Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030

1Bioekonomika un tās

2aktualitāte

3Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā

4ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas

5resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu

6pārtiku un barību, industriālos produktus un

7enerģiju19.

8Bioekonomika ir viens no senākajiem civilizācijas

9tautsaimniecības sektoriem, kuru dzīvības zinātnes un

10biotehnoloģijas var pārvērst par vienu no modernākajām

11tautsaimniecības nozarēm.

12Bioekonomikas nozares ir lauksaimniecība, zivsaimniecība,

13pārtikas rūpniecība, mežsaimniecība, kokrūpniecība, celulozes un

14papīra rūpniecība, kā arī atsevišķi ķīmiskās rūpniecības,

15biotehnoloģiju un enerģētikas nozaru sektori.

16Bioprodukti ir produkti, kas pilnībā vai daļēji iegūti no

17bioloģiskas izcelsmes materiāliem, izņemot materiālus, kas

18atrodas ģeoloģiskos veidojumos un (vai) ir fosilizējušies.

19Bioekonomikas balsts ir dzīvības, agronomijas, ekoloģijas,

20pārtikas, inženierzinātnes un sociālās zinātnes, kā arī

21horizontālās tehnoloģijas - biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas,

22informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ciktāl tās saistītas

23ar bioproduktu izpēti, jaunu produktu vai tehnoloģiju radīšanu un

24izmantošanu.

251.1. Bioekonomikas aktualitāte

26ANO prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no

27pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7

28miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja

29un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības

30sliekšņa, un tādējādi pieprasījums pēc dažādām precēm pieaugs

31straujāk nekā iedzīvotāju skaits20.

32Vienlaikus pašreizējā pasaules patēriņa apmierināšana nav

33ilgtspējīga, jo cilvēces resursu patēriņš pārsniedz to, ko Zeme

34spēj ilgtspējīgi atjaunot. Cilvēka saimnieciskā darbība izraisa

35būtiskas klimata pārmaiņas, samazina saldūdens pieejamību,

36pasliktina gaisa un ūdens kvalitāti, noplicina ekosistēmas.

37Palielinās klimata pārmaiņu radītie riski, un tie ietekmē gan

38lauksaimniecību, gan mežsaimniecību.

39Viens no svarīgākajiem problēmu iemesliem ir globālā atkarība

40no fosilajiem resursiem - tie plaši tiek izmantoti ne tikai

41enerģētikā un transportā, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, tostarp

42plastmasu ražošanā, farmācijā un kosmētikas ražošanā,

43tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, elektronikā un būvniecībā.

44Atjaunojamo bioresursu21 plašāka izmantošana var

45mazināt atkarību no fosilajiem resursiem, īpaši tajās jomās, kur

46citu alternatīvu izmantošana ir problemātiska vai

47neiespējama.

48Tiesa, bioekonomikas iespēju pamatā nav tikai fosilo resursu

49aizstāšana. Atjaunojamo bioresursu izmantošana dod iespējas ražot

50jaunus produktus. Pirmkārt, produktus, kuru ražošana ir atkarīga

51no fosilajiem resursiem, tā ļauj aizvietot ar videi draudzīgākiem

52un ilgtspējīgi izmantojamiem, un tie atkarībā no izmantošanas

53veida var būt izturīgāki, ar ilgāku lietošanas termiņu, lielāku

54stabilitāti, mazāku toksiskumu, īsāku dzīves ciklu un pārstrādes

55iespējām utt. Otrkārt, tā sniedz pamatu ražot pilnīgi jaunus un

56unikālus produktus, kuriem tirgū vēl nav analogu. Jau šobrīd ir

57daudz piemēru, kā bioekonomikas attīstība ļauj labāk apmierināt

58cilvēku vajadzības22 (sk. pielikumu).

59Bioekonomikas attīstīšana ļauj izvairīties no fosilo resursu

60izmantošanas dēļ radītām nevēlamām ietekmēm un panākt bīstamo

61atkritumu daudzuma samazināšanu un ķīmisko vielu aizstāšanu ar

62drošām alternatīvām. Tomēr, izmantojot fosilos resursus

63enerģētikas sektorā, nepieciešams veicināt tīru tehnoloģiju

64izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti.

65Nākotnē globālais pieprasījums pēc bioresursiem

66palielināsies23 - to ietekmēs pasaules iedzīvotāju

67skaita un to pirktspējas pieaugums, fosilo resursu aizstāšana ar

68atjaunojamajiem resursiem enerģētikā, materiālu ražošanā un

69ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju

70ietilpīgo izejvielu24 aizstāšana ar bioresursiem (1.

71attēls).

721. attēls

73Bioresursu piedāvājumu un pieprasījumu ietekmējošie faktori

74nākotnē

75Tajā pašā laikā cīņa pret klimata pārmaiņām un citas globālas

76vides iniciatīvas veicinās atmežošanas25 un

77lauksaimniecības platības palielinājuma ierobežošanu. Klimata

78pārmaiņu rezultātā vairākos reģionos samazināsies saldūdens

79pieejamība un notiks augšņu degradācijas procesi, kas samazinās

80lauksaimniecības zemes platību.

81Apzinoties bioekonomikas attīstības svarīgumu, vairāk nekā 50

82pasaules valstis lielākā vai mazākā mērā atbalsta un veicina

83bioekonomikas attīstību ar dažādām programmām, stratēģijām,

84rīcības plāniem un citiem politikas dokumentiem. Lielākā daļa šo

85valstu ir ES dalībvalstis. Jāpiebilst, ka ES 2012. gadā tika

86izstrādāta bioekonomikas stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai

87izaugsmei: Eiropas bioekonomika"26 un aktīvi tiek

88veicināta šī sektora attīstība.

892015. gadā tika apstiprināta ANO Ilgtspējīgas attīstītības

90dienaskārtība 2030. gadam. Vairākums no kopumā 17 ilgtspējīgas

91attīstības mērķiem27 ir cieši saistīti ar

92bioekonomikas attīstību. Bioekonomika ir sevišķi nozīmīga septiņu

93ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un tie ir:

942. mērķis: izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un

95uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību;

967. mērķis: nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai

97un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu;

988. mērķis: veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu

99ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī

100cilvēka cienīgu darbu visiem;

10112. mērķis: nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un

102ražošanas modeļus;

10313. mērķis: veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret

104klimata pārmaiņām un to ietekmi;

10514. mērķis: saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un

106to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

10715. mērķis: aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes

108ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot

109mežus, apkarot pārtuksnešošanos un novērst zemes degradāciju,

110veicināt tās atjaunošanu un apstādināt bioloģiskās daudzveidības

111izzušanu.

1121.2. Bioekonomika Latvijā

113Bioekonomika Latvijā ietver daudzas tautsaimniecības nozares,

114un to nosacīti var iedalīt vairākās grupās (2. attēls):

115• bioresursu primārā ražošana (pamatā veido lauksaimniecības,

116mežsaimniecības, zivsaimniecības nozares);

117• bioresursu pārstrādes nozares, kurās darbība pilnībā vai

118galvenokārt ir atkarīga no bioresursiem (pamatā pārtikas un

119barības ražošana, kokrūpniecība, ādas izstrādājumu ražošana);

120• bioresursu pārstrādes nozares, kurās bioresursi konkurē ar

121citām izejvielām vai ir alternatīva tām (pamatā ķīmiskā

122rūpniecība, tekstilrūpniecība, enerģētika, farmācijas

123nozare);

124• bioresursus izmantojošas pakalpojumu nozares (pamatā

125būvniecība, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas nozares).

126Pirmās divas no minētajām grupām ir uzskatāmas par

127tradicionālām bioekonomikas nozarēm.

1282. attēls.

129Bioekonomikas sektoru grupas un NACE nozares

130Tradicionālo bioekonomikas nozaru - lauksaimniecības,

131mežsaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas rūpniecības, kā arī

132kokrūpniecības - ieguldījums ražošanas sektorā28

133Latvijā 2015. gadā veidoja 54 % no visu ražojošo nozaru

134pievienotās vērtības, un tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā

135nākamajā lielākajā sektorā - metālu un metālizstrādājumu

136ražošanā. Absolūtos skaitļos bioekonomikas tradicionālo nozaru

137pievienotā vērtība 2015. gadā bija 1,99 miljardi EUR (sk. 3.

138attēlu).

1393. attēls.

140Pievienotā vērtība ražošanas nozarēs Latvijā 2015. gadā, milj.

141EUR (zaļā krāsā - nozares pilnībā atkarīgas no bioresursiem, zaļi

142svītrotās - daļēji atkarīgas)29

143Papildus tradicionālajām bioekonomikas nozarēm arī daļu no

144ķīmiskajā rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, farmācijas nozarē un

145būvniecībā saražotās pievienotās vērtības var attiecināt uz

146bioekonomiku. Piemēram, 2012. gadā apmēram 40 % no ķīmiskās

147rūpniecības Latvijā starppatēriņa veidoja

148bioresursi30.

149Bioekonomikas nozares veido ap 55-60 % no kopējā valsts preču

150eksporta31, un sektors ir kritiski svarīgs valsts

151sabalansētas attīstības nodrošināšanai. Absolūtos skaitļos 2016.

152gadā bioekonomikas sektora eksports veidoja 4,26 miljardus EUR,

153un sektora kopējā pozitīvā eksporta un importa bilance bija +1,28

154miljardi EUR. Lielāku pienesumu dod koka produkti, kā arī

155graudaugu, eļļas augu un piena produkti. Liela daļa no šiem

156pārtikas produktiem tiek eksportēti izejvielu veidā.

157Tikpat nozīmīga ir tradicionālo bioekonomikas nozaru loma

158sociālajā aspektā - 2015. gadā šajās nozarēs bija nodarbināti 128

159tūkst. cilvēki jeb 2/3 no ražošanas sektorā nodarbināto skaita un

16014 % no kopējā valstī nodarbināto skaita. Tam jāpieskaita arī

161apmēram 108 tūkstoši privāto meža īpašnieku32, kas no

162meža gūst neregulārus ienākumus, kā arī vairāk nekā 30 tūkstoši

163lauksaimnieku, kas produkciju audzē tikai pašpatēriņam.

