2. pants

Bioekonomikas attīstības iespējas

Latvijā

2.1. Bioekonomikas attīstības

iespējas Latvijā

Vērtējot no vairākiem viedokļiem, viena no Latvijas attīstības

iespējām ir ilgtspējīgāka un efektīvāka dabas resursu

izmantošana. Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām

balstītas ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides

aizsardzības iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

zivsaimniecībā, ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus.

Ekonomiskā attīstība un

darbavietas

Latvijā ir kritisks labi apmaksātu darbavietu trūkums. Tas ir

galvenais iemesls, kāpēc laikā no 2000. līdz 2016. gadam

migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 270

tūkst. (liela daļa no tiem ir gados jauni cilvēki), ieviešot

nozīmīgas pārmaiņas sabiedrības vecumstruktūrā.33

Būtībā Latvijā izveidojusies sabiedrības vecumstruktūra nav

savienojama ar ilgtspējīgu valsts attīstību un krīze ir gaidāma

jau laikā līdz 2030. gadam, kad iedzīvotāji, kas šobrīd ir 50-59

gadu vecumgrupā, sasniegs pensijas vecumu, bet bērni 10-19 gadu

vecumgrupā sasniegs darbspējas vecumu.

Lai tautsaimniecībā sāktu veidoties labi apmaksātas

darbavietas un šis process būtu ilgtspējīgs, ir svarīgi

palielināt uz eksportu orientēto (un ar importu konkurējošo)

preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Latvijā bioekonomikas

nozarēm šajā ziņā ir liels potenciāls - sektora konkurētspējas

priekšrocības apliecina tas, ka bioekonomikas sektorā jau

patlaban izteikti dominē starptautiski tirgojamu preču

ražošana.

Latvijas teritoriju

attīstība

Lauku teritoriju attīstība ir cieši saistīta ar zemes

izmantošanu kā galveno lauku teritoriju konkurētspēju noteicošo

ražošanas resursu. Bioekonomikas attīstība ir saistīta ar zemes

izmantošanu bioresursu ražošanai, tāpēc Latvijas zemes

izmantošanas ilgtermiņa politikai jāveicina LIBRA 2030

īstenošana. Pašlaik galvenie darba devēji laukos ir

lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru uzņēmumi un valsts

iestādes34. Arī bioresursu pārstrāde salīdzinājumā ar

citām nozarēm nav tik izteikti koncentrēta ap Rīgu - tas ir

saistīts ar bioresursu ieguves vietu izvietojumu.

NAP 2020 ietvertajam mērķim - sasniegt apstrādes rūpniecības

20% īpatsvaru ekonomikā, dažos Latvijas reģionos jau ir

realitāte. Kā liecina pagaidām jaunākie pieejamie dati par 2014.

gadu, rūpniecības devums Vidzemes reģiona kopproduktā ir 19,0%,

Zemgalē - 20,0%, Kurzemē - 20,5%, bet Latgalē - 14.9%. Tieši

bioekonomikas nozares var nodrošināt valsts vienmērīgu un

līdzsvarotu teritoriju attīstību.

Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Īpaši straujš

samazinājums ir vērojams ārpus Rīgas un Pierīgas. Laikā no 2010.

gada līdz 2017. gadam Rīgā un Pierīgā iedzīvotāju skaits

samazinājies attiecīgi par 4,8% un 2,4%, bet citos reģionos

samazinājums bija lielāks par 10%. Lauku teritorijā iedzīvotāju

skaita samazinājums šajā laikposmā bija 9,4%.35

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences lielākoties nosaka ienākumu

gūšanas iespējas.

Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu

mājsaimniecības locekli 2015. gadā laukos bija par 22 % zemāki

nekā pilsētās.36 Šī starpība nav būtiski lielāka

tāpēc, ka lauku iedzīvotāji gūst ienākumus no lauksaimniecības,

mežsaimniecības un zivsaimniecības: šajā sektorā ir nodarbināti

21% lauku teritorijas iedzīvotāju37. Turklāt lauku

iedzīvotājiem veidojas regulāri un neregulāri ienākumi arī kā

zemes un meža īpašniekiem.

Bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistīta ar bioresursu

ražošanu un efektīvu pārstrādi. Šajā ziņā tieši lauku teritorijām

un reģioniem ir lielas attīstības iespējas. Bioekonomikas

attīstība veicinās Latvijas lauku teritoriju un reģionu

attīstību.

