2. pants

1Bioekonomikas attīstības iespējas

2Latvijā

32.1. Bioekonomikas attīstības

4iespējas Latvijā

5Vērtējot no vairākiem viedokļiem, viena no Latvijas attīstības

6iespējām ir ilgtspējīgāka un efektīvāka dabas resursu

7izmantošana. Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām

8balstītas ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides

9aizsardzības iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

10zivsaimniecībā, ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus.

11Ekonomiskā attīstība un

12darbavietas

13Latvijā ir kritisks labi apmaksātu darbavietu trūkums. Tas ir

14galvenais iemesls, kāpēc laikā no 2000. līdz 2016. gadam

15migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 270

16tūkst. (liela daļa no tiem ir gados jauni cilvēki), ieviešot

17nozīmīgas pārmaiņas sabiedrības vecumstruktūrā.33

18Būtībā Latvijā izveidojusies sabiedrības vecumstruktūra nav

19savienojama ar ilgtspējīgu valsts attīstību un krīze ir gaidāma

20jau laikā līdz 2030. gadam, kad iedzīvotāji, kas šobrīd ir 50-59

21gadu vecumgrupā, sasniegs pensijas vecumu, bet bērni 10-19 gadu

22vecumgrupā sasniegs darbspējas vecumu.

23Lai tautsaimniecībā sāktu veidoties labi apmaksātas

24darbavietas un šis process būtu ilgtspējīgs, ir svarīgi

25palielināt uz eksportu orientēto (un ar importu konkurējošo)

26preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Latvijā bioekonomikas

27nozarēm šajā ziņā ir liels potenciāls - sektora konkurētspējas

28priekšrocības apliecina tas, ka bioekonomikas sektorā jau

29patlaban izteikti dominē starptautiski tirgojamu preču

30ražošana.

31Latvijas teritoriju

32attīstība

33Lauku teritoriju attīstība ir cieši saistīta ar zemes

34izmantošanu kā galveno lauku teritoriju konkurētspēju noteicošo

35ražošanas resursu. Bioekonomikas attīstība ir saistīta ar zemes

36izmantošanu bioresursu ražošanai, tāpēc Latvijas zemes

37izmantošanas ilgtermiņa politikai jāveicina LIBRA 2030

38īstenošana. Pašlaik galvenie darba devēji laukos ir

39lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru uzņēmumi un valsts

40iestādes34. Arī bioresursu pārstrāde salīdzinājumā ar

41citām nozarēm nav tik izteikti koncentrēta ap Rīgu - tas ir

42saistīts ar bioresursu ieguves vietu izvietojumu.

43NAP 2020 ietvertajam mērķim - sasniegt apstrādes rūpniecības

4420% īpatsvaru ekonomikā, dažos Latvijas reģionos jau ir

45realitāte. Kā liecina pagaidām jaunākie pieejamie dati par 2014.

46gadu, rūpniecības devums Vidzemes reģiona kopproduktā ir 19,0%,

47Zemgalē - 20,0%, Kurzemē - 20,5%, bet Latgalē - 14.9%. Tieši

48bioekonomikas nozares var nodrošināt valsts vienmērīgu un

49līdzsvarotu teritoriju attīstību.

50Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Īpaši straujš

51samazinājums ir vērojams ārpus Rīgas un Pierīgas. Laikā no 2010.

52gada līdz 2017. gadam Rīgā un Pierīgā iedzīvotāju skaits

53samazinājies attiecīgi par 4,8% un 2,4%, bet citos reģionos

54samazinājums bija lielāks par 10%. Lauku teritorijā iedzīvotāju

55skaita samazinājums šajā laikposmā bija 9,4%.35

56Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences lielākoties nosaka ienākumu

57gūšanas iespējas.

58Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu

59mājsaimniecības locekli 2015. gadā laukos bija par 22 % zemāki

60nekā pilsētās.36 Šī starpība nav būtiski lielāka

61tāpēc, ka lauku iedzīvotāji gūst ienākumus no lauksaimniecības,

62mežsaimniecības un zivsaimniecības: šajā sektorā ir nodarbināti

6321% lauku teritorijas iedzīvotāju37. Turklāt lauku

64iedzīvotājiem veidojas regulāri un neregulāri ienākumi arī kā

65zemes un meža īpašniekiem.

66Bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistīta ar bioresursu

67ražošanu un efektīvu pārstrādi. Šajā ziņā tieši lauku teritorijām

68un reģioniem ir lielas attīstības iespējas. Bioekonomikas

69attīstība veicinās Latvijas lauku teritoriju un reģionu

70attīstību.

71Apkārtējā vide

72Fosilo resursu neilgtspējīga izmantošana ir viens no

73galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem daudzām vides problēmām

74pasaulē, kas nākotnē var radīt papildu apdraudējumus drošībai

75saistībā ar potenciālajiem konfliktiem pasaulē un bēgļu plūsmām

76klimata pārmaiņu ietekmē.

77Lai gan tuvākajā nākotnē pasaules ekonomika būs atkarīga no

78fosilo resursu izmantošanas, ir jāveicina to mazāka izmantošana.

79Daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir

80atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu

81aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu

82izmantošana.

83Latvijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no neatjaunojamiem

84fosilajiem resursiem, un tas skar ne tikai ekonomisko, bet arī

85vides un valsts drošības aspektu. Šī iemesla dēļ viens no

86bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu

87izmantošanu Latvijā, tostarp tos aizstājot ar bioresursiem.

88Ekosistēmu sniegtie pakalpojumi ir mūsu eksistences un

89labklājības pamatā. Bioekonomikas attīstības pamatā jābūt

90tālredzīgai lēmumu pieņemšanai, jo tikai tā ir iespējams sekmēt

91līdzsvarotu ekonomisko attīstību un dabas resursu

92izmantošanu.

93Bioekonomikas nozaru

94zinātniskais potenciāls

95Bioekonomikas nozaru zinātniskās institūcijas, izvērtējot savu

96potenciālu un risinot starptautiskajā izvērtējumā gūtās atziņas

97savas veiktspējas uzlabošanai un pārvaldības pilnveidošanai, kā

98arī apzinoties starptautiskās konkurences vides radītos

99izaicinājumus Latvijas industrijai un nepieciešamību ražošanā

100ieviest jaunus un inovatīvus produktus un ražošanas sistēmas,

101pēdējos gados ir īstenojušas vairākas būtiskas Bioekonomikas

102nozaru attīstību veicinošas darbības.

103Šo darbību mugurkauls ir institucionalizēta pētniecības

104institūciju darbības koordinēšana Bioekonomikas pētniecības

105stratēģiskās apvienības (turpmāk - Apvienība) ietvaros. 2014.

106gada 24. septembrī 14 lauksaimniecības, pārtikas, meža nozaru

107(mežsaimniecības, kokrūpniecības un koksnes ķīmijas) zinātniskās

108institūcijas parakstīja vienošanos par Bioekonomikas pētniecības

109stratēģiskās apvienības izveidi.

110Apvienības mērķis: palielināt bioekonomikas nozaru

111(lauksaimniecība, pārtikas ražošana, meža nozare un

112zivsaimniecība) inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un

113starptautiskā mērogā un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu

114sasniegšanā un sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem izstrādāt un

115ieviest ražošanā starptautiski konkurētspējīgus jaunus produktus,

116inovatīvus ražošanas paņēmienus, attīstīt nozaru intelektuālo

117potenciālu.

118Apvienības kopējā pētniecības programma paredz koncentrēt

119zinātniskos pētījumus un zināšanu pārnesi bioekonomikas nozaru

120attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās

121Bioekonomikas specializācijas jomās. Apvienības pētniecības

122stratēģiskais mērķis: nodrošināt zināšanas ilgtspējīgai

123Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības izaugsmei,

124veicinot lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, meža nozares,

125zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju un inovāciju

126sniegumu.

