7. punkts

1APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ

2SADARBĪBA

37.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie

4jautājumi

5Plāna kontekstā svarīgākie īstenotie pasākumi attiecas uz

6Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumiem, kopējo enerģijas

7tirgu un enerģētiskās drošības jautājumiem.

8Pārrobežu kontekstā ir arī svarīgi Baltijas valstu starpā

9saskaņot tādus pasākumus, kas ietekmē ne tikai infrastruktūru un

10elektroenerģijas savienojamību, bet arī energoresursu (gan fosilo

11energoresursu, gan biomasas un biodegvielas) plūsmu starp

12Baltijas valstīm.

13Dekarbonizācijas kontekstā ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt

14vienotu (harmonizētu) skatījumu uz dekarbonizācijas iespējām

15Baltijas valstīs un uz vienotu pieeju dekarbonizācijas pasākumu

16īstenošanā. Tomēr vienotās pieejas dekarbonizācijas pasākumu

17īstenošanai piemērošana varētu būt apgrūtināta dalībvalstu

18dažādās situācijas īpaši attiecībā uz enerģētikas struktūru un

19SEG emisiju galvenajiem avotiem, kur Latvijā ir vislielākais no

20visām Baltijas valstīm ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars (2.

21lielākais ES dalībvalstīs) un ne-ETS darbību SEG emisiju apjomā

22dominē lauksaimniecības nozare un transports, savukārt Igaunijā

23ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars ir viens no zemākajiem ES

24dalībvalstu vidū ar dominējošām transporta emisijām. Lietuvas

25ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars un to struktūra, kurā dominē

26transporta un lauksaimniecības sektori, ir vairāk līdzīga

27Latvijai kā Igaunijai. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs

28transports ir viens no lielākajiem ne-ETS darbību SEG emisiju

29avotiem un līdz ar to būtu ieteicams veikt saskaņotas darbības

30tieši transporta sektora emisiju samazināšanai.

317.2. Apspriede ar valsts un ES

32dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste

33Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un

34iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus,

35izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās

36enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Sākot ar 2023. g.

37decembri, katrai ekspertu darba grupai bija jāsanāk vismaz reizi

38mēnesī līdz papildus pasākumu iesniegšanai KEM.

397.2.1. Latvijas Republikas Saeimas

40un Ministru kabineta iesaiste

41Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un

42klimata plāna izstrādi"260 Plāna saturiskos

43elementus un laika ietvaru, kā arī Plāna izstrādes principus un

44informācijas sagatavošanas atbildības. Plāna izstrādes galvenie

45koordinatori bija noteikti EM un VARAM (šobrīd KEM), un

46iesaistītas ir arī ĀM, FM, IZM, LM, SM, ZM un Pārresoru

47koordinācijas centrs (tagad Valsts kanceleja).

4805.12.2023. MK sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums

49"Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.

50- 2030. g. projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana EK

51izvērtēšanai"261, kura pielikumā bija iekļauts

52Plāna projekts.

53Ar Ministru prezidentes 18.12.2023. rīkojumu Nr.

542023/1.2.1.-328262 tika izveidota Enerģētikas, vides

55un klimata jautājumu komitejas, lai koordinētu un pārraudzītu

56mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jomā, katrā

57komitejas sanāksmē skatot arī Plāna izstrādei un īstenošanai

58nepieciešamos jautājumus263.

59Plānā iekļaujamie nosacījumi un saistīto nozaru politikas

60plānošanas dokumenti 2023. un 2024. g. ir skatīti vairākās

61Latvijas Republikas Saeimas komisijās, piemēram, Saeimas

62Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Saeimas Tautsaimniecības,

63agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

647.2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām

65personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības

66iesaistīšana, vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste

672023. g. ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna

68aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais

69Plāna projekts tika publicēts 2023. g. novembrī, kur pēc Plāna

70projekta publicēšanas tika saņemti 193 iebildumus un

71priekšlikumus par Plāna projektu.

