Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam"

1PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME

2Lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots

3izmantot publisko finansējumu (valsts un pašvaldību budžeta

4finansējumu), Latvijai pieejamo ES budžeta finansējumu ES fondu

5un citu ES budžeta finanšu instrumentu veidā, citu ārvalstu

6finanšu instrumentu veidā, citu finansējuma avotu līdzekļus un

7privāto kapitālu atkarībā no pasākuma rakstura. Pasākumus, kas ir

8saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu

9izstrādi, un ar to saistīto pētījumu vai izvērtējumu veikšanu,

10institūcijas nozaru politikas un pasākumus īsteno tām piešķirto

11VB līdzekļu ietvaros. Plānā ietverto rīcības virzienu īstenošanai

12plānotās darbības tiek īstenotas izpildē iesaistīto institūciju

13piešķirtā finansējuma ietvaros. Izpildē iesaistītā institūcijas

14plāna ieviešanu 2024. g. nodrošinās piešķirto valsts budžeta

15līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu

16plāna pasākumu īstenošanai 2025. g. un turpmākajos gados skatāms

17likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta

18ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un

19izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo

20valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem

21atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts

22budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts

23budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts

24vai tiek piešķirts daļēji, izpildē iesaistītās institūcijas

25nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var

26nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

27Plāna rīcībpolitiku īstenošanai piedāvāto pasākumu īstenošanas

28kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti

29ir iekļauti Plāna 3. nodaļā, kur katram pasākumam minētais

30nepieciešamais253 un iezīmētais finansējuma apjoms ir

31kopējais apjoms un, atkarībā no pasākuma veida, var ietvert gan

32ES fondu finansējuma daļu, gan nacionālo finansējumu, gan,

33piemēram, privāto un papildus publisko finansējumu. Identificēto

34pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju254 summa

3510-gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu

36turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas.

37Izvērtējot un izstrādājot Plānā minētos atbalsta pasākumus,

38tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajam komercdarbības atbalsta

39kontroles regulējumam. Tāpat investīciju piesaistei un

40ieguldījumiem ir nepieciešams arī nodrošināt investīciju

41atbilstību ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem, kas izriet no

42Regulas 2020/852.

43Iespējamie finansējuma avoti

44VB

45VB finansējums ir izmantojams kā daļa no atbalsta

46energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, AER

47tehnoloģiju ieviešanai, vai citu SEG emisiju samazināšanas

48pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam. Tāpat VB varētu ietekmēt

49piemērojamie nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi bezemisiju vai

50mazemisiju kurināmajiem/degvielai vai tehnoloģiju izmantošanai.

51VB finansējuma instrumenti P&A ir fundamentālo un lietišķo

52pētījumu programma, VPP un Inovācijas fonds.

53EKII ietvaros 2021. - 2030. g. periodā pieejamais finansējums

54varētu sasniegt apmēram 820 milj. €255. Vienlaikus

55jāņem vērā, ka ietekmi uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem

56nākotnē atstās ES tiesību aktu pārskatīšana, piemēram,

57Priekšlikums Padomes Lēmumam (EU, Euratom), ar ko groza Lēmumu

58(ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu

59sistēmu, ar kuru paredzēts noteikt jaunas pašu resursu

60kategorijas, ko iekļauj ES budžetā, tostarp, ikgadējas iemaksas

6130 % apmērā no dalībvalstu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Tā

62rezultātā pieejamais finansējums EKII ietvaros, kas būtu

63novirzāms SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai

64līdzatbalstam, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm, samazināsies.

65Vienlaikus provizoriskie emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi

66"jaunā" ETS ietvarā uz Plāna izstrādes brīdi nav

67nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.

68Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata

69pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. EKII

70darbība primāri tiek balstīta uz divām komponentēm:

711) aptuveni 90% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

72tirgū tiek novirzīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

73klimata pārmaiņām projektu īstenošanai;

742) aptuveni 10% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā

75tirgū tiek novirzīti institucionālās rīcībspējas nodrošināšanai

76darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.