1272015. gadā notika zinātnisko institūciju konsolidācija, un

1282017. gadā Apvienību veido 8 zinātniskās institūcijas, kas veic

129pētniecību bioekonomikas jomās - Latvijas Lauksaimniecības

130universitāte un tās atvasinātās publiskās personas - Dārzkopības

131institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts, kā arī Pārtikas

132drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

133"BIOR", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts

134"Silava", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts,

135SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības

136institūts" (MeKA) un LLU SIA "Latvijas Augu

137aizsardzības pētniecības centrs".

138Pētījumus bioekonomikā veic arī Latvijas Universitāte, Rīgas

139Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils

140Universitāte un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, u.c.

141zinātniskās institūcijas.

142Apvienība, balstoties uz Kompetences centru pozitīvo pieredzi

143iepriekšējā plānošanas periodā, investīcijām zinātniskajā

144infrastruktūrā un sadarbību un specializāciju tās izmantošanā,

145kopēju sadarbības platformu ar nozaru uzņēmējiem zināšanu

146pārneses, pētījumu rezultātu un inovāciju ieviešanai, sadarbību

147vietējo un starptautisko pētījumu projektu pieteikumu

148sagatavošanā un īstenošanā, sadarbību ar Baltijas reģiona un ES

149valstu bioekonomikas organizācijām ir parādījusi ievērojamu

150progresu (skat. 1. tabulu).

1511. tabula.

152Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības zinātniskais

153potenciāls un galvenie darbību raksturojošie rādītāji 2013.-2016.

154gadā

155Rādītāji

1562013.

1572014.

1582015.

1592016.

160Zinātniskais personāls (Pilna laika ekvivalents -

161PLE)

162242

163270

164298

165359

166Ietvarprogrammas un starptautisko projektu finansējums,

167tūkst. EUR

1681325.4

1691170.4

1702577.2

1711795.9

172VB konkursa kārtībā iegūtais finansējums, tūkst. EUR

1733958.9

17411029.6

17512407.9

1767495.1

177Līgumdarbi un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību

178nodošanas finansējuma, tūkst. EUR

1794384.9

1804021. 0

1814654.3

1824177.9

183WOS vai Scopus publikācijas, ārvalstīs

184uzturētie patenti (pēdējos 3 gados)

185572

186781

1871095

1881300

189Zinātniskie raksti starptautiskajās datubāzēs, LV

190patenti (pēdējos 3 gados)

191486

192881

1931258

1941664

195Zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi

19617

19728

19810

19912

200Zinātnē nodarbināto aizstāvētie maģistra darbi

20114

20221

20318

20430

2052.2. Bioresursu ražošana

206Lauksaimniecība

207Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) uz vienu

208iedzīvotāju, Latvija ieņem 2. vietu ES (aiz Lietuvas). Latvijā

209nav problēmu ar saldūdens pieejamību, un valstī ir labvēlīgi

210klimatiskie apstākļi lauksaimniecības preču ražošanai. Tajā pašā

211laikā ražotās primārās produkcijas vērtība uz vienu LIZ hektāru

212Latvijā ir viena no zemākajām ES, tāpēc pastāv nozīmīgs

213bioresursu ražošanas palielinājuma potenciāls.