Apkārtējā vide

Fosilo resursu neilgtspējīga izmantošana ir viens no

galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem daudzām vides problēmām

pasaulē, kas nākotnē var radīt papildu apdraudējumus drošībai

saistībā ar potenciālajiem konfliktiem pasaulē un bēgļu plūsmām

klimata pārmaiņu ietekmē.

Lai gan tuvākajā nākotnē pasaules ekonomika būs atkarīga no

fosilo resursu izmantošanas, ir jāveicina to mazāka izmantošana.

Daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir

atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu

aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu

izmantošana.

Latvijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no neatjaunojamiem

fosilajiem resursiem, un tas skar ne tikai ekonomisko, bet arī

vides un valsts drošības aspektu. Šī iemesla dēļ viens no

bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu

izmantošanu Latvijā, tostarp tos aizstājot ar bioresursiem.

Ekosistēmu sniegtie pakalpojumi ir mūsu eksistences un

labklājības pamatā. Bioekonomikas attīstības pamatā jābūt

tālredzīgai lēmumu pieņemšanai, jo tikai tā ir iespējams sekmēt

līdzsvarotu ekonomisko attīstību un dabas resursu

izmantošanu.

Bioekonomikas nozaru

zinātniskais potenciāls

Bioekonomikas nozaru zinātniskās institūcijas, izvērtējot savu

potenciālu un risinot starptautiskajā izvērtējumā gūtās atziņas

savas veiktspējas uzlabošanai un pārvaldības pilnveidošanai, kā

arī apzinoties starptautiskās konkurences vides radītos

izaicinājumus Latvijas industrijai un nepieciešamību ražošanā

ieviest jaunus un inovatīvus produktus un ražošanas sistēmas,

pēdējos gados ir īstenojušas vairākas būtiskas Bioekonomikas

nozaru attīstību veicinošas darbības.

Šo darbību mugurkauls ir institucionalizēta pētniecības

institūciju darbības koordinēšana Bioekonomikas pētniecības

stratēģiskās apvienības (turpmāk - Apvienība) ietvaros. 2014.

gada 24. septembrī 14 lauksaimniecības, pārtikas, meža nozaru

(mežsaimniecības, kokrūpniecības un koksnes ķīmijas) zinātniskās

institūcijas parakstīja vienošanos par Bioekonomikas pētniecības

stratēģiskās apvienības izveidi.

Apvienības mērķis: palielināt bioekonomikas nozaru

(lauksaimniecība, pārtikas ražošana, meža nozare un

zivsaimniecība) inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un

starptautiskā mērogā un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu

sasniegšanā un sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem izstrādāt un

ieviest ražošanā starptautiski konkurētspējīgus jaunus produktus,

inovatīvus ražošanas paņēmienus, attīstīt nozaru intelektuālo

potenciālu.

Apvienības kopējā pētniecības programma paredz koncentrēt

zinātniskos pētījumus un zināšanu pārnesi bioekonomikas nozaru

attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās

Bioekonomikas specializācijas jomās. Apvienības pētniecības

stratēģiskais mērķis: nodrošināt zināšanas ilgtspējīgai

Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības izaugsmei,

veicinot lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, meža nozares,

zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju un inovāciju

sniegumu.

2015. gadā notika zinātnisko institūciju konsolidācija, un

2017. gadā Apvienību veido 8 zinātniskās institūcijas, kas veic

pētniecību bioekonomikas jomās - Latvijas Lauksaimniecības

universitāte un tās atvasinātās publiskās personas - Dārzkopības

institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts, kā arī Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts

"Silava", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts,

SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības

institūts" (MeKA) un LLU SIA "Latvijas Augu

aizsardzības pētniecības centrs".

Pētījumus bioekonomikā veic arī Latvijas Universitāte, Rīgas

Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils

Universitāte un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, u.c.

zinātniskās institūcijas.

Apvienība, balstoties uz Kompetences centru pozitīvo pieredzi

iepriekšējā plānošanas periodā, investīcijām zinātniskajā

infrastruktūrā un sadarbību un specializāciju tās izmantošanā,

kopēju sadarbības platformu ar nozaru uzņēmējiem zināšanu

pārneses, pētījumu rezultātu un inovāciju ieviešanai, sadarbību

vietējo un starptautisko pētījumu projektu pieteikumu

sagatavošanā un īstenošanā, sadarbību ar Baltijas reģiona un ES

valstu bioekonomikas organizācijām ir parādījusi ievērojamu

progresu (skat. 1. tabulu).

