".

51. 59. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) sagatavot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam

ieteikumus par sliekšņa deklarācijas satura grozīšanu;";

izslēgt 5. punktā vārdus "un neparastiem";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) pieprasīt no Konsultatīvās padomes sastāvā

iesaistītajām institūcijām informāciju un izskatīt šo institūciju

sniegto informāciju par to rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas jomā, Konsultatīvās padomes ietvaros apmainīties ar

informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tendencēm un

lietām, kā arī sniegt ieteikumus šo institūciju rīcības

pilnveidošanai;";

papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) informēt Finanšu sektora attīstības padomi par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas globālajām tendencēm un to ietekmi

nacionālajā līmenī."

52. 62. pantā:

izslēgt trešās daļas 4. punktu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ziņojumus par neparastiem

vai aizdomīgiem darījumiem" ar vārdiem "ziņojumus par

aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar šā

likuma 30. pantu saņem ziņojumu, kas attiecas uz citu

dalībvalsti, tas šo ziņojumu nekavējoties pārsūta attiecīgās

dalībvalsts pilnvarotai iestādei, kuras pienākumi pēc būtības ir

līdzīgi šā likuma 50. panta pirmajā daļā un 51. pantā

minētajiem pienākumiem."

53. 63. pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu

"V nodaļas";

izslēgt otrajā daļā vārdus "neparastu vai".

54. 77. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma 78. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5.

un 6. punktā noteiktās sankcijas attiecībā uz maksātnespējas

procesa administratoriem piemēro Maksātnespējas kontroles

dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas - biedrības

"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru

asociācija" - ierosinājuma;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot

uzraudzības pasākumus arī tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šā panta

pirmajā daļā minētais pārkāpums varētu notikt tuvāko

12 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas un uzraudzības

pasākums samazinās vai novērsīs šāda pārkāpuma

iespējamību."

55. 78. pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "neparastiem

un";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai

anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā

reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu

reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un

dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu

operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;";

izslēgt trešajā daļā vārdus "neparastiem un".

56. Papildināt 80. pantu pēc vārdiem "soda naudas

uzlikšanu" ar vārdiem "apstrīdēšana vai".

57. Papildināt likumu ar 83. pantu šādā redakcijā:

"83. pants. Ziņošana par šā likuma pārkāpumiem

(arī iespējamiem) uzraudzības un kontroles institūcijai un

aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

(1) Šā panta noteikumi attiecināmi uz tādu personu, kura ziņo

par šā likuma pārkāpumu (arī iespējamu) (turpmāk šajā pantā -

pārkāpums) uzraudzības un kontroles institūcijai un nav uzskatāma

par trauksmes cēlēju Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

(2) Ikviena persona var ziņot uzraudzības un kontroles

institūcijai par šā likuma pārkāpumu. Uzraudzības un kontroles

institūcija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas

sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par šā likuma

pārkāpumiem un kādā veicama ziņojumu apstrāde;

2) tādas fiziskās personas identitātes aizsardzību, kura ziņo

par šā likuma pārkāpumu vai kura, iespējams, ir atbildīga par

pārkāpumu.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcija, saņemot ziņojumu par

šā likuma pārkāpumu, izvērtē to pēc būtības un pārkāpuma

konstatēšanas gadījumā piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem

aktiem. Ja ziņojuma izskatīšanas laikā uzraudzības un kontroles

institūcijai rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav

šīs institūcijas kompetencē, ziņojumu pārsūta tālākai

izskatīšanai pēc piekritības.

(4) Lai atvieglotu ziņošanu par šā likuma pārkāpumiem,

Ministru kabinets apstiprina ziņojuma veidlapas paraugu un nosaka

tajā norādāmo informāciju.

(5) Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt

tai nelabvēlīgas sekas sakarā ar to, ka šī persona ir ziņojusi

par šā likuma pārkāpumu uzraudzības un kontroles institūcijai.

Pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas personai nav radītas

saistībā ar ziņošanu par šā likuma pārkāpumu, ir pusei, kas šīs

sekas radījusi. Šajā daļā minētais ir piemērojams arī attiecībā

uz tādu personu, kura par šā likuma pārkāpumu ir ziņojusi likuma

subjektam vai Finanšu izlūkošanas dienestam."

58. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41.,

42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un

53. punktu šādā redakcijā:

"38. Grozījumi par šā likuma 1. panta 14. un

16. punkta un 3. panta ceturtās daļas izslēgšanu, par

vārdu "neparastu un" (attiecīgā skaitlī un locījumā)

izslēgšanu 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā,

46. panta pirmās daļas 4. punktā, 50. panta

pirmajā daļā un 78. panta pirmajā un trešajā daļā, vārdu

"neparasta darījuma pazīmes un" izslēgšanu

9. pantā, vārdu "darījums atbilst vismaz vienai no

neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai"

izslēgšanu 11. panta pirmās daļas 5. punktā, vārdu

"neparastu vai" (attiecīgā skaitlī un locījumā)

izslēgšanu 20. panta pirmās daļas 2. punktā,

48. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmās daļas

13. punktā un 63. panta otrajā daļā, 26. panta

trešās daļas 3. punkta izslēgšanu,

27.1 panta pirmās daļas 5. punkta izteikšanu

jaunā redakcijā, vārdu "aizdomīgiem vai neparastiem

darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" aizstāšanu ar vārdiem

"aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas

iesniegtās informācijas kvalitāti" 51. panta pirmās

daļas 12. punktā, vārdu "vai neparastu" izslēgšanu

55. panta trešajā daļā, 59. panta 3. punkta

izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "un neparastiem"

izslēgšanu 59. panta 5. punktā, vārdu "ziņojumus

par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" aizstāšanu ar

vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa

deklarācijas" 62. panta ceturtajā daļā stājas spēkā

2019. gada 17. decembrī.

39. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar

3.1 pantu un IV1 nodaļu,

7. panta pirmās daļas papildināšanu ar

6.1 punktu un 26. panta sestās daļas

izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada

17. decembrī.

40. Grozījumi par šā likuma 3. panta pirmās daļas

papildināšanu ar 13. punktu, 38. panta trešās un

ceturtās daļas papildināšanu pēc vārdiem "zvērinātiem

advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa

administratoriem", 45. panta pirmās daļas papildināšanu

ar 10. punktu, 46. panta otrās daļas ievaddaļas

papildināšanu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu

padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto

maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un

pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" - ar vārdiem

"maksātnespējas procesa administratoru", 77. panta

pirmās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu stājas spēkā

2020. gada 1. janvārī.

41. Ja juridiskā persona līdz 2019. gada

1. jūlijam nav iesniegusi atsevišķu pieteikumu patiesā

labuma guvēja reģistrācijai, kā arī ja informācija par tās

patieso labuma guvēju ir iesniegta citu normatīvajos aktos

noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota

juridiskās personas kontrole, izriet attiecīgi tikai no

sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka,

personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai

zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa

statusa, uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās

patieso labuma guvēju, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs,

nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam

minētās personas reģistrē kā patiesos labuma guvējus attiecīgajos

reģistros.

42. Šo pārejas noteikumu 41. punktā minētajā

gadījumā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ziņas par patiesā

labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti

reģistrē šādi:

1) ja personai ir personas kods, kā patiesā labuma guvēja

valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta

Latvija;

2) ja personai nav personas koda, kā patiesā labuma guvēja

valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta

tā valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

43. Grozījumi par šā likuma 18.2 panta

ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada

1. jūlijā.

44. Grozījumi šā likuma 18. panta trešajā daļā

attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos

reģistros reģistrētās informācijas par patiesajiem labuma

guvējiem obligātu izmantošanu klientu izpētes procesā, kā arī

grozījumi šā likuma 5.1 pantā un

18.3 pantā par Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistra informācijas pieejamību stājas spēkā vienlaikus ar

grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas

nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistra vestajiem reģistriem. Uzraudzības un kontroles

institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei informācija

no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem bez

maksas tiek sniegta no 2019. gada 1. jūnija.

45. Šā likuma 18. panta 3.1,

3.2, 3.4 un 3.5 daļa stājas

spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Likuma 18. panta

3.3 daļā noteiktās informācijas par

reģistrētajiem brīdinājumiem pieejamība likuma subjektiem, kā arī

tiesībaizsardzības iestādēm, kontroles un uzraudzības

institūcijām līdz 2021. gada 1. janvārim tiek

nodrošināta, tikai saņemot no minētajām institūcijām atsevišķus

pieprasījumus par attiecīgās informācijas izsniegšanu.

46. Grozījumi šā likuma 18.1 un

18.2 pantā par ārvalsts subjektu pienākumu atklāt

to patiesos labuma guvējus stājas spēkā attiecībā uz Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrējamo

ārvalsts subjektu filiālēm un pārstāvniecību reģistrā, kā arī

Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā

reģistrējamām pārstāvniecībām stājas spēkā 2020. gada

1. jūlijā.

47. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā

komercreģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums

līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma

guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju

neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz to

reģistrētās filiāles no komercreģistra.

48. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā

pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā

nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir

pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to

patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts

subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests izslēdz to reģistrētās

ārvalstu organizāciju pārstāvniecības no pārstāvniecību reģistra

vai to reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās

pārstāvniecības no nodokļu maksātāju reģistra.

49. Ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta

komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts

pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā

stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav

iesniegusi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par

tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida

brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību

izbeidz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

lēmumu. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai un likvidācijai

piemēro Komerclikuma normas, kas regulē kapitālsabiedrības

darbības izbeigšanu un likvidāciju gadījumā, kad

kapitālsabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu.

50. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi

likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"

attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu

ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

vestajiem reģistriem, ir piemērojami Ministru kabineta

2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 191

"Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem",

ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

51. Grozījums par šā likuma 25. panta papildināšanu

ar sesto daļu ir piemērojams ar 2019. gada 1. novembri.

Ministru kabinets šā likuma 25. panta sestajā daļā minētos

noteikumus izdod līdz 2019. gada 1. oktobrim.

52. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos

normatīvajos aktos tajos lietotais nosaukums "Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai

"Kontroles dienests" atbilst šajā likumā lietotajam

nosaukumam "Finanšu izlūkošanas dienests".

53. Ministru kabinets līdz 2021. gada

1. jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektu, kas vienādo šā

likuma 5.1 panta otrās daļas un 41. panta

otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai

šā likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām

šā likuma prasību izpildei."

59. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības

direktīvām ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada

30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu

(ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu

finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents

R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 28. jūnijā