1. pants

1Bioekonomika un tās

2aktualitāte

3Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā

4ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas

5resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu

6pārtiku un barību, industriālos produktus un

7enerģiju19.

8Bioekonomika ir viens no senākajiem civilizācijas

9tautsaimniecības sektoriem, kuru dzīvības zinātnes un

10biotehnoloģijas var pārvērst par vienu no modernākajām

11tautsaimniecības nozarēm.

12Bioekonomikas nozares ir lauksaimniecība, zivsaimniecība,

13pārtikas rūpniecība, mežsaimniecība, kokrūpniecība, celulozes un

14papīra rūpniecība, kā arī atsevišķi ķīmiskās rūpniecības,

15biotehnoloģiju un enerģētikas nozaru sektori.

16Bioprodukti ir produkti, kas pilnībā vai daļēji iegūti no

17bioloģiskas izcelsmes materiāliem, izņemot materiālus, kas

18atrodas ģeoloģiskos veidojumos un (vai) ir fosilizējušies.

19Bioekonomikas balsts ir dzīvības, agronomijas, ekoloģijas,

20pārtikas, inženierzinātnes un sociālās zinātnes, kā arī

21horizontālās tehnoloģijas - biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas,

22informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ciktāl tās saistītas

23ar bioproduktu izpēti, jaunu produktu vai tehnoloģiju radīšanu un

24izmantošanu.

251.1. Bioekonomikas aktualitāte

26ANO prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no

27pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7

28miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja

29un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības

30sliekšņa, un tādējādi pieprasījums pēc dažādām precēm pieaugs

31straujāk nekā iedzīvotāju skaits20.

32Vienlaikus pašreizējā pasaules patēriņa apmierināšana nav

33ilgtspējīga, jo cilvēces resursu patēriņš pārsniedz to, ko Zeme

34spēj ilgtspējīgi atjaunot. Cilvēka saimnieciskā darbība izraisa

35būtiskas klimata pārmaiņas, samazina saldūdens pieejamību,

36pasliktina gaisa un ūdens kvalitāti, noplicina ekosistēmas.

37Palielinās klimata pārmaiņu radītie riski, un tie ietekmē gan

38lauksaimniecību, gan mežsaimniecību.

39Viens no svarīgākajiem problēmu iemesliem ir globālā atkarība

40no fosilajiem resursiem - tie plaši tiek izmantoti ne tikai

41enerģētikā un transportā, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, tostarp

42plastmasu ražošanā, farmācijā un kosmētikas ražošanā,

43tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, elektronikā un būvniecībā.

44Atjaunojamo bioresursu21 plašāka izmantošana var

45mazināt atkarību no fosilajiem resursiem, īpaši tajās jomās, kur

46citu alternatīvu izmantošana ir problemātiska vai

47neiespējama.

48Tiesa, bioekonomikas iespēju pamatā nav tikai fosilo resursu

49aizstāšana. Atjaunojamo bioresursu izmantošana dod iespējas ražot

50jaunus produktus. Pirmkārt, produktus, kuru ražošana ir atkarīga

51no fosilajiem resursiem, tā ļauj aizvietot ar videi draudzīgākiem

52un ilgtspējīgi izmantojamiem, un tie atkarībā no izmantošanas

53veida var būt izturīgāki, ar ilgāku lietošanas termiņu, lielāku

54stabilitāti, mazāku toksiskumu, īsāku dzīves ciklu un pārstrādes

55iespējām utt. Otrkārt, tā sniedz pamatu ražot pilnīgi jaunus un

56unikālus produktus, kuriem tirgū vēl nav analogu. Jau šobrīd ir

57daudz piemēru, kā bioekonomikas attīstība ļauj labāk apmierināt

58cilvēku vajadzības22 (sk. pielikumu).

59Bioekonomikas attīstīšana ļauj izvairīties no fosilo resursu

60izmantošanas dēļ radītām nevēlamām ietekmēm un panākt bīstamo

61atkritumu daudzuma samazināšanu un ķīmisko vielu aizstāšanu ar

62drošām alternatīvām. Tomēr, izmantojot fosilos resursus

63enerģētikas sektorā, nepieciešams veicināt tīru tehnoloģiju

64izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti.

65Nākotnē globālais pieprasījums pēc bioresursiem

66palielināsies23 - to ietekmēs pasaules iedzīvotāju

67skaita un to pirktspējas pieaugums, fosilo resursu aizstāšana ar

68atjaunojamajiem resursiem enerģētikā, materiālu ražošanā un

69ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju

70ietilpīgo izejvielu24 aizstāšana ar bioresursiem (1.

71attēls).

721. attēls

73Bioresursu piedāvājumu un pieprasījumu ietekmējošie faktori

74nākotnē

75Tajā pašā laikā cīņa pret klimata pārmaiņām un citas globālas

76vides iniciatīvas veicinās atmežošanas25 un

77lauksaimniecības platības palielinājuma ierobežošanu. Klimata

78pārmaiņu rezultātā vairākos reģionos samazināsies saldūdens

79pieejamība un notiks augšņu degradācijas procesi, kas samazinās

80lauksaimniecības zemes platību.