1. tabula.

Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības zinātniskais

potenciāls un galvenie darbību raksturojošie rādītāji 2013.-2016.

gadā

Rādītāji

2013.

2014.

2015.

2016.

Zinātniskais personāls (Pilna laika ekvivalents -

PLE)

242

270

298

359

Ietvarprogrammas un starptautisko projektu finansējums,

tūkst. EUR

1325.4

1170.4

2577.2

1795.9

VB konkursa kārtībā iegūtais finansējums, tūkst. EUR

3958.9

11029.6

12407.9

7495.1

Līgumdarbi un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību

nodošanas finansējuma, tūkst. EUR

4384.9

4021. 0

4654.3

4177.9

WOS vai Scopus publikācijas, ārvalstīs

uzturētie patenti (pēdējos 3 gados)

572

781

1095

1300

Zinātniskie raksti starptautiskajās datubāzēs, LV

patenti (pēdējos 3 gados)

486

881

1258

1664

Zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi

17

28

10

12

Zinātnē nodarbināto aizstāvētie maģistra darbi

14

21

18

30

2.2. Bioresursu ražošana

Lauksaimniecība

Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) uz vienu

iedzīvotāju, Latvija ieņem 2. vietu ES (aiz Lietuvas). Latvijā

nav problēmu ar saldūdens pieejamību, un valstī ir labvēlīgi

klimatiskie apstākļi lauksaimniecības preču ražošanai. Tajā pašā

laikā ražotās primārās produkcijas vērtība uz vienu LIZ hektāru

Latvijā ir viena no zemākajām ES, tāpēc pastāv nozīmīgs

bioresursu ražošanas palielinājuma potenciāls.

Saskaņā ar Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības

ilgtermiņa prognozēm 2050. gadam38, Latvija var

paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo ir iespēja:

• palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot lielāku

pievienoto vērtību no 1 ha lauksaimniecības zemes, piemēram,

veicinot tādu kultūraugu plašāku ražošanu, kuriem ir lielāka

pievienotā vērtība uz 1 ha;

• iesaistīt ražošanā ap 400 tūkst. ha šobrīd neizmantotās

LIZ;

• iegūt lielāku pievienoto vērtību, efektīvāk izmantojot

zālāju platību, kas patlaban tiek uzturēta labā lauksaimnieciskā

stāvoklī, bet netiek izmantota augstas kvalitātes dabiskas

produkcijas ražošanā (piemēram, attīstot ekstensīvās

lauksaimniecības produktu ražošanu, biškopības nozari);

Lauksaimniecības nozares izaugsme primāri jāveicina,

palielinot resursu efektivitāti (tas iespējams, attīstot

inovācijas un ieviešot aprites ekonomikas principus), vienlaikus

saglabājot ilggadīgo zālāju un bioloģiski vērtīgo zālāju

platības.

Mežsaimniecība

Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža

platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES

(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā

gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet

kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs

reizes.39 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir

nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā

kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas

ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas

sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās

funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne

nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām

sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas,

u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas

elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod

būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā

un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību

izpildē.

Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas

apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves

apjomu par 6-8 milj. m3, jo ir lieli

"uzkrājumi" jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un

ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes

krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā

pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās.

Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu

mazināšanu (Kioto protokols40, Parīzes

nolīgums41), meža apsaimniekošanai tiek noteikts

konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references

līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks

veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību.

Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums

būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku

nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas

priekšlikums42). Plānots, ka pirmais references līmeņa

sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir

būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu

trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot

Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu

2020.-2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts,

būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības

attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa

noturēšana līdz 2030. gadam.

Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību,

izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas

sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski

vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās

(vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru

attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot

koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.

Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu

lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās

platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot

lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu

nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.

Zivsaimniecība

Zvejniecībā svarīgāko zivju sugu resursi jūrā ir ierobežoti,

bet vienlaikus ir pārstāvētas sugas, kas netiek pilnvērtīgi

izmantotas, tostarp invazīvas svešzemju sugas. Līdzīga situācija

ir arī iekšējos ūdeņos, kur atsevišķi augstvērtīgāko zivju sugu

krājumi tiek izmantoti intensīvi, savukārt daudzas citas sugas un

to lietošana pārtikā vai citiem mērķiem nav pilnībā izpētīta un

nenotiek. Lielāka uzmanība jāvelta arī publisko iekšējo ūdeņu

apsaimniekošanai, veicinot šo ūdenstilpju attīstību.

