5. pants

1Darbības virzieni un pasākumi

2Lai gan bioekonomikas attīstībai Latvijā ir labvēlīgi

3priekšnosacījumi, pašreizējā tendence liecina par stagnāciju.

4Bioekonomikas attīstībai Latvijā ir nepieciešams pasākumu kopums,

5kas veicinātu Latvijas bioresursu potenciāla efektīvāku

6izmantošanu. Tas ir aktuāli gan tradicionālajās bioekonomikas

7nozarēs, kuras jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas balsts un kurām

8ir liels attīstības potenciāls, gan jaunajās bioekonomikas

9nozarēs.

10Fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem nenozīmē tikai

11izejvielu aizstāšanu - tas prasa kardinālu ražošanas ķēžu un

12procesu maiņu, ievērojamas investīcijas un inovācijas gan jaunu

13produktu izstrādē, gan ražošanas modernizācijā, kā arī spēju

14iekļauties pasaules ražošanas un tirdzniecības ķēdēs. Jāapzinās,

15ka tam ir nepieciešamas lielas investīcijas gan materiālajos

16resursos, gan cilvēkresursos.

17Tāpat kritiski svarīga ir sabiedrības patēriņa modeļu maiņa no

18fosilajos resursos balstītām precēm un materiāliem uz bioresursos

19balstītiem.

20Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti

21pieci galvenie savstarpēji saistīti un papildinoši darbības

22virzieni:

23Katru darbības virzienu veido pasākumu kopums. Izstrādātie

24pasākumi ir orientēti uz šīs stratēģijas mērķiem. Tomēr pasākumi

25nav sagrupēti zem katra no mērķiem, jo bieži pasākumiem ir

26ietekme uz vairākiem mērķiem vienlaikus. Informatīvais ziņojums

27pašreizējā stadijā neparedz konkrētu pasākumu identificēšanu ar

28to ieviešanas laiku, atbildīgajiem izpildītājiem un finansējuma

29avotiem.

305.1. Pievilcīga uzņēmējdarbības

31vide

325.1.1. Prognozējama un

33stabila nodokļu politika bioekonomikas nozarē

34Nodokļu un nodevu politikas konkurētspējai un prognozējamībai

35ir ļoti būtiska nozīme. Jebkuras pēdējā brīža izmaiņas atstāj

36negatīvu ietekmi uz uzņēmumu motivāciju augt un attīstīties

37Latvijā. Ir svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu

38politiku, lai tā būtu konkurētspējīga Baltijas valstīs.

395.1.2. Investīcijām

40labvēlīgas vides veidošana

41Ir jāveido pievilcīga vide investīcijām (kapitāla piesaistei)

42bioekonomikas attīstības projektos, īpaši tad, ja tiek paredzētas

43investīcijas turpmākai biomasas pārstrādei produktos ar lielāku

44pievienoto vērtību, ievērojot kaskadēšanas

45principu51.

46Tikpat svarīga ir politiskā stabilitāte, minimāls

47administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, finansējuma, kvalitatīva

48darbaspēka pieejamība, infrastruktūras attīstība (ceļi, ostas,

49noliktavas, biroji, utt.) u.c. faktori. Nepieciešams attīstīt

50biznesa parkus un industriālos centrus uzņēmējdarbības

51veicināšanai.

525.1.3. Administratīvi

53regulējamo cenu samazinājuma nodrošināšana

54Visiem politikas veidotājiem ir jārod veids, kā samazināt

55energoresursu, īpaši elektroenerģijas cenas ražošanas sektoram

56Latvijā vismaz līdz tuvākajās kaimiņvalstīs esošajam

57līmenim52. Tas ir svarīgs konkurētspējas jautājums

58bioekonomikas attīstībai.53

595.1.4. Produkcijas

60realizācijas iespēju paplašināšana mazajiem ražotājiem

61agropārtikas sektorā

62Mazo ražotāju veiksmīgai attīstībai agropārtikas sektorā ir

63nepieciešama iespēja realizēt produkciju. Pēdējo 15 gadu laikā

64mazumtirdzniecība pārtikas sektorā piedzīvoja straujas pārmaiņas,

65būtiski samazinoties iespējām mazo ražotāju produkcijai nokļūt

66veikalu plauktos. Tādējādi ir nepieciešams paplašināt mazo

67ražotāju iespējas to produkcijai nokļūt mazumtirdzniecības

68tīklā.

695.1.5. Negodīgas

70konkurences problēmu risināšana bioekonomikas nozarē

71Negodīga konkurence ir nopietna problēma, kura kavē jebkuras

72nozares attīstību, kropļojot cenas. Pašlaik izteikts cenu

73kropļošanas risks pastāv nepārstrādātas pārtikas, īpaši augļu un

74dārzeņu, kā arī gaļas, segmentā Šajos segmentos darbojas daudz

75mazo tirgotāju (tirdzniecība tirgos, tirdziņos, ielu

76tirdzniecība), kam nav jādeklarējas kā PVN maksātājiem un kas var

77salīdzinoši viegli izvairīties no pārdotās produkcijas pilnīgas

78uzskaites, tirgojot preces bez čekiem. Tāpat šajos segmentos

79darbojas daudz mazo produkcijas piegādātāju (no Latvijas,

80Polijas, Lietuvas utt.), kuru saražotās un pārdotās produkcijas

81daudzuma kontrole ir apgrūtināta. Minētie tirgus dalībnieki ir

82ieinteresēti saņemt neuzskaitītus ieņēmumus, un tiem ir

83salīdzinoši vienkārši to izdarīt, piemēram, apiet valstī

84noteiktos kontroles mehānismus.

