7. pants

1Nobeigums

2Ceļot tautsaimniecības konkurētspēju un integrējoties Eiropas

3Savienībā, Latvijai ir potenciālas iespējas strauji attīstīt

4ekonomisku un jau pārskatāmā nākotnē sasniegt Eiropas Savienības

5valstu vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu

6iedzīvotāju.

7Izšķirošais Latvijas attīstību noteicošais faktors būs tas,

8cik lielā mērā ekonomiskā politika būs efektīva, lai nodrošinātu

9augstu tautsaimniecības iekšējo izaugsmes kapacitāti. Atkarībā no

10ārējās vides apstākļiem, pirmām kārtām situācijas Eiropas

11Savienībā un Krievijā, Latvijas konverģences temps var būt ātrāks

12vai lēnāks. Izaugsmes tempu būtiski ietekmēs Latvijas

13integrācijas process ES. Jo tas notiks ātrāk, jo var sagaidīt

14straujāku Latvijas izaugsmi tirdzniecības attīstības un

15investīciju akumulācijas efektu dēļ.

16Ar aktīvu un koordinētu politiku, izmantojot esošās

17salīdzinošās ekonomiskās priekšrocības un veicinot jaunu

18priekšrocību radīšanu, ir jāmaina tautsaimniecības struktūra par

19labu augstākas pievienotās vērtības nozarēm un jāizveido uz

20zināšanām balstīta ekonomika, kas izmanto jaunās, uz zināšanām

21balstītās ekonomikas priekšrocības. Tikai šādi mainoties,

22tautsaimniecība kļūs konkurētspējīga, un tas būs pamats augstam

23iedzīvotāju dzīves līmenim.

24Tomēr ar prioritāšu definēšanu ir par maz. Prioritātēm ir

25jākļūst par pamatelementiem uz izaugsmi vērstā ekonomiskajā

26politikā jebkura laika horizontam. Ir nepieciešama saskaņota un

27ieinteresēta valsts sektora, pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju

28darbība, visu sabiedrības slāņu kopīga rīcība, lai koncepcija

29realizētos dzīvē un iecerētie rezultāti tiktu sasniegti, lai

30veidotu saskaņotu sociāli ekonomisko politiku, lai sabiedrībā

31radītu pārliecību par nākotnes izaugsmes perspektīvām.

321 Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO),

33Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Pasaules banka (PB) u.c.

342 Governments, Globalization, and International

35Business. Oxford University Press, 1999.

363 Īstermiņā lata kursu jūtami ietekmē citu valstu

37savstarpējās valūtas apmaiņas kursu svārstības, piemēram, starp

38eiro un ASV dolāru.

394 Kapitalizācijas līmenis šī dokumenta izpratnē ir

40uzņēmumu un tautsaimniecības kopumā nodrošinājums ar mašīnām,

41iekārtām, ēkām (pamatkapitāls), kā arī ar materiālajiem un

42finansu līdzekļiem (apgrozāmais kapitāls) atbilstoši mūsdienu

43konkurētspējīgas produkcijas ražošanai vai pakalpojumu

44sniegšanai. Arī Latvijas korporatīvo vērtspapīru (akciju) tirgus,

45neskatoties uz lielā mērā pabeigto privatizācijas procesu,

46joprojām ir vāji kapitalizēts.

475 Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis

48ievērojami atpaliek no attīstīto valstu standartiem. Pēc UNDP

49izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI), Latvija atrodas 63.

50vietā pasaulē un ir kvalificējama kā valsts ar vidēju tautas

51attīstības līmeni. Latvijas iekšzemes kopprodukts, rēķināts uz

52vienu iedzīvotāju, izsakot pirktspējas paritātes dolāros, ir

53tikai 27% no ES valstu vidējā rādītāja.

546 Latvijas reģionu makroekonomiskais raksturojums.

55Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Rīga,

562000.

577 Iedzīvotāju vidējais blīvums Latvijā ir

5838 cilv./kv.km. Salīdzinājumam Vācijā - 234, Beļģijā - 331,

59Nīderlandē - 455 cilv./kv.km.

