5. punkts

1PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME

2Lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots

3izmantot publisko finansējumu (valsts un pašvaldību budžeta

4finansējumu), Latvijai pieejamo ES budžeta finansējumu ES fondu

5un citu ES budžeta finanšu instrumentu veidā, citu ārvalstu

6finanšu instrumentu veidā, citu finansējuma avotu līdzekļus un

7privāto kapitālu atkarībā no pasākuma rakstura. Pasākumus, kas ir

8saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu

9izstrādi, un ar to saistīto pētījumu vai izvērtējumu veikšanu,

10institūcijas nozaru politikas un pasākumus īsteno tām piešķirto

11VB līdzekļu ietvaros. Plānā ietverto rīcības virzienu īstenošanai

12plānotās darbības tiek īstenotas izpildē iesaistīto institūciju

13piešķirtā finansējuma ietvaros. Izpildē iesaistītā institūcijas

14plāna ieviešanu 2024. g. nodrošinās piešķirto valsts budžeta

15līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu

16plāna pasākumu īstenošanai 2025. g. un turpmākajos gados skatāms

17likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta

18ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un

19izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo

20valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem

21atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts

22budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts

23budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts

24vai tiek piešķirts daļēji, izpildē iesaistītās institūcijas

25nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var

26nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

27Plāna rīcībpolitiku īstenošanai piedāvāto pasākumu īstenošanas

28kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti

29ir iekļauti Plāna 3. nodaļā, kur katram pasākumam minētais

30nepieciešamais253 un iezīmētais finansējuma apjoms ir

31kopējais apjoms un, atkarībā no pasākuma veida, var ietvert gan

32ES fondu finansējuma daļu, gan nacionālo finansējumu, gan,

33piemēram, privāto un papildus publisko finansējumu. Identificēto

34pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju254 summa

3510-gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu

36turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas.

37Izvērtējot un izstrādājot Plānā minētos atbalsta pasākumus,

38tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajam komercdarbības atbalsta

39kontroles regulējumam. Tāpat investīciju piesaistei un

40ieguldījumiem ir nepieciešams arī nodrošināt investīciju

41atbilstību ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem, kas izriet no

42Regulas 2020/852.

43Iespējamie finansējuma avoti

44VB

45VB finansējums ir izmantojams kā daļa no atbalsta

46energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, AER

47tehnoloģiju ieviešanai, vai citu SEG emisiju samazināšanas

48pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam. Tāpat VB varētu ietekmēt

49piemērojamie nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi bezemisiju vai

50mazemisiju kurināmajiem/degvielai vai tehnoloģiju izmantošanai.

51VB finansējuma instrumenti P&A ir fundamentālo un lietišķo

52pētījumu programma, VPP un Inovācijas fonds.

53EKII ietvaros 2021. - 2030. g. periodā pieejamais finansējums

54varētu sasniegt apmēram 820 milj. €255. Vienlaikus

55jāņem vērā, ka ietekmi uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem

56nākotnē atstās ES tiesību aktu pārskatīšana, piemēram,

57Priekšlikums Padomes Lēmumam (EU, Euratom), ar ko groza Lēmumu

58(ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu

59sistēmu, ar kuru paredzēts noteikt jaunas pašu resursu

60kategorijas, ko iekļauj ES budžetā, tostarp, ikgadējas iemaksas

6130 % apmērā no dalībvalstu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Tā

62rezultātā pieejamais finansējums EKII ietvaros, kas būtu

63novirzāms SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai

64līdzatbalstam, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm, samazināsies.

65Vienlaikus provizoriskie emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi

66"jaunā" ETS ietvarā uz Plāna izstrādes brīdi nav

67nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.

68Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata

69pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. EKII

70darbība primāri tiek balstīta uz divām komponentēm:

711) aptuveni 90% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

72tirgū tiek novirzīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

73klimata pārmaiņām projektu īstenošanai;

742) aptuveni 10% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

75tirgū tiek novirzīti institucionālās rīcībspējas nodrošināšanai

76darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.

77MF ietvaros pieejamais finansējums atbalsttiesīgajām

78dalībvalstīm veidojas no divām daļām - izsolot 2% no kopējā ES

79emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. - 2030. g., kā arī

80izsolot 2,5% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no

812024. - 2030. g. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44% un 1,0% no

82kopējā MF ietvaros izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši

83iepriekš minētajam dalījumam. MF ietvaros pieejamais finansējums

84ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas un emisijas kvotu

85monetizēšana notiek pakāpeniski, tādēļ precīzu Latvijai

86pienākošos finansējuma apjomu nav iespējams noteikt lielās

87neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā. Pie

88vidējās emisijas kvotu cenas 70 - 80 €, periodā līdz 2030. g.