85Nepieciešama dažādu tiesībsargājošo institūciju sadarbība un

86kopīga rīcība negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai sektoros,

87kuros tas apdraud bioekonomikas tradicionālo nozaru

88ražotājus.

895.1.6. Neatjaunojamo

90resursu aizstāšana ar ilgtspējīgiem bioresursiem publiskajos

91iepirkumos

92Publiskajiem iepirkumiem ir potenciāli liela nozīme

93bioekonomikas nozaru attīstībā. Publiskajiem iepirkumiem ir jābūt

94orientētiem ne tikai uz zemākām cenām, bet arī uz valsts

95prioritārajiem attīstības virzieniem un jaunākajiem,

96efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem risinājumiem.

97Piemēram, koka konstrukciju izmantošana salīdzinājumā ar

98tērauda vai betona konstrukciju izmantošanu publisko ēku

99būvniecībā, tā veicinot ražošanas attīstību Latvijā, palielinot

100uzņēmumu zināšanu un finansiālu kapacitāti darbam ārvalstu

101tirgos, ļaujot attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un vienlaikus

102palīdzot Latvijai dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un

103pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku.

104Nepieciešams attīstīt "zaļā iepirkuma" koncepciju,

105lai veicinātu labās prakses, akcentējot bioloģiskus sertificētus

106produktus un cita veida starptautiski atzītus sertifikātus

107ieguvušus produktus, videi draudzīgu iepakojumu, produkciju, kas

108audzēta tuvu realizācijas vietai utt.

1095.2. Uz rezultātu orientēta efektīva

110un ilgtspējīga resursu pārvaldība

1115.2.1. Lauksaimniecības un

112lauku attīstības atbalsta orientēšana uz lielāku pievienoto

113vērtību un nodarbinātību uz 1 ha

114Ir nepieciešams noteikt prioritārus lauksaimniecības

115apakšsektorus mērķa sasniegšanai. Iepriekšējo 15 gadu laikā

116Latvijas lauksaimniecība piedzīvoja straujas strukturālās

117pārmaiņas, kuru dēļ būtiski palielinājās lauksaimniecības nozares

118konkurētspēja, īpaši graudkopībā, bet vienlaikus strauji

119samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Turpinoties

120pašreizējām tendencēm, laukos dzīvojošo skaits turpinās sarukt.

121Tāpēc ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā.

122Tas varētu būt saistīts ar ražošanas straujāku attīstību

123lauksaimniecības sektoros ar mazāku zemes ietilpību, piemēram,

124ražojot vairāk tādu produkciju, kuras iegūšanai nepieciešama

125mazāka zemes platība, bet lielāks darba ieguldījums. Nākotnē

126svarīgi par prioritāti izvirzīt tādas lauksaimniecības

127produkcijas ražošanu, kas spēj radīt vismaz EUR 1500 ieņēmumus no

128hektāra un veidotu vismaz 40 darba stundas uz 1 ha gadā.

1295.2.2. Mežsaimniecība

130Nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu, kas kavē

131saimniecisko mežu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai:

132• meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteiktu minimālo

133nepieciešamo ieaugušo koku skaitu atkarībā no valdošās koku

134sugas;

135• galvenās cirtes caurmēru noteiktu pēc valdošās koku sugas

136skaitliskās vērtības.

137Ar atbilstošiem grozījumiem galvenās cirtes normatīvajā

138regulējumā meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 milj.

139EUR un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu - par 12 milj.

140EUR, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski

141vērtīgām koku sugām un intensificēta meža

142apsaimniekošana54.

143Tāpat nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu un citas

144darbības, lai sabalansētu vienlaikus divus sasniedzamos mērķus,

145t.i., "Meža bioloģiskā daudzveidība saglabāta esošajā

146līmenī" un "Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās

147platības nesamazinās":

148• jāizvērtē un jānosaka īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar

149mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars;

150• jāpabeidz īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto

151biotopu kartēšana.

152Būtiski jāpaātrina procesi, kas saistīti ar:

153• neproduktīvo mežaudžu platību nomaiņu pret produktīvām

154audzēm;

155• ģenētiski uzlabota un klimata pārmaiņām piemērota stādāmā

156materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

157• jaunaudžu kopšanu;

158• meža autoceļu rekonstruēšanu un būvniecību;

159• meža meliorācijas sistēmu rekonstruēšanu un būvniecību;

160• saimniecisko mežu sniegto ekosistēmu pakalpojumu klāstu un

161intensitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un

162atjaunošanas mērķu sasniegšanu.

