6. pants

1Stratēģijas pamatlīnijas

26.1. Stratēģiskie mērķi

3No iepriekš veiktās faktoru mijiedarbības analīzes un

4scenāriju modelēšanas izriet Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās

5stratēģijas mērķis: valsts par galveno ekonomiskās politikas

6stratēģisko mērķi izvirza - pēc iespējas ātrāk sasniegt tādu

7valsts iedzīvotāju labklājības līmeni, kas atbilstu attīstīto

8valstu dzīves standartiem.

9Konkrētāk, Latvijai nākamo 20-30 gadu laikā būtu nepieciešams

10sasniegt Eiropas Savienības valstu27 vidējo iekšzemes

11kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju. Lai to panāktu, ir jābūt

12augstiem konverģences tempiem, kuri perioda sākuma posmā (apmēram

13līdz 2010. gadam) būtu vismaz 4-5% gadā. Pašreizējā ikgadējā

14Latvijas konverģence uz ES valstu vidējo līmeni ir nedaudz

15lielāka par 1%. Ir skaidrs, ka šādi valsts attīstības tempi ir

16par lēniem - tiem jādivkāršojas, lai īstenotos vismaz lēnas

17konverģences scenārijs.

18Ekonomiskā izaugsme ne vienmēr garantē vienlīdzīgu iedzīvotāju

19labklājības pieaugumu. Tāpēc vienlaicīgi ir jābūt sociālās

20attīstības nodrošināšanas mehānismiem. Ekonomiskā un sociālā

21attīstība ir viena procesa divas puses, kuru līdzsvarošana ir

22valsts politikas uzdevums, papildus iespējami ātrāku ekonomikas

23attīstības tempu veicināšanai. Šādi veidota ekonomiskā politika

24nodrošina sabiedrības sociālās attīstības ekonomisko bāzi, bet

25sociālā politika novērš tirgus ekonomikas sadales mehānismu

26nepilnības, tādējādi veidojot stabilu sociālo pamatu ekonomiskai

27attīstībai. Lai ražošanas aktivitāšu pieaugums neveidotu

28ekonomiskās un sociālās disproporcijas, kā arī vides degradāciju,

29attīstībā jāievēro līdzsvarotas un ilgtspējīgas izaugsmes

30princips.

31Saskaņā ar šo principu kā galvenās prioritātes valsts

32ekonomiskajā politikā ir izdalāmas:

33- ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu

34veidošana;

35- efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas

36stimulēšana;

37- sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana.

38Visām trim prioritātēm ir jākļūst par ekonomiskās politikas

39pamatelementiem jebkuram izaugsmes laika horizontam.

40Uzdevums izveidot konkurētspējīgu ekonomiku nav sasniedzams

41bez uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides. Ekonomikas konkurētspēju

42noteiks tas, cik konkurētspējīga būs valsts nodokļu politika,

43kāda būs kapitāla tirgus, infrastruktūras, izglītības sistēmas un

44valsts atbalsta efektivitāte, cik sakārtota un stabila būs

45uzņēmējdarbības likumdošana. Tikai šādā vidē var cerēt uz augošām

46pašmāju un ārvalstu investīcijām, kas radīs pamatnosacījumu

47ekonomikas restrukturizācijai un modernizācijai.

48Modernā ekonomikā labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir

49nepieciešams izaugsmes nosacījums, bet ne pietiekams. Lai

50pārvarētu mūsu ekonomikas atkarību no zemas pievienotās vērtības

51nozarēm un veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku, ir jārealizē

52apzināta sektorpolitika. Efektīvas nozaru struktūras veidošana

53prasa lielus ilgtermiņa ieguldījumus cilvēkkapitālā, produktīvās

54kapacitātes paaugstināšanu un radikālas pārmaiņas līdzšinējā

55pētniecības darbu un jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalsta un

56nodrošināšanas praksē, kurā nevar paļauties tikai uz tirgus

57mehānismiem, ir nepieciešams valsts atbalsts un līdzdalība.

58Sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana -

59bezdarba samazināšana, sabalansēta reģionālā attīstība, ģimenes

60stiprināšana, vides aizsardzība ir nepieciešama ne tikai tāpēc,

61lai risinātu sociālās un vides aizsardzības problēmas, bet tas ir

62arī nepieciešams nosacījums izaugsmei, sociālā saskaņa ir drīzāk

63ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums nekā sekas. Tāpēc nav

64attaisnojama sociālo problēmu risināšanas atlikšana uz vēlāku

65laiku, kad it kā būs labvēlīgāki apstākļi. Šīs problēmas jārisina

66vienlaicīgi ar pārējām ekonomiskām problēmām. Valsts regulējošā

67darbība, koordinēta pieeja arī politiskajiem, sociālajiem,

68izglītības un kultūras jautājumiem nodrošinās lielāku

69stabilitāti, līdzsvarotu un virzītu attīstību, sabiedrības

70ekonomisko un sociālo kohēziju un līdz ar to lielāku panākumu

71varbūtību.

