7. pants

APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ

SADARBĪBA

7.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie

jautājumi

Plāna kontekstā svarīgākie īstenotie pasākumi attiecas uz

Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumiem, kopējo enerģijas

tirgu un enerģētiskās drošības jautājumiem.

Pārrobežu kontekstā ir arī svarīgi Baltijas valstu starpā

saskaņot tādus pasākumus, kas ietekmē ne tikai infrastruktūru un

elektroenerģijas savienojamību, bet arī energoresursu (gan fosilo

energoresursu, gan biomasas un biodegvielas) plūsmu starp

Baltijas valstīm.

Dekarbonizācijas kontekstā ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt

vienotu (harmonizētu) skatījumu uz dekarbonizācijas iespējām

Baltijas valstīs un uz vienotu pieeju dekarbonizācijas pasākumu

īstenošanā. Tomēr vienotās pieejas dekarbonizācijas pasākumu

īstenošanai piemērošana varētu būt apgrūtināta dalībvalstu

dažādās situācijas īpaši attiecībā uz enerģētikas struktūru un

SEG emisiju galvenajiem avotiem, kur Latvijā ir vislielākais no

visām Baltijas valstīm ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars (2.

lielākais ES dalībvalstīs) un ne-ETS darbību SEG emisiju apjomā

dominē lauksaimniecības nozare un transports, savukārt Igaunijā

ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars ir viens no zemākajiem ES

dalībvalstu vidū ar dominējošām transporta emisijām. Lietuvas

ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars un to struktūra, kurā dominē

transporta un lauksaimniecības sektori, ir vairāk līdzīga

Latvijai kā Igaunijai. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs

transports ir viens no lielākajiem ne-ETS darbību SEG emisiju

avotiem un līdz ar to būtu ieteicams veikt saskaņotas darbības

tieši transporta sektora emisiju samazināšanai.

7.2. Apspriede ar valsts un ES

dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste

Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un

iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus,

izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās

enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Sākot ar 2023. g.

decembri, katrai ekspertu darba grupai bija jāsanāk vismaz reizi

mēnesī līdz papildus pasākumu iesniegšanai KEM.

7.2.1. Latvijas Republikas Saeimas

un Ministru kabineta iesaiste

Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un

klimata plāna izstrādi"260 Plāna saturiskos

elementus un laika ietvaru, kā arī Plāna izstrādes principus un

informācijas sagatavošanas atbildības. Plāna izstrādes galvenie

koordinatori bija noteikti EM un VARAM (šobrīd KEM), un

iesaistītas ir arī ĀM, FM, IZM, LM, SM, ZM un Pārresoru

koordinācijas centrs (tagad Valsts kanceleja).

05.12.2023. MK sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums

"Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.

- 2030. g. projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana EK

izvērtēšanai"261, kura pielikumā bija iekļauts

Plāna projekts.

Ar Ministru prezidentes 18.12.2023. rīkojumu Nr.

2023/1.2.1.-328262 tika izveidota Enerģētikas, vides

un klimata jautājumu komitejas, lai koordinētu un pārraudzītu

mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jomā, katrā

komitejas sanāksmē skatot arī Plāna izstrādei un īstenošanai

nepieciešamos jautājumus263.

Plānā iekļaujamie nosacījumi un saistīto nozaru politikas

plānošanas dokumenti 2023. un 2024. g. ir skatīti vairākās

Latvijas Republikas Saeimas komisijās, piemēram, Saeimas

Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Saeimas Tautsaimniecības,

agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

7.2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām

personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības

iesaistīšana, vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste

2023. g. ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna

aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais

Plāna projekts tika publicēts 2023. g. novembrī, kur pēc Plāna

projekta publicēšanas tika saņemti 193 iebildumus un

priekšlikumus par Plāna projektu.

2024. g. janvārī - februārī KEM klātienē un attālināti ir

nodrošinājusi vairāk nekā 50 tikšanās ar iesaistītajām pusēm

(ievērojot Chatham House rules nosacījumus) - NVO, nozaru

komersantiem, ekspertiem, asociācijām, izglītības jomas

ekspertiem un sociālajiem partneriem ar mērķi uzklausīt

priekšlikumus, iebildumus Plāna un enerģētikas un klimata

politiku pilnveidošanai. 2024. g. jūnijā Plānam tika nodrošināta

sabiedriskā apspriede, kur tās ietvaros tika saņemti viedokļi no

personām un sociālajiem partneriem, saņemto viedokļu apkopojums

un KEM atbildes par tiem ir publicētas KEM tīmekļa

vietnē264. Saņemtos viedokļus izvērtēja nozaru

ministrijas un iespēju robežās tie ir ņemti vērā Plāna

aktualizēšanā, vienlaikus gan par sabiedrības viedokļiem, gan par

starpministriju saskaņošanas laikā saņemtajiem sociālo partneru

viedokļiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam tiks turpinātas

diskusijas attiecīgajās darba grupās.

7.2.3. Iteratīvs process ar EK

19.04.2024. notika attālinātā tikšanās ar EK Enerģētikas

ģenerāldirektorāta Stratēģijas, politiku koordinācijas un

plānošanas, starpinstitūcionālo attiecību nodaļas vadītāju Paulu

Abreu Markesu un Enerģētikas ģenerāldirektorāta atbildīgajiem

ekspertiem par Plāna pilnveidošanu un EK sagatavoto rekomendāciju

izpildi enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot AE un

energoefektivitātes dimensijām un iepriekš minētajās jomās

noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un to devumu ES mērķu

sasniegšanā.