608 Degviela un dabasgāze praktiski 100% apjomā tiek

61importēta, elektroenerģija - līdz 50%.

629 IKP līmeņu starpības ikgadējā samazināšanās.

63Konverģences temps - samazināšanās skaitliskā izteiksme.

6410 Pašreizējās ES 15 dalībvalstis.

6511 Vidējie ES IKP ikgadējie pieauguma tempi

66scenārijos pieņemti 3% robežās atbilstoši ES attīstības

67stratēģijai. Skat. Lisbon European Council 23 and 24 March

682000, Presidency Conclusions. Lisbon, 2000.

6912 Zināšanu pārvaldības process (knowledge

70management) - koordinēta un virzīta zināšanu radīšana,

71uzkrāšana, identificēšana, adaptēšana, attīstība, padziļināšana,

72popularizēšana, izplatīšana, lietošana.

7313 Pētījumi liecina, ka vairākumā Eiropas

74ekonomiski attīstīto valstu ienākumu izlīdzināšanās tendence

75aizsākās pēc 1920.gada. Tā sevišķi pastiprinājās pēdējos gados

76pirms Otrā pasaules kara. Arī Japānā ienākumu diferenciācija un

77sabiedrības noslāņošanās izpaudās industrializācijas sākuma posmā

78un turpinājās līdz pat Otrajam pasaules karam. Toties pēckara

79perioda statistikas dati skaidri liecināja par pakāpenisku

80ienākumu izlīdzināšanos sabiedrībā. Arī ekonomiski veiksmīgāko

81Dienvidaustrumāzijas valstu pieredze pēdējos gadu desmitos

82pierādījusi, ka sabiedrības noslāņošanās, kas vērojama

83industrializācijas periodā, nebūt nav neatgriezeniska.

8414 Reindustrializācijas un deindustrializācijas

85pieejas apvienošana no ekonomiskās teorijas viedokļa korelējas ar

86mūsdienu attīstības teorijām, piemēram, ar akumulācijas un

87asimilācijas attīstības teoriju (skat. Richard R. Nelson and

88Howard Pack. The Asian Miracle and Modern Growth Theory. World

89Bank paper 1881. World Bank, February, 1998). R.R.Nelsons un

90H.Paks dažādas Dienvidaustrumāzijas ekonomisko brīnumu

91skaidrojošās teorijas apkopojis divās grupās. Pirmā grupa ietver

92akumulācijas teorijas, kas minētā reģiona valstu straujo

93ekonomikas attīstību skaidro galvenokārt ar investīcijām

94kapitālā. Citiem vārdiem, saskaņā ar šīm teorijām svarīgākais

95noteicošais faktors šo valstu straujās ekonomiskās attīstības

96pamatā ir bijis augsts investīciju līmenis - ja nācija dāsni

97investē, vienlaikus veltot nepieciešamo uzmanību visu resursu,

98arī investīciju, racionālai izmantošanai, attīstība neizpaliks.

99Otrā grupa - asimilācijas teorijas - kā galvenos straujas

100ekonomiskās attīstības faktorus uzsver uzņēmības, inovāciju un

101zināšanu nozīmi. Šīs teorijas investīcijas intelektuālajā un

102fiziskajā kapitālā atzīst par svarīgām un nepieciešamām, taču

103paātrinātai ekonomiskajai attīstībai ar tām vien ir par maz.

104Vispirms ir nepieciešamas zināšanas, kā arī spēja uzņemties

105risku. Tikai tad jaunu tehnoloģiju, produktu un tirgu apgūšana

106dos vēlamos rezultātus. Tādēļ asimilācijas teorētiķi daudz vairāk

107akcentē izglītības un inovāciju nozīmi nekā fizisko kapitālu un

108materiālos resursus. Jāpiebilst, ka šāds teoriju dalījums praksē

109ir visai nosacīts. Vismaz Latvijas gadījumā akumulācijas un

110asimilācijas pieeja (ja mēs izvēlamies šādu apzīmējumu) būtu

111vienlīdz svarīga gan reindustrializācijas, gan arī

112deindustrializācijas (inovatīvās ekonomikas veidošanās)

113procesā.