214Saskaņā ar Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības

215ilgtermiņa prognozēm 2050. gadam38, Latvija var

216paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo ir iespēja:

217• palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot lielāku

218pievienoto vērtību no 1 ha lauksaimniecības zemes, piemēram,

219veicinot tādu kultūraugu plašāku ražošanu, kuriem ir lielāka

220pievienotā vērtība uz 1 ha;

221• iesaistīt ražošanā ap 400 tūkst. ha šobrīd neizmantotās

222LIZ;

223• iegūt lielāku pievienoto vērtību, efektīvāk izmantojot

224zālāju platību, kas patlaban tiek uzturēta labā lauksaimnieciskā

225stāvoklī, bet netiek izmantota augstas kvalitātes dabiskas

226produkcijas ražošanā (piemēram, attīstot ekstensīvās

227lauksaimniecības produktu ražošanu, biškopības nozari);

228Lauksaimniecības nozares izaugsme primāri jāveicina,

229palielinot resursu efektivitāti (tas iespējams, attīstot

230inovācijas un ieviešot aprites ekonomikas principus), vienlaikus

231saglabājot ilggadīgo zālāju un bioloģiski vērtīgo zālāju

232platības.

233Mežsaimniecība

234Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža

235platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES

236(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā

237gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet

238kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs

239reizes.39 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir

240nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā

241kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas

242ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas

243sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās

244funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne

245nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām

246sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas,

247u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas

248elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod

249būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā

250un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību

251izpildē.

252Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas

253apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves

254apjomu par 6-8 milj. m3, jo ir lieli

255"uzkrājumi" jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un

256ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes

257krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā

258pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās.

259Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu

260mazināšanu (Kioto protokols40, Parīzes

261nolīgums41), meža apsaimniekošanai tiek noteikts

262konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references

263līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks

264veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību.

265Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums

266būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku

267nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas

268priekšlikums42). Plānots, ka pirmais references līmeņa

269sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir

270būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu

271trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot

272Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu

2732020.-2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts,

274būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības

275attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa

276noturēšana līdz 2030. gadam.

277Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību,

278izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas

279sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski

280vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās

281(vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru

282attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot

283koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.

284Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu

285lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās

286platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot

287lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu

288nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.

289Zivsaimniecība

290Zvejniecībā svarīgāko zivju sugu resursi jūrā ir ierobežoti,

291bet vienlaikus ir pārstāvētas sugas, kas netiek pilnvērtīgi

292izmantotas, tostarp invazīvas svešzemju sugas. Līdzīga situācija

293ir arī iekšējos ūdeņos, kur atsevišķi augstvērtīgāko zivju sugu

294krājumi tiek izmantoti intensīvi, savukārt daudzas citas sugas un

295to lietošana pārtikā vai citiem mērķiem nav pilnībā izpētīta un

296nenotiek. Lielāka uzmanība jāvelta arī publisko iekšējo ūdeņu

297apsaimniekošanai, veicinot šo ūdenstilpju attīstību.

298Tāpat vienu no iespējām dod Latvijā līdz šim neizmantots jūras

299biopotenciāls, tostarp jūras zāles, gliemenes un aļģes, ko var

300izmantot, piemēram, ķīmiskajā un farmācijas industrijā.

301Tomēr lielākās izaugsmes iespējas zivsaimniecībā ir

302akvakultūrai, kas ļauj atslogot līdz šim zvejā izmantoto zivju

303sugu resursu. Pretēji globālajām tendencēm, Baltijas jūras

304reģionā akvakultūra nav pietiekami attīstīta. Akvakultūrā ir

305veicināma audzēto sugu dažādošana, galvenokārt slēgtu

306akvakultūras sistēmu attīstība.

3072.3. Pārtikas rūpniecība

308Pašlaik liela daļa no Latvijā ražotiem pārtikas un barības

309ražošanai paredzētajiem bioresursiem, īpaši graudi un piens, tiek

310eksportēti kā izejviela. Tā ir produkcija, kurai Latvijā netiek

311pievienota vērtība.

312Latvijas spēja ražot bioresursus ir galvenā pārtikas

313industrijas konkurētspējas priekšrocība. Turklāt pieprasījuma

314palielinājums pēc pārtikas un barības citās pasaules valstīs vēl

315vairāk var veicināt Latvijas pārtikas ražošanas attīstības

316pievilcību. Tāpēc ir svarīgi koncentrēt resursus potenciāla

317izmantošanai Latvijas pārtikas ražošanas rūpniecībā.

