5. pants

PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME

Lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots

izmantot publisko finansējumu (valsts un pašvaldību budžeta

finansējumu), Latvijai pieejamo ES budžeta finansējumu ES fondu

un citu ES budžeta finanšu instrumentu veidā, citu ārvalstu

finanšu instrumentu veidā, citu finansējuma avotu līdzekļus un

privāto kapitālu atkarībā no pasākuma rakstura. Pasākumus, kas ir

saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu

izstrādi, un ar to saistīto pētījumu vai izvērtējumu veikšanu,

institūcijas nozaru politikas un pasākumus īsteno tām piešķirto

VB līdzekļu ietvaros. Plānā ietverto rīcības virzienu īstenošanai

plānotās darbības tiek īstenotas izpildē iesaistīto institūciju

piešķirtā finansējuma ietvaros. Izpildē iesaistītā institūcijas

plāna ieviešanu 2024. g. nodrošinās piešķirto valsts budžeta

līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu

plāna pasākumu īstenošanai 2025. g. un turpmākajos gados skatāms

likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta

ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un

izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo

valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem

atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts

budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts

budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts

vai tiek piešķirts daļēji, izpildē iesaistītās institūcijas

nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var

nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna rīcībpolitiku īstenošanai piedāvāto pasākumu īstenošanas

kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti

ir iekļauti Plāna 3. nodaļā, kur katram pasākumam minētais

nepieciešamais253 un iezīmētais finansējuma apjoms ir

kopējais apjoms un, atkarībā no pasākuma veida, var ietvert gan

ES fondu finansējuma daļu, gan nacionālo finansējumu, gan,

piemēram, privāto un papildus publisko finansējumu. Identificēto

pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju254 summa

10-gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu

turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas.

Izvērtējot un izstrādājot Plānā minētos atbalsta pasākumus,

tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajam komercdarbības atbalsta

kontroles regulējumam. Tāpat investīciju piesaistei un

ieguldījumiem ir nepieciešams arī nodrošināt investīciju

atbilstību ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem, kas izriet no

Regulas 2020/852.

Iespējamie finansējuma avoti

VB

VB finansējums ir izmantojams kā daļa no atbalsta

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, AER

tehnoloģiju ieviešanai, vai citu SEG emisiju samazināšanas

pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam. Tāpat VB varētu ietekmēt

piemērojamie nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi bezemisiju vai

mazemisiju kurināmajiem/degvielai vai tehnoloģiju izmantošanai.

VB finansējuma instrumenti P&A ir fundamentālo un lietišķo

pētījumu programma, VPP un Inovācijas fonds.

EKII ietvaros 2021. - 2030. g. periodā pieejamais finansējums

varētu sasniegt apmēram 820 milj. €255. Vienlaikus

jāņem vērā, ka ietekmi uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem

nākotnē atstās ES tiesību aktu pārskatīšana, piemēram,

Priekšlikums Padomes Lēmumam (EU, Euratom), ar ko groza Lēmumu

(ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu

sistēmu, ar kuru paredzēts noteikt jaunas pašu resursu

kategorijas, ko iekļauj ES budžetā, tostarp, ikgadējas iemaksas

30 % apmērā no dalībvalstu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Tā

rezultātā pieejamais finansējums EKII ietvaros, kas būtu

novirzāms SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai

līdzatbalstam, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm, samazināsies.

Vienlaikus provizoriskie emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi

"jaunā" ETS ietvarā uz Plāna izstrādes brīdi nav

nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.

Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata

pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. EKII

darbība primāri tiek balstīta uz divām komponentēm:

1) aptuveni 90% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

tirgū tiek novirzīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

klimata pārmaiņām projektu īstenošanai;

2) aptuveni 10% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

tirgū tiek novirzīti institucionālās rīcībspējas nodrošināšanai

darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.

MF ietvaros pieejamais finansējums atbalsttiesīgajām

dalībvalstīm veidojas no divām daļām - izsolot 2% no kopējā ES

emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. - 2030. g., kā arī

izsolot 2,5% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no

2024. - 2030. g. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44% un 1,0% no

kopējā MF ietvaros izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši

iepriekš minētajam dalījumam. MF ietvaros pieejamais finansējums

ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas un emisijas kvotu

monetizēšana notiek pakāpeniski, tādēļ precīzu Latvijai

pienākošos finansējuma apjomu nav iespējams noteikt lielās

neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā. Pie

vidējās emisijas kvotu cenas 70 - 80 €, periodā līdz 2030. g.

