1. pants

1Kopsavilkums

2Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija kā galveno valsts

3ekonomiskās politikas mērķi izvirza attīstīto valstu dzīves

4standartiem atbilstoša valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa

5sasniegšanu pārskatāmā nākotnē. Tam nolūkam Latvijai nākamo 20-30

6gadu laikā nepieciešams sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo

7iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju.

8Dokumentā veikta globālo ekonomisko procesu un Latvijas

9attīstības faktoru mijiedarbības analīze un iespējamo

10tautsaimniecības attīstības scenāriju modelēšana. Atkarībā no

11ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, no Latvijas

12spējas adaptēties šajos procesos un izmantot esošās priekšrocības

13un iespējas savas attīstības veicināšanai, kā arī no iekšējo

14politisko, ekonomisko un sociālo faktoru attīstības un

15mijiedarbības, ir iespējami dažādi vairāk vai mazāk sekmīgas

16Latvijas ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības scenāriji.

17Aktīvais, vēlamais un sekmējamais konverģences scenārijs

18nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu, tas īstenojas pie

19labvēlīgas ārējo un iekšējo faktoru kombinācijas, kā arī sekmīgas

20priekšrocību un iespēju izmantošanas.

21Šī scenārija īstenošanai jāmaina Latvijas ekonomikā pašlaik

22dominējošais modelis, kas raksturojas ar lēta darba spēka un

23pieejamo dabas resursu priekšrocību izmantošanu, produkcijas ar

24mazu pievienoto vērtību ražošanu. Šis modelis nespēj nodrošināt

25augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt nākotnē

26augstākas labklājības sasniegšanu. Ņemot vērā ierobežotos dabas

27resursus, mazās tautsaimniecības jaudas un mazo tirgus apjomu, kā

28arī nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, reālākais

29tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt nepieciešamo

30IKP pieaugumu, ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva

31izmantošana, akcentu nobīde no darbietilpīgas ekonomikas uz

32zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Tam nolūkam jāizveido jaunās

33ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgi nosacījumi, jāveic

34Latvijas tautsaimniecības pārstrukturizācija, vienlaikus veicot

35reindustrializāciju tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs

36(t.i., to attīstību uz jaunas tehniskās un tehnoloģiskās bāzes),

37kā arī attīstot jaunas postindustriālas nozares un veicinot

38informācijas sabiedrības veidošanos.

39Jāsamazina reģionu sociāli ekonomiskā disproporcija un

40jāpaaugstina reģionu attīstības potenciāls. Ekonomiskās politikas

41kontekstā pieaug sociālpolitikas nozīme, investīciju nozīmīgums

42sociālajā kapitālā - izglītībā, zinātnes attīstībā, veselības

43aprūpē.

44Inertais, nevēlamais un novēršamais, taču principā iespējamais

45stagnācijas scenārijs atspoguļo situāciju, kad galvenie

46stratēģiskie uzdevumi īstenojas neapmierinoši sakarā ar vājo

47priekšrocību un iespēju faktoru izmantošanu, kā arī trūkumu

48saglabāšanos un risku realizēšanos. Rezultātā saglabāsies vai pat

49palielināsies esošā atpalicība no attīstītajām Eiropas

50valstīm.