Vairogs5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Darbības virzieni un pasākumi
Lai gan bioekonomikas attīstībai Latvijā ir labvēlīgi
priekšnosacījumi, pašreizējā tendence liecina par stagnāciju.
Bioekonomikas attīstībai Latvijā ir nepieciešams pasākumu kopums,
kas veicinātu Latvijas bioresursu potenciāla efektīvāku
izmantošanu. Tas ir aktuāli gan tradicionālajās bioekonomikas
nozarēs, kuras jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas balsts un kurām
ir liels attīstības potenciāls, gan jaunajās bioekonomikas
nozarēs.
Fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem nenozīmē tikai
izejvielu aizstāšanu - tas prasa kardinālu ražošanas ķēžu un
procesu maiņu, ievērojamas investīcijas un inovācijas gan jaunu
produktu izstrādē, gan ražošanas modernizācijā, kā arī spēju
iekļauties pasaules ražošanas un tirdzniecības ķēdēs. Jāapzinās,
ka tam ir nepieciešamas lielas investīcijas gan materiālajos
resursos, gan cilvēkresursos.
Tāpat kritiski svarīga ir sabiedrības patēriņa modeļu maiņa no
fosilajos resursos balstītām precēm un materiāliem uz bioresursos
balstītiem.
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti
pieci galvenie savstarpēji saistīti un papildinoši darbības
virzieni:
Katru darbības virzienu veido pasākumu kopums. Izstrādātie
pasākumi ir orientēti uz šīs stratēģijas mērķiem. Tomēr pasākumi
nav sagrupēti zem katra no mērķiem, jo bieži pasākumiem ir
ietekme uz vairākiem mērķiem vienlaikus. Informatīvais ziņojums
pašreizējā stadijā neparedz konkrētu pasākumu identificēšanu ar
to ieviešanas laiku, atbildīgajiem izpildītājiem un finansējuma
avotiem.
5.1. Pievilcīga uzņēmējdarbības
vide
5.1.1. Prognozējama un
stabila nodokļu politika bioekonomikas nozarē
Nodokļu un nodevu politikas konkurētspējai un prognozējamībai
ir ļoti būtiska nozīme. Jebkuras pēdējā brīža izmaiņas atstāj
negatīvu ietekmi uz uzņēmumu motivāciju augt un attīstīties
Latvijā. Ir svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu
politiku, lai tā būtu konkurētspējīga Baltijas valstīs.
5.1.2. Investīcijām
labvēlīgas vides veidošana
Ir jāveido pievilcīga vide investīcijām (kapitāla piesaistei)
bioekonomikas attīstības projektos, īpaši tad, ja tiek paredzētas
investīcijas turpmākai biomasas pārstrādei produktos ar lielāku
pievienoto vērtību, ievērojot kaskadēšanas
principu51.
Tikpat svarīga ir politiskā stabilitāte, minimāls
administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, finansējuma, kvalitatīva
darbaspēka pieejamība, infrastruktūras attīstība (ceļi, ostas,
noliktavas, biroji, utt.) u.c. faktori. Nepieciešams attīstīt
biznesa parkus un industriālos centrus uzņēmējdarbības
veicināšanai.
5.1.3. Administratīvi
regulējamo cenu samazinājuma nodrošināšana
Visiem politikas veidotājiem ir jārod veids, kā samazināt
energoresursu, īpaši elektroenerģijas cenas ražošanas sektoram
Latvijā vismaz līdz tuvākajās kaimiņvalstīs esošajam
līmenim52. Tas ir svarīgs konkurētspējas jautājums
bioekonomikas attīstībai.53
5.1.4. Produkcijas
realizācijas iespēju paplašināšana mazajiem ražotājiem
agropārtikas sektorā
Mazo ražotāju veiksmīgai attīstībai agropārtikas sektorā ir
nepieciešama iespēja realizēt produkciju. Pēdējo 15 gadu laikā
mazumtirdzniecība pārtikas sektorā piedzīvoja straujas pārmaiņas,
būtiski samazinoties iespējām mazo ražotāju produkcijai nokļūt
veikalu plauktos. Tādējādi ir nepieciešams paplašināt mazo
ražotāju iespējas to produkcijai nokļūt mazumtirdzniecības
tīklā.
5.1.5. Negodīgas
konkurences problēmu risināšana bioekonomikas nozarē
Negodīga konkurence ir nopietna problēma, kura kavē jebkuras
nozares attīstību, kropļojot cenas. Pašlaik izteikts cenu
kropļošanas risks pastāv nepārstrādātas pārtikas, īpaši augļu un
dārzeņu, kā arī gaļas, segmentā Šajos segmentos darbojas daudz
mazo tirgotāju (tirdzniecība tirgos, tirdziņos, ielu
tirdzniecība), kam nav jādeklarējas kā PVN maksātājiem un kas var
salīdzinoši viegli izvairīties no pārdotās produkcijas pilnīgas
uzskaites, tirgojot preces bez čekiem. Tāpat šajos segmentos
darbojas daudz mazo produkcijas piegādātāju (no Latvijas,
Polijas, Lietuvas utt.), kuru saražotās un pārdotās produkcijas
daudzuma kontrole ir apgrūtināta. Minētie tirgus dalībnieki ir
ieinteresēti saņemt neuzskaitītus ieņēmumus, un tiem ir
salīdzinoši vienkārši to izdarīt, piemēram, apiet valstī
noteiktos kontroles mehānismus.
