1Ievads
2Pēc neatkarības atgūšanas aptuveni desmit gadu laikā Latvijas
3ekonomikā un sabiedrībā ir notikuši neatgriezeniski pārveides
4procesi. Sociālisma plānveida saimniekošanas modelis ir aizstāts
5ar tirgus ekonomikas modeli.
6Pārejot uz jauno saimniecisko sistēmu, Latvijas ekonomiskajā
7politikā dominēja īstermiņa un vidēja perioda uzdevumi tirgus
8ekonomikas pamatu veidošanai un makroekonomiskās stabilitātes
9nodrošināšanai. To skaitā cenu un tirdzniecības liberalizācija,
10privātīpašumu atjaunošana, savas valūtas ieviešana, tirgus
11ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju veidošana
12u.tml. Šobrīd, kad ir radīti tirgus ekonomikas pamati un
13nodrošināta pietiekama makroekonomiskā stabilitāte, arvien
14aktuālāki kļūst ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes jautājumi. Kādai
15jābūt ekonomiskajai politikai, lai pārskatāmā nākotnē (20-30
16gados) Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis tuvotos attīstīto
17valstu līmenim? Kā panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kas ir
18nepieciešama šī mērķa sasniegšanai?
19Lai apzinātu ekonomikas attīstības ilgtermiņa perspektīvas,
20precizētu valsts ekonomiskās politikas mērķus un prioritātes,
21Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citu valsts institūciju un
22zinātnisko iestāžu pārstāvjiem ir izstrādājusi Latvijas
23ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.
24Ilgtermiņa stratēģija nepieciešama:
25- Lai Latvija sekmīgi integrētos pasaules ekonomiskajā un
26drošības sistēmā;
27- Lai pieņemtie politiskie un ekonomiskie lēmumi būtu saskaņā
28ar valsts ilgtermiņa mērķiem;
29- Lai sabiedrībā radītu pārliecību un ticību nākotnes
30izaugsmes iespējām un dzīves uzlabojumam, kas dotu valsts
31politikas veidotājiem atbalstu visos sabiedrības slāņos, tādējādi
32veidojot pilsonisko saskaņu un sadarbību.
33Ministru kabinetam 1999. gada aprīlī tika iesniegts un valdība
34izskatīja dokumentu Ekonomiskās attīstības iespēju
35izvērtējums. Šajā dokumentā, kuru Ekonomikas ministrijas
36speciālisti izstrādāja sadarbībā ar Latvijas Universitātes un
37Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem, no ilgtermiņa
38attīstības viedokļa tika analizēti faktori, kas nosaka izaugsmi,
39un ārējā ekonomiskā vide, modelēti iespējamie attīstības
40scenāriji. Dokumentā tika raksturotas būtiskākās Latvijas
41ekonomiskās attīstības problēmas un norādīti galvenie virzieni,
42kā tās pārvarēt. Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai
43turpināt darbu, papildinot un pilnveidojot minēto dokumentu, lai
44tas kļūtu par valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības
45stratēģijas pamatdokumentu.
46Ar ekonomikas ministra rīkojumu 1999. gada jūnijā tika
47izveidota darba grupa ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas
48izstrādei, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no dažādām
49ministrijām, Latvijas Bankas, zinātniskām iestādēm, atsevišķi
50eksperti u.c. Šī darba rezultāts ir sagatavotā Latvijas
51ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija (tālāk tekstā - stratēģija).
52Tika noteikti šādi stratēģijas izstrādes pamatprincipi:
53- formulējot stratēģijas mērķi, to izteikt gan kvalitatīvi,
54gan kvantitatīvi;
55- necensties aptvert visas ekonomiskās politikas sfēras
56(stratēģija nav visaptverošs plāns), bet koncentrēties uz
57prioritātēm, kuras izriet no mērķa, esošā ārējā un iekšējā
58stāvokļa, priekšrocību un trūkumu, kā arī attīstības iespēju un
59risku analīzes;
60- orientēties uz ilgtermiņa, nevis īstermiņa vai vidēja
61termiņa uzdevumiem;
62- izvairīties no likumu un programmu uzskaitījuma, jo tie ir
63tikai konkrētu uzdevumu realizācijas līdzekļi, kuri var tikt
64mainīti, pilnveidoti vai atcelti ilgtermiņa mērķu īstenošanas
65gaitā;
66- formulējot prioritātes un uzdevumus, panākt, lai tie
67nepārklātos, bet gan papildinātu cits citu (mērķa koka
68princips).
69Stratēģijā ir definēts ilgtermiņa ekonomiskās politikas
70mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences,
71priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un
72riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir
73aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji
74atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas
75pakāpes.
76Tomēr ilgtermiņa stratēģija nav uzskatāma par dokumentu, kurā
77visi jautājumi ir atrisināti pilnībā. Stratēģija ir uztverama kā
78process. Tās vērtība ir diskusiju rosināšana, lai sabiedrība
79saskatītu būtiskākās problēmas un tiktu meklēti optimālākie ceļi
80to novēršanai.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.