11415 Ziemeļamerikas un Eiropas koncerniem par šādiem

115industriālajiem satelītiem 60.-70.gados sāka kalpot

116Dienvidkoreja, Taivāna un Meksika, bet sākot ar 90.gadu sākumu -

117arī bijušās sociālisma valstis, galvenokārt Austrumeiropā un

118Baltijā, arī Latvija. Savukārt bāzes valstī saglabājas galvenie

119ekonomiskie un tehnoloģiskie pētījumi, jaunu produkcijas veidu un

120ražošanas sagatavošana, kas prasa īpaši augstu zinātnisko

121potenciālu, eksperimentālo bāzi un darbaspēka kvalifikācijas

122līmeni.

12316 Sabalansētai industrijas attīstībai nepieciešami

124gan lieli, gan mazi un vidēji uzņēmumi. Racionāli sabalansētā

125industrijas struktūrā lielie un mazie uzņēmumi papildina cits

126citu. Lielie uzņēmumi parasti ražo un eksportē gatavo produkciju

127no pusfabrikātiem, detaļām un mezgliem, ko piegādā daudzi mazie

128uzņēmumi. Tādējādi ap dažiem lielajiem uzņēmumiem veidojas

129desmitiem vai pat simtiem nelielu un vidēju uzņēmumu, vienoti

130daudzām iekšējām kooperācijas saitēm, veidojot industriālās

131grupas. Šo grupu ietvaros tiek veikti arī zinātniskie pētījumi un

132jaunu tehnoloģiju izstrāde. Tas nodrošina arī stabilitāti

133atsevišķās nozarēs un tautsaimniecībā kopumā. Atsevišķi lielie

134uzņēmumi bieži ir neefektīvi, ja tiem nav pietiekami plašs

135kooperācijas saišu tīkls. Savukārt mazie un pat vidējie uzņēmumi

136daudzos gadījumos nav spējīgi izdzīvot bez pastāvīga valsts

137atbalsta, ja tiem vai vismaz to produkcijas vai pakalpojumu daļai

138nav stabila vietējā noņēmēja.

13917 Latvijas attīstības kontekstā pie šīm nozarēm

140pieskaitāmas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un

141farmakoloģija, kā arī to pielietojumi. Tā, piemēram, E-komercija

142integrēs visu veidu komerciālās darbības Internet vidē, stimulēs

143dažādu tautsaimniecības sektoru attīstību, paaugstinās Latvijas

144tautsaimniecības konkurētspēju globālajā tirgū, radīs jaunas

145kvalificētas darba vietas, paverot lielas iespējas valsts reģionu

146attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu darbībai.

14718 Deindustrializācijas process pēdējos gados

148vērojams daudzās ekonomiski attīstītajās valstīs. Tomēr šī

149procesa sākums un temps dažādās valstīs atšķiras. Pirmās

150deindustrializācijas pazīmes bija vērojamas Lielbritānijā no

1511955. līdz 1960.gadam, bet 80.-90.gados šis process bija sevišķi

152straujš.

15319 Prakse liecina, ka TNK satelītvalstis, kas agrāk

154pārņēma masveida produkcijas ražošanu, to izmantoja, lai

155pakāpeniski izveidotu savas inovatīvās ekonomikas pamatus.

156Vairākām valstīm, it īpaši Dienvidkorejai un Taivānai, tas

157veiksmīgi ir izdevies, un tagad tās pašas apgūst citas valstis

158savas masveida produkcijas ražošanai, veicot liela apjoma

159investīcijas, piemēram, Taizemē, Indonēzijā u.c.