Nepieciešama dažādu tiesībsargājošo institūciju sadarbība un
kopīga rīcība negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai sektoros,
kuros tas apdraud bioekonomikas tradicionālo nozaru
ražotājus.
5.1.6. Neatjaunojamo
resursu aizstāšana ar ilgtspējīgiem bioresursiem publiskajos
iepirkumos
Publiskajiem iepirkumiem ir potenciāli liela nozīme
bioekonomikas nozaru attīstībā. Publiskajiem iepirkumiem ir jābūt
orientētiem ne tikai uz zemākām cenām, bet arī uz valsts
prioritārajiem attīstības virzieniem un jaunākajiem,
efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem risinājumiem.
Piemēram, koka konstrukciju izmantošana salīdzinājumā ar
tērauda vai betona konstrukciju izmantošanu publisko ēku
būvniecībā, tā veicinot ražošanas attīstību Latvijā, palielinot
uzņēmumu zināšanu un finansiālu kapacitāti darbam ārvalstu
tirgos, ļaujot attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un vienlaikus
palīdzot Latvijai dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un
pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku.
Nepieciešams attīstīt "zaļā iepirkuma" koncepciju,
lai veicinātu labās prakses, akcentējot bioloģiskus sertificētus
produktus un cita veida starptautiski atzītus sertifikātus
ieguvušus produktus, videi draudzīgu iepakojumu, produkciju, kas
audzēta tuvu realizācijas vietai utt.
5.2. Uz rezultātu orientēta efektīva
un ilgtspējīga resursu pārvaldība
5.2.1. Lauksaimniecības un
lauku attīstības atbalsta orientēšana uz lielāku pievienoto
vērtību un nodarbinātību uz 1 ha
Ir nepieciešams noteikt prioritārus lauksaimniecības
apakšsektorus mērķa sasniegšanai. Iepriekšējo 15 gadu laikā
Latvijas lauksaimniecība piedzīvoja straujas strukturālās
pārmaiņas, kuru dēļ būtiski palielinājās lauksaimniecības nozares
konkurētspēja, īpaši graudkopībā, bet vienlaikus strauji
samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Turpinoties
pašreizējām tendencēm, laukos dzīvojošo skaits turpinās sarukt.
Tāpēc ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā.
Tas varētu būt saistīts ar ražošanas straujāku attīstību
lauksaimniecības sektoros ar mazāku zemes ietilpību, piemēram,
ražojot vairāk tādu produkciju, kuras iegūšanai nepieciešama
mazāka zemes platība, bet lielāks darba ieguldījums. Nākotnē
svarīgi par prioritāti izvirzīt tādas lauksaimniecības
produkcijas ražošanu, kas spēj radīt vismaz EUR 1500 ieņēmumus no
hektāra un veidotu vismaz 40 darba stundas uz 1 ha gadā.
5.2.2. Mežsaimniecība
Nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu, kas kavē
saimniecisko mežu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai:
• meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteiktu minimālo
nepieciešamo ieaugušo koku skaitu atkarībā no valdošās koku
sugas;
• galvenās cirtes caurmēru noteiktu pēc valdošās koku sugas
skaitliskās vērtības.
Ar atbilstošiem grozījumiem galvenās cirtes normatīvajā
regulējumā meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 milj.
EUR un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu - par 12 milj.
EUR, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski
vērtīgām koku sugām un intensificēta meža
apsaimniekošana54.
Tāpat nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu un citas
darbības, lai sabalansētu vienlaikus divus sasniedzamos mērķus,
t.i., "Meža bioloģiskā daudzveidība saglabāta esošajā
līmenī" un "Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās
platības nesamazinās":
• jāizvērtē un jānosaka īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar
mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars;
• jāpabeidz īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto
biotopu kartēšana.
Būtiski jāpaātrina procesi, kas saistīti ar:
• neproduktīvo mežaudžu platību nomaiņu pret produktīvām
audzēm;
• ģenētiski uzlabota un klimata pārmaiņām piemērota stādāmā
materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
• jaunaudžu kopšanu;
• meža autoceļu rekonstruēšanu un būvniecību;
• meža meliorācijas sistēmu rekonstruēšanu un būvniecību;
• saimniecisko mežu sniegto ekosistēmu pakalpojumu klāstu un
intensitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un
atjaunošanas mērķu sasniegšanu.
