2. pants

1Galvenie sektori acquis

2ieviešanai

32.1. Demokrātija un likuma

4vara

52.2. Cilvēktiesības un minoritāšu

6aizsardzība

72.3. Funkcionējoša tirgus

8ekonomikas pastāvēšana

92.4. Spēja izturēt tirgus spēkus

10un konkurences spiedienu

112.5. Iekšējais tirgus bez

12robežām

132.6. Inovācijas

142.7. Ekonomiskie un fiskālie

15jautājumi

162.8. Sektoru politikas

172.9. Ekonomiska un sociāla

18kohēzija

192.10. Dzīves un vides

20kvalitāte

212.11. Tieslietas un iekšlietas

222.12. Ārējā politika

232.13. Finansu jautājumi

248.nodaļa.

25Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

26Nacionālās programmas vadības un

27koordinācijas process

28Eiropas Komisijas Kārtējais

29progresa ziņojums

30Pievienošanās Partnerība

31Nacionālās programmas prioritāšu

32noteikšana

33Izmaiņas Nacionālās programmas

34struktūrā

35Darba plānu un projektu tehnisko

36anketu izstrāde

37Finansējums

38Programmas apstiprināšana

39Programmas izpildes pārraudzība un

40kontrole

41Eiropas līgums un Nacionālā

42programma

43Nacionālās programmas prioritāšu

44izpildes ikdienas vadība un kontrole

451.shēma.

46Nacionālās programmas konteksts un struktūra

472.shēma.

48Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmspievienošanās

49stratēģijā pēc 2000.gada

503.shēma. Dažādu

51pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā saistība

524.shēma.

53Nacionālās programmas tēmas un to sektori

545.shēma.

55Tehniskās projektu anketas vieta Nacionālajā programmā, tās

56pamatstruktūra

576.shēma.

58Funkciju analīzes shēma

59Ievads

60Kopš neatkarības atgūšanas

611990.-1991. gadā Latvijas centieni ir vērsti uz modernas un

62demokrātiskas sabiedrības izveidi, funkcionējošu tirgus

63ekonomikas īstenošanu un iekļaušanos Eiropā, ar kuru vienmēr ir

64bijušas ciešas saites.

65Ir pagājuši tikai desmit gadi, bet

66šie mērķi jau ir sasniegti daudz plašākā apjomā nekā

67uzdrošinājāmies cerēt 1990.-1991. gadā. Latvijā šodien ir moderna

68un demokrātiska sabiedrība, funkcionējoša tirgus ekonomika un

69Latvija atgriežas Eiropā. Lai to panāktu, tik īsā laika periodā

70bija nepieciešams īstenot būtiskas reformas, kādas lielākā daļa

71Eiropas valstu nav pieredzējušas. Reformas skar likumdošanu,

72ekonomiku, izglītību, apmācību un maina cilvēku domāšanu. Latvija

73turpinās iesāktās reformas.

74Sabiedrībā pakāpeniski pieaug

75izpratne par Eiropas integrācijas procesu un reformu

76nepieciešamību, arvien konstruktīvāks kļūst dialogs starp valdību

77un sabiedrību, arvien argumentētākas kļūst politiskās debates.

78Dalība Eiropas Savienībā nodrošinās modernas sabiedrības

79izveidošanu, demokrātiju un likuma varu, funkcionējošu tirgus

80ekonomiku un nostiprinās Baltijas reģiona stabilitāti. Tādēļ

81Latvija, līdztekus citiem nozīmīgiem pienākumiem, ir uzņēmusies

82arī Kopenhāgenas un Madrides kritēriju izpildi. Nenoliedzami visi

83centieni, kas vērsti uz šo kritēriju izpildīšanu, sniedz

84ieguldījumu arī visas sabiedrības un ekonomikas labā. Darbs tiek

85veikts, stingri apņemoties izpildīt iestāšanās saistības un

86sniegt savu ieguldījumu tālākajā Eiropas Savienības attīstībā kā

87tās principiem lojālai un aktīvai dalībvalstij.