77MF ietvaros pieejamais finansējums atbalsttiesīgajām

78dalībvalstīm veidojas no divām daļām - izsolot 2% no kopējā ES

79emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. - 2030. g., kā arī

80izsolot 2,5% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no

812024. - 2030. g. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44% un 1,0% no

82kopējā MF ietvaros izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši

83iepriekš minētajam dalījumam. MF ietvaros pieejamais finansējums

84ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas un emisijas kvotu

85monetizēšana notiek pakāpeniski, tādēļ precīzu Latvijai

86pienākošos finansējuma apjomu nav iespējams noteikt lielās

87neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā. Pie

88vidējās emisijas kvotu cenas 70 - 80 €, periodā līdz 2030. g.

89Latvijai pieejamais finansējums MF ietvaros kopsummā varētu

90veidot apmēram 350 milj. €. MF finansējuma izlietojumu noteic MK

91noteikumi Nr. 396256.

92PB

93Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem"

94pašvaldības savus PB izstrādā pašas, ņemot vērā spēkā esošos

95tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties PB

96izstrādē un izpildē. PB veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no

97kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām,

98piemēram, DRN, NĪN. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt

99nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos

100ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk.

101energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos

102īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes

103uzlabošanas pasākumu veikšanai. Tāpat vairākas pašvaldības

104piemēro NĪN atvieglojumus par īpašumos veiktajiem

105energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās

106daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

107MFF

108Nozīmīgākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem

109finanšu atbalstu ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas

110fondi257,258: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

111(ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF),

112Taisnīgās pārkārtošanās fonds (TPF), Atveseļošanās un noturības

113mehānisms (ANM), kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas

114ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

115(ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un

116Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).

117Šajā MFF plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 10,44 mljrd.

118€, no tā 184,23 milj. € TPF ietvaros un 1,82 mljrd. € ANM

119ietvaros. Tāpat 2023.g. apstiprinātie ANM plāna grozījumi, kas

120pievieno jaunu komponenti "REPowerEU", paredz Latvijai

121papildu vairāk kā 134 milj. €, lai veiktu ieguldījumus enerģijas

122sektora transformācijai, nodrošinot finansējumu elektroenerģijas

123pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un

124sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī dažādojot

125enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.

126MFF ietvaros ir izveidoti vairāki citi finansēšanas avoti,

127kuri varētu palīdzēt sasniegt plāna mērķus: Invest EU, Apvārsnis

128Eiropa, CEF, LIFE - Vides un klimata pasākumu programmā,

129EK finanšu instrumenti

130(programmas)

131SKF

132Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, Latvijai SKF

133ietvaros ir pieejami 463,67 milj. € 2026. - 2032. g. periodā.

134Papildus tam, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums vismaz 154,56

135milj. € apmērā. Regulas 2023/995 mērķis - veicināt sociāli

136taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, risinot sociālo

137ietekmi, ko rada ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES

138emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2), jo īpaši uz tām

139grupām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai transporta

140nabadzība. Atbalsts vērsts uz neaizsargātām grupām -

141mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta

142lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

143Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, lai iegūtu pieeju

144SKF finansējumam, dalībvalstīm ir jāizstrādā un EK jāiesniedz

145Sociālais klimata plāns, kurā tiks identificēti atbalsttiesīgie

146pasākumi un investīcijas (potenciālie atbalsttiesīgie pasākumi

147uzskaitīti regulas 8.pantā). 2023. g. oktobrī ir uzsākts darbs

148pie plāna sagatavošanas, vienlaikus plāna iesniegšana EK

149paredzēta periodā līdz 2025. g. jūnijam. Attiecīgi šobrīd nav

150iespējams identificēt konkrētas SKF atbalsta aktivitātes un

151katras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

152IF259

153IF ir izveidots ar mērķi atbalstīt inovatīvus mazoglekļa

154emisiju tehnoloģiju risinājumus, sniedzot ieguldījumu ES

155dekarbonizācijā un pārejā uz klimatneitralitāti, vienlaikus

156sekmējot ES konkurētspēju. Fonda finansējums tiek nodrošināts ES

157ETS ietvaros, izsolot noteiktu apjomu emisijas kvotu laika

158periodā no 2020. - 2030. g., tādējādi kopējais fonda ietvaros

159pieejamais finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu

160cenas.