5.2.3. Uz rezultātu
orientēta motivācijas sistēma pašvaldībām
Lai motivētu pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības
attīstību savā teritorijā un kopumā valstī sekmētu jaunu uzņēmumu
un biznesa ideju rašanos55, t.sk. bioekonomikas jomā,
nozīmīga loma ir jaunu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu
radīšanai un esošo pilnveidošanai, kurus pašvaldības pēc
brīvprātības principa var izmantot atbilstoši vajadzībām un
iespējām.
Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot
vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas
teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar
vietējo uzņēmēju aktivitāti - ar pašvaldību budžetā saņemto
nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās
vajadzības.56
5.2.4. Teritoriju
attīstības plānošana, ietverot zemes un dabas resursu ekonomiski
izdevīgu (dzīvotspējīgu) izmantošanu
Teritoriju attīstības plānošanā ir jāakcentē zemes
izmantošanas nepieciešamība. Lauku teritoriju konkurētspējas
galvenā priekšrocība ir zemes resursi. Ir pierādīts, ka katrs
neizmantotais hektārs gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā ir
saistīts ar iedzīvotāju skaita samazinājumu laukos57.
Lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību (depopulācijas
samazināšanu) un nodarbinātību, vēlams par valsts politikas
prioritāti izvirzīt zemes maksimāli efektīvu izmantošanu
komercdarbībā.
Zemes izmantošanā, izmantojot un fokusējot atbalsta
instrumentus, ir nepieciešams balstīties uz ES noteiktajiem
ilgtspējīgas bioekonomikas principiem: 1) vispirms pārtika,
turklāt tai jābūt drošai; 2) ilgtspējīga ražošana - kad iegūtā
raža ir ilgtspējīga un nesamazina augsnes auglību; 3) kaskadēšana
- kad biomasa tiek izmantota secīgi vairākas reizes, tādējādi
nodrošinot resursu izmantošanas efektivitāti; 4) aprites
ekonomikas principu ievērošana - kad jebkuras ražošanas
blakusprodukti tiek izmantoti nākamajā ražošanas ciklā; 5)
daudzveidība - ražošanai jābūt daudzveidīgai, lai labāk izmantotu
pieejamos resursus58.
5.2.5. Ietekmes uz
bioekonomiku novērtēšana visos valsts stratēģiskajos
dokumentos
Bioekonomikas attīstībai ir jābūt horizontālai prioritātei,
iekļaujot ietekmes uz bioekonomikas attīstību novērtēšanu citos
plānošanas dokumentos, arī saistībā ar vides aizsardzību.
5.3. Zināšanas un inovācijas
5.3.1. Sekmēt tradicionālo
bioekonomikas nozaru pētniecības izcilību un efektīvu zināšanu
pārnesi
Valstīs ar vāju zinātnisko kapacitāti uzņēmumiem kopumā ir
lielākas inovāciju izmaksas. Inovāciju veicināšanai ieteicams
būtiski un mērķtiecīgi stiprināt valsts zinātnisko institūciju
kapacitāti bioekonomikas produktu ražošanā un ar bioekonomikas
produktu ražošanu saistītajās jomās (tehnoloģijas, iepakojums,
dizains, produktu lokalizācija, tirgus pētījumi utt.), kā arī
nemateriālās pievienotās (tostarp mākslinieciskās, funkcionālās,
sociālās) vērtības radīšanā bioekonomikas produktiem. Tas ir
īpaši aktuāli tāpēc, ka viena no piecām Latvijas prioritārajām
viedās specializācijas (RIS3) jomām ir "Zināšanu ietilpīga
bioekonomika", kas paredz pētniecības attīstību
bioekonomikas nozaru attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos
RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas jomās:
- inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas
tehnoloģijas, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos
resursus;
- ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana klimata izmaiņu
apstākļos;
- inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu
izstrāde no tradicionālām un netradicionālām augu un dzīvnieku
izejvielām;
- augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu
izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi, augstas pievienotās
vērtības produktu ieguvei;
Tāpēc svarīga ir ilglaicīgas un pēctecīgas Valsts pētījuma
programmas izveide RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas
jomās un infrastruktūras ieguldījumi pētniecības attīstībā.
Pētniecībā jānodrošina galvenais princips - privātā un
publiskā sektora ieinteresētība un sadarbība. Pētījumi
jākoncentrē atbilstoši tautsaimniecības pieprasījumam un nozarēm
nepieciešamajos specifiskajos attīstības virzienos, īpašu
uzmanību veltot starpdisciplinaritātei, papildinātībai un
multidisciplinaritātei. Starpdisciplinārā pieeja nodrošina
zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstību.
Bioekonomikā, ievērojot tās nozaru specifiku, ir nepieciešams
stabils un ilgtermiņa (ilgāk nekā piecu gadu) pētniecības
projektu finansējums, tostarp valsts pētījumu programmu veidā,
infrastruktūras attīstībai un zinātnieku prasmju attīstībai. Šīm
programmām jābūt pēctecīgām.