1635.2.3. Uz rezultātu

164orientēta motivācijas sistēma pašvaldībām

165Lai motivētu pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības

166attīstību savā teritorijā un kopumā valstī sekmētu jaunu uzņēmumu

167un biznesa ideju rašanos55, t.sk. bioekonomikas jomā,

168nozīmīga loma ir jaunu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu

169radīšanai un esošo pilnveidošanai, kurus pašvaldības pēc

170brīvprātības principa var izmantot atbilstoši vajadzībām un

171iespējām.

172Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot

173vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas

174teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar

175vietējo uzņēmēju aktivitāti - ar pašvaldību budžetā saņemto

176nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās

177vajadzības.56

1785.2.4. Teritoriju

179attīstības plānošana, ietverot zemes un dabas resursu ekonomiski

180izdevīgu (dzīvotspējīgu) izmantošanu

181Teritoriju attīstības plānošanā ir jāakcentē zemes

182izmantošanas nepieciešamība. Lauku teritoriju konkurētspējas

183galvenā priekšrocība ir zemes resursi. Ir pierādīts, ka katrs

184neizmantotais hektārs gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā ir

185saistīts ar iedzīvotāju skaita samazinājumu laukos57.

186Lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību (depopulācijas

187samazināšanu) un nodarbinātību, vēlams par valsts politikas

188prioritāti izvirzīt zemes maksimāli efektīvu izmantošanu

189komercdarbībā.

190Zemes izmantošanā, izmantojot un fokusējot atbalsta

191instrumentus, ir nepieciešams balstīties uz ES noteiktajiem

192ilgtspējīgas bioekonomikas principiem: 1) vispirms pārtika,

193turklāt tai jābūt drošai; 2) ilgtspējīga ražošana - kad iegūtā

194raža ir ilgtspējīga un nesamazina augsnes auglību; 3) kaskadēšana

195- kad biomasa tiek izmantota secīgi vairākas reizes, tādējādi

196nodrošinot resursu izmantošanas efektivitāti; 4) aprites

197ekonomikas principu ievērošana - kad jebkuras ražošanas

198blakusprodukti tiek izmantoti nākamajā ražošanas ciklā; 5)

199daudzveidība - ražošanai jābūt daudzveidīgai, lai labāk izmantotu

200pieejamos resursus58.

2015.2.5. Ietekmes uz

202bioekonomiku novērtēšana visos valsts stratēģiskajos

203dokumentos

204Bioekonomikas attīstībai ir jābūt horizontālai prioritātei,

205iekļaujot ietekmes uz bioekonomikas attīstību novērtēšanu citos

206plānošanas dokumentos, arī saistībā ar vides aizsardzību.

2075.3. Zināšanas un inovācijas

2085.3.1. Sekmēt tradicionālo

209bioekonomikas nozaru pētniecības izcilību un efektīvu zināšanu

210pārnesi

211Valstīs ar vāju zinātnisko kapacitāti uzņēmumiem kopumā ir

212lielākas inovāciju izmaksas. Inovāciju veicināšanai ieteicams

213būtiski un mērķtiecīgi stiprināt valsts zinātnisko institūciju

214kapacitāti bioekonomikas produktu ražošanā un ar bioekonomikas

215produktu ražošanu saistītajās jomās (tehnoloģijas, iepakojums,

216dizains, produktu lokalizācija, tirgus pētījumi utt.), kā arī

217nemateriālās pievienotās (tostarp mākslinieciskās, funkcionālās,

218sociālās) vērtības radīšanā bioekonomikas produktiem. Tas ir

219īpaši aktuāli tāpēc, ka viena no piecām Latvijas prioritārajām

220viedās specializācijas (RIS3) jomām ir "Zināšanu ietilpīga

221bioekonomika", kas paredz pētniecības attīstību

222bioekonomikas nozaru attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos

223RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas jomās:

224- inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas

225tehnoloģijas, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos

226resursus;

227- ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana klimata izmaiņu

228apstākļos;

229- inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu

230izstrāde no tradicionālām un netradicionālām augu un dzīvnieku

231izejvielām;

232- augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu

233izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi, augstas pievienotās

234vērtības produktu ieguvei;

235Tāpēc svarīga ir ilglaicīgas un pēctecīgas Valsts pētījuma

236programmas izveide RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas

237jomās un infrastruktūras ieguldījumi pētniecības attīstībā.

238Pētniecībā jānodrošina galvenais princips - privātā un

239publiskā sektora ieinteresētība un sadarbība. Pētījumi

240jākoncentrē atbilstoši tautsaimniecības pieprasījumam un nozarēm

241nepieciešamajos specifiskajos attīstības virzienos, īpašu

242uzmanību veltot starpdisciplinaritātei, papildinātībai un

243multidisciplinaritātei. Starpdisciplinārā pieeja nodrošina

244zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstību.

245Bioekonomikā, ievērojot tās nozaru specifiku, ir nepieciešams

246stabils un ilgtermiņa (ilgāk nekā piecu gadu) pētniecības

247projektu finansējums, tostarp valsts pētījumu programmu veidā,

248infrastruktūras attīstībai un zinātnieku prasmju attīstībai. Šīm

249programmām jābūt pēctecīgām.