161Fonda darbība tiek vērsta uz inovatīvu, taču pietiekami

162nobriedušu projektu līdzfinansēšanu, ar mērķi panākt optimālu

163līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs,

164tostarp, īstenojot arī pārnozaru projektus un aptverot tādas

165aktivitātes kā inovatīvu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju un

166procesu attīstību energoietilpīgās nozarēs, oglekļa uztveršanu un

167izmantošanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai noglabāšanu,

168inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī enerģijas

169uzglabāšanu.

170Starptautisko finanšu

171institūciju finansējums

172Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

173nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu un finansējumu, kas varētu

174būt pieejams ES finansējuma ietvaros, kā viens no finansējuma

175avotiem varētu būt arī starptautisko finanšu institūciju

176finansējums, piemēram, finansējums no Eiropas Investīciju bankas,

177Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu

178Investīciju bankas. Starptautiskās finanšu institūcijas piedāvā

179uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir

180tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot

181papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai

182privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams.

183Privātais finansējums

184Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai

185nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai

186noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā

187finansējuma ieguldījums.

1INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN

2ZIŅOŠANAS SISTĒMA

3Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados

4iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa

5ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības

6dimensijas. Integrētā progresa ziņojuma saturu noteic Komisijas

72022. gada 15. novembra regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz

8noteikumus par to, kā piemērot Regulu 2018/1999 attiecībā uz

9integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu

10struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu. Papildus

11Plāna izpildes progresa novērtējumam nepieciešams, izmantojot

12valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, divas reizes

13plānošanas periodā (2024. g. un 2028. g.) izstrādāt vides

14monitoringa ziņojumu un iesniegt to (arī elektroniskā veidā)

15Vides pārraudzības valsts birojā.

16Regulā 2018/1999 iekļauto uzraudzības un ziņošanas nosacījumu

17īstenošanai Latvijā būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas gan

18likumdošanas ietvarā, gan institucionālās kapacitātes jautājumos.

19Regulā 2018/1999 noteiktās integrētās ziņošanas kvalitatīvai

20izpildei ir nepieciešams Latvijā izveidot efektīvu monitoringa un

21ziņošanas sistēmu, ar kuru tiks noteiktas gan atbilstībās

22institūcijas monitoringa un ziņošanas nosacījumu izpildei, gan

23tiks noteikta datu un informācijas aprites kārtība, lai ziņojumu

24sagatavošanas procesā netiktu atkārtoti iegūti un izvērtēti jau

25pieejamie dati un informācija. Šobrīd Latvijas normatīvajā

26regulējumā ir noteikti nosacījumi SEG emisiju un CO2

27piesaistes mērķu progresa novērtējumam un divgadu ziņojumiem par

28progresa izpildi - ziņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm

29un ir noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā

30sistēma un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā

31sistēma.

32Integrētās monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidei un

33īstenošanai būs nepieciešami papildus finansiāli līdzekļi, un ir

34iespējama ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste šo uzdevumu

35veikšanai. Lai neradītu būtisku ietekmi uz VB un nebūtu jāveido

36jaunas iestādes, ir iespējams noteikt esošu ministriju pakļautībā

37vai padotībā esošu iestādi kā galveno kompetento iestādi

38integrēto monitoringa un ziņošanas sistēmas funkciju

39veikšanai.

40Lai ieviestu Regulas 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteiktās

41prasības saistībā ar ZIZIMM sektoru, šobrīd notiek nepieciešamo

42datu apzināšana nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidei (t.i.

432022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 675

44"Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu

45sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām

46izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pilnveidei). Tiek

47organizētas sarunas ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Paralēli

48tiek izstrādāts attālās izpētes risinājums, lai varētu raksturot

49SEG emisijas un CO2 piesaisti, izmantojot

50"wall to wall" pieeju, kas ļaus precīzāk

51raksturot reti sastopamās zemes izmantošanas kategorijas, kas

52uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.

1APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ

2SADARBĪBA

37.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie

4jautājumi

5Plāna kontekstā svarīgākie īstenotie pasākumi attiecas uz

6Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumiem, kopējo enerģijas

7tirgu un enerģētiskās drošības jautājumiem.

8Pārrobežu kontekstā ir arī svarīgi Baltijas valstu starpā

9saskaņot tādus pasākumus, kas ietekmē ne tikai infrastruktūru un

10elektroenerģijas savienojamību, bet arī energoresursu (gan fosilo

11energoresursu, gan biomasas un biodegvielas) plūsmu starp

12Baltijas valstīm.