Ir nepieciešami prognozējami atbalsta instrumenti zināšanu
pārnesei un komercializācijai (zināšanas - inovācijas -
uzņēmējs), veicinot zinātnisko institūciju un bioekonomikas
nozaru uzņēmēju, t.sk. zemnieku un meža īpašnieku produktīvu
sadarbību.
5.3.2. Izcilu izglītības
pakalpojumu nodrošināšana bioekonomikas nozaru vajadzībām
Viens no svarīgākajiem bioekonomikas attīstības faktoriem ir
cilvēkresursi. Cilvēkresursu attīstībai nozīmīgas ir mūsdienīgas,
kvalitatīvas zināšanas. Spējai piesaistīt labākus, motivētus
pasniedzējus, veidot mūsdienām atbilstošu apmācības
infrastruktūru ir izšķiroša nozīme augsti kvalificētu speciālistu
- gan starptautiska līmeņa tehnoloģiskās vadības speciālistu, gan
ražošanas vadīšanas speciālistu, kā arī kvalificētu darbinieku
sagatavošanā.
Kvalitatīvas zināšanas, kas atbilst bioekonomikas nozaru
pieprasījumam, ir veidojamas trīs līmeņos - profesionālajā,
augstākajā izglītībā un mūžizglītībā. Profesionālajā izglītībā
kopā ar bioekonomikas nozaru uzņēmējiem ir nepieciešams izveidot
nozarei nepieciešamo profesiju sarakstu un dot iespēju jauniešiem
iespēju iegūt darba vidē balstītu konkurētspējīgu profesionālo
izglītību, lai cilvēki iegūtu prasmes, kas palīdzētu viņiem
atrast darbu un atbilstu darba devēju vajadzībām. Augstākajā
izglītībā ir jāpanāk izcilība, papildinot iegūtās zināšanas
konkrētajā specialitātē ar uzņēmējdarbības prasmēm un zināšanām.
Lai nepastarpināti realizētu nozaru pieprasījumu pēc specifiskām
zināšanām, ir būtiski turpināt specifisko augstākās izglītības
programmu un zinātnes attīstību nozares ministrijas
institucionālajā struktūrā, nodrošinot normatīvajos aktos
noteikto studiju un zinātnes valsts finansējumu optimālā līmenī.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei jāīsteno ieguldījumi
izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā,
nostiprinot pozīcijas kā vadošajam augstākās izglītības un
zinātnes centram bioekonomikā Latvijā, un jāvairo atpazīstamība
un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un
Skandināvijas reģionā. Mūžizglītības jomā nepieciešams veidot
tādus pasākumus, lai atvieglotu darba ņēmēju iesaistīšanos
tālākizglītības norisē, un uzņēmējiem ir jānosaka darbinieku
prioritārās mācīšanās vajadzības.
5.3.3. Izmantot jaunas
pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides, klimata pārmaiņu
un ekonomikas problēmas
Attiecībā uz dabas resursiem lauksaimniecībā nepieciešams
pētnieciskais darbs augsnes auglības uzlabošanā, kultūraugu
šķirņu uzlabošanā adaptācijai pret dažādiem ražu un tās kvalitāti
ietekmējošiem faktoriem klimata pārmaiņu dēļ, kā arī
daudzfunkcionālas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas
lauksaimniecības ražošanas sistēmu pilnveidošanā visā to
daudzveidībā, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā, augu
veselībā, dzīvnieku veselībā un labturībā, lai novērstu klimata
pārmaiņu izraisīto infekcijas slimību uzliesmojumus
dzīvniekiem.
5.4. Produkcijas ražošanas
veicināšana bioekonomikā
5.4.1. Investīciju
veicināšana un piesaiste
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam
ir nepieciešamas ap 20 mljrd. EUR lielas
investīcijas59 - gan inovācijās, gan jaunu produktu
izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu
uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un
mārketinga pasākumos.
Mērķa sasniegšanai ir jāveicina gan esošo uzņēmumu attīstība,
gan jaunu uzņēmumu izveide, gan arī ārvalstu un valsts
investīciju piesaiste, tostarp infrastruktūrā, izmēģinājumu
projektos, demonstrācijas projektos, riska kapitālā utt.
Investīciju veicināšanā un piesaistē ir nepieciešama kompleksa
pieeja, kas atkarīga gan no bioekonomikas nozares un produktu
grupas, gan uzņēmuma lieluma, gan mērķa tirgiem.
Jāizstrādā izvērsts investīciju veicināšanas un piesaistes
plāns bioekonomikas attīstībai Latvijā.