250Ir nepieciešami prognozējami atbalsta instrumenti zināšanu

251pārnesei un komercializācijai (zināšanas - inovācijas -

252uzņēmējs), veicinot zinātnisko institūciju un bioekonomikas

253nozaru uzņēmēju, t.sk. zemnieku un meža īpašnieku produktīvu

254sadarbību.

2555.3.2. Izcilu izglītības

256pakalpojumu nodrošināšana bioekonomikas nozaru vajadzībām

257Viens no svarīgākajiem bioekonomikas attīstības faktoriem ir

258cilvēkresursi. Cilvēkresursu attīstībai nozīmīgas ir mūsdienīgas,

259kvalitatīvas zināšanas. Spējai piesaistīt labākus, motivētus

260pasniedzējus, veidot mūsdienām atbilstošu apmācības

261infrastruktūru ir izšķiroša nozīme augsti kvalificētu speciālistu

262- gan starptautiska līmeņa tehnoloģiskās vadības speciālistu, gan

263ražošanas vadīšanas speciālistu, kā arī kvalificētu darbinieku

264sagatavošanā.

265Kvalitatīvas zināšanas, kas atbilst bioekonomikas nozaru

266pieprasījumam, ir veidojamas trīs līmeņos - profesionālajā,

267augstākajā izglītībā un mūžizglītībā. Profesionālajā izglītībā

268kopā ar bioekonomikas nozaru uzņēmējiem ir nepieciešams izveidot

269nozarei nepieciešamo profesiju sarakstu un dot iespēju jauniešiem

270iespēju iegūt darba vidē balstītu konkurētspējīgu profesionālo

271izglītību, lai cilvēki iegūtu prasmes, kas palīdzētu viņiem

272atrast darbu un atbilstu darba devēju vajadzībām. Augstākajā

273izglītībā ir jāpanāk izcilība, papildinot iegūtās zināšanas

274konkrētajā specialitātē ar uzņēmējdarbības prasmēm un zināšanām.

275Lai nepastarpināti realizētu nozaru pieprasījumu pēc specifiskām

276zināšanām, ir būtiski turpināt specifisko augstākās izglītības

277programmu un zinātnes attīstību nozares ministrijas

278institucionālajā struktūrā, nodrošinot normatīvajos aktos

279noteikto studiju un zinātnes valsts finansējumu optimālā līmenī.

280Latvijas Lauksaimniecības universitātei jāīsteno ieguldījumi

281izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā,

282nostiprinot pozīcijas kā vadošajam augstākās izglītības un

283zinātnes centram bioekonomikā Latvijā, un jāvairo atpazīstamība

284un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un

285Skandināvijas reģionā. Mūžizglītības jomā nepieciešams veidot

286tādus pasākumus, lai atvieglotu darba ņēmēju iesaistīšanos

287tālākizglītības norisē, un uzņēmējiem ir jānosaka darbinieku

288prioritārās mācīšanās vajadzības.

2895.3.3. Izmantot jaunas

290pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides, klimata pārmaiņu

291un ekonomikas problēmas

292Attiecībā uz dabas resursiem lauksaimniecībā nepieciešams

293pētnieciskais darbs augsnes auglības uzlabošanā, kultūraugu

294šķirņu uzlabošanā adaptācijai pret dažādiem ražu un tās kvalitāti

295ietekmējošiem faktoriem klimata pārmaiņu dēļ, kā arī

296daudzfunkcionālas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas

297lauksaimniecības ražošanas sistēmu pilnveidošanā visā to

298daudzveidībā, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā, augu

299veselībā, dzīvnieku veselībā un labturībā, lai novērstu klimata

300pārmaiņu izraisīto infekcijas slimību uzliesmojumus

301dzīvniekiem.

3025.4. Produkcijas ražošanas

303veicināšana bioekonomikā

3045.4.1. Investīciju

305veicināšana un piesaiste

306Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam

307ir nepieciešamas ap 20 mljrd. EUR lielas

308investīcijas59 - gan inovācijās, gan jaunu produktu

309izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu

310uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un

311mārketinga pasākumos.

312Mērķa sasniegšanai ir jāveicina gan esošo uzņēmumu attīstība,

313gan jaunu uzņēmumu izveide, gan arī ārvalstu un valsts

314investīciju piesaiste, tostarp infrastruktūrā, izmēģinājumu

315projektos, demonstrācijas projektos, riska kapitālā utt.

316Investīciju veicināšanā un piesaistē ir nepieciešama kompleksa

317pieeja, kas atkarīga gan no bioekonomikas nozares un produktu

318grupas, gan uzņēmuma lieluma, gan mērķa tirgiem.

319Jāizstrādā izvērsts investīciju veicināšanas un piesaistes

320plāns bioekonomikas attīstībai Latvijā.