16020 Viena no galvenajām inovatīvās ekonomikas

161iezīmēm - ne mazāk kā 90 % no IKP pieauguma tempa tiek sasniegts,

162pateicoties nevis galveno ražošanas faktoru - kapitāla un

163darbaspēka - apjoma pieaugumam, bet gan pateicoties šo faktoru

164produktivitātes (atdeves) pieaugumam. Jo augstāku attīstības

165pakāpi sasniegs Latvijas ekonomika, jo izteiktāka kļūs inovācijas

166un tās radītās produktivitātes pieauguma nozīme. Inovatīvā

167ekonomikā tirgus liberalizācijas un informācijas tehnoloģiju

168straujās attīstības dēļ mainās galvenās makroekonomiskās

169sakarības starp izlaides apjomu pieaugumu un produktivitāti,

170inflāciju un bezdarbu. Gandrīz neierobežotā informācijas

171pieejamība un spēja vadīt informācijas plūsmas rada

172priekšnosacījumus daudz efektīvākai resursu izlietošanai,

173palielina konkurenci, dažkārt pat tuvinot to pilnīgas konkurences

174līmenim; ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību ir iespējams realizēt

175efektīvu krājumu vadību, stabilizējot to līmeni, kas, savukārt,

176lielā mērā izlīdzina biznesa ciklu svārstības. Tas pozitīvi

177ietekmē uzņēmēju peļņu un sekmē ekonomisko izaugsmi.

178Palielinoties produktivitātei asas konkurences apstākļos,

179saglabājas arī zems inflācijas līmenis. Inovatīvai ekonomikai

180raksturīgas arī citas tendences. Tā, ir pieaudzis un turpina

181pieaugt pievienotās vērtības īpatsvars kopējā izlaidē. Notiek

182pārorientācija no ražojošās sfēras uz apkalpojošo sfēru, līdz ar

183to turpina pieaugt nodarbināto skaits, kā arī pakalpojumu apjomi.

184Pēdējais ir īpaši svarīgi, jo pretēji dažreiz sastopamiem

185uzskatiem, jauno tehnoloģiju ieviešana nesamazinās darbavietu

186skaitu, bet gan mainīs tā struktūru.

18721 Tajā pašā laikā mainīsies proporcija starp

188fiziskajā un intelektuālajā darbā nodarbinātajiem. Piemēram, ASV

189no 1990. līdz 1996.gadam strādājošo skaits ražojošā jomā

190samazinājās par 1%, bet pakalpojumu jomā pieauga par 15% (Kevin

191Kelly. New Rules for the New Economy. London, 1998).

19222 Analogi piemēri - Japāna, Īrija, Singapūra,

193Koreja.

19423 1998.gadā uzkrājumu daļa no IKP Lietuvā bija

195aptuveni 14%, Igaunijā - 17%. Tajā pašā laikā Īrijā - 33%,

196Dienvidkorejā - 34%, Singapūrā - 51%. (Entering the 21 st

197Century. World Development Report 1999/2000. The World Bank,

1982000.).

19924 Īrijas gadījumā finansējuma apmērs no Eiropas

200Savienības strukturālajiem fondiem atsevišķos gados sasniedza 7%

201no šīs valsts IKP. Apmēram trešdaļu šo līdzekļu Īrija izmantoja

202izglītības attīstībai un cilvēkresursu pilnveidošanai (Business

203Central Europe, September, 2000).

20425 Derivatīvie instrumenti - finansu instrumenti,

205kuru vērtība ir saistīta ar citu vērtspapīru vērtību. Piemēram,

206opcija ir derivatīvais instruments, jo tās vērtība ir atkarīga no

207akciju vērtības vai akciju indeksa (kursa), ar kuriem opcija ir

208saistīta.

20926 Robežriska (hedge) fondi jeb hedžings ir finansu

210riska samazināšanas stratēģija. Piemēram, viena no izplatītākajām

211robežriska (hedžinga) stratēģijām ir vērtspapīru atgriezeniskā

212pārdošana (selling short).

21327 Pašreizējās ES 15 dalībvalstis.

21428 Viens no svarīgākajiem veiksmīgas

215reindustrializācijas un inovatīvās ekonomikas attīstības

216priekšnosacījumiem ir panākt, lai iekšējo un ārējo investīciju

217kopējais apmērs sasniegtu apmēram 20-25% no IKP.

21829 Latvijā nereti tiek īstenoti dārgi, ekonomiski

219nepamatoti projekti, piemēram, Nacionālās bibliotēkas

220celtniecības projekts, lai gan tādas atsevišķas projekta

221funkcionālās sadaļas, kā vienotais valsts bibliotēku informācijas

222tīkls un moderna grāmatu krātuve ir nepieciešami. Nav veikts

223konkurss par šo objektu racionālāko risinājumu variantiem.