5.4.2. Efektivitātes un
darba ražīguma kāpināšana visās bioekonomikas nozarēs
Privāto sektoru lauksaimniecībā un mežsaimniecībā raksturo
sadrumstalota uzņēmumu struktūra un neefektīva ražošana, kas
būtiski atpaliek no ES dalībvalstīs vidēji sasniegtā līmeņa. Lai
to mainītu, ir nepieciešama 1) tradicionālās ražošanas struktūras
maiņa, koncentrējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto
vērtību, 2) funkcionālu un nišas produktu ražošana, 3) importa
aizvietošana ar vietējiem produktiem, 4) energoefektivitātes
pasākumi, 5) visu vērtības ķēdes posmu līdzsvarota attīstība un
pēctecība, tostarp privāto investīciju piesaistes veicināšana
biomasas pārstrādei.
Jānodrošina biomasas primārās ražošanas ilgtspējīga
maksimizēšana, panākot stabilu izejvielu plūsmu biomasas tālākai
pārstrādei. Meža nozarē, ievērojot ilgo koku augšanas ciklu,
nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi meža ražības palielināšanai,
īpaši privātajos mežos.
5.4.3. Zemes izmantošanas
ilgtermiņa politikas izstrāde
Bioekonomikas attīstībā noteicošie faktori ir zemes
izmantošanas veids un augsnes sniegtās funkcijas60.
Zemes izmantošanas veidi var būt dažādi - aramzeme, zālājs, mežs,
zivsaimniecība, dabas aizsardzība u.c. Savukārt atkarībā no
augsnes tipa tiek nodrošinātas dažādas funkcijas - primārā
ražošana, ūdens režīmu regulācija, oglekļa piesaiste, bioloģiskās
daudzveidības un dzīvotņu nodrošināšana, barības vielu aprite.
Lai nodrošinātu efektīvu zemes un augsnes resursu izmantošanu,
plānošanā jāņem vērā zemes izmantošanas veidu un augsnes sniegto
funkciju savstarpējā saskaņotība. Funkcionāla zemes izmantošana
ir salīdzinoši jauns analīzes un pārvaldības ietvars, kas palīdz
plānot zemes izmantošanu un augsnes apsaimniekošanu atbilstoši
augsnes sniegtajām funkcijām.
Lai veicinātu to bioekonomikas nozaru attīstību, kurās
ražošana balstās uz zemes resursiem, Latvijā ir jāievieš zemes
izmantošanas politika, kuras pamatā ir funkcionālas zemes
izmantošanas principi, nosakot ražošanai nepieciešamās zemes
platības īpatsvaru, nodrošinot zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
kā arī veicinot līdzsvaru starp ražošanu un vidi, tostarp klimata
pārmaiņu mazināšanu (pašlaik Latvijā notiek pētījums par
organisko augšņu izmantošanu lauksaimniecībā61).
Saskaņā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas 2016.
gada 10. jūnija lēmumu62 jāizstrādā vidēja termiņa
zemes politika, kas veicinātu neizmantoto zemju novirzīšanu
produktīvai, ekonomiski izdevīgai un ilgtspējīgai izmantošanai,
sekmējot uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu,
radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas
saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas,
vienlaikus dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta
gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē un arī turpmāk
nodrošinot Latvijas kā "zaļas" valsts tēla
saglabāšanu.
5.4.4. Bioekonomikas
ietveršana Latvijas zīmolā
Ir nepieciešams izveidot un popularizēt Latvijas zīmolu,
izceļot bioekonomikas nozīmi. Latvijas kā izcelsmes valsts
nozares un to produkcijas kvalitāte jāpopularizē eksporta tirgos,
iegūstot patērētāju uzticību. Īpaši svarīgi tas ir agropārtikas
sektoram, jo cilvēkiem ir raksturīga konservatīva uzvedība un
lielāka piesardzība attiecībā uz pārtikas preču izvēli.
5.4.5. Eksporta
veicināšanas pasākumi
Ir nepieciešami mērķtiecīgi eksporta veicināšanas pasākumi -
eksporta kredītu garantijas, ārējo tirgu apguves veicināšanas
pasākumi, e-komercijas attīstība, sertificēšanās atbilstoši
starptautiski atzītām un pieprasītām sertifikācijas sistēmām
u.c.
Lielākais pieprasījuma palielinājums pēc bioresursiem un
bioresursos balstītiem produktiem ir sagaidāms no Āzijas un
Āfrikas valstīm. Latvijas bioekonomikas sektora uzņēmumiem
labvēlīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanai ar Āzijas un Āfrikas
valstīm ir svarīga nozīme.
5.4.6. Riska vadības
sistēmas attīstība
Bioekonomikas nozares ir pakļautas klimatisko apstākļu
ietekmei, slimību, cenu svārstību un politiski ekonomiskajam
riskam. Lai mazinātu dažādo riska faktoru ietekmi un veicinātu
stabilitāti bioekonomikas nozarēs, ir jāizveido riska vadības
sistēma, kas balstīta gan uz privātā, gan valstiskā sektora
ieinteresētību un kopīgu atbildību.