3215.4.2. Efektivitātes un

322darba ražīguma kāpināšana visās bioekonomikas nozarēs

323Privāto sektoru lauksaimniecībā un mežsaimniecībā raksturo

324sadrumstalota uzņēmumu struktūra un neefektīva ražošana, kas

325būtiski atpaliek no ES dalībvalstīs vidēji sasniegtā līmeņa. Lai

326to mainītu, ir nepieciešama 1) tradicionālās ražošanas struktūras

327maiņa, koncentrējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto

328vērtību, 2) funkcionālu un nišas produktu ražošana, 3) importa

329aizvietošana ar vietējiem produktiem, 4) energoefektivitātes

330pasākumi, 5) visu vērtības ķēdes posmu līdzsvarota attīstība un

331pēctecība, tostarp privāto investīciju piesaistes veicināšana

332biomasas pārstrādei.

333Jānodrošina biomasas primārās ražošanas ilgtspējīga

334maksimizēšana, panākot stabilu izejvielu plūsmu biomasas tālākai

335pārstrādei. Meža nozarē, ievērojot ilgo koku augšanas ciklu,

336nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi meža ražības palielināšanai,

337īpaši privātajos mežos.

3385.4.3. Zemes izmantošanas

339ilgtermiņa politikas izstrāde

340Bioekonomikas attīstībā noteicošie faktori ir zemes

341izmantošanas veids un augsnes sniegtās funkcijas60.

342Zemes izmantošanas veidi var būt dažādi - aramzeme, zālājs, mežs,

343zivsaimniecība, dabas aizsardzība u.c. Savukārt atkarībā no

344augsnes tipa tiek nodrošinātas dažādas funkcijas - primārā

345ražošana, ūdens režīmu regulācija, oglekļa piesaiste, bioloģiskās

346daudzveidības un dzīvotņu nodrošināšana, barības vielu aprite.

347Lai nodrošinātu efektīvu zemes un augsnes resursu izmantošanu,

348plānošanā jāņem vērā zemes izmantošanas veidu un augsnes sniegto

349funkciju savstarpējā saskaņotība. Funkcionāla zemes izmantošana

350ir salīdzinoši jauns analīzes un pārvaldības ietvars, kas palīdz

351plānot zemes izmantošanu un augsnes apsaimniekošanu atbilstoši

352augsnes sniegtajām funkcijām.

353Lai veicinātu to bioekonomikas nozaru attīstību, kurās

354ražošana balstās uz zemes resursiem, Latvijā ir jāievieš zemes

355izmantošanas politika, kuras pamatā ir funkcionālas zemes

356izmantošanas principi, nosakot ražošanai nepieciešamās zemes

357platības īpatsvaru, nodrošinot zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

358kā arī veicinot līdzsvaru starp ražošanu un vidi, tostarp klimata

359pārmaiņu mazināšanu (pašlaik Latvijā notiek pētījums par

360organisko augšņu izmantošanu lauksaimniecībā61).

361Saskaņā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas 2016.

362gada 10. jūnija lēmumu62 jāizstrādā vidēja termiņa

363zemes politika, kas veicinātu neizmantoto zemju novirzīšanu

364produktīvai, ekonomiski izdevīgai un ilgtspējīgai izmantošanai,

365sekmējot uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu,

366radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas

367saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas,

368vienlaikus dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta

369gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē un arī turpmāk

370nodrošinot Latvijas kā "zaļas" valsts tēla

371saglabāšanu.

3725.4.4. Bioekonomikas

373ietveršana Latvijas zīmolā

374Ir nepieciešams izveidot un popularizēt Latvijas zīmolu,

375izceļot bioekonomikas nozīmi. Latvijas kā izcelsmes valsts

376nozares un to produkcijas kvalitāte jāpopularizē eksporta tirgos,

377iegūstot patērētāju uzticību. Īpaši svarīgi tas ir agropārtikas

378sektoram, jo cilvēkiem ir raksturīga konservatīva uzvedība un

379lielāka piesardzība attiecībā uz pārtikas preču izvēli.

3805.4.5. Eksporta

381veicināšanas pasākumi

382Ir nepieciešami mērķtiecīgi eksporta veicināšanas pasākumi -

383eksporta kredītu garantijas, ārējo tirgu apguves veicināšanas

384pasākumi, e-komercijas attīstība, sertificēšanās atbilstoši

385starptautiski atzītām un pieprasītām sertifikācijas sistēmām

386u.c.

387Lielākais pieprasījuma palielinājums pēc bioresursiem un

388bioresursos balstītiem produktiem ir sagaidāms no Āzijas un

389Āfrikas valstīm. Latvijas bioekonomikas sektora uzņēmumiem

390labvēlīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanai ar Āzijas un Āfrikas

391valstīm ir svarīga nozīme.

3925.4.6. Riska vadības

393sistēmas attīstība

394Bioekonomikas nozares ir pakļautas klimatisko apstākļu

395ietekmei, slimību, cenu svārstību un politiski ekonomiskajam

396riskam. Lai mazinātu dažādo riska faktoru ietekmi un veicinātu

397stabilitāti bioekonomikas nozarēs, ir jāizveido riska vadības

398sistēma, kas balstīta gan uz privātā, gan valstiskā sektora

399ieinteresētību un kopīgu atbildību.