1Bioekonomikas attīstības iespējas

2Latvijā

32.1. Bioekonomikas attīstības

4iespējas Latvijā

5Vērtējot no vairākiem viedokļiem, viena no Latvijas attīstības

6iespējām ir ilgtspējīgāka un efektīvāka dabas resursu

7izmantošana. Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām

8balstītas ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides

9aizsardzības iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

10zivsaimniecībā, ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus.

11Ekonomiskā attīstība un

12darbavietas

13Latvijā ir kritisks labi apmaksātu darbavietu trūkums. Tas ir

14galvenais iemesls, kāpēc laikā no 2000. līdz 2016. gadam

15migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 270

16tūkst. (liela daļa no tiem ir gados jauni cilvēki), ieviešot

17nozīmīgas pārmaiņas sabiedrības vecumstruktūrā.33

18Būtībā Latvijā izveidojusies sabiedrības vecumstruktūra nav

19savienojama ar ilgtspējīgu valsts attīstību un krīze ir gaidāma

20jau laikā līdz 2030. gadam, kad iedzīvotāji, kas šobrīd ir 50-59

21gadu vecumgrupā, sasniegs pensijas vecumu, bet bērni 10-19 gadu

22vecumgrupā sasniegs darbspējas vecumu.

23Lai tautsaimniecībā sāktu veidoties labi apmaksātas

24darbavietas un šis process būtu ilgtspējīgs, ir svarīgi

25palielināt uz eksportu orientēto (un ar importu konkurējošo)

26preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Latvijā bioekonomikas

27nozarēm šajā ziņā ir liels potenciāls - sektora konkurētspējas

28priekšrocības apliecina tas, ka bioekonomikas sektorā jau

29patlaban izteikti dominē starptautiski tirgojamu preču

30ražošana.

31Latvijas teritoriju

32attīstība

33Lauku teritoriju attīstība ir cieši saistīta ar zemes

34izmantošanu kā galveno lauku teritoriju konkurētspēju noteicošo

35ražošanas resursu. Bioekonomikas attīstība ir saistīta ar zemes

36izmantošanu bioresursu ražošanai, tāpēc Latvijas zemes

37izmantošanas ilgtermiņa politikai jāveicina LIBRA 2030

38īstenošana. Pašlaik galvenie darba devēji laukos ir

39lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru uzņēmumi un valsts

40iestādes34. Arī bioresursu pārstrāde salīdzinājumā ar

41citām nozarēm nav tik izteikti koncentrēta ap Rīgu - tas ir

42saistīts ar bioresursu ieguves vietu izvietojumu.

43NAP 2020 ietvertajam mērķim - sasniegt apstrādes rūpniecības

4420% īpatsvaru ekonomikā, dažos Latvijas reģionos jau ir

45realitāte. Kā liecina pagaidām jaunākie pieejamie dati par 2014.

46gadu, rūpniecības devums Vidzemes reģiona kopproduktā ir 19,0%,

47Zemgalē - 20,0%, Kurzemē - 20,5%, bet Latgalē - 14.9%. Tieši

48bioekonomikas nozares var nodrošināt valsts vienmērīgu un

49līdzsvarotu teritoriju attīstību.

50Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Īpaši straujš

51samazinājums ir vērojams ārpus Rīgas un Pierīgas. Laikā no 2010.

52gada līdz 2017. gadam Rīgā un Pierīgā iedzīvotāju skaits

53samazinājies attiecīgi par 4,8% un 2,4%, bet citos reģionos

54samazinājums bija lielāks par 10%. Lauku teritorijā iedzīvotāju

55skaita samazinājums šajā laikposmā bija 9,4%.35

56Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences lielākoties nosaka ienākumu

57gūšanas iespējas.

58Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu

59mājsaimniecības locekli 2015. gadā laukos bija par 22 % zemāki

60nekā pilsētās.36 Šī starpība nav būtiski lielāka

61tāpēc, ka lauku iedzīvotāji gūst ienākumus no lauksaimniecības,

62mežsaimniecības un zivsaimniecības: šajā sektorā ir nodarbināti

6321% lauku teritorijas iedzīvotāju37. Turklāt lauku

64iedzīvotājiem veidojas regulāri un neregulāri ienākumi arī kā

65zemes un meža īpašniekiem.

66Bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistīta ar bioresursu

67ražošanu un efektīvu pārstrādi. Šajā ziņā tieši lauku teritorijām

68un reģioniem ir lielas attīstības iespējas. Bioekonomikas

69attīstība veicinās Latvijas lauku teritoriju un reģionu

70attīstību.

71Apkārtējā vide

72Fosilo resursu neilgtspējīga izmantošana ir viens no

73galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem daudzām vides problēmām

74pasaulē, kas nākotnē var radīt papildu apdraudējumus drošībai

75saistībā ar potenciālajiem konfliktiem pasaulē un bēgļu plūsmām

76klimata pārmaiņu ietekmē.

77Lai gan tuvākajā nākotnē pasaules ekonomika būs atkarīga no

78fosilo resursu izmantošanas, ir jāveicina to mazāka izmantošana.

79Daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir

80atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu

81aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu

82izmantošana.

83Latvijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no neatjaunojamiem

84fosilajiem resursiem, un tas skar ne tikai ekonomisko, bet arī

85vides un valsts drošības aspektu. Šī iemesla dēļ viens no

86bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu

87izmantošanu Latvijā, tostarp tos aizstājot ar bioresursiem.

88Ekosistēmu sniegtie pakalpojumi ir mūsu eksistences un

89labklājības pamatā. Bioekonomikas attīstības pamatā jābūt

90tālredzīgai lēmumu pieņemšanai, jo tikai tā ir iespējams sekmēt

91līdzsvarotu ekonomisko attīstību un dabas resursu

92izmantošanu.

93Bioekonomikas nozaru

94zinātniskais potenciāls

95Bioekonomikas nozaru zinātniskās institūcijas, izvērtējot savu

96potenciālu un risinot starptautiskajā izvērtējumā gūtās atziņas

97savas veiktspējas uzlabošanai un pārvaldības pilnveidošanai, kā

98arī apzinoties starptautiskās konkurences vides radītos

99izaicinājumus Latvijas industrijai un nepieciešamību ražošanā

100ieviest jaunus un inovatīvus produktus un ražošanas sistēmas,

101pēdējos gados ir īstenojušas vairākas būtiskas Bioekonomikas

102nozaru attīstību veicinošas darbības.

103Šo darbību mugurkauls ir institucionalizēta pētniecības

104institūciju darbības koordinēšana Bioekonomikas pētniecības

105stratēģiskās apvienības (turpmāk - Apvienība) ietvaros. 2014.

106gada 24. septembrī 14 lauksaimniecības, pārtikas, meža nozaru

107(mežsaimniecības, kokrūpniecības un koksnes ķīmijas) zinātniskās

108institūcijas parakstīja vienošanos par Bioekonomikas pētniecības

109stratēģiskās apvienības izveidi.

110Apvienības mērķis: palielināt bioekonomikas nozaru

111(lauksaimniecība, pārtikas ražošana, meža nozare un

112zivsaimniecība) inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un

113starptautiskā mērogā un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu

114sasniegšanā un sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem izstrādāt un

115ieviest ražošanā starptautiski konkurētspējīgus jaunus produktus,

116inovatīvus ražošanas paņēmienus, attīstīt nozaru intelektuālo

117potenciālu.

118Apvienības kopējā pētniecības programma paredz koncentrēt

119zinātniskos pētījumus un zināšanu pārnesi bioekonomikas nozaru

120attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās

121Bioekonomikas specializācijas jomās. Apvienības pētniecības

122stratēģiskais mērķis: nodrošināt zināšanas ilgtspējīgai

123Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības izaugsmei,

124veicinot lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, meža nozares,

125zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju un inovāciju

126sniegumu.

1272015. gadā notika zinātnisko institūciju konsolidācija, un

1282017. gadā Apvienību veido 8 zinātniskās institūcijas, kas veic

129pētniecību bioekonomikas jomās - Latvijas Lauksaimniecības

130universitāte un tās atvasinātās publiskās personas - Dārzkopības

131institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts, kā arī Pārtikas

132drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

133"BIOR", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts

134"Silava", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts,

135SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības

136institūts" (MeKA) un LLU SIA "Latvijas Augu

137aizsardzības pētniecības centrs".

138Pētījumus bioekonomikā veic arī Latvijas Universitāte, Rīgas

139Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils

140Universitāte un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, u.c.

141zinātniskās institūcijas.

142Apvienība, balstoties uz Kompetences centru pozitīvo pieredzi

143iepriekšējā plānošanas periodā, investīcijām zinātniskajā

144infrastruktūrā un sadarbību un specializāciju tās izmantošanā,

145kopēju sadarbības platformu ar nozaru uzņēmējiem zināšanu

146pārneses, pētījumu rezultātu un inovāciju ieviešanai, sadarbību

147vietējo un starptautisko pētījumu projektu pieteikumu

148sagatavošanā un īstenošanā, sadarbību ar Baltijas reģiona un ES

149valstu bioekonomikas organizācijām ir parādījusi ievērojamu

150progresu (skat. 1. tabulu).

1511. tabula.

152Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības zinātniskais

153potenciāls un galvenie darbību raksturojošie rādītāji 2013.-2016.

154gadā

155Rādītāji

1562013.

1572014.

1582015.

1592016.

160Zinātniskais personāls (Pilna laika ekvivalents -

161PLE)

162242

163270

164298

165359

166Ietvarprogrammas un starptautisko projektu finansējums,

167tūkst. EUR

1681325.4

1691170.4

1702577.2

1711795.9

172VB konkursa kārtībā iegūtais finansējums, tūkst. EUR

1733958.9

17411029.6

17512407.9

1767495.1

177Līgumdarbi un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību

178nodošanas finansējuma, tūkst. EUR

1794384.9

1804021. 0

1814654.3

1824177.9

183WOS vai Scopus publikācijas, ārvalstīs

184uzturētie patenti (pēdējos 3 gados)

185572

186781

1871095

1881300

189Zinātniskie raksti starptautiskajās datubāzēs, LV

190patenti (pēdējos 3 gados)

191486

192881

1931258

1941664

195Zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi

19617

19728

19810

19912

200Zinātnē nodarbināto aizstāvētie maģistra darbi

20114

20221

20318

20430

2052.2. Bioresursu ražošana

206Lauksaimniecība

207Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) uz vienu

208iedzīvotāju, Latvija ieņem 2. vietu ES (aiz Lietuvas). Latvijā

209nav problēmu ar saldūdens pieejamību, un valstī ir labvēlīgi

210klimatiskie apstākļi lauksaimniecības preču ražošanai. Tajā pašā

211laikā ražotās primārās produkcijas vērtība uz vienu LIZ hektāru

212Latvijā ir viena no zemākajām ES, tāpēc pastāv nozīmīgs

213bioresursu ražošanas palielinājuma potenciāls.