5.4.7. Sadarbības
veicināšana starp nelieliem ražotājiem
Bioekonomikas primārajās ražošanas nozarēs ir sadrumstalota
struktūra, kas samazina šo nozaru konkurētspēju tirgū.
Sadrumstalotību var mazināt, attīstot un veicinot horizontālo un
vertikālo sadarbību dažādos vērtības ķēdes posmos un līmeņos, kā
arī attīstot īsās pārtikas ķēdes. Šajā nolūkā ir nepieciešams
pilnveidot normatīvo regulējumu un veidot mērķtiecīgu atbalsta
sistēmu sadarbības attīstībai, kā arī izglītot ražotājus par
sadarbības priekšrocībām.
5.4.8. Biomasas izmantošana
enerģijas ieguvei, pēc iespējas izmantojot kaskadēšanas
principu
Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas
blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas
ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības
produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi
aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto
efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu.
5.4.9. Lielāka bioresursu
izmantošana būvniecībā un citās netradicionālajās bioekonomikas
nozarēs
Ir nepieciešama kompleksa pieeja plašākai koka būvniecības
attīstībai, veicinot ne tikai sadarbību ar būvniekiem, bet arī
zināšanas un sadarbību ar arhitektiem, lai nodrošinātu
arhitektoniskus risinājumus ēku konstrukcijām, ugunsdrošībai un
koksnes ilgizturībai (koksnes aizsardzībai), ēku būvfizikas
risinājumus, konstrukciju mezglu detalizāciju, būvelementu
rūpniecisku izgatavošanu un montāžu u.c.
Bioresursu izmantošanai ir liels potenciāls daudzās
netradicionālajās bioekonomikas nozarēs - ķīmisko vielu un
produktu ražošanā, farmācijas un kosmētikas ražošanā,
tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā u.c. nozarēs, kur
bioresursi ir alternatīva citām, no neatjaunojamiem resursiem
iegūtām izejvielām.
Ir nepieciešami atbalsta instrumenti starpsektoru
(starpnozaru) sadarbības veicināšanai.
5.4.10. Meža īpašnieku
sertifikācijas veicināšana
Būtiska nozīme mežsaimniecības izaugsmei un kokrūpniecības
produktu konkurētspējas palielināšanai starptautiskos tirgos ir
koksnes un piegādes-ražošanas ķēdes sertifikācijai atbilstoši
tādiem starptautiski atzītiem sertifikātiem kā FSC,
PEFC un SBP. Ir jāveicina un jāstimulē mežu
īpašnieku sertifikācija atbilstoši PEFC un (vai)
FSC standartiem.
5.5. Sociāli atbildīga un
ilgtspējīga attīstība
5.5.1. SEG emisiju
samazināšana bioekonomikas nozarēs
Viena no nopietnākajām pasaules problēmām 21. gadsimtā ir
globālās klimata pārmaiņas. Latvijai ir jāpiedalās klimata
pārmaiņu ierobežošanā, un nozaru attīstībā jāņem vērā klimata
pārmaiņu ietekme un riski, kas būtiski ietekmē lauksaimniecību un
mežsaimniecību. Viens no principiem bioekonomikas nozaru
attīstībā ir ražošanas paplašināšanās un SEG emisiju atsaiste
ilgtermiņā (samazinās SEG emisijas uz vienu produkcijas
vienību).
Tāpēc nepieciešams izstrādāt rīcības plānu SEG emisiju
samazināšanā uz vienu saražotās produkcijas vienību gan
lauksaimniecībā, gan pārtikas pārstrādē, izvirzot reālus
ilgtermiņa mērķus. Meža apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa
plāna izstrāde SEG emisiju piesaistes optimizēšanai un
palielināšanai nākotnē.
5.5.3. Ekosistēmu kultūras
jeb nemateriālie pakalpojumi kā sabiedrisko labumu attīstība
Latvijas dabas resursu daudzveidība nodrošina sabiedrības
vajadzības pēc nemateriālām vērtībām, veicinot garīgās un
fiziskās veselības saglabāšanu, izglītojot cilvēkus par
bioloģiskās daudzveidības nozīmi un kalpojot par iedvesmas avotu
mākslā, kultūrā un zinātnē63. Bioloģiskā daudzveidība,
ekosistēmas un dabas ainavas dod iespēju sniegt ekosistēmu
pakalpojumus un īstenot radošo industriju un tūrisma darbības,
kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas dabas kapitāla nemateriālo
vērtību komercializāciju. Lai šīs iespējas izmantotu, ir
nepieciešami pasākumi ārvalstu patērētāju piesaistīšanai.