13Dekarbonizācijas kontekstā ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt

14vienotu (harmonizētu) skatījumu uz dekarbonizācijas iespējām

15Baltijas valstīs un uz vienotu pieeju dekarbonizācijas pasākumu

16īstenošanā. Tomēr vienotās pieejas dekarbonizācijas pasākumu

17īstenošanai piemērošana varētu būt apgrūtināta dalībvalstu

18dažādās situācijas īpaši attiecībā uz enerģētikas struktūru un

19SEG emisiju galvenajiem avotiem, kur Latvijā ir vislielākais no

20visām Baltijas valstīm ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars (2.

21lielākais ES dalībvalstīs) un ne-ETS darbību SEG emisiju apjomā

22dominē lauksaimniecības nozare un transports, savukārt Igaunijā

23ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars ir viens no zemākajiem ES

24dalībvalstu vidū ar dominējošām transporta emisijām. Lietuvas

25ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars un to struktūra, kurā dominē

26transporta un lauksaimniecības sektori, ir vairāk līdzīga

27Latvijai kā Igaunijai. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs

28transports ir viens no lielākajiem ne-ETS darbību SEG emisiju

29avotiem un līdz ar to būtu ieteicams veikt saskaņotas darbības

30tieši transporta sektora emisiju samazināšanai.

317.2. Apspriede ar valsts un ES

32dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste

33Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un

34iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus,

35izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās

36enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Sākot ar 2023. g.

37decembri, katrai ekspertu darba grupai bija jāsanāk vismaz reizi

38mēnesī līdz papildus pasākumu iesniegšanai KEM.

397.2.1. Latvijas Republikas Saeimas

40un Ministru kabineta iesaiste

41Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un

42klimata plāna izstrādi"260 Plāna saturiskos

43elementus un laika ietvaru, kā arī Plāna izstrādes principus un

44informācijas sagatavošanas atbildības. Plāna izstrādes galvenie

45koordinatori bija noteikti EM un VARAM (šobrīd KEM), un

46iesaistītas ir arī ĀM, FM, IZM, LM, SM, ZM un Pārresoru

47koordinācijas centrs (tagad Valsts kanceleja).

4805.12.2023. MK sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums

49"Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.

50- 2030. g. projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana EK

51izvērtēšanai"261, kura pielikumā bija iekļauts

52Plāna projekts.

53Ar Ministru prezidentes 18.12.2023. rīkojumu Nr.

542023/1.2.1.-328262 tika izveidota Enerģētikas, vides

55un klimata jautājumu komitejas, lai koordinētu un pārraudzītu

56mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jomā, katrā

57komitejas sanāksmē skatot arī Plāna izstrādei un īstenošanai

58nepieciešamos jautājumus263.

59Plānā iekļaujamie nosacījumi un saistīto nozaru politikas

60plānošanas dokumenti 2023. un 2024. g. ir skatīti vairākās

61Latvijas Republikas Saeimas komisijās, piemēram, Saeimas

62Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Saeimas Tautsaimniecības,

63agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

647.2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām

65personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības

66iesaistīšana, vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste

672023. g. ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna

68aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais

69Plāna projekts tika publicēts 2023. g. novembrī, kur pēc Plāna

70projekta publicēšanas tika saņemti 193 iebildumus un

71priekšlikumus par Plāna projektu.

722024. g. janvārī - februārī KEM klātienē un attālināti ir

73nodrošinājusi vairāk nekā 50 tikšanās ar iesaistītajām pusēm

74(ievērojot Chatham House rules nosacījumus) - NVO, nozaru

75komersantiem, ekspertiem, asociācijām, izglītības jomas

76ekspertiem un sociālajiem partneriem ar mērķi uzklausīt

77priekšlikumus, iebildumus Plāna un enerģētikas un klimata

78politiku pilnveidošanai. 2024. g. jūnijā Plānam tika nodrošināta

79sabiedriskā apspriede, kur tās ietvaros tika saņemti viedokļi no

80personām un sociālajiem partneriem, saņemto viedokļu apkopojums

81un KEM atbildes par tiem ir publicētas KEM tīmekļa

82vietnē264. Saņemtos viedokļus izvērtēja nozaru

83ministrijas un iespēju robežās tie ir ņemti vērā Plāna

84aktualizēšanā, vienlaikus gan par sabiedrības viedokļiem, gan par

85starpministriju saskaņošanas laikā saņemtajiem sociālo partneru

86viedokļiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam tiks turpinātas

87diskusijas attiecīgajās darba grupās.

