6. pants

INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN

ZIŅOŠANAS SISTĒMA

Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados

iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa

ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības

dimensijas. Integrētā progresa ziņojuma saturu noteic Komisijas

2022. gada 15. novembra regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz

noteikumus par to, kā piemērot Regulu 2018/1999 attiecībā uz

integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu

struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu. Papildus

Plāna izpildes progresa novērtējumam nepieciešams, izmantojot

valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, divas reizes

plānošanas periodā (2024. g. un 2028. g.) izstrādāt vides

monitoringa ziņojumu un iesniegt to (arī elektroniskā veidā)

Vides pārraudzības valsts birojā.

Regulā 2018/1999 iekļauto uzraudzības un ziņošanas nosacījumu

īstenošanai Latvijā būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas gan

likumdošanas ietvarā, gan institucionālās kapacitātes jautājumos.

Regulā 2018/1999 noteiktās integrētās ziņošanas kvalitatīvai

izpildei ir nepieciešams Latvijā izveidot efektīvu monitoringa un

ziņošanas sistēmu, ar kuru tiks noteiktas gan atbilstībās

institūcijas monitoringa un ziņošanas nosacījumu izpildei, gan

tiks noteikta datu un informācijas aprites kārtība, lai ziņojumu

sagatavošanas procesā netiktu atkārtoti iegūti un izvērtēti jau

pieejamie dati un informācija. Šobrīd Latvijas normatīvajā

regulējumā ir noteikti nosacījumi SEG emisiju un CO2

piesaistes mērķu progresa novērtējumam un divgadu ziņojumiem par

progresa izpildi - ziņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm

un ir noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā

sistēma un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā

sistēma.

Integrētās monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidei un

īstenošanai būs nepieciešami papildus finansiāli līdzekļi, un ir

iespējama ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste šo uzdevumu

veikšanai. Lai neradītu būtisku ietekmi uz VB un nebūtu jāveido

jaunas iestādes, ir iespējams noteikt esošu ministriju pakļautībā

vai padotībā esošu iestādi kā galveno kompetento iestādi

integrēto monitoringa un ziņošanas sistēmas funkciju

veikšanai.

Lai ieviestu Regulas 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteiktās

prasības saistībā ar ZIZIMM sektoru, šobrīd notiek nepieciešamo

datu apzināšana nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidei (t.i.

2022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 675

"Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu

sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām

izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pilnveidei). Tiek

organizētas sarunas ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Paralēli

tiek izstrādāts attālās izpētes risinājums, lai varētu raksturot

SEG emisijas un CO2 piesaisti, izmantojot

"wall to wall" pieeju, kas ļaus precīzāk

raksturot reti sastopamās zemes izmantošanas kategorijas, kas

uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.