4005.4.7. Sadarbības

401veicināšana starp nelieliem ražotājiem

402Bioekonomikas primārajās ražošanas nozarēs ir sadrumstalota

403struktūra, kas samazina šo nozaru konkurētspēju tirgū.

404Sadrumstalotību var mazināt, attīstot un veicinot horizontālo un

405vertikālo sadarbību dažādos vērtības ķēdes posmos un līmeņos, kā

406arī attīstot īsās pārtikas ķēdes. Šajā nolūkā ir nepieciešams

407pilnveidot normatīvo regulējumu un veidot mērķtiecīgu atbalsta

408sistēmu sadarbības attīstībai, kā arī izglītot ražotājus par

409sadarbības priekšrocībām.

4105.4.8. Biomasas izmantošana

411enerģijas ieguvei, pēc iespējas izmantojot kaskadēšanas

412principu

413Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas

414blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas

415ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības

416produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi

417aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto

418efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu.

4195.4.9. Lielāka bioresursu

420izmantošana būvniecībā un citās netradicionālajās bioekonomikas

421nozarēs

422Ir nepieciešama kompleksa pieeja plašākai koka būvniecības

423attīstībai, veicinot ne tikai sadarbību ar būvniekiem, bet arī

424zināšanas un sadarbību ar arhitektiem, lai nodrošinātu

425arhitektoniskus risinājumus ēku konstrukcijām, ugunsdrošībai un

426koksnes ilgizturībai (koksnes aizsardzībai), ēku būvfizikas

427risinājumus, konstrukciju mezglu detalizāciju, būvelementu

428rūpniecisku izgatavošanu un montāžu u.c.

429Bioresursu izmantošanai ir liels potenciāls daudzās

430netradicionālajās bioekonomikas nozarēs - ķīmisko vielu un

431produktu ražošanā, farmācijas un kosmētikas ražošanā,

432tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā u.c. nozarēs, kur

433bioresursi ir alternatīva citām, no neatjaunojamiem resursiem

434iegūtām izejvielām.

435Ir nepieciešami atbalsta instrumenti starpsektoru

436(starpnozaru) sadarbības veicināšanai.

4375.4.10. Meža īpašnieku

438sertifikācijas veicināšana

439Būtiska nozīme mežsaimniecības izaugsmei un kokrūpniecības

440produktu konkurētspējas palielināšanai starptautiskos tirgos ir

441koksnes un piegādes-ražošanas ķēdes sertifikācijai atbilstoši

442tādiem starptautiski atzītiem sertifikātiem kā FSC,

443PEFC un SBP. Ir jāveicina un jāstimulē mežu

444īpašnieku sertifikācija atbilstoši PEFC un (vai)

445FSC standartiem.

4465.5. Sociāli atbildīga un

447ilgtspējīga attīstība

4485.5.1. SEG emisiju

449samazināšana bioekonomikas nozarēs

450Viena no nopietnākajām pasaules problēmām 21. gadsimtā ir

451globālās klimata pārmaiņas. Latvijai ir jāpiedalās klimata

452pārmaiņu ierobežošanā, un nozaru attīstībā jāņem vērā klimata

453pārmaiņu ietekme un riski, kas būtiski ietekmē lauksaimniecību un

454mežsaimniecību. Viens no principiem bioekonomikas nozaru

455attīstībā ir ražošanas paplašināšanās un SEG emisiju atsaiste

456ilgtermiņā (samazinās SEG emisijas uz vienu produkcijas

457vienību).

458Tāpēc nepieciešams izstrādāt rīcības plānu SEG emisiju

459samazināšanā uz vienu saražotās produkcijas vienību gan

460lauksaimniecībā, gan pārtikas pārstrādē, izvirzot reālus

461ilgtermiņa mērķus. Meža apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa

462plāna izstrāde SEG emisiju piesaistes optimizēšanai un

463palielināšanai nākotnē.

4645.5.3. Ekosistēmu kultūras

465jeb nemateriālie pakalpojumi kā sabiedrisko labumu attīstība

466Latvijas dabas resursu daudzveidība nodrošina sabiedrības

467vajadzības pēc nemateriālām vērtībām, veicinot garīgās un

468fiziskās veselības saglabāšanu, izglītojot cilvēkus par

469bioloģiskās daudzveidības nozīmi un kalpojot par iedvesmas avotu

470mākslā, kultūrā un zinātnē63. Bioloģiskā daudzveidība,

471ekosistēmas un dabas ainavas dod iespēju sniegt ekosistēmu

472pakalpojumus un īstenot radošo industriju un tūrisma darbības,

473kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas dabas kapitāla nemateriālo

474vērtību komercializāciju. Lai šīs iespējas izmantotu, ir

475nepieciešami pasākumi ārvalstu patērētāju piesaistīšanai.