722024. g. janvārī - februārī KEM klātienē un attālināti ir

73nodrošinājusi vairāk nekā 50 tikšanās ar iesaistītajām pusēm

74(ievērojot Chatham House rules nosacījumus) - NVO, nozaru

75komersantiem, ekspertiem, asociācijām, izglītības jomas

76ekspertiem un sociālajiem partneriem ar mērķi uzklausīt

77priekšlikumus, iebildumus Plāna un enerģētikas un klimata

78politiku pilnveidošanai. 2024. g. jūnijā Plānam tika nodrošināta

79sabiedriskā apspriede, kur tās ietvaros tika saņemti viedokļi no

80personām un sociālajiem partneriem, saņemto viedokļu apkopojums

81un KEM atbildes par tiem ir publicētas KEM tīmekļa

82vietnē264. Saņemtos viedokļus izvērtēja nozaru

83ministrijas un iespēju robežās tie ir ņemti vērā Plāna

84aktualizēšanā, vienlaikus gan par sabiedrības viedokļiem, gan par

85starpministriju saskaņošanas laikā saņemtajiem sociālo partneru

86viedokļiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam tiks turpinātas

87diskusijas attiecīgajās darba grupās.

887.2.3. Iteratīvs process ar EK

8919.04.2024. notika attālinātā tikšanās ar EK Enerģētikas

90ģenerāldirektorāta Stratēģijas, politiku koordinācijas un

91plānošanas, starpinstitūcionālo attiecību nodaļas vadītāju Paulu

92Abreu Markesu un Enerģētikas ģenerāldirektorāta atbildīgajiem

93ekspertiem par Plāna pilnveidošanu un EK sagatavoto rekomendāciju

94izpildi enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot AE un

95energoefektivitātes dimensijām un iepriekš minētajās jomās

96noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un to devumu ES mērķu

97sasniegšanā.

9823. - 24.05.2024. notika augsta līmeņa EK pārstāves Klimata

99politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieces Ivonnas

100Slingenbergas vizīte Latvijā. Tās laikā ar atbildīgajiem nozaru

101ministriem, nozaru politiku veidotājiem, sadarbības partneriem un

102NVO tika pārrunāts Latvijas progress Plāna aktualizācijā un

103ieviešanā. Tika uzklausīts Latvijas pārstāvju viedoklis, kā arī

104izklāstīs EK redzējums par ES klimata mērķiem 2030. un 2040. g.,

105kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības

106transformācijai klimatneitralitātes sasniegšanai.

1077.3. Reģionālā sadarbība plāna

108sagatavošanā

109Latvija piedalās dažādos reģionālās sadarbības formātos

110klimata un enerģētikas jomā (Parīzes nolīguma un klimata un

111enerģētikas politikas kontekstā), tostarp:

112• Baltijas Asambleja265;

113• Baltijas valstu premjerministru augstākā līmeņa

114sanāksmes;

115• Baltijas Ministru padome (BCM);

116• Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns

117(BEMIP).

118Lai gan intensīva koordinācija enerģētikas politikas

119jautājumos Baltijas valstīs notiek BCM vecāko amatpersonu līmenī,

120plašāka reģionālā sadarbība ir saistīta arī ar tādām valstīm kā

121Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Vācija. ES kontekstā

122reģionālā sadarbība notiek BEMIP formātā, aptverot

123infrastruktūras plānošanu un palīdzot palielināt un efektīvi

124izmantot finanšu resursus, tostarp CEF, kas atbalsta pārrobežu

125enerģētikas projektus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību

126Baltijas jūras reģionā.

1272023. g. oktobrī Latvijas pārstāvji kopā ar pārstāvjiem no

128Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārrunāja sagatavotos Plāna

129projektus, tajos iekļautos pasākumus un sabiedrības viedokli par

130tiem, kā arī pārrunāja iespējamās reģionālās sadarbības jomas.