88Tādēļ Latvijas valdība pēdējos

89gados ir veikusi ievērojamu darbu, lai panāktu atbilstību

90Latvijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un nodrošinātu

91Eiropas Komisijas 1998. gada Kārtējā ziņojumā minēto: "Ja

92pārmaiņu temps saglabāsies, iespējams pirms 1999. gada beigām

93tiks uzsāktas pievienošanās sarunas ar Latviju". Latvija

94apliecināja, ka spēj uzturēt šo pārmaiņu tempu un 1999. gada

95Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ietverta rekomendācija sākt

96iestāšanās sarunas ar Latviju. Šādu lēmumu pieņēma arī Eiropas

97Savienības Padome Helsinkos.

98Latvijas un

99Eiropas Savienības attiecības

1001991. gada 27. augustā Eiropas

101Kopiena atzina Latvijas Republikas neatkarību.

1021992. gada 11. maijā tika noslēgts

103līgums starp Latvijas Republika un Eiropas Ekonomisko Kopienu

104(EEK) par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.

1051993. gada 5. maijā abas puses

106noslēdza līgumu par zvejniecību.

1071995. gada 12. jūnijā Latvija un

108Eiropas Kopienas noslēdza Asociācijas līgumu, lai izveidotu

109savstarpējo attiecību tiesisko pamatu. Līgums stājās spēkā 1998.

110gada 1. februārī, aizstājot līgumu par brīvo tirdzniecību un ar

111tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, ko Latvijas un Eiropas

112Kopiena noslēdza 1994.gada 12.jūnijā.

1131995. gada. 13. oktobrī Latvija

114iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

1151996. gada decembrī Latvijas

116valdība pieņēma pirmo Nacionālo programmu integrācijai Eiropas

117Savienībā.

1181997. gada jūnijā Latvija saņēma

119Eiropas komisijas atzinumu (avis) par Latvijas pieteikumu

120dalībai Eiropas Savienībā. Atbildot uz izteikto atzinumu,

121Latvijas valdība pieņēma Valdības Rīcības plānu.

1221997. gada 27. oktobrī Eiropas

123Integrācijas padome pieņēma jaunu, aktualizētu Nacionālās

124programmas versiju.

1251998. gada 30. martā Eiropas

126Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tika formāli

127uzsākts desmit ES kandidātvalstu un Kipras pievienošanās process.

128Lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES, pirms

129sanāksmes tika pieņemti katras valsts Pievienošanās Partnerības

130dokumenti.

1311998. gada 28. aprīlī Latvijas

132valdība pieņēma III Nacionālo programmu integrācijai Eiropas

133Savienībā, kas ietvēra prasību izveidot Nacionālo programmu

134acquis pārņemšanai. Kopš šā brīža Valdības Rīcības plāns

135tika iekļauts Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas

136Savienībā.

1371998. gada novembrī Latvija saņēma

138pirmo kārtējo Eiropas Komisijas ziņojumu par Latvijas progresu

139ceļā uz iestāšanos. Eiropas Komisijas rekomendācija bija uzsākt

140iestāšanās sarunas ar Latviju 1999. gadā, ja Latvija saglabās

141iesākto reformu tempu.

1421999. gada 13. oktobrī tika

143publicēts kārtējais (otrais) Eiropas Komisijas ziņojums par

144kandidātvalstu progresu integrācijas procesā. Eiropas Komisija

145rekomendēja Eiropas Savienības Padomei Helsinkos pieņemt lēmumu

146par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar pārējām "otrās grupas"

147kandidātvalstīm, tostarp ar Latviju.

1481999. gada decembrī Eiropas

149savienības Padome pieņem lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar

150Latviju.