Latvijai pieejamais finansējums MF ietvaros kopsummā varētu

veidot apmēram 350 milj. €. MF finansējuma izlietojumu noteic MK

noteikumi Nr. 396256.

PB

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem"

pašvaldības savus PB izstrādā pašas, ņemot vērā spēkā esošos

tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties PB

izstrādē un izpildē. PB veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no

kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām,

piemēram, DRN, NĪN. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt

nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos

ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk.

energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos

īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes

uzlabošanas pasākumu veikšanai. Tāpat vairākas pašvaldības

piemēro NĪN atvieglojumus par īpašumos veiktajiem

energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

MFF

Nozīmīgākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem

finanšu atbalstu ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas

fondi257,258: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

(ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF),

Taisnīgās pārkārtošanās fonds (TPF), Atveseļošanās un noturības

mehānisms (ANM), kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas

ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

(ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).

Šajā MFF plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 10,44 mljrd.

€, no tā 184,23 milj. € TPF ietvaros un 1,82 mljrd. € ANM

ietvaros. Tāpat 2023.g. apstiprinātie ANM plāna grozījumi, kas

pievieno jaunu komponenti "REPowerEU", paredz Latvijai

papildu vairāk kā 134 milj. €, lai veiktu ieguldījumus enerģijas

sektora transformācijai, nodrošinot finansējumu elektroenerģijas

pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un

sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī dažādojot

enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.

MFF ietvaros ir izveidoti vairāki citi finansēšanas avoti,

kuri varētu palīdzēt sasniegt plāna mērķus: Invest EU, Apvārsnis

Eiropa, CEF, LIFE - Vides un klimata pasākumu programmā,

EK finanšu instrumenti

(programmas)

SKF

Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, Latvijai SKF

ietvaros ir pieejami 463,67 milj. € 2026. - 2032. g. periodā.

Papildus tam, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums vismaz 154,56

milj. € apmērā. Regulas 2023/995 mērķis - veicināt sociāli

taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, risinot sociālo

ietekmi, ko rada ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES

emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2), jo īpaši uz tām

grupām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai transporta

nabadzība. Atbalsts vērsts uz neaizsargātām grupām -

mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta

lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, lai iegūtu pieeju

SKF finansējumam, dalībvalstīm ir jāizstrādā un EK jāiesniedz

Sociālais klimata plāns, kurā tiks identificēti atbalsttiesīgie

pasākumi un investīcijas (potenciālie atbalsttiesīgie pasākumi

uzskaitīti regulas 8.pantā). 2023. g. oktobrī ir uzsākts darbs

pie plāna sagatavošanas, vienlaikus plāna iesniegšana EK

paredzēta periodā līdz 2025. g. jūnijam. Attiecīgi šobrīd nav

iespējams identificēt konkrētas SKF atbalsta aktivitātes un

katras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

IF259

IF ir izveidots ar mērķi atbalstīt inovatīvus mazoglekļa

emisiju tehnoloģiju risinājumus, sniedzot ieguldījumu ES

dekarbonizācijā un pārejā uz klimatneitralitāti, vienlaikus

sekmējot ES konkurētspēju. Fonda finansējums tiek nodrošināts ES

ETS ietvaros, izsolot noteiktu apjomu emisijas kvotu laika

periodā no 2020. - 2030. g., tādējādi kopējais fonda ietvaros

pieejamais finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu

cenas.

Fonda darbība tiek vērsta uz inovatīvu, taču pietiekami

nobriedušu projektu līdzfinansēšanu, ar mērķi panākt optimālu

līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs,

tostarp, īstenojot arī pārnozaru projektus un aptverot tādas

aktivitātes kā inovatīvu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju un

procesu attīstību energoietilpīgās nozarēs, oglekļa uztveršanu un

izmantošanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai noglabāšanu,

inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī enerģijas

uzglabāšanu.

Starptautisko finanšu

institūciju finansējums

Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu un finansējumu, kas varētu

būt pieejams ES finansējuma ietvaros, kā viens no finansējuma

avotiem varētu būt arī starptautisko finanšu institūciju

finansējums, piemēram, finansējums no Eiropas Investīciju bankas,

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu

Investīciju bankas. Starptautiskās finanšu institūcijas piedāvā

uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir

tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot

papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai

privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams.

Privātais finansējums

Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai

noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā

finansējuma ieguldījums.