214Saskaņā ar Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības

215ilgtermiņa prognozēm 2050. gadam38, Latvija var

216paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo ir iespēja:

217• palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot lielāku

218pievienoto vērtību no 1 ha lauksaimniecības zemes, piemēram,

219veicinot tādu kultūraugu plašāku ražošanu, kuriem ir lielāka

220pievienotā vērtība uz 1 ha;

221• iesaistīt ražošanā ap 400 tūkst. ha šobrīd neizmantotās

222LIZ;

223• iegūt lielāku pievienoto vērtību, efektīvāk izmantojot

224zālāju platību, kas patlaban tiek uzturēta labā lauksaimnieciskā

225stāvoklī, bet netiek izmantota augstas kvalitātes dabiskas

226produkcijas ražošanā (piemēram, attīstot ekstensīvās

227lauksaimniecības produktu ražošanu, biškopības nozari);

228Lauksaimniecības nozares izaugsme primāri jāveicina,

229palielinot resursu efektivitāti (tas iespējams, attīstot

230inovācijas un ieviešot aprites ekonomikas principus), vienlaikus

231saglabājot ilggadīgo zālāju un bioloģiski vērtīgo zālāju

232platības.

233Mežsaimniecība

234Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža

235platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES

236(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā

237gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet

238kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs

239reizes.39 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir

240nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā

241kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas

242ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas

243sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās

244funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne

245nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām

246sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas,

247u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas

248elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod

249būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā

250un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību

251izpildē.

252Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas

253apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves

254apjomu par 6-8 milj. m3, jo ir lieli

255"uzkrājumi" jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un

256ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes

257krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā

258pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās.

259Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu

260mazināšanu (Kioto protokols40, Parīzes

261nolīgums41), meža apsaimniekošanai tiek noteikts

262konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references

263līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks

264veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību.

265Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums

266būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku

267nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas

268priekšlikums42). Plānots, ka pirmais references līmeņa

269sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir

270būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu

271trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot

272Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu

2732020.-2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts,

274būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības

275attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa

276noturēšana līdz 2030. gadam.

277Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību,

278izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas

279sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski

280vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās

281(vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru

282attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot

283koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.

284Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu

285lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās

286platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot

287lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu

288nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.

289Zivsaimniecība

290Zvejniecībā svarīgāko zivju sugu resursi jūrā ir ierobežoti,

291bet vienlaikus ir pārstāvētas sugas, kas netiek pilnvērtīgi

292izmantotas, tostarp invazīvas svešzemju sugas. Līdzīga situācija

293ir arī iekšējos ūdeņos, kur atsevišķi augstvērtīgāko zivju sugu

294krājumi tiek izmantoti intensīvi, savukārt daudzas citas sugas un

295to lietošana pārtikā vai citiem mērķiem nav pilnībā izpētīta un

296nenotiek. Lielāka uzmanība jāvelta arī publisko iekšējo ūdeņu

297apsaimniekošanai, veicinot šo ūdenstilpju attīstību.

298Tāpat vienu no iespējām dod Latvijā līdz šim neizmantots jūras

299biopotenciāls, tostarp jūras zāles, gliemenes un aļģes, ko var

300izmantot, piemēram, ķīmiskajā un farmācijas industrijā.

301Tomēr lielākās izaugsmes iespējas zivsaimniecībā ir

302akvakultūrai, kas ļauj atslogot līdz šim zvejā izmantoto zivju

303sugu resursu. Pretēji globālajām tendencēm, Baltijas jūras

304reģionā akvakultūra nav pietiekami attīstīta. Akvakultūrā ir

305veicināma audzēto sugu dažādošana, galvenokārt slēgtu

306akvakultūras sistēmu attīstība.

3072.3. Pārtikas rūpniecība

308Pašlaik liela daļa no Latvijā ražotiem pārtikas un barības

309ražošanai paredzētajiem bioresursiem, īpaši graudi un piens, tiek

310eksportēti kā izejviela. Tā ir produkcija, kurai Latvijā netiek

311pievienota vērtība.

312Latvijas spēja ražot bioresursus ir galvenā pārtikas

313industrijas konkurētspējas priekšrocība. Turklāt pieprasījuma

314palielinājums pēc pārtikas un barības citās pasaules valstīs vēl

315vairāk var veicināt Latvijas pārtikas ražošanas attīstības

316pievilcību. Tāpēc ir svarīgi koncentrēt resursus potenciāla

317izmantošanai Latvijas pārtikas ražošanas rūpniecībā.

318Pārtikas industrijas attīstības iespējas, pievienojot Latvijā

319saražotajai izejvielai lielāku vērtību Latvijā, ir:

3201) kvalitatīvu produktu ražošanā

3212) funkcionālas pārtikas43 ieguvē un ražošanā;

3223) inovatīvu produktu izstrādē un ražošanā.

323Tāpat ir svarīgi racionālāk izmantot izejvielas un saražoto

324pārtiku, samazinot un apdomīgāk izmantojot radušos izejvielu un

325pārtikas atkritumus.

3262.4. Kokapstrāde un

327mēbeļrūpniecība

328Pēc ANO novērtējuma44, Latvijas pirmapstrādes

329koksnes produktu ražošanā līdz 2030. gadam sagaidāms straujš

330pieaugums (par 54 %). Tas ir straujākais prognozētais pieaugums

331starp ES valstīm, un tas galvenokārt ir saistīts ar Latvijas

332konkurētspējas priekšrocībām kokapstrādes un mēbeļrūpniecības

333sektorā. Tāpat tiek prognozēts straujš vietējā patēriņa

334pieaugums, tomēr visticamāk, ne gala patēriņa dēļ, bet gan tāpēc,

335ka palielināsies vietējās tālākapstrādes pieprasījums pēc

336kokmateriāliem..

337Kokapstrādes un mēbeļrūpniecības sektorā pastāv plašas

338attīstības iespējas:

339• palielinot vietējās mežsaimniecības piedāvājumu, ir iespēja

340kāpināt pirmapstrādes ražošanas apjomu un līdz ar to palielināt

341nodarbinātību;

342• aizstāt mežsaimniecības un kokrūpniecības blakus produktu

343(šķeldas, malkas, papīrmalkas) eksportu ar Latvijā saražotajām

344precēm, piemēram, kokskaidu plātņu ražošana, celulozes

345rūpniecība;

346• veicināt tādu tālākapstrādes attīstību, kurā par izejvielu

347tiek izmantoti zāģmateriāli un plātnes, kas šobrīd tiek

348eksportēti, piemēram, masīvkoku plātņu ražošana, prefab

349koka ēku ražošana, mēbeļrūpniecība, būvgaldniecība.

350Tā kā starptautiskajā tirgū vairākums pircēju Baltijas valstis

351uztver kā vienotu reģionu, Latvijai līdz 2030. gadam ir iespējas

352izmantot kaimiņvalstu uzņēmumu radīto uzticamību šī reģiona

353ražotājiem un strauji attīstīt mēbeļrūpniecību (Lietuvas stiprā

354puse) un prefab koka ēku ražošanu (Igaunijas stiprā

355puse).

3562.5. Ķīmiskās pārstrādes produktu

357ražošana

358Industriālo biotehnoloģiju pētniecības un inovāciju platformas

359centrs prognozē45 ES industriālo biotehnoloģiju

360produktu tirgus palielinājumu no 28 mljrd. EUR 2013. gadā līdz 50

361mljrd. EUR 2030. gadā. Kā iespējami daudzsološas tika

362identificētas piecas produktu grupas, ievērojot to tirgus

363perspektīvas nākotnē, starpnozaru tehnoloģisko risinājumu

364potenciālu un spēju reaģēt uz sabiedrības un patērētāju

365vajadzībām. Tās ir:

3661) modernās biodegvielas - uzlabots bioetanols un no

367bioresursiem iegūta reaktīvā degviela aviācijai. Ievērojami

368palielināsies pieprasījums pēc no celulozes iegūta etanola, un

3692020. gadā tas tiek prognozēts 2,7 mljrd. tonnu apjomā ar kopējo

370vērtību 2,2 mljrd. EUR, 2030. gadā sasniedzot 14,4 mljrd. EUR.

371Aviācijas degvielas ieguves tehnoloģijas un pieprasījums pagaidām

372nav līdz galam skaidrs, tomēr domājams, ka pieprasījums pēc tās

373palielināsies46;

3742) bioķīmiskie pamatelementi, kas izmantojami plaša produktu

375klāsta ražošanā, aizvietojot līdzīgus vai piedāvājot jaunus

376produktus ar uzlabotu funkcionalitāti atšķirībā no fosilo resursu

377produktiem. ES tirgus varētu sasniegt 9,2 mljrd. EUR līdz 2030.

378gadam;

3793) bioplastmasas. 2030. gadā tirgū būs gan bioplastmasa, kas

380bioloģiski noārdās, gan plastmasa, kuras ražošanā izmantotas

381naftas produktus aizstājošas izejvielas, bet kura nenoārdās.

382Ražošanā tiks izmatotas gan pirmās, gan otrās paaudzes izejvielu

383ieguves tehnoloģijas. Patērētāji apzināsies bioplastmasu

384izmantošanas dotos ieguvumus videi, un tiks lietots vienots ES

385marķējums. Tirgus apmērs naudas izteiksmē varētu sasniegt 5,2

386mljrd. EUR 2030. gadā;

3874) ļoti dažādas bioloģiskās virsmaktīvās vielas

388(Biosurfactants), ko izmanto mazgāšanas līdzekļos. Tomēr

389atšķirībā no konvenciālajām vielām 2030. gadā virsmaktīvās vielas

390lielo izmaksu dēļ joprojām būs nišas produkts. Bioloģiskās

391virsmaktīvās vielas tiks ražotas no plaša izejvielu klāsta,

392izmantojot augu eļļu, taukus, cukura biomasu, kā arī aļģes un

393atkritumus. To tirgus vērtība tiek prognozēta ap 1,3 mljrd.