23. - 24.05.2024. notika augsta līmeņa EK pārstāves Klimata

politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieces Ivonnas

Slingenbergas vizīte Latvijā. Tās laikā ar atbildīgajiem nozaru

ministriem, nozaru politiku veidotājiem, sadarbības partneriem un

NVO tika pārrunāts Latvijas progress Plāna aktualizācijā un

ieviešanā. Tika uzklausīts Latvijas pārstāvju viedoklis, kā arī

izklāstīs EK redzējums par ES klimata mērķiem 2030. un 2040. g.,

kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības

transformācijai klimatneitralitātes sasniegšanai.

7.3. Reģionālā sadarbība plāna

sagatavošanā

Latvija piedalās dažādos reģionālās sadarbības formātos

klimata un enerģētikas jomā (Parīzes nolīguma un klimata un

enerģētikas politikas kontekstā), tostarp:

• Baltijas Asambleja265;

• Baltijas valstu premjerministru augstākā līmeņa

sanāksmes;

• Baltijas Ministru padome (BCM);

• Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns

(BEMIP).

Lai gan intensīva koordinācija enerģētikas politikas

jautājumos Baltijas valstīs notiek BCM vecāko amatpersonu līmenī,

plašāka reģionālā sadarbība ir saistīta arī ar tādām valstīm kā

Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Vācija. ES kontekstā

reģionālā sadarbība notiek BEMIP formātā, aptverot

infrastruktūras plānošanu un palīdzot palielināt un efektīvi

izmantot finanšu resursus, tostarp CEF, kas atbalsta pārrobežu

enerģētikas projektus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību

Baltijas jūras reģionā.

2023. g. oktobrī Latvijas pārstāvji kopā ar pārstāvjiem no

Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārrunāja sagatavotos Plāna

projektus, tajos iekļautos pasākumus un sabiedrības viedokli par

tiem, kā arī pārrunāja iespējamās reģionālās sadarbības jomas.

18.06.2024. notika attālināta reģionālā tikšanās ar Vācijas,

Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur tika iepazīstināts

ar katras valsts Plāniem, problēmām un turpmākajiem soļiem NEKP

plānu realizēšanā. Arī turpmāk tiks organizēta informācijas

apmaiņu un diskusijas par konkrētiem NECP aspektiem vai to

ieviešanu.

Šobrīd ir apstiprināti 2 pārrobežu projekti AE jomā - ELWIND

un Lode-Penuja vēja parks266. Tāpat tiek īstenoti

vairāki projekti, lai uzlabotu elektroenerģijas un gāzes piegādes

drošību Baltijas reģionā un nodrošinātu efektīvu tirgus

attīstību. Svarīgākais reģionālais projekts ir Baltijas

elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu. Pagaidām ir

vairāki citi būtiski projekti, lai nodrošinātu efektīvu tirgus

darbību, piemēram, kopīgi starpsavienojumi, kā arī PGK

modernizācija u. c. Transporta nozarē tiek veikta reģionālā

sadarbība attiecībā uz Rail Baltic projekta īstenošanu un EV

uzlādes tīkla izbūvē, kura tiek veikta visās ES dalībvalstīs.

Sadarbību ar citām valstīm jau šobrīd notiek, lai nodrošinātu

ērtu EV uzlādes tīklu izmantošanu ārvalstu pārstāvjiem ES

ietvaros. Līdz ar to ir radīti priekšnosacījumi iespējai

pārvietoties starp ES dalībvalstīm ar EV. Tāpat reģionālā

sadarbība lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanai tiek veikta

saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK267 (par slāpekļa

emisijām) vai Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu (par

amonjaka emisijām).

Baltijas valstis vienojās, ka reģionālo sadarbību varētu

paplašināt attiecībā uz energoefektivitātes un AER attīstības

jomām, kas īpaši attiecas uz transporta nozari, tostarp:

• biometāna ražošanas un tirgus attīstība, biometāna izcelsmes

apliecinājumu nosacījumu pielāgošana;

• koordinācija attiecībā uz biodegvielas prasībām (biodegvielu

piejaukums un ar nodokļiem saistīti jautājumi);

• koordinācija attiecībā uz iespējamām ceļu nodevām (Latvijā -

autoceļu lietošanas nodeva) vai ceļu nodevām kravas

transportlīdzekļiem.

Turklāt iespējamo reģionālo sadarbību varētu paplašināt,

ietverot nacionālo EV uzlādes tīkla uzturētāju sadarbību Baltijas

līmenī un ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares

(piemēram, meliorācijas, augsnes kvalitātes pasākumus utt.),

ņemot vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības

darbību iespējamo pārrobežu ietekmi.

Ilgtermiņa (līdz 2030. vai 2050. g.) enerģētikas un klimata

politikas un pasākumu plānošanu un īstenošanu varētu uzlabot vai

īstenot vajadzīgajā kvalitātē, izmantojot iespēju dalīties

pieredzē un zināšanās ar citām ES dalībvalstīm, jo īpaši oglekļa

emisiju samazināšanas jomā un veicināt energoefektivitāti, jo tas

varētu palīdzēt izvēlēties Latvijai piemērotākos instrumentus un

veicamās darbības konkrētu mērķu sasniegšanai.

Lai plānotu un īstenotu pasākumus AER, energoefektivitātes un

klimata jomā, Baltijas valstis arī turpmāk sadarbosies dažādu

darba grupu un pasākumu ietvaros, proti:

• Baltijas reģiona sadarbība drošības jomā, ko uzsākuši

Baltijas valstu PSO (Elering, AST, Litgrid);

• BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva)

sistēma - līdz 2025.g. februārim;

• Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa un UAB GET

Baltic;

• Starptautiskās Enerģētikas aģentūras darbība (visas trīs

Baltijas valstis ir IEA locekles).