89Latvijai pieejamais finansējums MF ietvaros kopsummā varētu

90veidot apmēram 350 milj. €. MF finansējuma izlietojumu noteic MK

91noteikumi Nr. 396256.

92PB

93Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem"

94pašvaldības savus PB izstrādā pašas, ņemot vērā spēkā esošos

95tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties PB

96izstrādē un izpildē. PB veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no

97kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām,

98piemēram, DRN, NĪN. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt

99nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos

100ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk.

101energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos

102īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes

103uzlabošanas pasākumu veikšanai. Tāpat vairākas pašvaldības

104piemēro NĪN atvieglojumus par īpašumos veiktajiem

105energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās

106daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

107MFF

108Nozīmīgākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem

109finanšu atbalstu ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas

110fondi257,258: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

111(ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF),

112Taisnīgās pārkārtošanās fonds (TPF), Atveseļošanās un noturības

113mehānisms (ANM), kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas

114ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

115(ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un

116Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).

117Šajā MFF plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 10,44 mljrd.

118€, no tā 184,23 milj. € TPF ietvaros un 1,82 mljrd. € ANM

119ietvaros. Tāpat 2023.g. apstiprinātie ANM plāna grozījumi, kas

120pievieno jaunu komponenti "REPowerEU", paredz Latvijai

121papildu vairāk kā 134 milj. €, lai veiktu ieguldījumus enerģijas

122sektora transformācijai, nodrošinot finansējumu elektroenerģijas

123pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un

124sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī dažādojot

125enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.

126MFF ietvaros ir izveidoti vairāki citi finansēšanas avoti,

127kuri varētu palīdzēt sasniegt plāna mērķus: Invest EU, Apvārsnis

128Eiropa, CEF, LIFE - Vides un klimata pasākumu programmā,

129EK finanšu instrumenti

130(programmas)

131SKF

132Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, Latvijai SKF

133ietvaros ir pieejami 463,67 milj. € 2026. - 2032. g. periodā.

134Papildus tam, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums vismaz 154,56

135milj. € apmērā. Regulas 2023/995 mērķis - veicināt sociāli

136taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, risinot sociālo

137ietekmi, ko rada ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES

138emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2), jo īpaši uz tām

139grupām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai transporta

140nabadzība. Atbalsts vērsts uz neaizsargātām grupām -

141mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta

142lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

143Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, lai iegūtu pieeju

144SKF finansējumam, dalībvalstīm ir jāizstrādā un EK jāiesniedz

145Sociālais klimata plāns, kurā tiks identificēti atbalsttiesīgie

146pasākumi un investīcijas (potenciālie atbalsttiesīgie pasākumi

147uzskaitīti regulas 8.pantā). 2023. g. oktobrī ir uzsākts darbs

148pie plāna sagatavošanas, vienlaikus plāna iesniegšana EK

149paredzēta periodā līdz 2025. g. jūnijam. Attiecīgi šobrīd nav

150iespējams identificēt konkrētas SKF atbalsta aktivitātes un

151katras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

152IF259

153IF ir izveidots ar mērķi atbalstīt inovatīvus mazoglekļa

154emisiju tehnoloģiju risinājumus, sniedzot ieguldījumu ES

155dekarbonizācijā un pārejā uz klimatneitralitāti, vienlaikus

156sekmējot ES konkurētspēju. Fonda finansējums tiek nodrošināts ES

157ETS ietvaros, izsolot noteiktu apjomu emisijas kvotu laika

158periodā no 2020. - 2030. g., tādējādi kopējais fonda ietvaros

159pieejamais finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu

160cenas.

161Fonda darbība tiek vērsta uz inovatīvu, taču pietiekami

162nobriedušu projektu līdzfinansēšanu, ar mērķi panākt optimālu

163līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs,

164tostarp, īstenojot arī pārnozaru projektus un aptverot tādas

165aktivitātes kā inovatīvu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju un

166procesu attīstību energoietilpīgās nozarēs, oglekļa uztveršanu un

167izmantošanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai noglabāšanu,

168inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī enerģijas

169uzglabāšanu.

170Starptautisko finanšu

171institūciju finansējums

172Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

173nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu un finansējumu, kas varētu

174būt pieejams ES finansējuma ietvaros, kā viens no finansējuma

175avotiem varētu būt arī starptautisko finanšu institūciju

176finansējums, piemēram, finansējums no Eiropas Investīciju bankas,

177Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu

178Investīciju bankas. Starptautiskās finanšu institūcijas piedāvā

179uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir

180tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot

181papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai

182privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams.

183Privātais finansējums

184Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

185nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai

186noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā

187finansējuma ieguldījums.