5.5.4. Bioekonomikas
popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana
Nākotnes problēma pasaules ekonomikā ir mazināt atkarību no
neatjaunojamiem resursiem, savukārt Latvijai tā ir iespēja
izmantot savas priekšrocības. Lai to izdarītu, ir nepieciešama
sabiedrības izpratne un atbalsts - patērētāju izvēle par labu
vietējos bioresursos balstītām precēm un pakalpojumiem, mazinot
preču transportēšanas radītās emisijas. Sabiedrībai ir jāsniedz
informācija par priekšrocībām, ko dod preces un materiāli no
atjaunojamiem resursiem, piemēram, koka, īpaši vietējas
izcelsmes, piemēram, tādas priekšrocības kā veselīgums, iespējas
mazināt klimata pārmaiņas, uzlabot dzīves vidi un veicināt
vietējo produktu un pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc sabiedrībā
jāveido padziļināta izpratne par bioekonomikas piedāvājumu un
iespējām.
5.5.5. Bioresursu
racionālas izmantošanas principu ieviešana iedzīvotāju
paradumos
Līdz ar iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugumu pasaulē
prognozējama pārtikas pieprasījuma palielināšanās un iedzīvotāju
ēšanas paradumu maiņa, palielinoties arī dzīvnieku izcelsmes un
pārstrādātu produktu patēriņam.. Katru gadu mājsaimniecībās
ievērojama pārtikas daļa tiek izšķērdēta un nonāk atkritumos.
Tāpēc ir nepieciešams sabiedrību izglītot, lai veicinātu
atbildīgu pārtikas patēriņu un iedzīvotāju paradumu maiņu,
tostarp samazināt pārtikas pārpalikumu rašanos.
Būtu jāizvērtē nosacījumi pārtikas produktu pēc termiņa
"ieteicams līdz" beigām ziedošanai sociāli mazāk
aizsargātajiem iedzīvotājiem.
1
http://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija
2
https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en
3 EIROPA 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un
integrējošai izaugsmei (2010)
http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf
4 Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas
bioekonomika
http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf
5 Bioekonomika ietver lauksaimniecību,
mežsaimniecību, zvejniecību, akvakultūru, pārtikas, celulozes un
papīra ražošanu, kā arī daļēji ķīmisko, biotehnoloģiju un
enerģētikas nozari.
6 Eiropas Komisijas finansēts video, kas nepilnās
divās minūtēs izskaidro kas ir bioekonomika:
https://youtu.be/2xvXkOMRTs4
7
http://www.balticsea-region-strategy.eu/action-plan?task=document.viewdoc&id=17
8 Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai
uz aprites ekonomiku,
http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF
9 http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020
10
https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/88/06/Programme_2014LV06RDNP001_3_3_lv.pdf
11
https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/90/ZRP_2014_2020_1.versijaarLVtekstuvicsaurRP.pdf
12
https://www.zm.gov.lv/mezi/statiskas-lapas/meza-un-saistito-nozaru-attistibas-pamatnostadnes-2015-2020-gadam?id=6501#jump
13 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636
14 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608
15
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:ev00
16 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4711
17
https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf
18 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas Informatīvais ziņojums "Latvijas potenciālā SEG
emisiju samazināšanas mērķa laikaposmam no 2020. gada līdz 2030.
gadam izpildes nodrošināšana" nosūtīts saskaņošanai uz
Valsts kanceleju š.g. 9. novembrī.
19 Communication from the Commission to the
European Parliament, the Council, the European Economic and
Social Committee and the Committee of the Regions
"Innovating for Sustainable Growth: A Bioeconomy for
Europe"
20 UN (2015) World Population Prospects,
https://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf
21 Bioresursi - bioloģiskas izcelsmes resursi
22 Piemēri:
https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/eu_bioecnomoy_apartment_katalog.pdf
23
http://www.globalbioenergy.org/uploads/media/0701_FAO_Mueller__-_Some_insights_in_the_effect_of_growing_bioenergy_demand_on_global_food_security_and_natural_resources_01.pdf
24 SEG emisiju ietilpīgās izejvielas - izejvielas,
kuru ražošanas procesā veidojas liels SEG emisiju daudzums
25 Atmežošana - meža zemes pārvēršana citai
lietojamībai, piemēram, lauksaimniecībai vai apbūvei.
26 EK Stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai
izaugsmei: Eiropas bioekonomika"
http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf
27
http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/
28 Ražošanas sektori šajā gadījumā ir galvenās
preci ražojošās nozares (NACE 2,0: A, B un C nozares).
29 Avots: Eurostat National Accounts aggregates
by industry (up to NACE A*64) [nama_10_a64
30 LLU aprēķini, izmantojot CSP IKP
piedāvājuma-izlietojuma tabulas 2012. gadam
31 LLU aprēķini, ņemot vērā eksporta un importa
statistiku un novērtējot reeksportu dažādās preču grupās
32 Meža attīstības fonda finansēts pētījums
"Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu
konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings ", LVMI
Silava, 2016, 51 lpp.