394EUR.

3952.6. Enerģētika

396Latvijā bioresursi enerģētikā galvenokārt tiek izmantoti

397siltumenerģijas ieguvei, tos dedzinot. Kaut arī siltumenerģijas

398ieguve ir svarīga enerģijas ražošanas joma un šādai produkcijai

399ir labvēlīgi tirgus apstākļi, tomēr tā ir produkcija ar zemu

400pievienoto vērtību. Nākotnē nepieciešams veicināt lielākas

401pievienotās vērtības radīšanu no bioresursiem.

402Biodegvielas ražošana pārsvarā tiek uzskatīta par pārejas

403resursu, kamēr attīstās transportlīdzekļu elektrifikācija. Tajā

404pašā laikā nākotnē biodegvielai varētu būt pielietojums tādos

405gadījumos, kad elektrifikāciju ieviest ir

406sarežģīti47.

407Atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto enerģijas gala

408patēriņā Latvijā 2015./2016.gadā bija 37,6% (mērķis 2020. gadā -

40940%, bet ES-28 mērķis 20%). Vislielāko ieguldījumu Latvijas AER

410mērķa struktūrā 2015. gadā ar 76,49% (47,76 PJ) ir veidojusi

411cietā jeb koksnes biomasa, ko nodrošina biomasas izmantošana

412enerģijas ražošanā (veido 28,73% no valsts enerģijas bruto

413galapatēriņā)48. Tai seko hidroenerģija ar 16,87%

414(10,53 PJ), biogāze ar 4,27% (2,67 PJ) un biodegviela ar 1,53%

415(0,95 PJ). Tādējādi 2015. gadā bioenerģija kopumā ar 51,38 PJ ir

416veidojusi 82,29% ieguldījumu (g.k. cietā biomasa siltumapgādē)

417līdzšinējā AER mērķa rādītājā.49

418Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030,

419atjaunojamās enerģijas īpatsvara nacionāli noteiktais

420indikatīvais mērķis ir 50 % 2030. gadā50.

1Bioekonomikas attīstības

2stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas priekšnoteikumi

3Latvijas bioekonomikas attīstības stratēģijas vīzija -

4Latvijā bioekonomikas nozares ir inovāciju līderes dabas kapitāla

5vērtības saglabāšanā, palielināšanā, efektīvā un ilgtspējīgā

6izmantošanā Baltijas valstīs. Latvijā bioekonomikas nozarēs tiek

7izstrādātas un ieviestas inovatīvas pieejas dabas resursu

8efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, lai attīstītu

9tautsaimniecību, nodrošinot augstu pievienoto vērtību, veicinot

10eksportu un nodarbinātību, kā arī vienlaikus sabalansējot

11ekonomiskās intereses ar vides kvalitātes nodrošināšanu, klimata

12pārmaiņu mazināšanu, klimata pārmaiņu risku izvērtēšanu,

13pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības

14saglabāšanu un palielināšanu.

15Ilgtermiņa nodarbinātībai bioekonomikas sektorā ir

16lejupslīdoša tendence. Tas galvenokārt ir saistīts ar

17strukturālām pārmaiņām lauksaimniecības sektorā, jo daudzas mazās

18saimniecības aiziet no tirgus. Vienlaikus visās bioekonomikas

19nozarēs notiek strauja ražošanas efektivizācija un tradicionālās

20produkcijas ražošanai katru gadu vajag arvien mazāk cilvēku.

21Šīs stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai arī 2030. gadā

22bioekonomikas tradicionālajās nozarēs nodarbinātība saglabātos

232015. gada līmenī, t.i., 128 tūkst. cilvēki (4. attēls).

244. attēls.

25Nodarbinātība Latvijā 2000.-2015. gadā, attīstības tendences

26prognoze (oranžā līnija) un nodarbinātības mērķis (zaļā līnija)

27tradicionālajās bioekonomikas nozarēs līdz 2030. gadam,

28cilvēki

29Lai nodrošinātu nodarbinātības mērķi 2030. gadā, ņemot vērā

30ražošanas efektivizāciju, nepieciešams strauji palielināt

31bioekonomikas sektorā saražotās pievienotās vērtības apmēru.

32Pieņemot, ka pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto celsies no

3317,3 tūkst. EUR 2015. gadā līdz 30 tūkst. EUR 2030. gadā jeb 1,7

34reizes, pievienotās vērtības pieauguma mērķis tradicionālajās

35bioekonomikas nozarēs būtu palielinājums no 2,33 miljardiem EUR

362016. gadā līdz 3,8 miljardiem EUR 2030. gadā (5.

37attēls).

385. attēls.

39Pievienotā vērtība Latvijā 2000.-2016. gadā, tendences prognoze

40(oranžā līnija) un pievienotās vērtības mērķis (zaļā līnija)

41tradicionālajās bioekonomikas nozarēs līdz 2030. gadam, milj.

42EUR

43Palielināt saražoto pievienoto vērtību nebūs iespējams,

44nekāpinot eksporta apjomu. Bioekonomikas nozaru eksporta

45mērķis Latvijā ir palielināt eksportēto preču vērtību no 4,26

46miljardiem EUR 2016. gadā līdz vismaz 9 miljardiem EUR 2030.

47gadā (6. attēls).

486. attēls.

49Eksports Latvijā 2000.-2016. gadā, tendences prognoze (oranžā

50līnija) un eksporta mērķis (zaļā līnija) tradicionālajās

51bioekonomikas nozarēs līdz 2030. gadam, milj. EUR

52Eksporta pieaugums 2030. gadā ļautu būtiski uzlabot valsts

53tirdzniecības bilanci, lai veicinātu "otrā viļņa"

54pozitīvo efektu tautsaimniecībā, veidojoties darbavietām un

55saražotai produkcijai arī uz iekšējo tirgu orientētos pakalpojumu

56sektoros.

57Tradicionālo bioekonomikas nozaru pētniecības izcilība un

58efektīva zināšanu pārnese ir priekšnoteikumi bioekonomikas

59attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai. Bioekonomikas

60pētniecības stratēģiskās apvienības zinātnisko institūciju un

61bioekonomikas nozaru uzņēmēju (arī zemnieku vai meža īpašnieku)

62sadarbības sekmes ir tie faktori, kas noteiks šīs stratēģijas

63mērķu sasniegšanu.

1Bioekonomikas attīstības riska

2faktori Latvijā

3Bioekonomikas attīstībai ir nepieciešama gan starptautiska,

4gan nacionāla virzība un politika.

5Pāreja no neilgtspējīgas, galvenokārt fosilos resursos

6balstītas, ekonomikas uz ilgtspējīgu atjaunojamajos bioresursos

7balstītu attīstību nav iespējama, ievērojot tikai tirgus

8principus, ja preču cenā nav iekļautas nākamo paaudžu izmaksas to

9problēmu risināšanai, kas veidojas neilgtspējīgas saimnieciskās

10darbības dēļ.

11Pašlaik daudzu produktu ieguve, ražošanas un citi procesi,

12iekārtas un infrastruktūra ir vērsti uz fosilo resursu

13izmantošanu. Pāreja uz bioresursiem nav iespējama tikai ar

14izejvielu aizstāšanu - tā prasa gan lielus finansiālus, gan

15intelektuālus resursus jaunu produktu, iekārtu un tehnoloģiju

16izstrādei un iegādei, pārmaiņu ieviešanai ražošanas procesos un

17infrastruktūrā.

18Pārejai no fosilās ekonomikas uz atjaunojamo bioresursu

19ekonomiku ir vajadzīga kompleksa pieeja. Ja pieprasījums pēc

20bioresursiem palielināsies straujāk nekā pēc fosiliem resursiem,

21tas var ietekmēt cenas, padarot bioresursos balstītus produktus

22cenu ziņā mazāk pievilcīgus un tā kavējot bioekonomikas

23attīstību. Ir nepieciešami ar tirgu nesaistīti instrumenti, kas

24mērķēti uz fosilo resursu patēriņa samazinājumu, tostarp

25aizstāšanu ar atjaunojamiem resursiem.

26Starptautiski bioekonomikas attīstības risku mazina tas, ka

27daudzas ES un pasaules valstis ir izstrādājušas savas nacionālās

28bioekonomikas stratēģijas, paredzot ievērojamu valsts atbalstu un

29investīcijas zināšanās, jaunu produktu un inovatīvu tehnoloģiju

30attīstībā.

31Latvijā galvenie bioekonomikas attīstības riska faktori ir

32šādi:

331) bioekonomikas sektorā Latvijā darbojas daudzi spēcīgi

34uzņēmumi, kas ir atraduši veiksmīgu biznesa modeli. Šis biznesa

35modelis gan ne vienmēr ir saistīts ar lielākas pievienotās

36vērtības radīšanu Latvijā un maksimāli efektīvu zemes resursu

37izmantošanu no sociālekonomiskā viedokļa. Tomēr spēcīgie tirgus

38dalībnieki varētu būt ieinteresēti pašreizējās situācijas

39saglabāšanā. Arī lielāka konkurence par bioresursiem ne vienmēr

40ir izdevīga pašreizējiem tirgus dalībniekiem, lai gan tā ir

41svarīga no valsts ekonomikas attīstības viedokļa;

422) nepietiekamais finansējums pētniecībā un attīstībā, tai

43skaitā privātā sektora ieguldījumi, neļauj risināt Latvijas

44tautsaimniecības un sabiedrības attīstības vajadzības, t.sk.

