6. punkts

1INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN

2ZIŅOŠANAS SISTĒMA

3Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados

4iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa

5ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības

6dimensijas. Integrētā progresa ziņojuma saturu noteic Komisijas

72022. gada 15. novembra regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz

8noteikumus par to, kā piemērot Regulu 2018/1999 attiecībā uz

9integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu

10struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu. Papildus

11Plāna izpildes progresa novērtējumam nepieciešams, izmantojot

12valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, divas reizes

13plānošanas periodā (2024. g. un 2028. g.) izstrādāt vides

14monitoringa ziņojumu un iesniegt to (arī elektroniskā veidā)

15Vides pārraudzības valsts birojā.

16Regulā 2018/1999 iekļauto uzraudzības un ziņošanas nosacījumu

17īstenošanai Latvijā būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas gan

18likumdošanas ietvarā, gan institucionālās kapacitātes jautājumos.

19Regulā 2018/1999 noteiktās integrētās ziņošanas kvalitatīvai

20izpildei ir nepieciešams Latvijā izveidot efektīvu monitoringa un

21ziņošanas sistēmu, ar kuru tiks noteiktas gan atbilstībās

22institūcijas monitoringa un ziņošanas nosacījumu izpildei, gan

23tiks noteikta datu un informācijas aprites kārtība, lai ziņojumu

24sagatavošanas procesā netiktu atkārtoti iegūti un izvērtēti jau

25pieejamie dati un informācija. Šobrīd Latvijas normatīvajā

26regulējumā ir noteikti nosacījumi SEG emisiju un CO2

27piesaistes mērķu progresa novērtējumam un divgadu ziņojumiem par

28progresa izpildi - ziņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm

29un ir noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā

30sistēma un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā

31sistēma.

32Integrētās monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidei un

33īstenošanai būs nepieciešami papildus finansiāli līdzekļi, un ir

34iespējama ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste šo uzdevumu

35veikšanai. Lai neradītu būtisku ietekmi uz VB un nebūtu jāveido

36jaunas iestādes, ir iespējams noteikt esošu ministriju pakļautībā

37vai padotībā esošu iestādi kā galveno kompetento iestādi

38integrēto monitoringa un ziņošanas sistēmas funkciju

39veikšanai.

40Lai ieviestu Regulas 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteiktās

41prasības saistībā ar ZIZIMM sektoru, šobrīd notiek nepieciešamo

42datu apzināšana nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidei (t.i.

432022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 675

44"Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu

45sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām

46izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pilnveidei). Tiek

47organizētas sarunas ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Paralēli

48tiek izstrādāts attālās izpētes risinājums, lai varētu raksturot

49SEG emisijas un CO2 piesaisti, izmantojot

50"wall to wall" pieeju, kas ļaus precīzāk

51raksturot reti sastopamās zemes izmantošanas kategorijas, kas

52uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.