887.2.3. Iteratīvs process ar EK

8919.04.2024. notika attālinātā tikšanās ar EK Enerģētikas

90ģenerāldirektorāta Stratēģijas, politiku koordinācijas un

91plānošanas, starpinstitūcionālo attiecību nodaļas vadītāju Paulu

92Abreu Markesu un Enerģētikas ģenerāldirektorāta atbildīgajiem

93ekspertiem par Plāna pilnveidošanu un EK sagatavoto rekomendāciju

94izpildi enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot AE un

95energoefektivitātes dimensijām un iepriekš minētajās jomās

96noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un to devumu ES mērķu

97sasniegšanā.

9823. - 24.05.2024. notika augsta līmeņa EK pārstāves Klimata

99politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieces Ivonnas

100Slingenbergas vizīte Latvijā. Tās laikā ar atbildīgajiem nozaru

101ministriem, nozaru politiku veidotājiem, sadarbības partneriem un

102NVO tika pārrunāts Latvijas progress Plāna aktualizācijā un

103ieviešanā. Tika uzklausīts Latvijas pārstāvju viedoklis, kā arī

104izklāstīs EK redzējums par ES klimata mērķiem 2030. un 2040. g.,

105kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības

106transformācijai klimatneitralitātes sasniegšanai.

1077.3. Reģionālā sadarbība plāna

108sagatavošanā

109Latvija piedalās dažādos reģionālās sadarbības formātos

110klimata un enerģētikas jomā (Parīzes nolīguma un klimata un

111enerģētikas politikas kontekstā), tostarp:

112• Baltijas Asambleja265;

113• Baltijas valstu premjerministru augstākā līmeņa

114sanāksmes;

115• Baltijas Ministru padome (BCM);

116• Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns

117(BEMIP).

118Lai gan intensīva koordinācija enerģētikas politikas

119jautājumos Baltijas valstīs notiek BCM vecāko amatpersonu līmenī,

120plašāka reģionālā sadarbība ir saistīta arī ar tādām valstīm kā

121Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Vācija. ES kontekstā

122reģionālā sadarbība notiek BEMIP formātā, aptverot

123infrastruktūras plānošanu un palīdzot palielināt un efektīvi

124izmantot finanšu resursus, tostarp CEF, kas atbalsta pārrobežu

125enerģētikas projektus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību

126Baltijas jūras reģionā.

1272023. g. oktobrī Latvijas pārstāvji kopā ar pārstāvjiem no

128Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārrunāja sagatavotos Plāna

129projektus, tajos iekļautos pasākumus un sabiedrības viedokli par

130tiem, kā arī pārrunāja iespējamās reģionālās sadarbības jomas.

13118.06.2024. notika attālināta reģionālā tikšanās ar Vācijas,

132Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur tika iepazīstināts

133ar katras valsts Plāniem, problēmām un turpmākajiem soļiem NEKP

134plānu realizēšanā. Arī turpmāk tiks organizēta informācijas

135apmaiņu un diskusijas par konkrētiem NECP aspektiem vai to

136ieviešanu.

137Šobrīd ir apstiprināti 2 pārrobežu projekti AE jomā - ELWIND

138un Lode-Penuja vēja parks266. Tāpat tiek īstenoti

139vairāki projekti, lai uzlabotu elektroenerģijas un gāzes piegādes

140drošību Baltijas reģionā un nodrošinātu efektīvu tirgus

141attīstību. Svarīgākais reģionālais projekts ir Baltijas

142elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu. Pagaidām ir

143vairāki citi būtiski projekti, lai nodrošinātu efektīvu tirgus

144darbību, piemēram, kopīgi starpsavienojumi, kā arī PGK

145modernizācija u. c. Transporta nozarē tiek veikta reģionālā

146sadarbība attiecībā uz Rail Baltic projekta īstenošanu un EV

147uzlādes tīkla izbūvē, kura tiek veikta visās ES dalībvalstīs.