22430 Šādu pieeju īstenoja vairākas ekonomiskās

225attīstības ziņā veiksmīgas valstis, piemēram, Taivāna. Taivānas

226valdība vienmēr ir bijusi samērā liberāla attiecībā pret mazo un

227vidējo uzņēmumu darbību. Tajā pašā laikā valsts stingri

228kontrolēja starpproduktu un pusfabrikātu ražošanu tai

229piederošajos valsts lieluzņēmumos, kurus finansēja valsts bankas.

230Tas deva iespēju par stabilām un zemām cenām nodrošināt ar

231nepieciešamajiem pamatmateriāliem un enerģiju nozares un

232uzņēmumus, kas ražoja un eksportēja gala produkciju. Tie lielā

233mērā bija jau minētie mazie un vidējie uzņēmumi. Tādējādi tika

234atrasts racionāls kompromiss starp valsti un brīvo tirgu, līdz

235visa tautsaimniecība bija pietiekami nostiprinājusies, lai bez

236tālākas valsts iejaukšanās būtu konkurētspējīga pasaules

237tirgū.

23831 Eiropa pēc Otrā pasaules kara bija nonākusi zemu

239ienākumu līdzsvara lamatās. Reindustrializācija, kas valsti

240izveda no šīm lamatām, tika veikta, balstoties uz jaunām

241tehnoloģijām, kuru pamatā bija pusvadītāji, programmējami

242automātiskie procesi, naftas ķīmija, organiskā sintēze u.c.

24332 Reindustrializējot tradicionālās nozares tiktu

244veicināta sociālā saskaņa un politiskā stabilitāte valstī. Tas

245ļautu nodrošināt ar darba vietām plašu to iedzīvotāju loku, kurus

246nebūs iespējams pārorientēt uz zinātņietilpīgas un tehnoloģiski

247sarežģītas produkcijas apgūšanu un ražošanu. Savukārt valsts un

248pašvaldību budžeti iegūtu iespēju lielāku izdevumu daļu novirzīt

249izglītības un zinātnes attīstībai, jaunu tehnoloģiju apgūšanai un

250eksporta veicināšanai.

25133 Galvenais pieaugušo starptautisko finansu plūsmu

252avots ir ekonomiski attīstīto valstu pensiju, apdrošināšanas,

253kopieguldījumu un citi fondi, kas meklē savu aktīvu izvietošanas

254iespējas. Piemēram, tikai pensiju fondu aktīvi pasaulē no 6

255triljoniem ASV dolāru 1992.gadā pieauga līdz 9,7 triljoniem ASV

256dolāru 1997.gadā. (Entering the 21st Century. World

257Development Report 1999/2000. The World Bank, 2000)

25834 Lielākā daļa vietējo uzņēmēju var sekmīgi

259darboties līgumattiecībās ar transnacionālajām kompānijām,

260piegādājot tām izejvielas un materiālus, realizējot gatavo

261produkciju, atbrīvojot tās no nespecifiskām funkcijām.

26235 Sociālais kapitāls - iedzīvotāju dzīves

263kvalitāte (izglītība, veselība, sadzīves apstākļu kvalitāte

264u.c.), kā arī attiecības, kas veidojas starp dažādām iedzīvotāju

265sociālajām grupām, tai skaitā starp sabiedrību un valsts

266institūcijām. Piemēram, iedzīvotāju uzticēšanās valdībai,

267politiskajām partijām, presei, policijai. Tas tiek uzskatīts par

268sociālo kapitālu, tādēļ ka līdztekus fiziskajam, humānajam

269(intelektuālajam) un citiem kapitāla veidiem, sociālais kapitāls

270ir nozīmīgs ekonomiskās attīstības faktors.

27136 Teleprocesi - attālinātas darbības, procesi vai

272procedūras, kas notiek bez tieša procesa dalībnieku kontakta

273(teledarbs, teleizglītība, telemedicīna).