45bioekonomikas nozarēs;

463) tehnoloģiju pārneses un inovāciju sistēmas lēnā un

47fragmentārā attīstība kavē produktivitātes pieaugumu un produktu

48ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu bioekonomikas

49nozarēs;

504) nepietiekama starpsektoru sadarbība kavē bioekonomikas

51attīstību;

525) klimata politikai nevajadzētu kļūt par bioekonomikas

53attīstību ierobežojošo faktoru Latvijā, neļaujot reaģēt uz

54pieprasījuma pieaugumu pasaulē un tādējādi veicinot fosilo

55resursu patēriņu. SEG emisiju ierobežošana bioekonomikas nozarēs

56var negatīvi ietekmēt kopējās tautsaimniecības SEG emisijas;

576) dabas resursu noplicināšana un neilgtspējīga izmantošana,

58orientējoties uz īstermiņa ienākumiem, nevis pārdomātu un

59saprātīgu saimniekošanu ilgtermiņā;

607) klimata pārmaiņu negatīvā ietekme un riski (vairāk dažādu

61klimatisko ekstrēmu, kas var radīt būtiskus sociālekonomiskos

62zaudējumus, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā);

638) LIBRA atziņu neievērošana politikas plānošanas dokumentu

64(oglekļa mazietilpīgas attīstības, enerģētikas un klimata

65politikas, aprites ekonomikas, zemes politikas u.c.) izstrādē

66turpmāk var neļaut sasniegt izvirzītos mērķus.

1Darbības virzieni un pasākumi

2Lai gan bioekonomikas attīstībai Latvijā ir labvēlīgi

3priekšnosacījumi, pašreizējā tendence liecina par stagnāciju.

4Bioekonomikas attīstībai Latvijā ir nepieciešams pasākumu kopums,

5kas veicinātu Latvijas bioresursu potenciāla efektīvāku

6izmantošanu. Tas ir aktuāli gan tradicionālajās bioekonomikas

7nozarēs, kuras jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas balsts un kurām

8ir liels attīstības potenciāls, gan jaunajās bioekonomikas

9nozarēs.

10Fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem nenozīmē tikai

11izejvielu aizstāšanu - tas prasa kardinālu ražošanas ķēžu un

12procesu maiņu, ievērojamas investīcijas un inovācijas gan jaunu

13produktu izstrādē, gan ražošanas modernizācijā, kā arī spēju

14iekļauties pasaules ražošanas un tirdzniecības ķēdēs. Jāapzinās,

15ka tam ir nepieciešamas lielas investīcijas gan materiālajos

16resursos, gan cilvēkresursos.

17Tāpat kritiski svarīga ir sabiedrības patēriņa modeļu maiņa no

18fosilajos resursos balstītām precēm un materiāliem uz bioresursos

19balstītiem.

20Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti

21pieci galvenie savstarpēji saistīti un papildinoši darbības

22virzieni:

23Katru darbības virzienu veido pasākumu kopums. Izstrādātie

24pasākumi ir orientēti uz šīs stratēģijas mērķiem. Tomēr pasākumi

25nav sagrupēti zem katra no mērķiem, jo bieži pasākumiem ir

26ietekme uz vairākiem mērķiem vienlaikus. Informatīvais ziņojums

27pašreizējā stadijā neparedz konkrētu pasākumu identificēšanu ar

28to ieviešanas laiku, atbildīgajiem izpildītājiem un finansējuma

29avotiem.

305.1. Pievilcīga uzņēmējdarbības

31vide

325.1.1. Prognozējama un

33stabila nodokļu politika bioekonomikas nozarē

34Nodokļu un nodevu politikas konkurētspējai un prognozējamībai

35ir ļoti būtiska nozīme. Jebkuras pēdējā brīža izmaiņas atstāj

36negatīvu ietekmi uz uzņēmumu motivāciju augt un attīstīties

37Latvijā. Ir svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu

38politiku, lai tā būtu konkurētspējīga Baltijas valstīs.

395.1.2. Investīcijām

40labvēlīgas vides veidošana

41Ir jāveido pievilcīga vide investīcijām (kapitāla piesaistei)

42bioekonomikas attīstības projektos, īpaši tad, ja tiek paredzētas

43investīcijas turpmākai biomasas pārstrādei produktos ar lielāku

44pievienoto vērtību, ievērojot kaskadēšanas

45principu51.

46Tikpat svarīga ir politiskā stabilitāte, minimāls

47administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, finansējuma, kvalitatīva

48darbaspēka pieejamība, infrastruktūras attīstība (ceļi, ostas,

49noliktavas, biroji, utt.) u.c. faktori. Nepieciešams attīstīt

50biznesa parkus un industriālos centrus uzņēmējdarbības

51veicināšanai.

525.1.3. Administratīvi

53regulējamo cenu samazinājuma nodrošināšana

54Visiem politikas veidotājiem ir jārod veids, kā samazināt

55energoresursu, īpaši elektroenerģijas cenas ražošanas sektoram

56Latvijā vismaz līdz tuvākajās kaimiņvalstīs esošajam

57līmenim52. Tas ir svarīgs konkurētspējas jautājums

58bioekonomikas attīstībai.53

595.1.4. Produkcijas

60realizācijas iespēju paplašināšana mazajiem ražotājiem

61agropārtikas sektorā

62Mazo ražotāju veiksmīgai attīstībai agropārtikas sektorā ir

63nepieciešama iespēja realizēt produkciju. Pēdējo 15 gadu laikā

64mazumtirdzniecība pārtikas sektorā piedzīvoja straujas pārmaiņas,

65būtiski samazinoties iespējām mazo ražotāju produkcijai nokļūt

66veikalu plauktos. Tādējādi ir nepieciešams paplašināt mazo

67ražotāju iespējas to produkcijai nokļūt mazumtirdzniecības

68tīklā.

695.1.5. Negodīgas

70konkurences problēmu risināšana bioekonomikas nozarē

71Negodīga konkurence ir nopietna problēma, kura kavē jebkuras

72nozares attīstību, kropļojot cenas. Pašlaik izteikts cenu

73kropļošanas risks pastāv nepārstrādātas pārtikas, īpaši augļu un

74dārzeņu, kā arī gaļas, segmentā Šajos segmentos darbojas daudz

75mazo tirgotāju (tirdzniecība tirgos, tirdziņos, ielu

76tirdzniecība), kam nav jādeklarējas kā PVN maksātājiem un kas var

77salīdzinoši viegli izvairīties no pārdotās produkcijas pilnīgas

78uzskaites, tirgojot preces bez čekiem. Tāpat šajos segmentos

79darbojas daudz mazo produkcijas piegādātāju (no Latvijas,

80Polijas, Lietuvas utt.), kuru saražotās un pārdotās produkcijas

81daudzuma kontrole ir apgrūtināta. Minētie tirgus dalībnieki ir

82ieinteresēti saņemt neuzskaitītus ieņēmumus, un tiem ir

83salīdzinoši vienkārši to izdarīt, piemēram, apiet valstī

84noteiktos kontroles mehānismus.

85Nepieciešama dažādu tiesībsargājošo institūciju sadarbība un

86kopīga rīcība negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai sektoros,

87kuros tas apdraud bioekonomikas tradicionālo nozaru

88ražotājus.

895.1.6. Neatjaunojamo

90resursu aizstāšana ar ilgtspējīgiem bioresursiem publiskajos

91iepirkumos

92Publiskajiem iepirkumiem ir potenciāli liela nozīme

93bioekonomikas nozaru attīstībā. Publiskajiem iepirkumiem ir jābūt

94orientētiem ne tikai uz zemākām cenām, bet arī uz valsts

95prioritārajiem attīstības virzieniem un jaunākajiem,

96efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem risinājumiem.

97Piemēram, koka konstrukciju izmantošana salīdzinājumā ar

98tērauda vai betona konstrukciju izmantošanu publisko ēku

99būvniecībā, tā veicinot ražošanas attīstību Latvijā, palielinot

100uzņēmumu zināšanu un finansiālu kapacitāti darbam ārvalstu

101tirgos, ļaujot attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un vienlaikus

102palīdzot Latvijai dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un

103pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku.

104Nepieciešams attīstīt "zaļā iepirkuma" koncepciju,

105lai veicinātu labās prakses, akcentējot bioloģiskus sertificētus

106produktus un cita veida starptautiski atzītus sertifikātus

107ieguvušus produktus, videi draudzīgu iepakojumu, produkciju, kas

108audzēta tuvu realizācijas vietai utt.

1095.2. Uz rezultātu orientēta efektīva

110un ilgtspējīga resursu pārvaldība

1115.2.1. Lauksaimniecības un

112lauku attīstības atbalsta orientēšana uz lielāku pievienoto

113vērtību un nodarbinātību uz 1 ha

114Ir nepieciešams noteikt prioritārus lauksaimniecības

115apakšsektorus mērķa sasniegšanai. Iepriekšējo 15 gadu laikā

116Latvijas lauksaimniecība piedzīvoja straujas strukturālās

117pārmaiņas, kuru dēļ būtiski palielinājās lauksaimniecības nozares

118konkurētspēja, īpaši graudkopībā, bet vienlaikus strauji

119samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Turpinoties

120pašreizējām tendencēm, laukos dzīvojošo skaits turpinās sarukt.

121Tāpēc ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā.

122Tas varētu būt saistīts ar ražošanas straujāku attīstību

123lauksaimniecības sektoros ar mazāku zemes ietilpību, piemēram,

124ražojot vairāk tādu produkciju, kuras iegūšanai nepieciešama

125mazāka zemes platība, bet lielāks darba ieguldījums. Nākotnē

126svarīgi par prioritāti izvirzīt tādas lauksaimniecības

127produkcijas ražošanu, kas spēj radīt vismaz EUR 1500 ieņēmumus no

128hektāra un veidotu vismaz 40 darba stundas uz 1 ha gadā.

1295.2.2. Mežsaimniecība

130Nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu, kas kavē

131saimniecisko mežu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai:

132• meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteiktu minimālo

133nepieciešamo ieaugušo koku skaitu atkarībā no valdošās koku

134sugas;

135• galvenās cirtes caurmēru noteiktu pēc valdošās koku sugas

136skaitliskās vērtības.

137Ar atbilstošiem grozījumiem galvenās cirtes normatīvajā

138regulējumā meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 milj.

139EUR un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu - par 12 milj.

140EUR, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski

141vērtīgām koku sugām un intensificēta meža

142apsaimniekošana54.

143Tāpat nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu un citas

144darbības, lai sabalansētu vienlaikus divus sasniedzamos mērķus,

145t.i., "Meža bioloģiskā daudzveidība saglabāta esošajā

146līmenī" un "Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās

147platības nesamazinās":

148• jāizvērtē un jānosaka īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar

149mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars;

150• jāpabeidz īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto

151biotopu kartēšana.