1512000. gada februārī oficiāli tiek

152uzsāktas sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

153Nacionālās

154programmas struktūra

1551. nodaļa:

156Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā/Nacionālā

157programma acquis pārņemšanai

158Nodaļa iepazīstina ar dokumentu un

159sniedz tā pamatojumu. Tiek aplūkots Nacionālās programmas

160izveides konteksts un pamatojums, kā arī atspoguļota saikne starp

161valsts budžeta finansējuma plānošanu un Nacionālās programmas

162pārskatīšanu. Atsevišķā sadaļā izklāstītas pārmaiņas plašākā

163pirmspievienošanās procesā, kā arī Nacionālās programmas un

164Nacionālā attīstības plāna loma.

1652. nodaļa:

166Prioritāšu noteikšana

167Nodaļa aplūko saikni starp

168Pievienošanās Partnerību un plašāku acquis, no vienas

169puses, un Nacionālo programmu, no otras puses. Ir parādīta

170nacionālo interešu loma Nacionālās programmas pārskatīšanā.

171Detalizētāki ir aprakstītas sekojošu stratēģisko prioritāšu

172tēmas:

173• Sagatavot sabiedrību dalībai

174Eiropas Savienībā;

175• Sagatavot ekonomiku dalībai

176Eiropas Savienībā;

177• Sagatavoties Eiropas Savienības

178dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai;

179• Sagatavot valsts pārvaldi

180dalībai Eiropas Savienībā.

1813. nodaļa:

182Pieeja un metodika

183Šajā nodaļā ir sīkāk apskatīta

184Nacionālās programmas pārskatīšanā izmantotā metodika. Nodaļā

185iekļauta arī anotācija Nacionālās programmas lietotājiem, lai tie

186labāk varētu izprast programmas struktūru un saturu.

1874. nodaļa:

188Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā

189Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

190Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

191Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes politiskajam kritērijam.

192Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta

193vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo

194pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos

195saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks

196Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs

197prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju

198stiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības sfēras.

199Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās

200programmas 3. pielikumā.

2015. nodaļa:

202Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā

203Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

204Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

205Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes ekonomiskajam kritērijam.

206Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta

207vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo

208pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos

209saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks

210Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs

211prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju

212nostiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības

213sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām

214Nacionālās programmas 3. pielikumā.

2156. nodaļa:

216Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu

217pildīšanai

218Šī nodaļa, kas ir viena no četrām

219Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst

220Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes noteiktajam kritērijam

221par spēju uzņemties dalībvalsts saistības. Tāpat kā kārtējo

222ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un

223apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un

224sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un

225nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes

226institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā

227-likumdošanas saskaņošana, institūciju nostiprināšana un citās ar

228investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz

229projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 4.

230pielikumā.

2317. nodaļa:

232Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā

233Šī nodaļa, kas atbilst Madrides

234Eiropas Savienības Padomē noteiktajam administratīvās spējas

235kritērijam, apkopo institūciju nostiprināšanas aktivitātes, kas

236jau minētās katrā sektorā un apakšsektorā. Tiek aprakstīti arī

237horizontālie pasākumi, ko veiks Latvijas valsts pārvalde,

238gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Nodaļa ir visaptverošs

239Institūciju stiprināšanas plāns. Tajā iekļautas atsauces uz

240projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3., 4. un 5.

241pielikumā.

2428. nodaļa:

243Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

244Šajā nodaļā ir aprakstīti

245pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu Nacionālās programmas

246vadību un pārraudzību. Vadības un progresa pārskatīšanas process

247ir aplūkots plašāka pievienošanās procesa kontekstā, kā arī ir

248noteiktas iesaistīto pušu lomas un pienākumi. Kā neatņemama

249Nacionālās programmas vadības un pārraudzības procesa sastāvdaļa

250ir izveidota elektroniskā vadības un informācijas sistēma

251(Eiropas integrācijas informācijas sistēmu). Tā palīdzēs Latvijas

252valsts pārvaldes institūcijām īstenot, koordinēt un pārraudzīt

253Nacionālo programmu.