4765.5.4. Bioekonomikas

477popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana

478Nākotnes problēma pasaules ekonomikā ir mazināt atkarību no

479neatjaunojamiem resursiem, savukārt Latvijai tā ir iespēja

480izmantot savas priekšrocības. Lai to izdarītu, ir nepieciešama

481sabiedrības izpratne un atbalsts - patērētāju izvēle par labu

482vietējos bioresursos balstītām precēm un pakalpojumiem, mazinot

483preču transportēšanas radītās emisijas. Sabiedrībai ir jāsniedz

484informācija par priekšrocībām, ko dod preces un materiāli no

485atjaunojamiem resursiem, piemēram, koka, īpaši vietējas

486izcelsmes, piemēram, tādas priekšrocības kā veselīgums, iespējas

487mazināt klimata pārmaiņas, uzlabot dzīves vidi un veicināt

488vietējo produktu un pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc sabiedrībā

489jāveido padziļināta izpratne par bioekonomikas piedāvājumu un

490iespējām.

4915.5.5. Bioresursu

492racionālas izmantošanas principu ieviešana iedzīvotāju

493paradumos

494Līdz ar iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugumu pasaulē

495prognozējama pārtikas pieprasījuma palielināšanās un iedzīvotāju

496ēšanas paradumu maiņa, palielinoties arī dzīvnieku izcelsmes un

497pārstrādātu produktu patēriņam.. Katru gadu mājsaimniecībās

498ievērojama pārtikas daļa tiek izšķērdēta un nonāk atkritumos.

499Tāpēc ir nepieciešams sabiedrību izglītot, lai veicinātu

500atbildīgu pārtikas patēriņu un iedzīvotāju paradumu maiņu,

501tostarp samazināt pārtikas pārpalikumu rašanos.

502Būtu jāizvērtē nosacījumi pārtikas produktu pēc termiņa

503"ieteicams līdz" beigām ziedošanai sociāli mazāk

504aizsargātajiem iedzīvotājiem.

5051

506http://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija

5072

508https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

5093 EIROPA 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un

510integrējošai izaugsmei (2010)

511http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf

5124 Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas

513bioekonomika

514http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf

5155 Bioekonomika ietver lauksaimniecību,

516mežsaimniecību, zvejniecību, akvakultūru, pārtikas, celulozes un

517papīra ražošanu, kā arī daļēji ķīmisko, biotehnoloģiju un

518enerģētikas nozari.

5196 Eiropas Komisijas finansēts video, kas nepilnās

520divās minūtēs izskaidro kas ir bioekonomika:

521https://youtu.be/2xvXkOMRTs4

5227

523http://www.balticsea-region-strategy.eu/action-plan?task=document.viewdoc&id=17

5248 Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai

525uz aprites ekonomiku,

526http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF

5279 http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020

52810

529https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/88/06/Programme_2014LV06RDNP001_3_3_lv.pdf

53011

531https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/90/ZRP_2014_2020_1.versijaarLVtekstuvicsaurRP.pdf

53212

533https://www.zm.gov.lv/mezi/statiskas-lapas/meza-un-saistito-nozaru-attistibas-pamatnostadnes-2015-2020-gadam?id=6501#jump

53413 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636

53514 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608

53615

537http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:ev00

53816 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4711

53917

540https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf

54118 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

542ministrijas Informatīvais ziņojums "Latvijas potenciālā SEG

543emisiju samazināšanas mērķa laikaposmam no 2020. gada līdz 2030.

544gadam izpildes nodrošināšana" nosūtīts saskaņošanai uz

545Valsts kanceleju š.g. 9. novembrī.

54619 Communication from the Commission to the

547European Parliament, the Council, the European Economic and

548Social Committee and the Committee of the Regions

549"Innovating for Sustainable Growth: A Bioeconomy for

550Europe"

55120 UN (2015) World Population Prospects,

552https://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf

55321 Bioresursi - bioloģiskas izcelsmes resursi

55422 Piemēri:

555https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/eu_bioecnomoy_apartment_katalog.pdf

55623

557http://www.globalbioenergy.org/uploads/media/0701_FAO_Mueller__-_Some_insights_in_the_effect_of_growing_bioenergy_demand_on_global_food_security_and_natural_resources_01.pdf

55824 SEG emisiju ietilpīgās izejvielas - izejvielas,

559kuru ražošanas procesā veidojas liels SEG emisiju daudzums

56025 Atmežošana - meža zemes pārvēršana citai

561lietojamībai, piemēram, lauksaimniecībai vai apbūvei.

56226 EK Stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai

563izaugsmei: Eiropas bioekonomika"

564http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf

56527

566http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

56728 Ražošanas sektori šajā gadījumā ir galvenās

568preci ražojošās nozares (NACE 2,0: A, B un C nozares).

56929 Avots: Eurostat National Accounts aggregates

570by industry (up to NACE A*64) [nama_10_a64

57130 LLU aprēķini, izmantojot CSP IKP

572piedāvājuma-izlietojuma tabulas 2012. gadam

57331 LLU aprēķini, ņemot vērā eksporta un importa

574statistiku un novērtējot reeksportu dažādās preču grupās

57532 Meža attīstības fonda finansēts pētījums

576"Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu

577konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings ", LVMI

578Silava, 2016, 51 lpp.

57933 Avots: CSP datubāze (IBG01. Iedzīvotāju

580ilgtermiņa migrācija)

58134 LLU pētījums "Dažādu zemes

582apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:

583Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana", 2015.