152Būtiski jāpaātrina procesi, kas saistīti ar:

153• neproduktīvo mežaudžu platību nomaiņu pret produktīvām

154audzēm;

155• ģenētiski uzlabota un klimata pārmaiņām piemērota stādāmā

156materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

157• jaunaudžu kopšanu;

158• meža autoceļu rekonstruēšanu un būvniecību;

159• meža meliorācijas sistēmu rekonstruēšanu un būvniecību;

160• saimniecisko mežu sniegto ekosistēmu pakalpojumu klāstu un

161intensitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un

162atjaunošanas mērķu sasniegšanu.

1635.2.3. Uz rezultātu

164orientēta motivācijas sistēma pašvaldībām

165Lai motivētu pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības

166attīstību savā teritorijā un kopumā valstī sekmētu jaunu uzņēmumu

167un biznesa ideju rašanos55, t.sk. bioekonomikas jomā,

168nozīmīga loma ir jaunu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu

169radīšanai un esošo pilnveidošanai, kurus pašvaldības pēc

170brīvprātības principa var izmantot atbilstoši vajadzībām un

171iespējām.

172Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot

173vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas

174teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar

175vietējo uzņēmēju aktivitāti - ar pašvaldību budžetā saņemto

176nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās

177vajadzības.56

1785.2.4. Teritoriju

179attīstības plānošana, ietverot zemes un dabas resursu ekonomiski

180izdevīgu (dzīvotspējīgu) izmantošanu

181Teritoriju attīstības plānošanā ir jāakcentē zemes

182izmantošanas nepieciešamība. Lauku teritoriju konkurētspējas

183galvenā priekšrocība ir zemes resursi. Ir pierādīts, ka katrs

184neizmantotais hektārs gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā ir

185saistīts ar iedzīvotāju skaita samazinājumu laukos57.

186Lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību (depopulācijas

187samazināšanu) un nodarbinātību, vēlams par valsts politikas

188prioritāti izvirzīt zemes maksimāli efektīvu izmantošanu

189komercdarbībā.

190Zemes izmantošanā, izmantojot un fokusējot atbalsta

191instrumentus, ir nepieciešams balstīties uz ES noteiktajiem

192ilgtspējīgas bioekonomikas principiem: 1) vispirms pārtika,

193turklāt tai jābūt drošai; 2) ilgtspējīga ražošana - kad iegūtā

194raža ir ilgtspējīga un nesamazina augsnes auglību; 3) kaskadēšana

195- kad biomasa tiek izmantota secīgi vairākas reizes, tādējādi

196nodrošinot resursu izmantošanas efektivitāti; 4) aprites

197ekonomikas principu ievērošana - kad jebkuras ražošanas

198blakusprodukti tiek izmantoti nākamajā ražošanas ciklā; 5)

199daudzveidība - ražošanai jābūt daudzveidīgai, lai labāk izmantotu

200pieejamos resursus58.

2015.2.5. Ietekmes uz

202bioekonomiku novērtēšana visos valsts stratēģiskajos

203dokumentos

204Bioekonomikas attīstībai ir jābūt horizontālai prioritātei,

205iekļaujot ietekmes uz bioekonomikas attīstību novērtēšanu citos

206plānošanas dokumentos, arī saistībā ar vides aizsardzību.

2075.3. Zināšanas un inovācijas

2085.3.1. Sekmēt tradicionālo

209bioekonomikas nozaru pētniecības izcilību un efektīvu zināšanu

210pārnesi

211Valstīs ar vāju zinātnisko kapacitāti uzņēmumiem kopumā ir

212lielākas inovāciju izmaksas. Inovāciju veicināšanai ieteicams

213būtiski un mērķtiecīgi stiprināt valsts zinātnisko institūciju

214kapacitāti bioekonomikas produktu ražošanā un ar bioekonomikas

215produktu ražošanu saistītajās jomās (tehnoloģijas, iepakojums,

216dizains, produktu lokalizācija, tirgus pētījumi utt.), kā arī

217nemateriālās pievienotās (tostarp mākslinieciskās, funkcionālās,

218sociālās) vērtības radīšanā bioekonomikas produktiem. Tas ir

219īpaši aktuāli tāpēc, ka viena no piecām Latvijas prioritārajām

220viedās specializācijas (RIS3) jomām ir "Zināšanu ietilpīga

221bioekonomika", kas paredz pētniecības attīstību

222bioekonomikas nozaru attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos

223RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas jomās:

224- inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas

225tehnoloģijas, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos

226resursus;

227- ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana klimata izmaiņu

228apstākļos;

229- inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu

230izstrāde no tradicionālām un netradicionālām augu un dzīvnieku

231izejvielām;

232- augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu

233izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi, augstas pievienotās

234vērtības produktu ieguvei;

235Tāpēc svarīga ir ilglaicīgas un pēctecīgas Valsts pētījuma

236programmas izveide RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas

237jomās un infrastruktūras ieguldījumi pētniecības attīstībā.

238Pētniecībā jānodrošina galvenais princips - privātā un

239publiskā sektora ieinteresētība un sadarbība. Pētījumi

240jākoncentrē atbilstoši tautsaimniecības pieprasījumam un nozarēm

241nepieciešamajos specifiskajos attīstības virzienos, īpašu

242uzmanību veltot starpdisciplinaritātei, papildinātībai un

243multidisciplinaritātei. Starpdisciplinārā pieeja nodrošina

244zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstību.

245Bioekonomikā, ievērojot tās nozaru specifiku, ir nepieciešams

246stabils un ilgtermiņa (ilgāk nekā piecu gadu) pētniecības

247projektu finansējums, tostarp valsts pētījumu programmu veidā,

248infrastruktūras attīstībai un zinātnieku prasmju attīstībai. Šīm

249programmām jābūt pēctecīgām.

250Ir nepieciešami prognozējami atbalsta instrumenti zināšanu

251pārnesei un komercializācijai (zināšanas - inovācijas -

252uzņēmējs), veicinot zinātnisko institūciju un bioekonomikas

253nozaru uzņēmēju, t.sk. zemnieku un meža īpašnieku produktīvu

254sadarbību.

2555.3.2. Izcilu izglītības

256pakalpojumu nodrošināšana bioekonomikas nozaru vajadzībām

257Viens no svarīgākajiem bioekonomikas attīstības faktoriem ir

258cilvēkresursi. Cilvēkresursu attīstībai nozīmīgas ir mūsdienīgas,

259kvalitatīvas zināšanas. Spējai piesaistīt labākus, motivētus

260pasniedzējus, veidot mūsdienām atbilstošu apmācības

261infrastruktūru ir izšķiroša nozīme augsti kvalificētu speciālistu

262- gan starptautiska līmeņa tehnoloģiskās vadības speciālistu, gan

263ražošanas vadīšanas speciālistu, kā arī kvalificētu darbinieku

264sagatavošanā.

265Kvalitatīvas zināšanas, kas atbilst bioekonomikas nozaru

266pieprasījumam, ir veidojamas trīs līmeņos - profesionālajā,

267augstākajā izglītībā un mūžizglītībā. Profesionālajā izglītībā

268kopā ar bioekonomikas nozaru uzņēmējiem ir nepieciešams izveidot

269nozarei nepieciešamo profesiju sarakstu un dot iespēju jauniešiem

270iespēju iegūt darba vidē balstītu konkurētspējīgu profesionālo

271izglītību, lai cilvēki iegūtu prasmes, kas palīdzētu viņiem

272atrast darbu un atbilstu darba devēju vajadzībām. Augstākajā

273izglītībā ir jāpanāk izcilība, papildinot iegūtās zināšanas

274konkrētajā specialitātē ar uzņēmējdarbības prasmēm un zināšanām.

275Lai nepastarpināti realizētu nozaru pieprasījumu pēc specifiskām

276zināšanām, ir būtiski turpināt specifisko augstākās izglītības

277programmu un zinātnes attīstību nozares ministrijas

278institucionālajā struktūrā, nodrošinot normatīvajos aktos

279noteikto studiju un zinātnes valsts finansējumu optimālā līmenī.

280Latvijas Lauksaimniecības universitātei jāīsteno ieguldījumi

281izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā,

282nostiprinot pozīcijas kā vadošajam augstākās izglītības un

283zinātnes centram bioekonomikā Latvijā, un jāvairo atpazīstamība

284un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un

285Skandināvijas reģionā. Mūžizglītības jomā nepieciešams veidot

286tādus pasākumus, lai atvieglotu darba ņēmēju iesaistīšanos

287tālākizglītības norisē, un uzņēmējiem ir jānosaka darbinieku

288prioritārās mācīšanās vajadzības.

2895.3.3. Izmantot jaunas

290pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides, klimata pārmaiņu

291un ekonomikas problēmas

292Attiecībā uz dabas resursiem lauksaimniecībā nepieciešams

293pētnieciskais darbs augsnes auglības uzlabošanā, kultūraugu

294šķirņu uzlabošanā adaptācijai pret dažādiem ražu un tās kvalitāti

295ietekmējošiem faktoriem klimata pārmaiņu dēļ, kā arī

296daudzfunkcionālas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas

297lauksaimniecības ražošanas sistēmu pilnveidošanā visā to

298daudzveidībā, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā, augu

299veselībā, dzīvnieku veselībā un labturībā, lai novērstu klimata

300pārmaiņu izraisīto infekcijas slimību uzliesmojumus

301dzīvniekiem.

3025.4. Produkcijas ražošanas

303veicināšana bioekonomikā

3045.4.1. Investīciju

305veicināšana un piesaiste

306Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam

307ir nepieciešamas ap 20 mljrd. EUR lielas

308investīcijas59 - gan inovācijās, gan jaunu produktu

309izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu

310uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un

311mārketinga pasākumos.

312Mērķa sasniegšanai ir jāveicina gan esošo uzņēmumu attīstība,

313gan jaunu uzņēmumu izveide, gan arī ārvalstu un valsts

314investīciju piesaiste, tostarp infrastruktūrā, izmēģinājumu

315projektos, demonstrācijas projektos, riska kapitālā utt.

316Investīciju veicināšanā un piesaistē ir nepieciešama kompleksa

317pieeja, kas atkarīga gan no bioekonomikas nozares un produktu

318grupas, gan uzņēmuma lieluma, gan mērķa tirgiem.

