4. punkts

1Integrētā pieeja teritoriālajai

2attīstībai

3(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti

4izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu

5līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares.

6Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers

7pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām

8attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās

9attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi

10veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz

11nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības

12attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar

13prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un

14inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-

15pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un

16vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu

17"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

18efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība,

19prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas

20stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī

212014.-2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu

22instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums,

23kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes

24sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros

25paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020

26pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir

27nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc

28reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas

29attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem

30plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām,

31kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu

32uzņēmējdarbības attīstību.

33(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu

34izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot

35ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā,

36uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides

37revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības

38pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas

39SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

40(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu

41līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības,

42kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās

43attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski

44tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk

45aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa

462020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par

47teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL

481.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā

49attīstība".

504.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

51(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

524.2. Integrēta pilsētvides attīstība

53(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF

54finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un

55klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz

56integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī

57pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

58(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas

59investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,

60prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem

61dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un

62investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un

63pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma

64saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,

65energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās

66infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

67mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot

68ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības

69izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros

70(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,

71Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR

72apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

73(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

7416.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

75(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,

768.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz

77vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,

78kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,

79ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un

80tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un

81vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa

822020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto

83SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM,

84kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās

85identificēto problēmu risināšanu.

86(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

8716.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

88(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs

89ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva

90institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās

91organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas

92integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un

93uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu

94pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas

957.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās

96institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu

97pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās

98iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt

99sekojošus posmus:

1001) pašvaldības integrēto attīstības programmu

101saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā

102vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības

103programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu

104īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu

105ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu

106risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni

107starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

1082) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas

109pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

1103) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana

111- pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI

112ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš

113apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu

114nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot

115caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases

116ieviešanu;

1174) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.

118Tabula Nr. 4.1. (20)

119Indikatīvais

120ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais

121ESF apjoms integrētām darbībām

122Avots

123Indikatīvais ERAF atbalsts

124ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF

125atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

126Daļa no kopējā fonda

127piešķīruma (%)

128ERAF bez REACT-EU

129230 848 621

1309,61%

131ERAF REACT-EU

1320

1330

134ESF bez REACT-EU

1350

1360

137ESF REACT-EU

1380

1390

140Kopā

141230 848 621

142(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

14308.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1444.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

145(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās - nacionālas

146nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

147Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF

148regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj.

149apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP

1504.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

1514.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris

152starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji

153atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

154[šī sadaļa nav attiecināma]

1554.5. Mehānisms,

156kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju

157Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

158(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju

159koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm,

160paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta

161iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR

162koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu

163Nr.577203, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR

164Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā

165līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai

166veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

167(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek

168paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina

169Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES

170līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot

171vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas

172ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna

173prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma

174piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot

175gan nacionālo, gan ES finansējumu.

176(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās

177nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu

178finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem

179un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos

180iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR

181projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu

182izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

183(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās

184intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un

185neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju

186veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta

187infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību

188mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas

189nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL

1903.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri

191finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

192(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM,

193kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto

194mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama

195arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu

196iesniegumu atlases kritērijus