584gads

58535 Avots: CSP datubāze (ISG02)

58636 Avots: CSP datubāze (IIG04)

58737 CSP datubāze (NBG083)

58838 LLU (2016). Zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības

589attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz

5902050. gadam projekta atskaite.

591https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf

59239 Meža un saistīto nozaru attīstības

593pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, 8. lpp.

59440

595https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1422

59641

597https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730

59842 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes

599regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un

600mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un

601piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā

602laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un

603Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu

604emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai

605saistībā ar klimata pārmaiņām

60643 Jēdzienu "funkcionāls" lieto, lai

607aprakstītu pārtikas produktus un dzērienus, kuriem ir pievienoti

608vitamīni, minerālvielas, bioloģiski aktīvas sastāvdaļas vai citas

609vielas, kuras var labvēlīgi ietekmēt veselību.

61044 FAO pētījums "European Forest Sector

611Outlook Study II", https://www.unece.org/efsos2.html

61245 Overcoming hurdles for innovation in industrial

613biotechnology in Europe

614http://mig.www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/02/D5.3-Final-RD-Roadmap-website.pdf,

615Overcoming hurdles for innovation in industrial biotechnology

616http://www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/09/Non-technological-Roadmap.pdf

61746http://cfapp.icao.int/tools/38thAssyiKit/story_content/external_files/Flyer_US-Letter_ENV_Basket-Measures_2013-08-28.pdf

61847 EC (2015) "Sustainable Agriculture,

619Forestry and Fisheries in the Bioeconomy. A Challenge for

620Europe", 4th SCAR Foresight Exercise, 17 page

62148 Apmēram 68% no koksnes biomasas tiek izmantoti

622siltumapgādē un 9% elektroenerģijas ieguvē.

62349 Ekonomikas ministrijas Pozīcija Nr. 2

624"Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu

625par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

626(pārstrādāta redakcija)"

62750 Commission Staff Working Document. Country

628Factsheet Latvia. State of the Energy Union:

629https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/latvia-benefits_of_the_energy_union_en.pdf

63051 Kaskadēšanas princips paredz pievienotās

631vērtības palielināšanu bioresursiem, atkārtoti izmantojot un

632pārstrādājot produktus un izejvielas. Enerģijas ražošana ir

633atbalstāma, ja nav iespējami citi izmantošanas veidi.

63452 Pēc Eurostat datiem Latvijā vidējā elektrības

635cena ražotājiem 2015. gadā veidoja 0,118 EUR/kWh. Salīdzinājumam

636Igaunijā elektrības cena bija 0,096 EUR/kWh, Polijā - 0,086

637EUR/kWh, Somijā - 0,071 EUR/kWh, Zviedrijā - 0,059 EUR/kWh

63853 LLU (2013) "Latvijas pārtikas nozares

639konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze",

640https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/TP%20petijumi/pet_partikas_konkuretsp.pdf

64154 Dr. silv. D. Dubrovska prezentācija

642"Galvenās cirtes parametru noteikšana" 2017. gada 18.

643aprīļa Zemkopības ministrijas organizētās darba grupas sēdē

64455 No 2016. gada 9. augustā noslēgtās vienošanās

645protokola starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un

646rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas

647Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju.

64856 VARAM konceptuālais ziņojums par pašvaldību

649iespēju paplašināšanu attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalsta

650instrumentu izmantošanu

65157 LLU (2015) "Dažādu zemes

652apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums:

653Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana",

654http://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Petijumi/Zemes_apsaimniekosanas_modeli_%20gala%20atskaite.pdf

65558 European Commission (2015). Sustainable

656Agriculture, Forestry and Fisheries in the Bioeconomy - A

657Challenge for Europe. 4th SCAR Foresight Exercise, edited by

658Barna Kovacs, 141 p.

65959 Latvijas Lauksaimniecības universitātes aprēķini

660un investīcijas ietver privāto finansējumu, ES fondu, dažādu ES

661un valsts atbalsta programmu finansējumu

66260 Schulte, R. P. O., Creamer, R. E., Donnellan,

663T., Farrelly, N., Fealy, R., O'Donoghue, C., et al. (2014).

664Functional land management: a framework for managing soil-based

665ecosystem services for the sustainable intensification of

666agriculture. Environ. Sci. Policy38, 45-58

66760 Haygarth, P.M., Ritz, K. (2009) The future of

668soils and land use in the UK: soil systems for the provision of

669land-based ecosystem services, Land Use Policy, 26 (2009), pp.

670187-197

67161 Pētījums notiek Interreg Europe projektā

672BIO4ECO. Vairāk informācijas:

673https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/interreg-europe-projekts-ilgtspejiga-regionala-bioenergijas-politika-n?id=12493#jump

67462 LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas

675paziņojums:

676http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/882163FEF3CCD233C2257FD30048B082?OpenDocument

67763 Dabas aizsardzības pārvalde (2016). Ekosistēmu

678pakalpojumu pieeja tālredzīgai pārvaldībai,

679http://ekosistemas.daba.gov.lv/public/

680Zemkopības ministrs Jānis

681Dūklavs