319Jāizstrādā izvērsts investīciju veicināšanas un piesaistes

320plāns bioekonomikas attīstībai Latvijā.

3215.4.2. Efektivitātes un

322darba ražīguma kāpināšana visās bioekonomikas nozarēs

323Privāto sektoru lauksaimniecībā un mežsaimniecībā raksturo

324sadrumstalota uzņēmumu struktūra un neefektīva ražošana, kas

325būtiski atpaliek no ES dalībvalstīs vidēji sasniegtā līmeņa. Lai

326to mainītu, ir nepieciešama 1) tradicionālās ražošanas struktūras

327maiņa, koncentrējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto

328vērtību, 2) funkcionālu un nišas produktu ražošana, 3) importa

329aizvietošana ar vietējiem produktiem, 4) energoefektivitātes

330pasākumi, 5) visu vērtības ķēdes posmu līdzsvarota attīstība un

331pēctecība, tostarp privāto investīciju piesaistes veicināšana

332biomasas pārstrādei.

333Jānodrošina biomasas primārās ražošanas ilgtspējīga

334maksimizēšana, panākot stabilu izejvielu plūsmu biomasas tālākai

335pārstrādei. Meža nozarē, ievērojot ilgo koku augšanas ciklu,

336nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi meža ražības palielināšanai,

337īpaši privātajos mežos.

3385.4.3. Zemes izmantošanas

339ilgtermiņa politikas izstrāde

340Bioekonomikas attīstībā noteicošie faktori ir zemes

341izmantošanas veids un augsnes sniegtās funkcijas60.

342Zemes izmantošanas veidi var būt dažādi - aramzeme, zālājs, mežs,

343zivsaimniecība, dabas aizsardzība u.c. Savukārt atkarībā no

344augsnes tipa tiek nodrošinātas dažādas funkcijas - primārā

345ražošana, ūdens režīmu regulācija, oglekļa piesaiste, bioloģiskās

346daudzveidības un dzīvotņu nodrošināšana, barības vielu aprite.

347Lai nodrošinātu efektīvu zemes un augsnes resursu izmantošanu,

348plānošanā jāņem vērā zemes izmantošanas veidu un augsnes sniegto

349funkciju savstarpējā saskaņotība. Funkcionāla zemes izmantošana

350ir salīdzinoši jauns analīzes un pārvaldības ietvars, kas palīdz

351plānot zemes izmantošanu un augsnes apsaimniekošanu atbilstoši

352augsnes sniegtajām funkcijām.

353Lai veicinātu to bioekonomikas nozaru attīstību, kurās

354ražošana balstās uz zemes resursiem, Latvijā ir jāievieš zemes

355izmantošanas politika, kuras pamatā ir funkcionālas zemes

356izmantošanas principi, nosakot ražošanai nepieciešamās zemes

357platības īpatsvaru, nodrošinot zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

358kā arī veicinot līdzsvaru starp ražošanu un vidi, tostarp klimata

359pārmaiņu mazināšanu (pašlaik Latvijā notiek pētījums par

360organisko augšņu izmantošanu lauksaimniecībā61).

361Saskaņā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas 2016.

362gada 10. jūnija lēmumu62 jāizstrādā vidēja termiņa

363zemes politika, kas veicinātu neizmantoto zemju novirzīšanu

364produktīvai, ekonomiski izdevīgai un ilgtspējīgai izmantošanai,

365sekmējot uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu,

366radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas

367saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas,

368vienlaikus dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta

369gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē un arī turpmāk

370nodrošinot Latvijas kā "zaļas" valsts tēla

371saglabāšanu.

3725.4.4. Bioekonomikas

373ietveršana Latvijas zīmolā

374Ir nepieciešams izveidot un popularizēt Latvijas zīmolu,

375izceļot bioekonomikas nozīmi. Latvijas kā izcelsmes valsts

376nozares un to produkcijas kvalitāte jāpopularizē eksporta tirgos,

377iegūstot patērētāju uzticību. Īpaši svarīgi tas ir agropārtikas

378sektoram, jo cilvēkiem ir raksturīga konservatīva uzvedība un

379lielāka piesardzība attiecībā uz pārtikas preču izvēli.

3805.4.5. Eksporta

381veicināšanas pasākumi

382Ir nepieciešami mērķtiecīgi eksporta veicināšanas pasākumi -

383eksporta kredītu garantijas, ārējo tirgu apguves veicināšanas

384pasākumi, e-komercijas attīstība, sertificēšanās atbilstoši

385starptautiski atzītām un pieprasītām sertifikācijas sistēmām

386u.c.

387Lielākais pieprasījuma palielinājums pēc bioresursiem un

388bioresursos balstītiem produktiem ir sagaidāms no Āzijas un

389Āfrikas valstīm. Latvijas bioekonomikas sektora uzņēmumiem

390labvēlīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanai ar Āzijas un Āfrikas

391valstīm ir svarīga nozīme.

3925.4.6. Riska vadības

393sistēmas attīstība

394Bioekonomikas nozares ir pakļautas klimatisko apstākļu

395ietekmei, slimību, cenu svārstību un politiski ekonomiskajam

396riskam. Lai mazinātu dažādo riska faktoru ietekmi un veicinātu

397stabilitāti bioekonomikas nozarēs, ir jāizveido riska vadības

398sistēma, kas balstīta gan uz privātā, gan valstiskā sektora

399ieinteresētību un kopīgu atbildību.

4005.4.7. Sadarbības

401veicināšana starp nelieliem ražotājiem

402Bioekonomikas primārajās ražošanas nozarēs ir sadrumstalota

403struktūra, kas samazina šo nozaru konkurētspēju tirgū.

404Sadrumstalotību var mazināt, attīstot un veicinot horizontālo un

405vertikālo sadarbību dažādos vērtības ķēdes posmos un līmeņos, kā

406arī attīstot īsās pārtikas ķēdes. Šajā nolūkā ir nepieciešams

407pilnveidot normatīvo regulējumu un veidot mērķtiecīgu atbalsta

408sistēmu sadarbības attīstībai, kā arī izglītot ražotājus par

409sadarbības priekšrocībām.

4105.4.8. Biomasas izmantošana

411enerģijas ieguvei, pēc iespējas izmantojot kaskadēšanas

412principu

413Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas

414blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas

415ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības

416produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi

417aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto

418efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu.

4195.4.9. Lielāka bioresursu

420izmantošana būvniecībā un citās netradicionālajās bioekonomikas

421nozarēs

422Ir nepieciešama kompleksa pieeja plašākai koka būvniecības

423attīstībai, veicinot ne tikai sadarbību ar būvniekiem, bet arī

424zināšanas un sadarbību ar arhitektiem, lai nodrošinātu

425arhitektoniskus risinājumus ēku konstrukcijām, ugunsdrošībai un

426koksnes ilgizturībai (koksnes aizsardzībai), ēku būvfizikas

427risinājumus, konstrukciju mezglu detalizāciju, būvelementu

428rūpniecisku izgatavošanu un montāžu u.c.

429Bioresursu izmantošanai ir liels potenciāls daudzās

430netradicionālajās bioekonomikas nozarēs - ķīmisko vielu un

431produktu ražošanā, farmācijas un kosmētikas ražošanā,

432tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā u.c. nozarēs, kur

433bioresursi ir alternatīva citām, no neatjaunojamiem resursiem

434iegūtām izejvielām.

435Ir nepieciešami atbalsta instrumenti starpsektoru

436(starpnozaru) sadarbības veicināšanai.

4375.4.10. Meža īpašnieku

438sertifikācijas veicināšana

439Būtiska nozīme mežsaimniecības izaugsmei un kokrūpniecības

440produktu konkurētspējas palielināšanai starptautiskos tirgos ir

441koksnes un piegādes-ražošanas ķēdes sertifikācijai atbilstoši

442tādiem starptautiski atzītiem sertifikātiem kā FSC,

443PEFC un SBP. Ir jāveicina un jāstimulē mežu

444īpašnieku sertifikācija atbilstoši PEFC un (vai)

445FSC standartiem.

4465.5. Sociāli atbildīga un

447ilgtspējīga attīstība

4485.5.1. SEG emisiju

449samazināšana bioekonomikas nozarēs

450Viena no nopietnākajām pasaules problēmām 21. gadsimtā ir

451globālās klimata pārmaiņas. Latvijai ir jāpiedalās klimata

452pārmaiņu ierobežošanā, un nozaru attīstībā jāņem vērā klimata

453pārmaiņu ietekme un riski, kas būtiski ietekmē lauksaimniecību un

454mežsaimniecību. Viens no principiem bioekonomikas nozaru

455attīstībā ir ražošanas paplašināšanās un SEG emisiju atsaiste

456ilgtermiņā (samazinās SEG emisijas uz vienu produkcijas

457vienību).

458Tāpēc nepieciešams izstrādāt rīcības plānu SEG emisiju

459samazināšanā uz vienu saražotās produkcijas vienību gan

460lauksaimniecībā, gan pārtikas pārstrādē, izvirzot reālus

461ilgtermiņa mērķus. Meža apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa

462plāna izstrāde SEG emisiju piesaistes optimizēšanai un

463palielināšanai nākotnē.

4645.5.3. Ekosistēmu kultūras

465jeb nemateriālie pakalpojumi kā sabiedrisko labumu attīstība

466Latvijas dabas resursu daudzveidība nodrošina sabiedrības

467vajadzības pēc nemateriālām vērtībām, veicinot garīgās un

468fiziskās veselības saglabāšanu, izglītojot cilvēkus par

469bioloģiskās daudzveidības nozīmi un kalpojot par iedvesmas avotu

470mākslā, kultūrā un zinātnē63. Bioloģiskā daudzveidība,

471ekosistēmas un dabas ainavas dod iespēju sniegt ekosistēmu

472pakalpojumus un īstenot radošo industriju un tūrisma darbības,

473kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas dabas kapitāla nemateriālo

474vērtību komercializāciju. Lai šīs iespējas izmantotu, ir

475nepieciešami pasākumi ārvalstu patērētāju piesaistīšanai.