726.2. Ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu

73veidošana

74Izvēloties ekonomisko politiku un piemērotāko ekonomikas

75attīstības modeli, par noteicošo jākļūst principam - visur, kur

76tirgus spēki ir pietiekami efektīvi un elastīgi, kur ir aktīva un

77veselīga konkurence, kur vairākums uzņēmumu spēj izturēt arī

78ārvalstu konkurenci (ar nosacījumu, ka tā ir godīga un

79konkurences metodes ir taisnīgas), valstij nav jāiejaucas. Valsts

80galvenais uzdevums - radīt tirgus attīstībai sakārtotu, stabilu

81un labvēlīgu vidi. Šādas vides veidošanā galvenie uzdevumi

82ir:

83- uzturēt stabilu makroekonomisko vidi, nepārvēršot to par

84pašmērķi noteiktu kritēriju izpildei, bet veidojot to kā

85nepieciešamu nosacījumu ilgtermiņa līdzsvarotās izaugsmes

86nodrošināšanai; to var panākt, īstenojot saskaņotu fiskālo un

87monetāro politiku, arvien lielāku uzmanību pievēršot mehānismu

88izveidei, kas ļautu pielāgoties negaidītām, nejaušām vai

89paredzamajām nelabvēlīgām ietekmēm, lai mazinātu ekonomisko ciklu

90svārstības;

91- nodrošināt pievilcīgu uzņēmējdarbības institucionālo vidi,

92uzlabojot likumdošanu, novēršot uzņēmējdarbības šķēršļus un

93barjeras, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu sistēmu,

94sekmējot finansu sistēmas un kapitāla tirgus stabilitāti un

95efektivitāti, lai sekmīgi konkurētu ne tikai starp Baltijas

96valstīm ārvalstu kapitāla piesaistīšanā, bet arī ar pārējām

97Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, kā arī lai stimulētu pašmāju

98investorus;

99- veicināt nacionālo uzkrājumu līmeņa paaugstināšanos, kā

100privātajā, tā valsts sektorā, samazinot neproduktīvos izdevumus,

101izņemot izdevumus iepriekš minētajām attīstības prioritātēm; tajā

102pašā laikā jāievieš ekonomikas attīstību stimulējoši papildu

103faktori, piemēram, pārskatot esošo nodokļu un to atvieglojumu

104sistēmu;

105- nodrošināt labi funkcionējošu bāzes infrastruktūru, īpašu

106uzmanību pievēršot enerģētikas sektora attīstībai,

107telekomunikāciju un informācijas sistēmu izveidošanai, autoceļu

108kvalitātes uzlabošanai un efektīva tīkla izveidošanai, atkritumu

109saimniecības un ūdenssaimniecības kvalitātes paaugstināšanai, lai

110stimulētu valsts līdzsvarotu attīstību visos reģionos, lai

111nodrošinātu lietotājiem modernus un izmaksu ziņā konkurētspējīgus

112infrastruktūras pakalpojumus;

113- iekšējiem uzkrājumiem kopā ar ārvalstu investīcijām un

114kredītiem jākļūst par noteicošo investīciju avotu28;

115investīcijas veicinās pietiekami strauju ekonomikas attīstību

116tikai tad, ja tās tiks izmantotas projektos ar augstu ekonomisko

117atdevi; tādēļ investīciju projektu izvēlei jābūt ekonomiski ļoti

118rūpīgi pamatotai29;

119- vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšana, veidojot

120stabilus un caurspīdīgus spēles noteikumus visiem

121ekonomiskajiem aģentiem, neļaujot dabīgiem monopoliem un

122dominējošiem operatoriem diktēt savus noteikumus, izskaužot

123korupciju un iespējas darboties ēnu ekonomikā, nepieļaujot varas

124un kapitāla koncentrēšanos un saplūšanu;

125- e-komercijas attīstībai atvērtas, drošas un mērogiem

126atbilstošas vides izveide, ieskaitot tehnoloģisko infrastruktūru,

127normatīvo vidi, adekvātu datu un sociālās drošības līmeni ir

128būtiska jaunās ekonomikas principu iedibināšanai.

129Stabils preču un pakalpojumu eksports, noturīgs Latvijas

130produkcijas ārējais pieprasījums ir būtisks priekšnoteikums

131Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijai un tālākai

132izaugsmei. Latvijas iekšzemes tirgus nevar pietiekoši nodrošināt

133Latvijas tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu attīstību. Tāpēc IKP

134pieaugumu un ārējā sektora sabalansētības uzturēšanu galvenokārt

135nosaka eksporta pieaugums. Valsts uzdevums ir veicināt preču un

136pakalpojumu eksportu, nostiprinot valsts atbalstītas institūcijas

137(piemēram, eksporta aģentūru) un veicot citus eksportu

138stimulējošus pasākumus:

139- veidojot stabilas politiskās un ekonomiskās attiecības ar

140valstīm - pašreizējiem un potenciālajiem tirdzniecības

141partneriem, apzinot mērķa tirgus, sekmējot aktīvu jaunu ārējo

142tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos;

143- izmainot eksporta struktūru, nostiprinot pasaules tirgū

144nozares, kas pamatā izmanto cilvēku intelektuālās zināšanas un

145piedāvā produktu ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinot

146pakalpojumu eksporta apjomus (tranzīts, starptautiskais

147transports, komunikāciju, finansu un tūrisma pakalpojumi);

148- palielinot eksporta netiešo atbalstu, valstij sedzot daļu no

149izmaksām saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem (eksporta

150operāciju garantēšana, kreditēšana un apdrošināšana, uzņēmumu

151dalība starptautiskajās izstādēs, produkcijas standartizācija,

152informācijas par starptautiskajiem tirgiem izplatība,

153eksportētāju apmācība);

154- sekmējot Eiropas Savienības noteikto kvalitātes prasību

155izpildi.