Tāpat vienu no iespējām dod Latvijā līdz šim neizmantots jūras

biopotenciāls, tostarp jūras zāles, gliemenes un aļģes, ko var

izmantot, piemēram, ķīmiskajā un farmācijas industrijā.

Tomēr lielākās izaugsmes iespējas zivsaimniecībā ir

akvakultūrai, kas ļauj atslogot līdz šim zvejā izmantoto zivju

sugu resursu. Pretēji globālajām tendencēm, Baltijas jūras

reģionā akvakultūra nav pietiekami attīstīta. Akvakultūrā ir

veicināma audzēto sugu dažādošana, galvenokārt slēgtu

akvakultūras sistēmu attīstība.

2.3. Pārtikas rūpniecība

Pašlaik liela daļa no Latvijā ražotiem pārtikas un barības

ražošanai paredzētajiem bioresursiem, īpaši graudi un piens, tiek

eksportēti kā izejviela. Tā ir produkcija, kurai Latvijā netiek

pievienota vērtība.

Latvijas spēja ražot bioresursus ir galvenā pārtikas

industrijas konkurētspējas priekšrocība. Turklāt pieprasījuma

palielinājums pēc pārtikas un barības citās pasaules valstīs vēl

vairāk var veicināt Latvijas pārtikas ražošanas attīstības

pievilcību. Tāpēc ir svarīgi koncentrēt resursus potenciāla

izmantošanai Latvijas pārtikas ražošanas rūpniecībā.

Pārtikas industrijas attīstības iespējas, pievienojot Latvijā

saražotajai izejvielai lielāku vērtību Latvijā, ir:

1) kvalitatīvu produktu ražošanā

2) funkcionālas pārtikas43 ieguvē un ražošanā;

3) inovatīvu produktu izstrādē un ražošanā.

Tāpat ir svarīgi racionālāk izmantot izejvielas un saražoto

pārtiku, samazinot un apdomīgāk izmantojot radušos izejvielu un

pārtikas atkritumus.

2.4. Kokapstrāde un

mēbeļrūpniecība

Pēc ANO novērtējuma44, Latvijas pirmapstrādes

koksnes produktu ražošanā līdz 2030. gadam sagaidāms straujš

pieaugums (par 54 %). Tas ir straujākais prognozētais pieaugums

starp ES valstīm, un tas galvenokārt ir saistīts ar Latvijas

konkurētspējas priekšrocībām kokapstrādes un mēbeļrūpniecības

sektorā. Tāpat tiek prognozēts straujš vietējā patēriņa

pieaugums, tomēr visticamāk, ne gala patēriņa dēļ, bet gan tāpēc,

ka palielināsies vietējās tālākapstrādes pieprasījums pēc

kokmateriāliem..

Kokapstrādes un mēbeļrūpniecības sektorā pastāv plašas

attīstības iespējas:

• palielinot vietējās mežsaimniecības piedāvājumu, ir iespēja

kāpināt pirmapstrādes ražošanas apjomu un līdz ar to palielināt

nodarbinātību;

• aizstāt mežsaimniecības un kokrūpniecības blakus produktu

(šķeldas, malkas, papīrmalkas) eksportu ar Latvijā saražotajām

precēm, piemēram, kokskaidu plātņu ražošana, celulozes

rūpniecība;

• veicināt tādu tālākapstrādes attīstību, kurā par izejvielu

tiek izmantoti zāģmateriāli un plātnes, kas šobrīd tiek

eksportēti, piemēram, masīvkoku plātņu ražošana, prefab

koka ēku ražošana, mēbeļrūpniecība, būvgaldniecība.

Tā kā starptautiskajā tirgū vairākums pircēju Baltijas valstis

uztver kā vienotu reģionu, Latvijai līdz 2030. gadam ir iespējas

izmantot kaimiņvalstu uzņēmumu radīto uzticamību šī reģiona

ražotājiem un strauji attīstīt mēbeļrūpniecību (Lietuvas stiprā

puse) un prefab koka ēku ražošanu (Igaunijas stiprā

puse).

