Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Atbalsta koordinācija starp

fondiem

(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI

fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu

koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija.

Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu

to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un

veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto

mērķu sasniegšanu.

(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde

2014.-2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām

prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un

pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības

politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES

un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais

finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC

un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu

resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem

vērstas investīcijas.

(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI

fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības

koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo

attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks

nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un

rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija,

nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas

reģionu un sadarbības partneru iesaisti.

(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt

plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot

informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu

prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un

uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju

mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un

sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti

SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā,

ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un

nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas

problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.

(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā

esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem,

identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst

pasākumi.

(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS

programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu

ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu

savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības

nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.

(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP

sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo

ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem

pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas

gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim

piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās),

kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija

LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar

FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu

izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas

nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases

kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu

maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un

uzraudzības laikā.

(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās

(Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma,

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā

Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī

divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās

(Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz

ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba

grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus

un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu

sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu

prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai

un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā

iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks

skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu

koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks

piemērota līdzšinējā 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze.

Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja,

kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai

iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un

reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas

partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai

noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma

piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā.

Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu

ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde

informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā

iesaistītās institūcijas.

(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu

īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības

funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu,

kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un

koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu

ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību,

tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat,

lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu,

būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās

investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas

nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo

īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās

iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu

precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot

vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.

(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP

4.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar

Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

(ESSBJR)".

(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK

tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo

papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā

"Atbalsta koordinācija".