148Sadarbību ar citām valstīm jau šobrīd notiek, lai nodrošinātu

149ērtu EV uzlādes tīklu izmantošanu ārvalstu pārstāvjiem ES

150ietvaros. Līdz ar to ir radīti priekšnosacījumi iespējai

151pārvietoties starp ES dalībvalstīm ar EV. Tāpat reģionālā

152sadarbība lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanai tiek veikta

153saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK267 (par slāpekļa

154emisijām) vai Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu (par

155amonjaka emisijām).

156Baltijas valstis vienojās, ka reģionālo sadarbību varētu

157paplašināt attiecībā uz energoefektivitātes un AER attīstības

158jomām, kas īpaši attiecas uz transporta nozari, tostarp:

159• biometāna ražošanas un tirgus attīstība, biometāna izcelsmes

160apliecinājumu nosacījumu pielāgošana;

161• koordinācija attiecībā uz biodegvielas prasībām (biodegvielu

162piejaukums un ar nodokļiem saistīti jautājumi);

163• koordinācija attiecībā uz iespējamām ceļu nodevām (Latvijā -

164autoceļu lietošanas nodeva) vai ceļu nodevām kravas

165transportlīdzekļiem.

166Turklāt iespējamo reģionālo sadarbību varētu paplašināt,

167ietverot nacionālo EV uzlādes tīkla uzturētāju sadarbību Baltijas

168līmenī un ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares

169(piemēram, meliorācijas, augsnes kvalitātes pasākumus utt.),

170ņemot vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības

171darbību iespējamo pārrobežu ietekmi.

172Ilgtermiņa (līdz 2030. vai 2050. g.) enerģētikas un klimata

173politikas un pasākumu plānošanu un īstenošanu varētu uzlabot vai

174īstenot vajadzīgajā kvalitātē, izmantojot iespēju dalīties

175pieredzē un zināšanās ar citām ES dalībvalstīm, jo īpaši oglekļa

176emisiju samazināšanas jomā un veicināt energoefektivitāti, jo tas

177varētu palīdzēt izvēlēties Latvijai piemērotākos instrumentus un

178veicamās darbības konkrētu mērķu sasniegšanai.

179Lai plānotu un īstenotu pasākumus AER, energoefektivitātes un

180klimata jomā, Baltijas valstis arī turpmāk sadarbosies dažādu

181darba grupu un pasākumu ietvaros, proti:

182• Baltijas reģiona sadarbība drošības jomā, ko uzsākuši

183Baltijas valstu PSO (Elering, AST, Litgrid);

184• BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva)

185sistēma - līdz 2025.g. februārim;

186• Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa un UAB GET

187Baltic;

188• Starptautiskās Enerģētikas aģentūras darbība (visas trīs

189Baltijas valstis ir IEA locekles).

1PIELIKUMS Eiropas Komisijas rekomendācijas

1PIELIKUMS. Bāzes scenārija un Mērķu scenārija apraksts,

2energosistēmu attīstības un SEG analīzē un prognozēšanā

3izmantotās metodes

1PIELIKUMS Sociālekonomiskais izvērtējums

1PIELIKUMS Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums

21 Plāna izstrādi nosaka Regula 2018/1999, kur

3Regula 2018/1999 nosaka gan Plānā iekļaujamo informāciju

4(Regulas 2018/1999 3. - 12. pants), gan arī Plāna saturu

5(Regulas 2018/1999 I un III pielikums). Tāpēc Plāns ir

6izstrādāts pilnībā ņemot vērā Regulas 2018/1999 nosacījumus un,

7piemērojot Ministru kabineta noteikumu (02.12.2014.) Nr.737

8"Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes

9izvērtēšanas noteikumi" 6.punktu, pēc iespējas ņemot vērā

10šajos noteikumos noteiktos nosacījumus politikas plānošanas

11dokumenta veidam - plāns.

122

13https://unfccc.int/sites/default/files/english_paris_agreement.pdf

143 Šeit un turpmāk "Mērķu scenārijs" ir

15scenārijs, kurā modelēti visi Plānā iekļautie rīcībpolitiku

16pasākumi, kuru izpildei un ieviešanai būtu jārezultējas Plānā

17noteikto mērķu sasniegšanā

184

19https://commission.europa.eu/energy-climate-change-environment/implementation-eu-countries/energy-and-climate-governance-and-reporting/national-energy-and-climate-plans_en