13118.06.2024. notika attālināta reģionālā tikšanās ar Vācijas,

132Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur tika iepazīstināts

133ar katras valsts Plāniem, problēmām un turpmākajiem soļiem NEKP

134plānu realizēšanā. Arī turpmāk tiks organizēta informācijas

135apmaiņu un diskusijas par konkrētiem NECP aspektiem vai to

136ieviešanu.

137Šobrīd ir apstiprināti 2 pārrobežu projekti AE jomā - ELWIND

138un Lode-Penuja vēja parks266. Tāpat tiek īstenoti

139vairāki projekti, lai uzlabotu elektroenerģijas un gāzes piegādes

140drošību Baltijas reģionā un nodrošinātu efektīvu tirgus

141attīstību. Svarīgākais reģionālais projekts ir Baltijas

142elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu. Pagaidām ir

143vairāki citi būtiski projekti, lai nodrošinātu efektīvu tirgus

144darbību, piemēram, kopīgi starpsavienojumi, kā arī PGK

145modernizācija u. c. Transporta nozarē tiek veikta reģionālā

146sadarbība attiecībā uz Rail Baltic projekta īstenošanu un EV

147uzlādes tīkla izbūvē, kura tiek veikta visās ES dalībvalstīs.

148Sadarbību ar citām valstīm jau šobrīd notiek, lai nodrošinātu

149ērtu EV uzlādes tīklu izmantošanu ārvalstu pārstāvjiem ES

150ietvaros. Līdz ar to ir radīti priekšnosacījumi iespējai

151pārvietoties starp ES dalībvalstīm ar EV. Tāpat reģionālā

152sadarbība lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanai tiek veikta

153saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK267 (par slāpekļa

154emisijām) vai Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu (par

155amonjaka emisijām).

156Baltijas valstis vienojās, ka reģionālo sadarbību varētu

157paplašināt attiecībā uz energoefektivitātes un AER attīstības

158jomām, kas īpaši attiecas uz transporta nozari, tostarp:

159• biometāna ražošanas un tirgus attīstība, biometāna izcelsmes

160apliecinājumu nosacījumu pielāgošana;

161• koordinācija attiecībā uz biodegvielas prasībām (biodegvielu

162piejaukums un ar nodokļiem saistīti jautājumi);

163• koordinācija attiecībā uz iespējamām ceļu nodevām (Latvijā -

164autoceļu lietošanas nodeva) vai ceļu nodevām kravas

165transportlīdzekļiem.

166Turklāt iespējamo reģionālo sadarbību varētu paplašināt,

167ietverot nacionālo EV uzlādes tīkla uzturētāju sadarbību Baltijas

168līmenī un ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares

169(piemēram, meliorācijas, augsnes kvalitātes pasākumus utt.),

170ņemot vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības

171darbību iespējamo pārrobežu ietekmi.

172Ilgtermiņa (līdz 2030. vai 2050. g.) enerģētikas un klimata

173politikas un pasākumu plānošanu un īstenošanu varētu uzlabot vai

174īstenot vajadzīgajā kvalitātē, izmantojot iespēju dalīties

175pieredzē un zināšanās ar citām ES dalībvalstīm, jo īpaši oglekļa

176emisiju samazināšanas jomā un veicināt energoefektivitāti, jo tas

177varētu palīdzēt izvēlēties Latvijai piemērotākos instrumentus un

178veicamās darbības konkrētu mērķu sasniegšanai.

179Lai plānotu un īstenotu pasākumus AER, energoefektivitātes un

180klimata jomā, Baltijas valstis arī turpmāk sadarbosies dažādu

181darba grupu un pasākumu ietvaros, proti:

182• Baltijas reģiona sadarbība drošības jomā, ko uzsākuši

183Baltijas valstu PSO (Elering, AST, Litgrid);

184• BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva)

185sistēma - līdz 2025.g. februārim;

186• Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa un UAB GET

187Baltic;

188• Starptautiskās Enerģētikas aģentūras darbība (visas trīs

189Baltijas valstis ir IEA locekles).