2.5. Ķīmiskās pārstrādes produktu

ražošana

Industriālo biotehnoloģiju pētniecības un inovāciju platformas

centrs prognozē45 ES industriālo biotehnoloģiju

produktu tirgus palielinājumu no 28 mljrd. EUR 2013. gadā līdz 50

mljrd. EUR 2030. gadā. Kā iespējami daudzsološas tika

identificētas piecas produktu grupas, ievērojot to tirgus

perspektīvas nākotnē, starpnozaru tehnoloģisko risinājumu

potenciālu un spēju reaģēt uz sabiedrības un patērētāju

vajadzībām. Tās ir:

1) modernās biodegvielas - uzlabots bioetanols un no

bioresursiem iegūta reaktīvā degviela aviācijai. Ievērojami

palielināsies pieprasījums pēc no celulozes iegūta etanola, un

2020. gadā tas tiek prognozēts 2,7 mljrd. tonnu apjomā ar kopējo

vērtību 2,2 mljrd. EUR, 2030. gadā sasniedzot 14,4 mljrd. EUR.

Aviācijas degvielas ieguves tehnoloģijas un pieprasījums pagaidām

nav līdz galam skaidrs, tomēr domājams, ka pieprasījums pēc tās

palielināsies46;

2) bioķīmiskie pamatelementi, kas izmantojami plaša produktu

klāsta ražošanā, aizvietojot līdzīgus vai piedāvājot jaunus

produktus ar uzlabotu funkcionalitāti atšķirībā no fosilo resursu

produktiem. ES tirgus varētu sasniegt 9,2 mljrd. EUR līdz 2030.

gadam;

3) bioplastmasas. 2030. gadā tirgū būs gan bioplastmasa, kas

bioloģiski noārdās, gan plastmasa, kuras ražošanā izmantotas

naftas produktus aizstājošas izejvielas, bet kura nenoārdās.

Ražošanā tiks izmatotas gan pirmās, gan otrās paaudzes izejvielu

ieguves tehnoloģijas. Patērētāji apzināsies bioplastmasu

izmantošanas dotos ieguvumus videi, un tiks lietots vienots ES

marķējums. Tirgus apmērs naudas izteiksmē varētu sasniegt 5,2

mljrd. EUR 2030. gadā;

4) ļoti dažādas bioloģiskās virsmaktīvās vielas

(Biosurfactants), ko izmanto mazgāšanas līdzekļos. Tomēr

atšķirībā no konvenciālajām vielām 2030. gadā virsmaktīvās vielas

lielo izmaksu dēļ joprojām būs nišas produkts. Bioloģiskās

virsmaktīvās vielas tiks ražotas no plaša izejvielu klāsta,

izmantojot augu eļļu, taukus, cukura biomasu, kā arī aļģes un

atkritumus. To tirgus vērtība tiek prognozēta ap 1,3 mljrd.

EUR.

2.6. Enerģētika

Latvijā bioresursi enerģētikā galvenokārt tiek izmantoti

siltumenerģijas ieguvei, tos dedzinot. Kaut arī siltumenerģijas

ieguve ir svarīga enerģijas ražošanas joma un šādai produkcijai

ir labvēlīgi tirgus apstākļi, tomēr tā ir produkcija ar zemu

pievienoto vērtību. Nākotnē nepieciešams veicināt lielākas

pievienotās vērtības radīšanu no bioresursiem.

Biodegvielas ražošana pārsvarā tiek uzskatīta par pārejas

resursu, kamēr attīstās transportlīdzekļu elektrifikācija. Tajā

pašā laikā nākotnē biodegvielai varētu būt pielietojums tādos

gadījumos, kad elektrifikāciju ieviest ir

sarežģīti47.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto enerģijas gala

patēriņā Latvijā 2015./2016.gadā bija 37,6% (mērķis 2020. gadā -

40%, bet ES-28 mērķis 20%). Vislielāko ieguldījumu Latvijas AER

mērķa struktūrā 2015. gadā ar 76,49% (47,76 PJ) ir veidojusi

cietā jeb koksnes biomasa, ko nodrošina biomasas izmantošana

enerģijas ražošanā (veido 28,73% no valsts enerģijas bruto

galapatēriņā)48. Tai seko hidroenerģija ar 16,87%

(10,53 PJ), biogāze ar 4,27% (2,67 PJ) un biodegviela ar 1,53%

(0,95 PJ). Tādējādi 2015. gadā bioenerģija kopumā ar 51,38 PJ ir

veidojusi 82,29% ieguldījumu (g.k. cietā biomasa siltumapgādē)

līdzšinējā AER mērķa rādītājā.49

Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030,

atjaunojamās enerģijas īpatsvara nacionāli noteiktais

indikatīvais mērķis ir 50 % 2030. gadā50.