2. pants

Ievads

Pēc neatkarības atgūšanas aptuveni desmit gadu laikā Latvijas

ekonomikā un sabiedrībā ir notikuši neatgriezeniski pārveides

procesi. Sociālisma plānveida saimniekošanas modelis ir aizstāts

ar tirgus ekonomikas modeli.

Pārejot uz jauno saimniecisko sistēmu, Latvijas ekonomiskajā

politikā dominēja īstermiņa un vidēja perioda uzdevumi tirgus

ekonomikas pamatu veidošanai un makroekonomiskās stabilitātes

nodrošināšanai. To skaitā cenu un tirdzniecības liberalizācija,

privātīpašumu atjaunošana, savas valūtas ieviešana, tirgus

ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju veidošana

u.tml. Šobrīd, kad ir radīti tirgus ekonomikas pamati un

nodrošināta pietiekama makroekonomiskā stabilitāte, arvien

aktuālāki kļūst ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes jautājumi. Kādai

jābūt ekonomiskajai politikai, lai pārskatāmā nākotnē (20-30

gados) Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis tuvotos attīstīto

valstu līmenim? Kā panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kas ir

nepieciešama šī mērķa sasniegšanai?

Lai apzinātu ekonomikas attīstības ilgtermiņa perspektīvas,

precizētu valsts ekonomiskās politikas mērķus un prioritātes,

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citu valsts institūciju un

zinātnisko iestāžu pārstāvjiem ir izstrādājusi Latvijas

ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.

Ilgtermiņa stratēģija nepieciešama:

- Lai Latvija sekmīgi integrētos pasaules ekonomiskajā un

drošības sistēmā;

- Lai pieņemtie politiskie un ekonomiskie lēmumi būtu saskaņā

ar valsts ilgtermiņa mērķiem;

- Lai sabiedrībā radītu pārliecību un ticību nākotnes

izaugsmes iespējām un dzīves uzlabojumam, kas dotu valsts

politikas veidotājiem atbalstu visos sabiedrības slāņos, tādējādi

veidojot pilsonisko saskaņu un sadarbību.

Ministru kabinetam 1999. gada aprīlī tika iesniegts un valdība

izskatīja dokumentu Ekonomiskās attīstības iespēju

izvērtējums. Šajā dokumentā, kuru Ekonomikas ministrijas

speciālisti izstrādāja sadarbībā ar Latvijas Universitātes un

Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem, no ilgtermiņa

attīstības viedokļa tika analizēti faktori, kas nosaka izaugsmi,

un ārējā ekonomiskā vide, modelēti iespējamie attīstības

scenāriji. Dokumentā tika raksturotas būtiskākās Latvijas

ekonomiskās attīstības problēmas un norādīti galvenie virzieni,

kā tās pārvarēt. Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai

turpināt darbu, papildinot un pilnveidojot minēto dokumentu, lai

tas kļūtu par valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības

stratēģijas pamatdokumentu.

Ar ekonomikas ministra rīkojumu 1999. gada jūnijā tika

izveidota darba grupa ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas

izstrādei, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no dažādām

ministrijām, Latvijas Bankas, zinātniskām iestādēm, atsevišķi

eksperti u.c. Šī darba rezultāts ir sagatavotā Latvijas

ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija (tālāk tekstā - stratēģija).

Tika noteikti šādi stratēģijas izstrādes pamatprincipi:

- formulējot stratēģijas mērķi, to izteikt gan kvalitatīvi,

gan kvantitatīvi;

- necensties aptvert visas ekonomiskās politikas sfēras

(stratēģija nav visaptverošs plāns), bet koncentrēties uz

prioritātēm, kuras izriet no mērķa, esošā ārējā un iekšējā

stāvokļa, priekšrocību un trūkumu, kā arī attīstības iespēju un

risku analīzes;

- orientēties uz ilgtermiņa, nevis īstermiņa vai vidēja

termiņa uzdevumiem;

- izvairīties no likumu un programmu uzskaitījuma, jo tie ir

tikai konkrētu uzdevumu realizācijas līdzekļi, kuri var tikt

mainīti, pilnveidoti vai atcelti ilgtermiņa mērķu īstenošanas

gaitā;

- formulējot prioritātes un uzdevumus, panākt, lai tie

nepārklātos, bet gan papildinātu cits citu (mērķa koka

princips).

Stratēģijā ir definēts ilgtermiņa ekonomiskās politikas

mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences,

priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un

riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir

aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji

atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas

pakāpes.

Tomēr ilgtermiņa stratēģija nav uzskatāma par dokumentu, kurā

visi jautājumi ir atrisināti pilnībā. Stratēģija ir uztverama kā

process. Tās vērtība ir diskusiju rosināšana, lai sabiedrība

saskatītu būtiskākās problēmas un tiktu meklēti optimālākie ceļi

to novēršanai.