156Modernas infrastruktūras izveidē enerģētikas sektors uzskatāms

157par pamatu. Tas lielā mērā nosaka valsts ekonomisko un politisko

158drošību un patstāvību, valstij īstenojot politiku, kas var

159nodrošināt ilglaicīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar

160enerģiju par ekonomiski pamatotām un minimālām cenām (tarifiem)

161atbilstoši pieprasītajam daudzumam un kvalitātei. Tas veicinās

162visas tautsaimniecības efektivitātes un konkurētspējas

163paaugstināšanos, jo uzņēmumiem un iedzīvotājiem ļaus ietaupīt uz

164elektroenerģijas izmaksu rēķina, tādējādi palielinot uzkrājumus

165un radot plašāku bāzi investīcijām, it sevišķi tautsaimniecības

166reindustrializācijas periodā30.

167Latvijā par pamatresursiem jāuzskata hidroenerģija (Daugavas

168kaskāde), dabasgāze (termoelektrostacijās, tai skaitā

169koģenerāciju tipa), naftas produkti (pārsvarā transportam), kūdra

170un atjaunojamie energoresursi (vējš; saule; biogāze; koksne;

171ģeotermālā enerģija).

172Enerģētikas nozares politikas pamatnostādnes būs vērstas uz

173valsts energoapgādes drošuma un stabilitātes paaugstināšanu. Tās

174paredz:

175- lai palielinātu valsts drošību, palielināt vietējo

176energoresursu daļu kopējā patēriņā, diversificēt enerģētisko

177resursu piegādātājus, integrēties Eiropas enerģētisko resursu

178piegādes tirgos (Baltijas loks);

179- efektīvi izmantot energoresursus, atbalstīt energosistēmu

180rekonstrukciju, energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un enerģijas

181taupīšanu;

182- pastāvīgi samazināt kaitējumu videi, stimulēt kvalitatīva

183kurināmā izvēli, samazināt kaitīgo izmešu daudzumu;

184- nodrošināt tirgus liberalizāciju, privatizācijas gaitā

185saglabāt valsts ietekmi enerģētikas nozarē, lai garantētu

186energoapgādes drošumu, valsts drošību un sabiedrības interešu

187aizstāvību, kā arī realizētu vidi saudzējošu politiku;

188- atbalstīt Latvijas lomas nostiprināšanu enerģētisko resursu

189transportēšanas pakalpojumu sniegšanā pasaules tirgū, tai skaitā

190izmantojot pazemes gāzes krātuves.

191Informācijas un telekomunikāciju tīkliem ir īpaša nozīme.

192Piedāvātajā valsts attīstības modelī to attīstības līmenis

193prioritāri nosaka valsts ekonomiskās un sociālās iespējas. Nozare

194tiks pilnībā liberalizēta. Valsts uzdevums ir sektorpolitikas

195noteikšana un realizācija, kā arī tirgus regulēšana:

196- veicinot modernas infrastruktūras izveidi, ieskaitot

197normatīvo, informatīvo, komunikāciju, zinību un lietišķās

198komponentes; nodrošinot savietojamību ar Eiropas Savienības

199tīkliem un pakalpojumiem;

200- nodrošinot moderno informācijas un telekomunikāciju

201pakalpojumu pieejamību (tai skaitā Internet vispārēju pieejamību)

202par sociāli pieņemamām cenām ikvienam uzņēmumam un iedzīvotājam

203visā valsts teritorijā;

204- nodrošinot brīvu konkurenci informācijas un telekomunikāciju

205pakalpojumu tirgū, radīt stabilu vidi privātā sektora

206investīcijām;

207- modernizēt sabiedriskā radio un televīzijas apraides tīklus

208un sistēmas, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu programmu

209uztveršanu visā valsts teritorijā.

210Transporta attīstības politikas ilgtermiņa mērķis ir izveidot

211efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un

212multimodālu transporta sistēmu, kas ir integrēta Eiropas

213transporta sistēmā, nodrošina valsts ekonomiskās un sociālās

214vajadzības pēc pasažieru un kravu pārvadājumiem iekšzemē un

215starptautiskajā satiksmē, kā arī veicina reģionālo attīstību,

216Latvijas biznesam paver iespēju konkurēt Eiropas un pasaules

217tirgū un ir viens no galvenajiem Latvijas reindustrializācijas un

218inovatīvās ekonomikas attīstības priekšnosacījumiem.

219Galvenās stratēģiskās darbības minēto mērķu sasniegšanai:

220- uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru - autoceļus,

221dzelzceļu, jūras ostas, lidostas, maģistrālos cauruļvadus - un

222saglabāt valsts dominējošo lomu transporta infrastruktūrā;

223- nodrošināt augstu satiksmes drošības līmeni un videi

224draudzīgas transporta sistēmas veidošanu;

225- dažādot un veicināt pakalpojumu un rūpnieciskās ražošanas

226(rūpnīcas, kombinētā transporta termināli, kravu sadales un

227loģistikas centri) attīstību ostās un citos transporta

228mezglos;

229- nodrošināt Latvijas transporta sistēmas integrāciju un

230konkurētspējīgu darbību Eiropas transporta sistēmā, veicināt

231multimodālu transporta koridora Austrumi-Rietumi darbību

232starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu jomā;

233- visā valsts teritorijā izveidot modernu sabiedriskā

234transporta infrastruktūru.

235Ūdenssaimniecības attīstības pamatuzdevumi ir dzeramā ūdens

236kvalitāte un notekūdeņu attīrīšana:

237- nodrošināt valsts iedzīvotājus ar kvalitatīvu, veselības

238normām atbilstošu dzeramo ūdeni, paaugstināt padeves sistēmu

239drošību, taupīgi izmantot ūdens resursus;

240- nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši vides

241aizsardzības prasībām, paaugstināt kanalizācijas sistēmu

242kvalitāti un drošību, samazināt ūdenstilpju eitrofikāciju un

243aizsargāt gruntsūdeņus no piesārņošanas.

244Atkritumu apsaimniekošanas sistēmai kompleksi jārisina

245atkritumu apsaimniekošana, t.i., atbilstoši ekonomiskajai

246situācijai un finansiālajām iespējām valstī jāveido jaunās

247apsaimniekošanas sistēmas sastāvdaļas, vienlaicīgi risinot veco

248izgāztuvju radītās vides piesārņojuma problēmas. Realizējot

249stratēģiju, jānodrošina:

250- centralizētās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

251pakalpojumu pieejamība viesiem iedzīvotājiem;

252- reģionālo sadzīves atkritumu poligonu izveide;

253- atkritumu šķirota savākšana;

254- atkritumu pārstrādes iespējas;

255- apglabājamo organisko atkritumu daudzuma samazināšana.

2566.3. Efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras

257izveidošana

258Lai panāktu paātrinātu Latvijas ekonomisko un sociālo

259attīstību, kā arī izvairītos no inerces scenārijā apskatītajām

260negatīvajām tendencēm, nepieciešama tautsaimniecības nozaru

261pārstrukturizācija un reindustrializācija saskaņā ar aktīvajā

262scenārijā noteiktajām nostādnēm. Kā jau tika minēts, šis process

263varētu turpināties apmēram līdz 2010.-2015.gadam, kad Latvijā

264pakāpeniski attīstītos informācijas sabiedrība un inovatīvās

265ekonomikas modelis.

266Lai panāktu ekonomikas attīstības tempu pieaugumu, tuvākais

267ekonomiskās politikas uzdevums Latvijā ir pēc iespējas ātrāk rast

268izeju no zemu ienākumu līdzsvara lamatām. Tas būs

269iespējams tikai tad, ja vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju

270palielināsies pietiekami strauji, vismaz ievērojami straujāk,

271nekā varētu pieaugt dzimstība. Lai gan būtiska dzimstības

272palielināšanās jaunā gadsimta pirmajos gados ir maz ticama,

273minēto ekonomisko proporciju attiecību var nodrošināt tikai,

274veicot Latvijas tautsaimniecības reindustrializāciju uz jauna

275tehnoloģiskā viļņa bāzes31.

276Tautsaimniecības reindustrializācijas un pārstrukturizācijas

277gaitā jāturpina aktīvi attīstīt, īpaši vidējā termiņā, tās

278Latvijas tautsaimniecības nozares (mainot akcentus šajās

279nozarēs), kuras ir saistītas ar dabisko ekonomisko priekšrocību

280izmantošanu (dabas resursi un izdevīgais valsts ģeogrāfiskais

281stāvoklis) un kurās tiek intensīvi izmantots vidējas un arī zemas

282kvalifikācijas darbaspēks. Pārejas periodā šīs nozares nodrošinās

283darba vietas, kā arī kapitāla uzkrāšanu valstī, lai attīstītos uz

284zināšanām balstītās nozares. Tajā pašā laikā pārstrukturizācijas

285procesā pakāpeniski samazināsies nodarbināto (bezdarbnieku)

286skaits lauksaimniecībā, galvenokārt palielinoties būvniecībā

287nodarbināto skaitam. Sektorpolitikas īstenošanas rezultātā tiktu

288risināti arī sociālie jautājumi, mazinot sociālo

289spriedzi32.

290Lai tradicionālās rūpniecības nozares nostiprinātu

291konkurētspēju starptautiskajā tirgū, veicināma šaurāka to

292specializācija, orientācija uz specifiskām pasaules tirgus nišām.

293Šo nozaru ražojumiem, pat ja tā ir starpprodukcija, jākļūst par

294pasaules tirgus integrētās ražošanas ķēdes posmu. To var

295panākt, attīstot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un

296radot elastīgu izglītības sistēmu, kas spēj operatīvi reaģēt uz

297tehniskā progresa un tirgus konjunktūras izmaiņām. Savukārt šādām

298prasībām atbilstoša izglītības sistēma ir iespējama, ja tā pati

299ir nodrošināta ar modernām informācijas un telekomunikāciju

300tehnoloģijām, kā arī ar kvalificētiem pasniedzējiem.

301Reindustrializācijas uzdevums ir arī mazināt smadzeņu

302aizplūšanu kā arī stimulēt to atgriešanos. Tādēļ investīcijas

303izglītībā pašas par sevi vēl negarantē paātrinātu ekonomikas

304attīstību valstī. Uzdevums ir plašāks - ne tikai sagatavot, bet

305arī noturēt un iesaistīt tautsaimniecībā augstas un vidējas

306kvalifikācijas darbaspēku. Veiksmīgas reindustrializācijas

307politikas un tālākās inovatīvās ekonomikas attīstības

308priekšnoteikums ir radīt valstī labvēlīgu zinātniski tehnoloģisko

309vidi.

310Lai veicinātu ātrāku reindustrializāciju, bet it īpaši lai

311sekmētu inovatīvās ekonomikas nodrošināšanu ar finansu resursiem,

312nepieciešama Latvijas vērtspapīru tirgus integrācija Eiropas

313mērogā. Valsts izglītības sistēmai jānodrošina augsti

314kvalificētu, starptautiskajām prasībām atbilstošu finansu tirgus

315un banku speciālistu sagatavošana augstākajās mācību iestādēs.

316Nodrošinot ilgstošu ekonomisko stabilitāti valstī, jāveicina

317starptautisko institucionālo investoru resursu piesaistīšana

318Latvijai33, kā arī plašāk jāpraktizē ilgtermiņa

319ieguldījumu atbrīvošana no nodokļiem.

320Ņemot vērā minēto, nākotnē jāsaglabā šādi galvenie ekonomiskās

321un finansu politikas pamatprincipi attiecībā uz

322sektorpolitiku:

323- saskaņota fiskālā un monetārā politika, vienlaikus to

324realizējot pietiekami elastīgi, lai minimizētu ekonomisko ciklu

325svārstību negatīvo iespaidu un veicinātu ekonomisko stabilitāti;

326arī turpmāk stingri jākontrolē inflācija, lai tā nepārsniegtu

3272-3% robežu;

328- stimulējošas finansu politikas izveide - finansu resursu

329(tai skaitā starta kapitāla) pieejamība, investīciju stimuli,

330mērķdotācijas uzņēmējdarbības attīstībai atsevišķos reģionos un

331tautsaimniecības sektoros, speciāls finansu instrumentu kopums

332iesācējiem uzņēmējdarbībā, atbalsta sistēma riska sadalīšanai

333uzņēmējdarbības projektu īstenošanā, biznesa inkubatoru un

334inovāciju centru attīstība infrastruktūras nodrošināšanai biznesa

335iesācējiem un inovatīvām firmām, speciāla stimulu pakete ārvalstu

336investīciju piesaistei uzņēmumiem un projektiem zināšanu

337ietilpīgās nozarēs; koncentrējot valsts atbalstu investīciju

338piesaistē perspektīvajās augsto tehnoloģiju jomās un nozarēs,

339kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, veicinot eksportu,

340sekmējot jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos jau

341esošajos, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un Eiropas

342standartus, sekmējot E-komercijas attīstību;

343- sabalansēts budžets; valsts investīciju programmas

344galvenajai prioritātei ir jābūt optimālas infrastruktūras

345izveidei; valsts investīciju īpatsvaram budžetā jāatbilst

346tautsaimniecības reindustrializācijas un jauno nozaru attīstības

347vajadzībām, palielinot ikgadējās investīcijas fiziskajā

348infrastruktūrā un uzņēmējdarbības infrastruktūrā līdz 4-5% no

349IKP, politikas korekcija, attiecībā uz starptautisko finansu

350institūciju (SVF, PB) un ES fondu piešķirtajiem līdzekļiem, to

351lielāko daļu novirzot plašākām strukturālām reformām un

352investīcijām, tādējādi stimulējot arī iekšējā tirgus pieprasījuma

353palielināšanos;

354- kapitāla tirgus attīstība - Latvijas vērtspapīru tirgus

355integrēšanās Eiropas finansu tirgū, starptautisko investīciju

356kompāniju piesaiste, nebanku finansu institūciju (apdrošināšanas

357sabiedrību, pensiju fondu) darbība, uzņēmumu atvieglināta pieeja

358finansu resursiem;

359- pastiprināts valsts atbalsts izglītībai prioritārajās

360nozarēs: augstākajai akadēmiskajai un profesionālajai izglītībai,

361darbaspēka pārkvalificēšanai un kvalifikācijas celšanai,

362augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai; stabilas

363uzņēmēju apmācības un konsultāciju sistēmas izveide un

364uzturēšana; valsts budžeta zinātnes finansējuma prioritāte

365fundamentālajiem un īpaši lietišķajiem pētījumiem,

366tehnoloģiskajai attīstībai un inovatīvajai darbībai, privātā

367kapitāla piesaiste pētniecības darbam.

368Zinātniskās pētniecības un inovāciju attīstība, zināšanu un

369augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana, uz zināšanām bāzēta

370valsts un sabiedrība ir galvenais un reālais Latvijas

371tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt stabilu

372labklājības pieaugumu. Jānodrošina tādi zinātnes potenciāla

373pieauguma tempi, lai tuvāko 10 gadu laikā zinātnisko pētījumu

374īpatsvars iekšzemes kopproduktā sasniegtu Eiropas Savienības

375valstu līmeni. Valstī jāuztur ilgtermiņa inovatīvai darbībai

376labvēlīga vide, ietverot vairākas nozīmīgas komponentes:

377- ar Eiropas Savienības un OECD nostādnēm savietojamas

378likumdošanas vide, finansēšanas un nodokļu politika;

379- zinātnisko pētījumu virzība uz lietišķajiem pētījumiem un

380inovatīvu darbību, nodrošinot nekavējošu jauno produktu un

381pakalpojumu ieiešanu tirgū;

382- valsts atbalsts inovatīviem uzņēmumiem un infrastruktūrai -

383pētniecības un zināšanu centru, tehnoloģisko centru, biznesa

384inkubatoru, augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai;

385- inovatīvās darbības finansiālā atbalsta sistēma, palielinot

386uz inovatīvo darbību orientēto valsts budžetu daļu, to sadalot

387lietišķajai pētniecībai, attīstībai un inovatīvajai darbībai,

388piesaistot privāto kapitālu un veicinot riska kapitāla

389pieejamību;

390- speciāla investīcijas stimulējoša pakete inovatīvajam

391procesam.

392Svarīgi ir valdībai palīdzēt nostiprināties pasaules tirgū

393nozarēm, kas pamatā izmanto cilvēku intelektuālās zināšanas un

394piedāvā produktu ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinot

395pakalpojumu eksporta apjomus (tranzīts, starptautiskais

396transports, komunikāciju, finansu un tūrisma pakalpojumi).

397Lielo starptautisko uzņēmumu (brand name) klātbūtne

398Latvijā jāuzskata par efektīvu, jo tiek koncentrēti lieli

399kapitālieguldījumi (tai skaitā ārvalstu investīcijas) un izvērsta

400lielas jaudas ražošana:

401- nodrošinot modernu tehnoloģiju ienākšanu tautsaimniecībā,

402mūsdienīgu ražošanas menedžmentu un pieeju globālajiem

403tirgiem;

404- stimulējot pētniecības darbu (laboratorijas, pētniecības

405centri) izvēršanu, tehniskā progresa

406paātrinājumu34;

407- veicinot industriālo grupu (klasteru) veidošanos, mazo un

408vidējo uzņēmumu attīstību.

4096.4. Sociāli ekonomisko disproporciju mazināšana

410Lai samazinātos reģionu sociāli ekonomiskā disproporcija un

411paaugstinātos reģionu attīstības potenciāls, jāpanāk reģiona

412resursu, pašvaldību un valsts investīciju, privātā kapitāla un

413fondu, kā arī strukturālo fondu sinerģija. Šajā nolūkā jāizmanto

414cilvēkresursi, infrastruktūra, administratīvā un investīciju

415piesaistes kapacitāte.

416Reģionu attīstības politikai ir jānodrošina visu Latvijas

417reģionu (Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale, Rīga) konkurētspējas

418pieaugums Eiropas un globālā mērogā, kā arī līdzvērtīgu dzīves un

419darba iespēju radīšana visiem valsts iedzīvotājiem, nodrošinot

420ilgtspējīgu cilvēkresursu, infrastruktūras un uzņēmējdarbības

421attīstību. Jāīsteno un pastāvīgi jāpilnveido optimāls attīstības

422modelis ikvienam reģionam, veicinot sabalansētu:

423- ekonomisko attīstību - piesaistot investīcijas, izveidojot

424modernu infrastruktūru, atbalstot uzņēmējdarbību, iekļaujoties

425jaunās ekonomikas modelī;

426- sociālo attīstību - samazinot sociālo noslāņošanos, veicinot

427nodarbinātību un uzlabojot darba standartus, attīstot reģionālo

428izglītības un zināšanu pārvaldības infrastruktūru, realizējot

429atbalstu ģimenēm un veicinot dzimstību;

430- pārvaldes attīstību - nostiprinot pašvaldības, sekmējot

431reģionu/novadu iekļaušanos starptautiskajā apritē (tai skaitā

432projektu izstrādi), starpreģionu informatīvās un saimnieciskās

433saites.

434Vides aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir

435būtisks priekšnoteikums valsts līdzsvarotai attīstībai. Attīstot

436Latvijas tautsaimniecību, investējot valsts teritoriju kā resursu

437starptautiskās saimnieciskās darbības attīstībai, nepieciešams

438izvietot vides aizsardzības prasībām atbilstošas ražotnes,

439integrējot vides aizsardzības prasības sektoru stratēģijās.

440Ražošanas apjomu palielināšanai izmantot biomasu un citus

441atjaunojamos dabas resursus.

442Visos reģionos jāattīsta augstskolas un jauno tehnoloģiju

443attīstībai nepieciešamās profesionālās mācību iestādes.

444Tautsaimniecības sektorpolitikai ir izšķiroša ietekme kā uz

445reģiona ekonomiku, tā arī uz veiksmīgu un līdzsvarotu Latvijas

446attīstību kopumā. Tāpēc sektoru stratēģijas jārealizē, saskaņojot

447tās gan ar reģionu attīstības programmām, gan arī starpreģionu

448līmenī. Lielākajās pilsētās jāstimulē augsto tehnoloģiju uzņēmumu

449izvietošana. Taču visās apdzīvotajās vietās jāatbalsta arī

450uzņēmējdarbība (īpaši sākuma posmā) tradicionālajās nozarēs,

451īpaši tajās, kuras spēj pārveidoties un modernizēties.

452Atsevišķu reģionu attīstības programmām jābalstās uz katra

453reģiona salīdzinošajām priekšrocībām.

454Kurzemes ostu potenciāls nodrošina konkurētspējīgu tranzīta un

455loģistikas biznesu, tajā attīstās arī ar tranzītu saistītās

456nozares. Izveidojas specializēta un tehnoloģiski moderna agrārā

457industrija un zvejniecība. Reģions ir pievilcīgs dažādu tūrisma

458veidu attīstībai (kūrorta zona, iekšzemes tūrisma objekti,

459ekotūrisms, jahtu tūrisms mazajās ostās).

460Latgalē attīstās augstās tehnoloģijas un tradicionālo virzienu

461ražotnes uz vietējo resursu bāzes, līdz ar to laukos prevalē

462izejvielu audzēšana (kartupeļi, lini, eļļas kultūras u.c.).

463Izmantojot galveno tranzīta virzienu

464(Sanktpēterburga-Centrāleiropa un Krievija-Rietumeiropa)

465krustpunktus, Rēzekne un Daugavpils attīstās par starptautiskas

466nozīmes tranzīta mezglu un loģistikas centru. Krievu valodas

467zināšanas veicina klientu apkalpošanas centru veidošanos. Dabas

468resursu potenciāls jāizmanto ekotūrisma attīstībai.

469Vidzemes attīstība balstās uz augstas tehnoloģijas uzņēmumu un

470ar tiem saistītu izglītības iestāžu izvietojumu lielākajās

471pilsētās. Lauku teritorijas kalpo par ērtu un pievilcīgu vidi

472intelektuālu attālinātu darba vietu izvietošanai. Industriāla

473lopkopība kļūst par lauksaimniecības pamatnozari. Pierobežas

474teritorijas kļūst par sadarbības teritoriju starpvalstu

475attīstībai un izejai uz Igauniju un Krievijas Ziemeļrietumu

476reģioniem.

477Zemgale, izmantojot lielā loka ap Rīgu

478(Aizkraukle-Tukums) attīstību, veidojas par aglomerācijas

479apkalpes zonu, ieskaitot pakalpojumus, izglītību un

480administratīvās funkcijas. Reģionā veiksmīgi turpina attīstīties

481zemkopība. Pierobežas teritorijas kopā ar Via Baltica ir

482starpvalstu sadarbības teritorija un izeja uz Lietuvu,

483Centrāleiropu un Rietumeiropu.

484Rīga izmanto starptautiski izdevīgo novietojumu un

485cilvēkresursu pieejamību, lai attīstītos par Baltijas jūras

486nozīmīgāko aglomerāciju un kļūtu par Baltijas reģiona zināšanu

487pārvaldības, biznesa, finansu, zinātnes, augsto tehnoloģiju un

488komunikāciju centru. Rīgas pievārtē attīstās starptautiskas

489nozīmes augsto tehnoloģiju biznesa parki. Izmantojot attīstītos

490transporta pieslēgumus (lidosta, osta, Via Baltica),

491reģions ir viegli un ērti starptautiski pieejams, lai kļūtu par

492jaunās ekonomikas smadzeņu centru.

493Lauku attīstība kā daudzfunkcionāls, daudzveidīgs, līdzsvarots

494un noturīgs process ietver nodarbinātības dažādošanu un

495tehnoloģisku modernizāciju, ievērojot tradīcijas, mentalitāti un

496reģionālās atšķirības. Ilgtspējīgas lauku attīstības stratēģiskie

497mērķi ir laukos nodarbināto ienākumu līmeņa pieaugums līdz

498tautsaimniecībā nodarbināto vidējiem ienākumiem, iedzīvotāju

499sociālā drošība, personas attīstības iespējas (izglītība,

500informācijas apgāde, kultūra), lauku sabiedrības orientācija un

501motivācija uz zināšanām, līdzsvars starp laukiem un pilsētu,

502lauku apdzīvotības un demogrāfiskā balansa saglabāšana.

503Lauku attīstības stratēģijai kā īpaši sensitīvai tēmai jābūt

504saprotamai visai sabiedrībai. Tieši sabiedrība kā patērētājs

505nākotnē arvien vairāk noteiks lauku virzību, samazinoties

506zemnieku noteicošajai lomai. Lauku teritorijās ekonomika kļūs

507diversificēta, samazinoties lauksaimniecības sektoram un

508izplatoties citiem nodarbes veidiem.

509Īpaši atbalstāmās teritorijas tiek definētas un atbalstītas

510papildus atbilstoši valsts noteiktajiem kritērijiem palīdzības

511saņemšanai. Šādas teritorijas var būt ilglaicīgi atpaliekošie

512reģioni, kā arī mazapdzīvotās lauku teritorijas. Atbalsta mērķis

513ir nodrošināt sākotnējo valsts palīdzību. Vēlāk atbalsta politika

514jānodod attiecīgā reģiona pārziņā. Līdz ar to atbalsts tiek

515realizēts vietējā līmenī papildus attiecīgā reģiona kopējās

516attīstības programmas realizācijai, bet ciešā saskaņā ar to.

517Sākotnējā valsts palīdzība īpaši atbalstāmajām teritorijām tiek

518koncentrēta vietējās uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras

519izveidei un cilvēku izglītošanai.

520Pierobežas teritoriju funkcionēšana un attīstība tiek

521veicināta mazinot nomales efektu un intensificējot

522infrastruktūras attīstību, novēršot/minimizējot vides

523piesārņojuma draudus no ārvalstīm, kā arī sekmējot veiksmīgu

524pārrobežu sadarbību.

525Ekonomiskās politikas kontekstā pieaugs sociālpolitikas

526nozīme. Līdz ar to aktuāls kļūs jautājums par investīciju

527efektivitāti sociālajā kapitālā35. Investīcijas

528izglītībā un zinātnes attīstībā būs vienas no galvenajām, kas

529veidos sociālā kapitāla kvalitāti Latvijā. Tāpat svarīga būs

530veselības aprūpe, apkārtējās vides aizsardzība, komunālo

531pakalpojumu kvalitāte.

532Ir nepieciešams radīt cilvēkos ticību tam, ka esošo dzīves

533līmeni var mainīt. 15-20% no augstskolu beidzēju kopskaita jābūt

534gataviem kļūt par darba devējiem, kas ir tikpat nozīmīgi kā

535zināšanu un profesionālo darba iemaņu apgūšana. Virknē

536specialitāšu ir vērojams hronisks augstu kvalificētu speciālistu

537trūkums. Jāveic apmācība un pārkvalifikācija specialitātēs, kurās

538prognozējams darbaspēka trūkums. Jāvienkāršo selektīvas

539imigrācijas procedūras un darba atļauju saņemšana augsti

540kvalificētiem speciālistiem un investoriem.

541Teledarba principu plaša izplatība, visu veidu attālinātās

542darba vietas nodrošinās Latvijas apstākļiem būtisku

543nodarbinātības problēmu risināšanu, ņemot vērā tautas mentalitāti

544un tradīcijas:

545- radot iespējas koordinēt darba vietu attīstību starp Rīgu,

546citām pilsētām un lauku rajoniem, jaunas darba vietas valsts

547reģionos, jaunas iespējas atpalikušajiem reģioniem, minimizējot

548kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz galvaspilsētu;

549- stimulējot tādu jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstību, kuru

550produkcijai ir liela pievienotā vērtība; kvalificētam darbaspēkam

551strādājot starptautiskās firmās un paliekot dzīvot Latvijā;

552- saskaņojot darba likumdošanas aktus ar teledarba

553īpatnībām;

554- nodrošinot teledarbā iesaistītajiem sociālās garantijas un

555aizsardzību, darba drošību un veselības aizsardzību (tai skaitā,

556strādājot ārvalstu uzņēmumos);

557- radot invalīdiem ar kustību traucējumiem iespējas

558pilnvērtīgi strādāt un integrēties sabiedrībā.

559Jāattīsta sociālās drošības un palīdzības sistēma sociāli

560nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām. Jāiedibina taisnīgums

561sabiedrības veselības jomā, jāizveido tāda veselības aprūpes

562sistēma, kas, no vienas puses, radītu vienādas iespējas ikvienam

563indivīdam saņemt kvalificētu veselības aprūpi, bet, no otras

564puses, uzsvērtu katra individuālo atbildību. Vienādas izglītības

565un veselības aizsardzības tiesības ir pamatvērtības, lai indivīda

566psiholoģija kļūtu labvēlīga Latvijas politiskajai sistēmai. Lai

567likvidētu ekonomiskās disproporcijas, izmantojami vairāki

568instrumenti:

569- radīt iespēju zināšanu iegūšanai un izmantošanai darbā;

570aizkavēšanās šajā jomā draud ar neatgriezenisku indivīda

571atpalicību;

572- valsts regulējošā loma demogrāfisko procesu un tirgus radīto

573svārstību un nevienlīdzību izlīdzināšanā;

574- optimāla darba likumdošana, nodrošinot balansu starp

575uzņēmuma spēju piemēroties mainīgajām tirgus prasībām un

576darbinieku drošību;

577- teleprocesi36 kā kohēzijas veicināšanas

578instruments, nolīdzinot attālumus un vienādojot indivīda iespējas

579atrast labi apmaksātu darbu, iegūt izglītību un saņemt

580medicīnisko aprūpi.