4765.5.4. Bioekonomikas

477popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana

478Nākotnes problēma pasaules ekonomikā ir mazināt atkarību no

479neatjaunojamiem resursiem, savukārt Latvijai tā ir iespēja

480izmantot savas priekšrocības. Lai to izdarītu, ir nepieciešama

481sabiedrības izpratne un atbalsts - patērētāju izvēle par labu

482vietējos bioresursos balstītām precēm un pakalpojumiem, mazinot

483preču transportēšanas radītās emisijas. Sabiedrībai ir jāsniedz

484informācija par priekšrocībām, ko dod preces un materiāli no

485atjaunojamiem resursiem, piemēram, koka, īpaši vietējas

486izcelsmes, piemēram, tādas priekšrocības kā veselīgums, iespējas

487mazināt klimata pārmaiņas, uzlabot dzīves vidi un veicināt

488vietējo produktu un pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc sabiedrībā

489jāveido padziļināta izpratne par bioekonomikas piedāvājumu un

490iespējām.

4915.5.5. Bioresursu

492racionālas izmantošanas principu ieviešana iedzīvotāju

493paradumos

494Līdz ar iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugumu pasaulē

495prognozējama pārtikas pieprasījuma palielināšanās un iedzīvotāju

496ēšanas paradumu maiņa, palielinoties arī dzīvnieku izcelsmes un

497pārstrādātu produktu patēriņam.. Katru gadu mājsaimniecībās

498ievērojama pārtikas daļa tiek izšķērdēta un nonāk atkritumos.

499Tāpēc ir nepieciešams sabiedrību izglītot, lai veicinātu

500atbildīgu pārtikas patēriņu un iedzīvotāju paradumu maiņu,

501tostarp samazināt pārtikas pārpalikumu rašanos.

502Būtu jāizvērtē nosacījumi pārtikas produktu pēc termiņa

503"ieteicams līdz" beigām ziedošanai sociāli mazāk

504aizsargātajiem iedzīvotājiem.

5051

506http://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija

5072

508https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

5093 EIROPA 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un

510integrējošai izaugsmei (2010)

511http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf

5124 Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas

513bioekonomika

514http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf

5155 Bioekonomika ietver lauksaimniecību,

516mežsaimniecību, zvejniecību, akvakultūru, pārtikas, celulozes un

517papīra ražošanu, kā arī daļēji ķīmisko, biotehnoloģiju un

518enerģētikas nozari.

5196 Eiropas Komisijas finansēts video, kas nepilnās

520divās minūtēs izskaidro kas ir bioekonomika:

521https://youtu.be/2xvXkOMRTs4

5227

523http://www.balticsea-region-strategy.eu/action-plan?task=document.viewdoc&id=17

5248 Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai

525uz aprites ekonomiku,

526http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF

5279 http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020

52810

529https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/88/06/Programme_2014LV06RDNP001_3_3_lv.pdf

53011

531https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/90/ZRP_2014_2020_1.versijaarLVtekstuvicsaurRP.pdf

53212

533https://www.zm.gov.lv/mezi/statiskas-lapas/meza-un-saistito-nozaru-attistibas-pamatnostadnes-2015-2020-gadam?id=6501#jump

53413 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636

53514 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608

53615

537http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:ev00

53816 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4711

53917

540https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf

54118 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

542ministrijas Informatīvais ziņojums "Latvijas potenciālā SEG

543emisiju samazināšanas mērķa laikaposmam no 2020. gada līdz 2030.

544gadam izpildes nodrošināšana" nosūtīts saskaņošanai uz

545Valsts kanceleju š.g. 9. novembrī.

54619 Communication from the Commission to the

547European Parliament, the Council, the European Economic and

548Social Committee and the Committee of the Regions

549"Innovating for Sustainable Growth: A Bioeconomy for

550Europe"

55120 UN (2015) World Population Prospects,

552https://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf

55321 Bioresursi - bioloģiskas izcelsmes resursi

55422 Piemēri:

555https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/eu_bioecnomoy_apartment_katalog.pdf

55623

557http://www.globalbioenergy.org/uploads/media/0701_FAO_Mueller__-_Some_insights_in_the_effect_of_growing_bioenergy_demand_on_global_food_security_and_natural_resources_01.pdf

55824 SEG emisiju ietilpīgās izejvielas - izejvielas,

559kuru ražošanas procesā veidojas liels SEG emisiju daudzums

56025 Atmežošana - meža zemes pārvēršana citai

561lietojamībai, piemēram, lauksaimniecībai vai apbūvei.

56226 EK Stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai

563izaugsmei: Eiropas bioekonomika"

564http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf

56527

566http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

56728 Ražošanas sektori šajā gadījumā ir galvenās

568preci ražojošās nozares (NACE 2,0: A, B un C nozares).

56929 Avots: Eurostat National Accounts aggregates

570by industry (up to NACE A*64) [nama_10_a64

57130 LLU aprēķini, izmantojot CSP IKP

572piedāvājuma-izlietojuma tabulas 2012. gadam

57331 LLU aprēķini, ņemot vērā eksporta un importa

574statistiku un novērtējot reeksportu dažādās preču grupās

57532 Meža attīstības fonda finansēts pētījums

576"Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu

577konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings ", LVMI

578Silava, 2016, 51 lpp.

57933 Avots: CSP datubāze (IBG01. Iedzīvotāju

580ilgtermiņa migrācija)

58134 LLU pētījums "Dažādu zemes

582apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:

583Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana", 2015.

584gads

58535 Avots: CSP datubāze (ISG02)

58636 Avots: CSP datubāze (IIG04)

58737 CSP datubāze (NBG083)

58838 LLU (2016). Zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības

589attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz

5902050. gadam projekta atskaite.

591https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf

59239 Meža un saistīto nozaru attīstības

593pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, 8. lpp.

59440

595https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1422

59641

597https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730

59842 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes

599regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un

600mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un

601piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā

602laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un

603Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu

604emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai

605saistībā ar klimata pārmaiņām

60643 Jēdzienu "funkcionāls" lieto, lai

607aprakstītu pārtikas produktus un dzērienus, kuriem ir pievienoti

608vitamīni, minerālvielas, bioloģiski aktīvas sastāvdaļas vai citas

609vielas, kuras var labvēlīgi ietekmēt veselību.

61044 FAO pētījums "European Forest Sector

611Outlook Study II", https://www.unece.org/efsos2.html

61245 Overcoming hurdles for innovation in industrial

613biotechnology in Europe

614http://mig.www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/02/D5.3-Final-RD-Roadmap-website.pdf,

615Overcoming hurdles for innovation in industrial biotechnology

616http://www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/09/Non-technological-Roadmap.pdf

61746http://cfapp.icao.int/tools/38thAssyiKit/story_content/external_files/Flyer_US-Letter_ENV_Basket-Measures_2013-08-28.pdf

61847 EC (2015) "Sustainable Agriculture,

619Forestry and Fisheries in the Bioeconomy. A Challenge for

620Europe", 4th SCAR Foresight Exercise, 17 page

62148 Apmēram 68% no koksnes biomasas tiek izmantoti

622siltumapgādē un 9% elektroenerģijas ieguvē.

62349 Ekonomikas ministrijas Pozīcija Nr. 2

624"Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu

625par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

626(pārstrādāta redakcija)"

62750 Commission Staff Working Document. Country

628Factsheet Latvia. State of the Energy Union:

629https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/latvia-benefits_of_the_energy_union_en.pdf

63051 Kaskadēšanas princips paredz pievienotās

631vērtības palielināšanu bioresursiem, atkārtoti izmantojot un

632pārstrādājot produktus un izejvielas. Enerģijas ražošana ir

633atbalstāma, ja nav iespējami citi izmantošanas veidi.

63452 Pēc Eurostat datiem Latvijā vidējā elektrības

635cena ražotājiem 2015. gadā veidoja 0,118 EUR/kWh. Salīdzinājumam

636Igaunijā elektrības cena bija 0,096 EUR/kWh, Polijā - 0,086

637EUR/kWh, Somijā - 0,071 EUR/kWh, Zviedrijā - 0,059 EUR/kWh

63853 LLU (2013) "Latvijas pārtikas nozares

639konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze",

640https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/TP%20petijumi/pet_partikas_konkuretsp.pdf

64154 Dr. silv. D. Dubrovska prezentācija

642"Galvenās cirtes parametru noteikšana" 2017. gada 18.

643aprīļa Zemkopības ministrijas organizētās darba grupas sēdē

64455 No 2016. gada 9. augustā noslēgtās vienošanās

645protokola starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un

646rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas

647Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju.

64856 VARAM konceptuālais ziņojums par pašvaldību

649iespēju paplašināšanu attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalsta

650instrumentu izmantošanu

65157 LLU (2015) "Dažādu zemes

652apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:

653Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana",

654http://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Petijumi/Zemes_apsaimniekosanas_modeli_%20gala%20atskaite.pdf

65558 European Commission (2015). Sustainable

656Agriculture, Forestry and Fisheries in the Bioeconomy - A

657Challenge for Europe. 4th SCAR Foresight Exercise, edited by

658Barna Kovacs, 141 p.

65959 Latvijas Lauksaimniecības universitātes aprēķini

660un investīcijas ietver privāto finansējumu, ES fondu, dažādu ES

661un valsts atbalsta programmu finansējumu

66260 Schulte, R. P. O., Creamer, R. E., Donnellan,

663T., Farrelly, N., Fealy, R., O'Donoghue, C., et al. (2014).

664Functional land management: a framework for managing soil-based

665ecosystem services for the sustainable intensification of

666agriculture. Environ. Sci. Policy38, 45-58

66760 Haygarth, P.M., Ritz, K. (2009) The future of

668soils and land use in the UK: soil systems for the provision of

669land-based ecosystem services, Land Use Policy, 26 (2009), pp.

670187-197

67161 Pētījums notiek Interreg Europe projektā

672BIO4ECO. Vairāk informācijas:

673https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/interreg-europe-projekts-ilgtspejiga-regionala-bioenergijas-politika-n?id=12493#jump

67462 LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas

675paziņojums:

676http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/882163FEF3CCD233C2257FD30048B082?OpenDocument

67763 Dabas aizsardzības pārvalde (2016). Ekosistēmu

678pakalpojumu pieeja tālredzīgai pārvaldībai,

679http://ekosistemas.daba.gov.lv/public/

680Zemkopības ministrs Jānis

681Dūklavs