81Apzinoties bioekonomikas attīstības svarīgumu, vairāk nekā 50

82pasaules valstis lielākā vai mazākā mērā atbalsta un veicina

83bioekonomikas attīstību ar dažādām programmām, stratēģijām,

84rīcības plāniem un citiem politikas dokumentiem. Lielākā daļa šo

85valstu ir ES dalībvalstis. Jāpiebilst, ka ES 2012. gadā tika

86izstrādāta bioekonomikas stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai

87izaugsmei: Eiropas bioekonomika"26 un aktīvi tiek

88veicināta šī sektora attīstība.

892015. gadā tika apstiprināta ANO Ilgtspējīgas attīstītības

90dienaskārtība 2030. gadam. Vairākums no kopumā 17 ilgtspējīgas

91attīstības mērķiem27 ir cieši saistīti ar

92bioekonomikas attīstību. Bioekonomika ir sevišķi nozīmīga septiņu

93ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un tie ir:

942. mērķis: izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un

95uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību;

967. mērķis: nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai

97un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu;

988. mērķis: veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu

99ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī

100cilvēka cienīgu darbu visiem;

10112. mērķis: nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un

102ražošanas modeļus;

10313. mērķis: veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret

104klimata pārmaiņām un to ietekmi;

10514. mērķis: saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un

106to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

10715. mērķis: aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes

108ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot

109mežus, apkarot pārtuksnešošanos un novērst zemes degradāciju,

110veicināt tās atjaunošanu un apstādināt bioloģiskās daudzveidības

111izzušanu.

1121.2. Bioekonomika Latvijā

113Bioekonomika Latvijā ietver daudzas tautsaimniecības nozares,

114un to nosacīti var iedalīt vairākās grupās (2. attēls):

115• bioresursu primārā ražošana (pamatā veido lauksaimniecības,

116mežsaimniecības, zivsaimniecības nozares);

117• bioresursu pārstrādes nozares, kurās darbība pilnībā vai

118galvenokārt ir atkarīga no bioresursiem (pamatā pārtikas un

119barības ražošana, kokrūpniecība, ādas izstrādājumu ražošana);

120• bioresursu pārstrādes nozares, kurās bioresursi konkurē ar

121citām izejvielām vai ir alternatīva tām (pamatā ķīmiskā

122rūpniecība, tekstilrūpniecība, enerģētika, farmācijas

123nozare);

124• bioresursus izmantojošas pakalpojumu nozares (pamatā

125būvniecība, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas nozares).

126Pirmās divas no minētajām grupām ir uzskatāmas par

127tradicionālām bioekonomikas nozarēm.

1282. attēls.

129Bioekonomikas sektoru grupas un NACE nozares

130Tradicionālo bioekonomikas nozaru - lauksaimniecības,

131mežsaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas rūpniecības, kā arī

132kokrūpniecības - ieguldījums ražošanas sektorā28

133Latvijā 2015. gadā veidoja 54 % no visu ražojošo nozaru

134pievienotās vērtības, un tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā

135nākamajā lielākajā sektorā - metālu un metālizstrādājumu

136ražošanā. Absolūtos skaitļos bioekonomikas tradicionālo nozaru

137pievienotā vērtība 2015. gadā bija 1,99 miljardi EUR (sk. 3.

138attēlu).

1393. attēls.

140Pievienotā vērtība ražošanas nozarēs Latvijā 2015. gadā, milj.

141EUR (zaļā krāsā - nozares pilnībā atkarīgas no bioresursiem, zaļi

142svītrotās - daļēji atkarīgas)29

143Papildus tradicionālajām bioekonomikas nozarēm arī daļu no

144ķīmiskajā rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, farmācijas nozarē un

145būvniecībā saražotās pievienotās vērtības var attiecināt uz

146bioekonomiku. Piemēram, 2012. gadā apmēram 40 % no ķīmiskās

147rūpniecības Latvijā starppatēriņa veidoja

148bioresursi30.

149Bioekonomikas nozares veido ap 55-60 % no kopējā valsts preču

150eksporta31, un sektors ir kritiski svarīgs valsts

151sabalansētas attīstības nodrošināšanai. Absolūtos skaitļos 2016.

152gadā bioekonomikas sektora eksports veidoja 4,26 miljardus EUR,

153un sektora kopējā pozitīvā eksporta un importa bilance bija +1,28

154miljardi EUR. Lielāku pienesumu dod koka produkti, kā arī

155graudaugu, eļļas augu un piena produkti. Liela daļa no šiem

156pārtikas produktiem tiek eksportēti izejvielu veidā.

157Tikpat nozīmīga ir tradicionālo bioekonomikas nozaru loma

158sociālajā aspektā - 2015. gadā šajās nozarēs bija nodarbināti 128

159tūkst. cilvēki jeb 2/3 no ražošanas sektorā nodarbināto skaita un

16014 % no kopējā valstī nodarbināto skaita. Tam jāpieskaita arī

161apmēram 108 tūkstoši privāto meža īpašnieku32, kas no

162meža gūst neregulārus ienākumus, kā arī vairāk nekā 30 tūkstoši

163lauksaimnieku, kas produkciju audzē tikai pašpatēriņam.