318Pārtikas industrijas attīstības iespējas, pievienojot Latvijā

319saražotajai izejvielai lielāku vērtību Latvijā, ir:

3201) kvalitatīvu produktu ražošanā

3212) funkcionālas pārtikas43 ieguvē un ražošanā;

3223) inovatīvu produktu izstrādē un ražošanā.

323Tāpat ir svarīgi racionālāk izmantot izejvielas un saražoto

324pārtiku, samazinot un apdomīgāk izmantojot radušos izejvielu un

325pārtikas atkritumus.

3262.4. Kokapstrāde un

327mēbeļrūpniecība

328Pēc ANO novērtējuma44, Latvijas pirmapstrādes

329koksnes produktu ražošanā līdz 2030. gadam sagaidāms straujš

330pieaugums (par 54 %). Tas ir straujākais prognozētais pieaugums

331starp ES valstīm, un tas galvenokārt ir saistīts ar Latvijas

332konkurētspējas priekšrocībām kokapstrādes un mēbeļrūpniecības

333sektorā. Tāpat tiek prognozēts straujš vietējā patēriņa

334pieaugums, tomēr visticamāk, ne gala patēriņa dēļ, bet gan tāpēc,

335ka palielināsies vietējās tālākapstrādes pieprasījums pēc

336kokmateriāliem..

337Kokapstrādes un mēbeļrūpniecības sektorā pastāv plašas

338attīstības iespējas:

339• palielinot vietējās mežsaimniecības piedāvājumu, ir iespēja

340kāpināt pirmapstrādes ražošanas apjomu un līdz ar to palielināt

341nodarbinātību;

342• aizstāt mežsaimniecības un kokrūpniecības blakus produktu

343(šķeldas, malkas, papīrmalkas) eksportu ar Latvijā saražotajām

344precēm, piemēram, kokskaidu plātņu ražošana, celulozes

345rūpniecība;

346• veicināt tādu tālākapstrādes attīstību, kurā par izejvielu

347tiek izmantoti zāģmateriāli un plātnes, kas šobrīd tiek

348eksportēti, piemēram, masīvkoku plātņu ražošana, prefab

349koka ēku ražošana, mēbeļrūpniecība, būvgaldniecība.

350Tā kā starptautiskajā tirgū vairākums pircēju Baltijas valstis

351uztver kā vienotu reģionu, Latvijai līdz 2030. gadam ir iespējas

352izmantot kaimiņvalstu uzņēmumu radīto uzticamību šī reģiona

353ražotājiem un strauji attīstīt mēbeļrūpniecību (Lietuvas stiprā

354puse) un prefab koka ēku ražošanu (Igaunijas stiprā

355puse).

3562.5. Ķīmiskās pārstrādes produktu

357ražošana

358Industriālo biotehnoloģiju pētniecības un inovāciju platformas

359centrs prognozē45 ES industriālo biotehnoloģiju

360produktu tirgus palielinājumu no 28 mljrd. EUR 2013. gadā līdz 50

361mljrd. EUR 2030. gadā. Kā iespējami daudzsološas tika

362identificētas piecas produktu grupas, ievērojot to tirgus

363perspektīvas nākotnē, starpnozaru tehnoloģisko risinājumu

364potenciālu un spēju reaģēt uz sabiedrības un patērētāju

365vajadzībām. Tās ir:

3661) modernās biodegvielas - uzlabots bioetanols un no

367bioresursiem iegūta reaktīvā degviela aviācijai. Ievērojami

368palielināsies pieprasījums pēc no celulozes iegūta etanola, un

3692020. gadā tas tiek prognozēts 2,7 mljrd. tonnu apjomā ar kopējo

370vērtību 2,2 mljrd. EUR, 2030. gadā sasniedzot 14,4 mljrd. EUR.