33 Avots: CSP datubāze (IBG01. Iedzīvotāju
ilgtermiņa migrācija)
34 LLU pētījums "Dažādu zemes
apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:
Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana", 2015.
gads
35 Avots: CSP datubāze (ISG02)
36 Avots: CSP datubāze (IIG04)
37 CSP datubāze (NBG083)
38 LLU (2016). Zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības
attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
2050. gadam projekta atskaite.
https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf
39 Meža un saistīto nozaru attīstības
pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, 8. lpp.
40
https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1422
41
https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
42 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un
mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un
piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā
laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu
emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai
saistībā ar klimata pārmaiņām
43 Jēdzienu "funkcionāls" lieto, lai
aprakstītu pārtikas produktus un dzērienus, kuriem ir pievienoti
vitamīni, minerālvielas, bioloģiski aktīvas sastāvdaļas vai citas
vielas, kuras var labvēlīgi ietekmēt veselību.
44 FAO pētījums "European Forest Sector
Outlook Study II", https://www.unece.org/efsos2.html
45 Overcoming hurdles for innovation in industrial
biotechnology in Europe
http://mig.www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/02/D5.3-Final-RD-Roadmap-website.pdf,
Overcoming hurdles for innovation in industrial biotechnology
http://www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/09/Non-technological-Roadmap.pdf
46http://cfapp.icao.int/tools/38thAssyiKit/story_content/external_files/Flyer_US-Letter_ENV_Basket-Measures_2013-08-28.pdf
47 EC (2015) "Sustainable Agriculture,
Forestry and Fisheries in the Bioeconomy. A Challenge for
Europe", 4th SCAR Foresight Exercise, 17 page
48 Apmēram 68% no koksnes biomasas tiek izmantoti
siltumapgādē un 9% elektroenerģijas ieguvē.
49 Ekonomikas ministrijas Pozīcija Nr. 2
"Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu
par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu
(pārstrādāta redakcija)"
50 Commission Staff Working Document. Country
Factsheet Latvia. State of the Energy Union:
https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/latvia-benefits_of_the_energy_union_en.pdf
51 Kaskadēšanas princips paredz pievienotās
vērtības palielināšanu bioresursiem, atkārtoti izmantojot un
pārstrādājot produktus un izejvielas. Enerģijas ražošana ir
atbalstāma, ja nav iespējami citi izmantošanas veidi.
52 Pēc Eurostat datiem Latvijā vidējā elektrības
cena ražotājiem 2015. gadā veidoja 0,118 EUR/kWh. Salīdzinājumam
Igaunijā elektrības cena bija 0,096 EUR/kWh, Polijā - 0,086
EUR/kWh, Somijā - 0,071 EUR/kWh, Zviedrijā - 0,059 EUR/kWh
53 LLU (2013) "Latvijas pārtikas nozares
konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze",
https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/TP%20petijumi/pet_partikas_konkuretsp.pdf
54 Dr. silv. D. Dubrovska prezentācija
"Galvenās cirtes parametru noteikšana" 2017. gada 18.
aprīļa Zemkopības ministrijas organizētās darba grupas sēdē
55 No 2016. gada 9. augustā noslēgtās vienošanās
protokola starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas
Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju.
56 VARAM konceptuālais ziņojums par pašvaldību
iespēju paplašināšanu attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalsta
instrumentu izmantošanu
57 LLU (2015) "Dažādu zemes
apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:
Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana",
http://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Petijumi/Zemes_apsaimniekosanas_modeli_%20gala%20atskaite.pdf
58 European Commission (2015). Sustainable
Agriculture, Forestry and Fisheries in the Bioeconomy - A
Challenge for Europe. 4th SCAR Foresight Exercise, edited by
Barna Kovacs, 141 p.
59 Latvijas Lauksaimniecības universitātes aprēķini
un investīcijas ietver privāto finansējumu, ES fondu, dažādu ES
un valsts atbalsta programmu finansējumu
60 Schulte, R. P. O., Creamer, R. E., Donnellan,
T., Farrelly, N., Fealy, R., O'Donoghue, C., et al. (2014).
Functional land management: a framework for managing soil-based
ecosystem services for the sustainable intensification of
agriculture. Environ. Sci. Policy38, 45-58
60 Haygarth, P.M., Ritz, K. (2009) The future of
soils and land use in the UK: soil systems for the provision of
land-based ecosystem services, Land Use Policy, 26 (2009), pp.
187-197
61 Pētījums notiek Interreg Europe projektā
BIO4ECO. Vairāk informācijas:
https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/interreg-europe-projekts-ilgtspejiga-regionala-bioenergijas-politika-n?id=12493#jump
62 LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas
paziņojums:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/882163FEF3CCD233C2257FD30048B082?OpenDocument
63 Dabas aizsardzības pārvalde (2016). Ekosistēmu
pakalpojumu pieeja tālredzīgai pārvaldībai,
http://ekosistemas.daba.gov.lv/public/
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs