2. pants

Galvenie sektori acquis

ieviešanai

2.1. Demokrātija un likuma

vara

2.2. Cilvēktiesības un minoritāšu

aizsardzība

2.3. Funkcionējoša tirgus

ekonomikas pastāvēšana

2.4. Spēja izturēt tirgus spēkus

un konkurences spiedienu

2.5. Iekšējais tirgus bez

robežām

2.6. Inovācijas

2.7. Ekonomiskie un fiskālie

jautājumi

2.8. Sektoru politikas

2.9. Ekonomiska un sociāla

kohēzija

2.10. Dzīves un vides

kvalitāte

2.11. Tieslietas un iekšlietas

2.12. Ārējā politika

2.13. Finansu jautājumi

8.nodaļa.

Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

Nacionālās programmas vadības un

koordinācijas process

Eiropas Komisijas Kārtējais

progresa ziņojums

Pievienošanās Partnerība

Nacionālās programmas prioritāšu

noteikšana

Izmaiņas Nacionālās programmas

struktūrā

Darba plānu un projektu tehnisko

anketu izstrāde

Finansējums

Programmas apstiprināšana

Programmas izpildes pārraudzība un

kontrole

Eiropas līgums un Nacionālā

programma

Nacionālās programmas prioritāšu

izpildes ikdienas vadība un kontrole

1.shēma.

Nacionālās programmas konteksts un struktūra

2.shēma.

Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmspievienošanās

stratēģijā pēc 2000.gada

3.shēma. Dažādu

pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā saistība

4.shēma.

Nacionālās programmas tēmas un to sektori

5.shēma.

Tehniskās projektu anketas vieta Nacionālajā programmā, tās

pamatstruktūra

6.shēma.

Funkciju analīzes shēma

Ievads

Kopš neatkarības atgūšanas

1990.-1991. gadā Latvijas centieni ir vērsti uz modernas un

demokrātiskas sabiedrības izveidi, funkcionējošu tirgus

ekonomikas īstenošanu un iekļaušanos Eiropā, ar kuru vienmēr ir

bijušas ciešas saites.

Ir pagājuši tikai desmit gadi, bet

šie mērķi jau ir sasniegti daudz plašākā apjomā nekā

uzdrošinājāmies cerēt 1990.-1991. gadā. Latvijā šodien ir moderna

un demokrātiska sabiedrība, funkcionējoša tirgus ekonomika un

Latvija atgriežas Eiropā. Lai to panāktu, tik īsā laika periodā

bija nepieciešams īstenot būtiskas reformas, kādas lielākā daļa

Eiropas valstu nav pieredzējušas. Reformas skar likumdošanu,

ekonomiku, izglītību, apmācību un maina cilvēku domāšanu. Latvija

turpinās iesāktās reformas.

Sabiedrībā pakāpeniski pieaug

izpratne par Eiropas integrācijas procesu un reformu

nepieciešamību, arvien konstruktīvāks kļūst dialogs starp valdību

un sabiedrību, arvien argumentētākas kļūst politiskās debates.

Dalība Eiropas Savienībā nodrošinās modernas sabiedrības

izveidošanu, demokrātiju un likuma varu, funkcionējošu tirgus

ekonomiku un nostiprinās Baltijas reģiona stabilitāti. Tādēļ

Latvija, līdztekus citiem nozīmīgiem pienākumiem, ir uzņēmusies

arī Kopenhāgenas un Madrides kritēriju izpildi. Nenoliedzami visi

centieni, kas vērsti uz šo kritēriju izpildīšanu, sniedz

ieguldījumu arī visas sabiedrības un ekonomikas labā. Darbs tiek

veikts, stingri apņemoties izpildīt iestāšanās saistības un

sniegt savu ieguldījumu tālākajā Eiropas Savienības attīstībā kā

tās principiem lojālai un aktīvai dalībvalstij.

Tādēļ Latvijas valdība pēdējos

gados ir veikusi ievērojamu darbu, lai panāktu atbilstību

Latvijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un nodrošinātu

Eiropas Komisijas 1998. gada Kārtējā ziņojumā minēto: "Ja

pārmaiņu temps saglabāsies, iespējams pirms 1999. gada beigām

tiks uzsāktas pievienošanās sarunas ar Latviju". Latvija

apliecināja, ka spēj uzturēt šo pārmaiņu tempu un 1999. gada

Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ietverta rekomendācija sākt

iestāšanās sarunas ar Latviju. Šādu lēmumu pieņēma arī Eiropas

Savienības Padome Helsinkos.

Latvijas un

Eiropas Savienības attiecības

1991. gada 27. augustā Eiropas

Kopiena atzina Latvijas Republikas neatkarību.

1992. gada 11. maijā tika noslēgts

līgums starp Latvijas Republika un Eiropas Ekonomisko Kopienu

(EEK) par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.

1993. gada 5. maijā abas puses

noslēdza līgumu par zvejniecību.

1995. gada 12. jūnijā Latvija un

Eiropas Kopienas noslēdza Asociācijas līgumu, lai izveidotu

savstarpējo attiecību tiesisko pamatu. Līgums stājās spēkā 1998.

gada 1. februārī, aizstājot līgumu par brīvo tirdzniecību un ar

tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, ko Latvijas un Eiropas

Kopiena noslēdza 1994.gada 12.jūnijā.

1995. gada. 13. oktobrī Latvija

iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

1996. gada decembrī Latvijas

valdība pieņēma pirmo Nacionālo programmu integrācijai Eiropas

Savienībā.

1997. gada jūnijā Latvija saņēma

Eiropas komisijas atzinumu (avis) par Latvijas pieteikumu

dalībai Eiropas Savienībā. Atbildot uz izteikto atzinumu,

Latvijas valdība pieņēma Valdības Rīcības plānu.

1997. gada 27. oktobrī Eiropas

Integrācijas padome pieņēma jaunu, aktualizētu Nacionālās

programmas versiju.

1998. gada 30. martā Eiropas

Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tika formāli

uzsākts desmit ES kandidātvalstu un Kipras pievienošanās process.

Lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES, pirms

sanāksmes tika pieņemti katras valsts Pievienošanās Partnerības

dokumenti.

1998. gada 28. aprīlī Latvijas

valdība pieņēma III Nacionālo programmu integrācijai Eiropas

Savienībā, kas ietvēra prasību izveidot Nacionālo programmu

acquis pārņemšanai. Kopš šā brīža Valdības Rīcības plāns

tika iekļauts Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas

Savienībā.

1998. gada novembrī Latvija saņēma

pirmo kārtējo Eiropas Komisijas ziņojumu par Latvijas progresu

ceļā uz iestāšanos. Eiropas Komisijas rekomendācija bija uzsākt

iestāšanās sarunas ar Latviju 1999. gadā, ja Latvija saglabās

iesākto reformu tempu.

1999. gada 13. oktobrī tika

publicēts kārtējais (otrais) Eiropas Komisijas ziņojums par

kandidātvalstu progresu integrācijas procesā. Eiropas Komisija

rekomendēja Eiropas Savienības Padomei Helsinkos pieņemt lēmumu

par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar pārējām "otrās grupas"

kandidātvalstīm, tostarp ar Latviju.

1999. gada decembrī Eiropas

savienības Padome pieņem lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar

Latviju.

2000. gada februārī oficiāli tiek

uzsāktas sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Nacionālās

programmas struktūra

1. nodaļa:

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā/Nacionālā

programma acquis pārņemšanai

Nodaļa iepazīstina ar dokumentu un

sniedz tā pamatojumu. Tiek aplūkots Nacionālās programmas

izveides konteksts un pamatojums, kā arī atspoguļota saikne starp

valsts budžeta finansējuma plānošanu un Nacionālās programmas

pārskatīšanu. Atsevišķā sadaļā izklāstītas pārmaiņas plašākā

pirmspievienošanās procesā, kā arī Nacionālās programmas un

Nacionālā attīstības plāna loma.

2. nodaļa:

Prioritāšu noteikšana

Nodaļa aplūko saikni starp

Pievienošanās Partnerību un plašāku acquis, no vienas

puses, un Nacionālo programmu, no otras puses. Ir parādīta

nacionālo interešu loma Nacionālās programmas pārskatīšanā.

Detalizētāki ir aprakstītas sekojošu stratēģisko prioritāšu

tēmas:

• Sagatavot sabiedrību dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavot ekonomiku dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavoties Eiropas Savienības

dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai;

• Sagatavot valsts pārvaldi

dalībai Eiropas Savienībā.

3. nodaļa:

Pieeja un metodika

Šajā nodaļā ir sīkāk apskatīta

Nacionālās programmas pārskatīšanā izmantotā metodika. Nodaļā

iekļauta arī anotācija Nacionālās programmas lietotājiem, lai tie

labāk varētu izprast programmas struktūru un saturu.

4. nodaļa:

Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā

Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes politiskajam kritērijam.

Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta

vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo

pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos

saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks

Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs

prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju

stiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības sfēras.

Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās

programmas 3. pielikumā.

5. nodaļa:

Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā

Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes ekonomiskajam kritērijam.

Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta

vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo

pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos

saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks

Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs

prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju

nostiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības

sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām

Nacionālās programmas 3. pielikumā.

6. nodaļa:

Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu

pildīšanai

Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes noteiktajam kritērijam

par spēju uzņemties dalībvalsts saistības. Tāpat kā kārtējo

ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un

apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un

sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un

nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes

institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā

-likumdošanas saskaņošana, institūciju nostiprināšana un citās ar

investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz

projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 4.

pielikumā.

7. nodaļa:

Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā

Šī nodaļa, kas atbilst Madrides

Eiropas Savienības Padomē noteiktajam administratīvās spējas

kritērijam, apkopo institūciju nostiprināšanas aktivitātes, kas

jau minētās katrā sektorā un apakšsektorā. Tiek aprakstīti arī

horizontālie pasākumi, ko veiks Latvijas valsts pārvalde,

gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Nodaļa ir visaptverošs

Institūciju stiprināšanas plāns. Tajā iekļautas atsauces uz

projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3., 4. un 5.

pielikumā.

8. nodaļa:

Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

Šajā nodaļā ir aprakstīti

pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu Nacionālās programmas

vadību un pārraudzību. Vadības un progresa pārskatīšanas process

ir aplūkots plašāka pievienošanās procesa kontekstā, kā arī ir

noteiktas iesaistīto pušu lomas un pienākumi. Kā neatņemama

Nacionālās programmas vadības un pārraudzības procesa sastāvdaļa

ir izveidota elektroniskā vadības un informācijas sistēma

(Eiropas integrācijas informācijas sistēmu). Tā palīdzēs Latvijas

valsts pārvaldes institūcijām īstenot, koordinēt un pārraudzīt

Nacionālo programmu.

1. pielikums:

Saikne starp Pievienošanās Partnerību un Nacionālo programmu

integrācijai Eiropas Savienībā

Pielikums sniedz pārskatu par to,

kā Latvija risina Pievienošanās Partnerības prioritātes.

Pielikumā ir sniegtas norādes uz 1999. gada Pievienošanās

Partnerības dokumenta prioritātēm un Nacionālās programmas

prioritārajām darbībām.

2.-5.

pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu

tehniskās anketas

Šajā programmas daļā ir četri

pielikumi, kuros ir iekļautas Nacionālās programmas prioritāro

darbību projektu tehniskās anketas.

6.pielikums:

Finansējuma tabulas

Finansējuma tabulās iekļauta

informācija par Nacionālās programmas prioritāro darbību

finansējumu atbilstoši katrai ministrijai un institūcijai. Tās

aptver laika periodu no 1999.-2003.gadam un norāda attiecīgos

finansējuma avotus: valsts budžets; Eiropas Savienības palīdzība

- Phare, ISPA un SAPARD, kā arī citus palīdzības

instrumentus.

7.pielikums:

Institūciju stiprināšanas analītiskās anketas

Analītiskās anketas sniedz

detalizētu informāciju par pasākumiem, kuri institūciju

stiprināšanas jomā ir jāveic Latvijai. Anketas dod indikatīvu

aprēķinu par nepieciešamo cilvēku resursu attīstību, saistībā ar

katru no acquis izrietošo funkciju.

1.nodaļa.

Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Latvijas Nacionālā programma

integrācijai Eiropas Savienībā nodrošina vienotu kontekstu

Eiropas integrācijas politikas formulēšanai, izstrādei un

īstenošanai Latvijā. Tā kalpo kā instruments šī procesa aktīvai

vadīšanai visos valsts pārvaldes līmeņos.

Nacionālās

programmas integrācijai Eiropas Savienībā pārskatīšana

Nacionālās

Programmas pārskatīšanas pamatojums

1999.gadā, pārskatot Nacionālo

programmu, tika ņemti vērā Eiropas Komisijas komentāri par

Latvijas progresu 1998.gadā. Arī šogad, atjaunojot Nacionālo

programmu ir ņemts vērā Eiropas Komisijas 1999.gada Progresa

ziņojums un tajā ietvertās rekomendācijas, kas kalpoja par pamatu

Eiropas Savienības Padomes lēmumam uzaicināt Latviju uz

iestāšanās sarunām 2000.gadā. Tas ir jauns un būtisks pavērsiens

Latvijas integrācijas procesā.

Atjaunotā Nacionālā programmā tiek

ņemts vērā tas, ka sarunu gaita būs tieša ietekme uz integrācijas

procesu kopumā, tas, ka atkarībā no sarunu rezultātiem var

rasties nepieciešamība ienest korekcijas arī Nacionālajā

programmā.

Eiropas Komisijas 1998.gada

komentāri par Trešās Nacionālās programmas struktūru un saturu ir

pozitīvi un vērā ņemami. Komisija uzsvēra, ka:

"Programma ir vērtējama kā

veiksmīgs mēģinājums noteikt prioritātes, kuras jāīsteno, lai

uzņemtos Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus. Izstrādātās

tehniskās anketas uzskatāmi raksturo pašreizējo situāciju dažādās

jomās, veicamos pasākumus, atbildīgās institūcijas, nepieciešamos

resursus un sasniedzamos rezultātus, kā arī izvērtē iespējamos

riskus."

"Programma aptver galvenās

Pievienošanās Partnerības prioritātes, [..] katrā tehniskajā

anketā ir aprakstīta arī to īstenošanai nepieciešamās

struktūras."

Eiropas Komisija norādīja, kam

būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot jauno pārskatīto

Nacionālo programmu:

• sīkāk jāizstrādā acquis

pārņemšanas pasākumi atsevišķās jomās;

• pasākumus jāsaista ar konkrētām

direktīvām, norādot beigu termiņus katras direktīvas

īstenošanā;

• jāattīsta un jānostiprina saikne

ar budžetu;

• jāizstrādā plašāka institūciju

stiprināšanas programma;

• jāņem vērā dialogs, kurš

veidojies likumdošanas saskaņošanas procesa, kā arī Eiropas

līguma sakarā noritējušo tikšanos gaitā;

• jānodrošina Nacionālās

programmas atbilstība citiem ar iestāšanos Eiropas Savienībā

saistītiem nacionāliem plāniem, piemēram, Nacionālās attīstības

plānu, Lauku attīstības plānu.

Turpinoties dialogam par

Nacionālās programmas struktūru pirmspievienošanās stratēģijas

kontekstā, gan Eiropas Komisijai, gan Latvijas valsts pārvaldes

iekšienē radās izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem

programmā. 1999. gada februārī Eiropas Komisija sniedza vērtīgus

ieteikumus par Nacionālās programmas apjomu un struktūru,

uzsverot visus iestāšanās aspektus. Šie ieteikumi, kā arī daudzi

valsts pārvaldes institūciju priekšlikumi ir atspoguļoti

pārskatītajā Nacionālā programmā. Latvijas valdība ir gandarīta,

ka Eiropas Komisija atbalstīja Eiropas integrācijas biroja

izstrādāto stratēģiskās plānošanas modeli, kurš ir iestrādāts arī

pārskatītajā Nacionālajā programmā.

Eiropas Komisijas 1999. gada

Progresa ziņojumā ir dots pēdējās Nacionālās Programmas izvērsts

izvērtējums, kas pozitīvi raksturo uz iepriekšējās analīzes

pamata veiktos uzlabojumus. Tai pat laikā ir izteiktas vairākas

piezīmes, piemēram,:

• ir pieļautas vairākas

faktoloģiskas neprecizitātes;

• nav pilnībā atspoguļots

acquis tādos sektoros kā "equal treatment" un "fight

against racism and on disability";

• lielāka uzmanība jāpievērš tādām

sadaļām kā Reģionālā politika un likumdošanas attīstība sektoros

vidēja termiņa perspektīvā;

• pasākumu termiņi kopumā ir

reāli, tomēr daži no tiem, piemēram, brīvu preču kustības un

nodarbināto drošības un veselības jomās šķiet pārāk ambiciozi;

savukārt virszemes transporta jomā tie ir pārāk piesardzīgi;

• dažās jomas, kas identificētas

screeninga procesā, piemēram, iekšlietās un tieslietās,

jāinkorporē tehniskajās anketās;

• institūciju nostiprināšanas jomā

precīzāk izvēršama nepieciešamo resursu analīze (nepieciešamais

personāls, apmācības nepieciešamība).

1999. gada 20. decembrī Latvija

saņēma Eiropas Komisijas ļoti detalizētu Programmas analīzi, kas

aptver pilnīgi visas konkrētās Programmas jomas. Visi minētie

ieteikumi un piezīmes ir ņemtas vērā atjaunojot Programmas 2000.

gada versiju.

Pārskatītā

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Šī ir otrā Nacionālās programmas

pārskatīšana, kas notikusi ES pastiprinātās pirmspievienošanās

stratēģijas ietvaros. Programmas iepriekšējais nosaukums

"Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā" tiks

saglabāts arī turpmāk, jo, attīstoties iestāšanās procesam,

Nacionālās programmas loma Latvijas sabiedrības dzīvē pieaugs.

Programmas nosaukums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka integrācijas

process skar aizvien jaunas sabiedrības. Vienlaicīgi pārskatītā

Programma iekļauj arī Nacionālo programmu acquis

pārņemšanai.

Pārskatītā programma atspoguļo

integrētāku un daudz konkrētāku pieeju darbam, kas jāveic, lai

nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Tajā

ir ietverti konkrēti un noteiktā laikā veicami pasākumi, kurus

Latvijas valdība apņemas īstenot, lai novērstu Eiropas Komisijas

1997. gada Atzinumā un 1998. gada un 1999.gada Kārtējos ziņojumos

norādītās nepilnības, kuras tika izvirzītas kā prioritātes

1999.gada Pievienošanās Partnerībai dokumentā. Komisijas

novērtējums par Latvijas atbilstību dalībai ir izstrādāts,

vadoties pēc četriem kritērijiem. Tādēļ ir būtiski, lai Latvija

saglabātu tādu pašu pieeju, definējot savas stratēģiskās

prioritātes un nosakot sasniedzamos mērķus.

Pārskatītās programmas struktūra

līdzinās Eiropas Komisijas atzinumam un kārtējā Progresa ziņojuma

struktūrai. Vienlaicīgi tajā ir ietvertas arī rekomendācijas, ko

Eiropas Komisija formulēja 1999. gada Progresa ziņojumā un 1999.

gada decembra analīzē. Tādēļ Programmas prioritāšu tēmas iekļauj

Kopenhāgenas un Madrides kritērijus.

Tās ir:

• Sagatavot sabiedrību dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavot ekonomiku dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavoties Eiropas Savienības

dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai;

• Sagatavot valsts pārvaldi

dalībai Eiropas Savienībā.

1. shēma. Nacionālās programmas

konteksts un struktūra

Izmaiņas

pārskatītajā Nacionālajā programmā

Programmas paplašinātā darbības

joma ietver:

Plašāku Pievienošanās Partnerības

dokumenta prioritāšu segumu specifiskās jomās, ietverot pilnīgāku

atsauci uz attiecīgo acquis un direktīvām, kas

atspoguļojas projektu tehniskajās anketās.

Plašāku acquis segumu.

Nacionālā programma sedz visas acquis jomas, precizējot

konkrētas direktīvas. Tas ļaus identificēt un plānot

nepieciešamos sagatavošanās darbus noteiktā laika periodā. Arī

budžeta plānošana, kurā iekļauta reāla darba programma

acquis pārņemšanai, nereti ir veicinājusi konkrētu termiņu

nospraušanu specifisku ES normatīvo aktu ieviešanai Latvijas

likumdošanā. Šī plānošana tiek īstenota, ņemot vērā konkrēto

likumu ieviešanas sekas un paredzot resursus gan Latvijas

likumdošanas saskaņošanai, gan arī institūciju stiprināšanai un

investīcijām.

Papildus jautājumus, kuri radušies

divpusējā likumdošanas salīdzināšanas (skrīninga) procesa gaitā

un diskusijās Eiropas Līguma ietvaros izveidotajās institūcijās.

Pašreizējā skrīninga procesa rezultāti ir ļāvuši skaidrāk apzināt

pasākumus, kuri jāīsteno sekmīgai acquis pārņemšanai. Tā

rezultātā atsevišķos gadījumos definētas arī jaunas darbības

jomas.

Pasākumus, lai nodrošinātu ciešāku

saikni (atbilstību) starp valsts budžetu un Nacionālajā programmā

definētajām prioritātēm, ņemot vērā ES piedāvāto līdzfinansējumu,

kā arī divpusējās vienošanās un starptautisko finansu institūciju

finansētos projektus;

Stratēģisku un integrētu

institūciju stiprināšanas programmu, lai īstenotu pasākumus, kas

veicami, gatavojoties dalībai ES. Institūciju nostiprināšanas

plānošanā ietverta jauna pieeja, kas ļaus dot atbildi uz

jautājumiem par to, kādi papildus resursi (personāls un apmācība)

ir nepieciešami konkrētu acquis sadaļu ietvaros.

Pēc formas Nacionālā programma ir

dinamisks un praktisks instruments.

Pārskatītas un konsekventi

sastādītas tehniskās anketas, kurās precizēti mērķi un to

sasniegšanai plānotie pasākumi. Anketu struktūra nodrošina

reālāku pieeju un saistību starp konkrētu projektu aprakstiem un

to termiņiem, kā arī nodrošina valsts spēju kontrolēt un izvērtēt

progresu konkrētajās jomās. Tā rezultātā nepieciešamības gadījumā

iespējams veikt operatīvas izmaiņas tehniskajās anketās un ar tām

saistīto nozaru prioritārajās jomās;

Programmā skaidri izdalītas īsa un

vidēja termiņa prioritātes;

Nacionālās programmas vadība ir

Programmas pārskatīšanas procesa būtiska sastāvdaļa.

Līdztekus regulāri aktualizējamai

informācijai par veiktajiem pasākumiem un realizētajiem

uzdevumiem, pamatojoties uz diskusijām Latvijas sabiedrībā un

pārrunām starp Latvijas valdību un ES dalībvalstīm vai Eiropas

Komisiju skrīninga vai Eiropas Līguma ietvaros, ir iespējams

iekļaut izmaiņas un pārskatīt prioritātes. Regulāra informācijas

aktualizēšana nodrošinās jaunu acquis pārņemšanas

prioritāšu iekļaušanu Programmā, tiklīdz kāds no darbības mērķiem

tiek sasniegts.

Pārskatītā Nacionālā programma

nodrošinās pastāvīgu acquis pārņemšanas un īstenošanas

procesa pārraudzību. Šā mērķa sasniegšanai ministrijās un

koordinācijas institūcijās, kā arī Vecāko amatpersonu sanāksmes

līmenī ir izveidoti atbilstoši mehānismi. Ar to palīdzību tiks

nodrošināta aktīva Programmas vadība visos līmeņos. Turklāt,

Eiropas Komisijai būs iespēja strukturēti un caurskatāmi

sagatavot Kārtējo progresa ziņojumu. Konkrētāks šo mehānismu

apraksts sniegts 8. nodaļā.

Nacionālā programma būs vienots

vadības līdzeklis, lai noteiktu prioritātes, plānotu, īstenotu un

pārraudzītu Latvijas gatavošanos dažādos sektoros dalībai Eiropas

Savienībā. Nacionālā Programma aptver ne tikai politiskas,

juridiskas un institucionālas prasības acquis pārņemšanai,

bet arī pasākumus, kas saistās ar investīcijām, lai stiprinātu

tautsaimniecību, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību,

transporta un apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu, sociālas un

ekonomiskas kohēzijas veicināšanu.

Saikne ar

valsts budžetu - finansu plānošana

Viens no pamatprincipiem, kas

konsekventi tiek nostiprināts jaunajā Nacionālajā programmā ir

reālistiska attieksme pret budžetu. Tiek veikti nopietni

pasākumi, lai nodrošinātu ciešu saistību starp valsts budžetu un

Nacionālo programmu to pasākumu finansēšanā, kas saistīti ar

integrāciju Eiropas Savienībā.

Ir svarīgi apzināties, ka

Nacionālās programmas integrēšana ikgadējā valsts budžetā ir

svarīga, jo īpaši apstākļos, kad pieejami visai ierobežoti

resursi. Atsevišķos gadījumos ir bijis un būs nepieciešams

pārskatīt valsts līdzekļu izmantošanas īstermiņa plānus, lai

risinātu steidzamas un svarīgas Eiropas integrācijas prioritātes.

Īpaši svarīgi to ņemt vērā saistībā ar Latvijas un ES sarunu

sākšanos, kas var identificēt jaunas problēmas, pieprasīt

pārskatīt atsevišķas prioritātes un tātad pārdalīt resursus.

Nacionālās programmas vadīšana iespējama vienīgi tad, ja tā

pamatojas reālistiskā budžetā. Šī programma nav papildus līdzekļu

piesaistes instruments. Tā ir sistēma, ar kuras palīdzību

iespējams realizēt Latvijas valdības saistības, gatavojoties

iestājai Eiropas Savienībā.

Latvijas Republikas Finansu

ministrijas Budžeta departaments un Ārvalstu palīdzības programmu

koordinācijas pārvalde sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju

ir turpinājuši kopīgu darbu, lai nodrošinātu Nacionālās

programmas finansiālo aspektu maksimālu atbilstību budžetā

paredzētajiem resursiem. Eiropas integrācijas padomē ir

izskatītas vadlīnijas Vecāko amatpersonu sapulcē apstiprināta

konkrēta metodika budžeta plānošanai jaunajai Nacionālajai

programmai.

Turpinās darbs pie valsts budžeta

plānošanas sistēmas pārskatīšanas, kura mērķis ir sastādīt

finansu perspektīvu vairākiem gadiem. Latvijas valdība turpina

strādāt, lai nodrošinātu Nacionālās programmas finansu plānošanas

pilnīgu integrēšanu valsts budžeta plānošanas procedūrā. Tomēr

būs nepieciešami vēl vairāki gadi, lai to pilnībā īstenotu un lai

Nacionālā programma kļūtu par neatņemamu valsts finansu un

politikas plānošanas procesa sastāvdaļu.

Atsevišķa Programmas nodaļa

veltīta finansiālām saistībām dalībai ES īstenošanai īsā un

vidējā termiņā.

Izmaiņas

pirmspievienošanās procesā

1997. gada jūlijā Agenda 2000

ieviesa pastiprinātas pirmspievienošanās stratēģijas koncepciju.

1997. gada decembrī Luksemburgas ES Padome ratificēja šo pieeju,

atbalstot ievērojamu pirmspievienošanās palīdzības palielināšanu

lauksaimniecības un lauku reģionu attīstībai, kā arī

strukturāliem pasākumiem (transportam un apkārtējai videi).

Saskaņā ar Nolikumu Nr. 622/98/EC paredz vienotu sistēmu

pirmspievienošanās palīdzības prioritāšu un finansu resursu

plānošanā.

Berlīnes Eiropas Savienības Padome

1999. gada martā apstiprināja pirmspievienošanās stratēģijas

vadlīnijas. Lai arī galvenais Eiropas Savienības palīdzības avots

Pievienošanās Partnerības prioritāšu sasniegšanai šobrīd ir Phare

programma, nākotnē pirmspievienošanās izdevumu segšanā aizvien

lielāka lomu būs citiem finansu instrumentiem - SAPARD (Padomes

noteikumi (EC) No 1268/99; (OJ L 161, 26.6.99, p.87)) un ISPA

(Padomes noteikumi (EC) No 1267/99; (OJ L 161, 26.6.99,

p.73)).

Sākot no 2000. gada strukturālais

instruments (ISPA), kas attiecas uz transportu un apkārtējo vidi,

kā arī lauksaimniecības instruments (SAPARD) būs nozīmīgi

pirmspievienošanās palīdzības avoti un nodrošinās resursus

ievērojamai daļai pasākumu, kuri šobrīd tiek finansēti no Phare

līdzekļiem.

Daļu šo līdzekļu Latvija var

izmantot, lai finansētu savu līdzdalību Eiropas Kopienu

programmās, ieskaitot 5 - Pētījumu un tehnoloģiskās attīstības

tīkla programmu (OJ L 26,1.2.1999, p.1).

Phare programmas vispārīgais

mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm sagatavoties iestājai Eiropas

Savienībā, koncentrējot līdzekļus to prioritāšu sasniegšanai, kas

identificētas Pievienošanās Partnerībā. Phare turpinās atbalstīt

pasākumus, kuri saistās ar efektīvu acquis pārņemšanu, tai

skaitā institūciju stiprināšanu un acquis pārņemšanai

nepieciešamās investīcijas.

Phare palīdzība tiks vērsta arī uz

ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, sadarbojoties ar

Eiropas Reģionālās Attīstības Fondu un Eiropas Sociālo Fondu. Tas

ļaus sagatavot integrētas attīstības programmas, kā arī īstenot

pasākumus strukturālām izmaiņām ražošanas sektorā un

nodarbinātībā.

Jauns pirmspievienošanās finansu

instruments ISPA ļaus Latvijai laika posmā no 2000.-2006. gadam

saņemt palīdzību, lai realizētu ekonomiskās un sociālās kohēzijas

programmas un projektus vides aizsardzības jomā un transporta

infrastruktūras attīstībai.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības un

lauku attīstības atbalstam minētajā periodā ir izveidota SAPARD

programma, kuras resursi ir pieejami, lai:

• ieviestu acquis , kas

attiecas uz Kopējo lauksaimniecības politiku;

• risinātu specifiskas problēmas

lauksaimniecības sektora un lauku vides attīstībai.

2. shēma. Nacionālās programmas

loma intensīvajā pirmsapvienošanās stratēģijā pēc 2000. gada

Nacionālā

programma:

vienots nacionāls plāns, lai Latvijā īstenotu pasākumus, kas

vērsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā

Atjaunotā Nacionālā programma

paredz vienotu sistēmu, lai plānotu prioritātes un pārraudzītu

pievienošanās procesu dažādos sektoros. Tās uzdevums ir apvienot

vienā dokumentā acquis īstenošanas prioritātes, vienlaikus

norādot arī attīstības un investīciju prioritātes.

Programma detalizēti atspoguļo

prioritāros pasākumus acquis tiesiskai un institucionālai

pārņemšanai, norādot visus atbilstošos ES normatīvos aktus,

programmas periodā plānotos rezultātus, īstenošanas termiņus un

nepieciešamos finansu resursus. Detalizēti izklāstīti arī

atsevišķu prioritāro direktīvu īstenošanas plāni. Par neatņemamu

Nacionālās programmas sastāvdaļu kļuvusi Latvijas Institūciju

stiprināšanas programma, kura norāda šajā jomā nepieciešamos

pasākumus atbilstoši Madrides administratīvo spēju

kritērijam.

Pārskatītā Nacionālā programma

ietver arī investīcijas Pievienošanās Partnerības īstermiņa un

vidēja termiņa prioritātēs (sākot no 2000. gada). Tas nozīmē, ka,

līdztekus Phare programmas atbalstam, tajā ir paredzēta turpmāka

palīdzība no pirmspievienošanās strukturālajiem instrumentiem:

ISPA (transports un apkārtējā vide) un SAPARD (lauksaimniecība un

lauku reģionu attīstība), ko nosaka arī Pievienošanās

Partnerība.

Katrā no šiem sektoriem

(lauksaimniecība un lauku reģionu attīstība, transports un

apkārtējā vide) Nacionālās attīstības plāna kontekstā tiks

sagatavotas atsevišķas nacionālas programmas, kas būs

nepieciešamas, iesniedzot pieteikumu palīdzības saņemšanai no

atbilstošā strukturālā instrumenta. Šobrīd jau ir sagatavotas

ISPA un SAPARD nacionālās programmas, kā arī Eiropas Komisija ir

izvērtējusi Nacionālā attīstības plāna pirmo versiju. Ņemot vērā

Eiropas Komisijas kritisko vērtējumu, Latvijas valdība patlaban

veic nopietnu šī plāna pārstrādi.

Īpašā

sagatavošanās programma un Nacionālais attīstības plāns

Īpašā sagatavošanas programma

sniedz atbalstu pasākumiem, kuri nepieciešami, lai sagatavotos

Strukturālajiem fondiem - integrētas reģionālās attīstības

plānošana un īstenošana, lauku reģionu un pilsētu attīstības

pilota projektu īstenošana, juridisko un administratīvo struktūru

veidošana un finansu kontrole.

Īpašā sagatavošanās programma

nodrošinās atbalstu arī Nacionālā attīstības plāna (NAP)

izstrādei. Šī plāna mērķis ir apvienot Latvijas stratēģiskās

ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes, lai mazinātu

atšķirības starp Latviju un ES dalībvalstīm.

NAP ieņems nozīmīgu vietu Latvijas

turpmākajā ceļā uz Eiropas Savienību, akcentējot ilgtspējīgas

ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes. NAP efektivitāti

lielā mērā noteiks tas, cik kvalitatīvi un konstruktīvi notiks

sadarbība starp valsts un nevalstisko sektoru prioritāšu

noteikšanas un pasākumu gaitas pārraudzības procesā.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

NAP būs pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par Strukturālo fondu

ietvaros paredzēto pasākumu kopīgu finansēšanu, kuru iznākums

tiks detalizēti fiksēts Eiropas Savienības palīdzības plānā.

Nacionālā programma ir vienots

plāns pirmspievienošanās procesa pasākumu vadīšanai. Tā nodrošina

mehānismu, ar kura palīdzību Latvijas valdība varēs vadīt un

koordinēt juridiskās, institucionālās un organizatoriskās

pārmaiņas, kurām ir fundamentāla nozīme, gatavojoties iestājai

Eiropas Savienībā. Tiklīdz tiesiski un institucionāli šķēršļi

Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā būs likvidēti, pateicoties

efektīvai Nacionālās Programmas pasākumu īstenošanai, galvenā

uzmanība tiks pievērsta Nacionālās attīstības plānam. Tā kā gan

Eiropas Savienība, gan Latvija par galveno prioritāti uzskata

sociālo un ekonomisko kohēziju, Nacionālās attīstības plānam

jākļūst par vienu no galvenajiem Eiropas integrācijas

instrumentiem.