371Aviācijas degvielas ieguves tehnoloģijas un pieprasījums pagaidām

372nav līdz galam skaidrs, tomēr domājams, ka pieprasījums pēc tās

373palielināsies46;

3742) bioķīmiskie pamatelementi, kas izmantojami plaša produktu

375klāsta ražošanā, aizvietojot līdzīgus vai piedāvājot jaunus

376produktus ar uzlabotu funkcionalitāti atšķirībā no fosilo resursu

377produktiem. ES tirgus varētu sasniegt 9,2 mljrd. EUR līdz 2030.

378gadam;

3793) bioplastmasas. 2030. gadā tirgū būs gan bioplastmasa, kas

380bioloģiski noārdās, gan plastmasa, kuras ražošanā izmantotas

381naftas produktus aizstājošas izejvielas, bet kura nenoārdās.

382Ražošanā tiks izmatotas gan pirmās, gan otrās paaudzes izejvielu

383ieguves tehnoloģijas. Patērētāji apzināsies bioplastmasu

384izmantošanas dotos ieguvumus videi, un tiks lietots vienots ES

385marķējums. Tirgus apmērs naudas izteiksmē varētu sasniegt 5,2

386mljrd. EUR 2030. gadā;

3874) ļoti dažādas bioloģiskās virsmaktīvās vielas

388(Biosurfactants), ko izmanto mazgāšanas līdzekļos. Tomēr

389atšķirībā no konvenciālajām vielām 2030. gadā virsmaktīvās vielas

390lielo izmaksu dēļ joprojām būs nišas produkts. Bioloģiskās

391virsmaktīvās vielas tiks ražotas no plaša izejvielu klāsta,

392izmantojot augu eļļu, taukus, cukura biomasu, kā arī aļģes un

393atkritumus. To tirgus vērtība tiek prognozēta ap 1,3 mljrd.

394EUR.

3952.6. Enerģētika

396Latvijā bioresursi enerģētikā galvenokārt tiek izmantoti

397siltumenerģijas ieguvei, tos dedzinot. Kaut arī siltumenerģijas

398ieguve ir svarīga enerģijas ražošanas joma un šādai produkcijai

399ir labvēlīgi tirgus apstākļi, tomēr tā ir produkcija ar zemu

400pievienoto vērtību. Nākotnē nepieciešams veicināt lielākas

401pievienotās vērtības radīšanu no bioresursiem.

402Biodegvielas ražošana pārsvarā tiek uzskatīta par pārejas

403resursu, kamēr attīstās transportlīdzekļu elektrifikācija. Tajā

404pašā laikā nākotnē biodegvielai varētu būt pielietojums tādos

405gadījumos, kad elektrifikāciju ieviest ir

406sarežģīti47.

407Atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto enerģijas gala

408patēriņā Latvijā 2015./2016.gadā bija 37,6% (mērķis 2020. gadā -

40940%, bet ES-28 mērķis 20%). Vislielāko ieguldījumu Latvijas AER

410mērķa struktūrā 2015. gadā ar 76,49% (47,76 PJ) ir veidojusi

411cietā jeb koksnes biomasa, ko nodrošina biomasas izmantošana

412enerģijas ražošanā (veido 28,73% no valsts enerģijas bruto

413galapatēriņā)48. Tai seko hidroenerģija ar 16,87%

414(10,53 PJ), biogāze ar 4,27% (2,67 PJ) un biodegviela ar 1,53%

415(0,95 PJ). Tādējādi 2015. gadā bioenerģija kopumā ar 51,38 PJ ir

416veidojusi 82,29% ieguldījumu (g.k. cietā biomasa siltumapgādē)

417līdzšinējā AER mērķa rādītājā.49

418Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030,

419atjaunojamās enerģijas īpatsvara nacionāli noteiktais

420indikatīvais mērķis ir 50 % 2030. gadā50.