3. pants

Shēma. Dažādu pirmsapvienošanās

instrumentu savstarpējā saistība.

2.nodaļa.

Prioritāšu noteikšana

Eiropas Savienības Padomes

nolikums Nr. 622/98/EC izveidoja Pievienošanās Partnerību kā

vienu no pirmspievienošanās stratēģijas pamatinstrumentiem.

1998. gada Eiropas Komisijas

Kārtējais ziņojums vēlreiz atgādina, kāda ir Pievienošanās

Partnerības un Nacionālās programmas acquis pārņemšanai

nozīme un kāda ir šo dokumentu savstarpējā saikne:

"Pievienošanās Partnerības mērķis

ir apkopot Komisijas atzinumā noteiktās tālākā darba prioritātes,

kandidātvalstīm pieejamos finansu līdzekļus izvirzīto prioritāšu

īstenošanai, un priekšnosacījumus, šo finansu līdzekļu

saņemšanai. Katra kandidātvalsts tika aicināta pieņemt Nacionālo

programmu acquis pārņemšanai, kas noteiktu, kā valsts

strādās ar Pievienošanās Partnerību, cik ilgā laikā tiks

īstenotas prioritātes un kādi cilvēku un finansu resursi būs

nepieciešami. Gan Pievienošanās Partnerība, gan Nacionālā

programma acquis pārņemšanai tiks regulāri pārskatītas,

lai ņemtu vērā sasniegto progresu un noteiktu jaunas

prioritātes"(Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums, 1998. gada 4.

novembris, D nodaļa).

Pievienošanās Partnerība nosaka un

prioritizē galvenās darbības, kas kandidātvalstīm jāveic īsā un

vidēji ilgā laika posmā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā.

To sastāda Eiropas Komisija, balstoties regulāriem ziņojumiem par

sasniegto progresu Kopenhāgenas un Madrides dalības kritēriju

īstenošanā. Ir jāuzsver, ka Pievienošanās katrai kandidātvalstij

piedāvā pakāpenisku sagatavošanās plānu dalībai Eiropas

Savienībā.

Eiropas Komisija konsultējās ar

katru kandidātvalsti par Pievienošanās Partnerībā iekļaujamajām

prioritātēm. Kaut arī Pievienošanās Partnerību nevar uzskatīt par

kandidātvalsts un Eiropas komisijas vienošanos, tā ir balstīta uz

acquis un izvirza noteiktā laika posmā veicamus konkrētus

mērķus, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas un Madrides kritēriji.

Šo mērķu sasniegšana kļūst par nosacījumu gan dalībai Eiropas

Savienībā, gan ES finansiālā un tehniskā atbalsta turpmākai

saņemšanai.

Minētais nolikums nosaka, ka

"Partnerībām, un jo īpaši to starpposmu mērķiem, jāpalīdz

sagatavoties dalībai sociālās un ekonomiskās konverģences

kontekstā, kā arī jāpalīdz izstrādāt nacionālo programmu

acquis pārņemšanai". Varētu uzskatīt, ka Pievienošanās

Partnerībai ir divi līdzīgi mērķi - palīdzēt kandidātvalstīm

izpildīt "uz dalībvalsti attiecināmās" saistības un palīdzēt

samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas varētu kavēt

integrācijas procesu.

Nacionālās programmas uzdevums ir

aplūkot Pievienošanās Partnerībā izklāstītās (īsa un vidēja

termiņa) prioritātes no praktiskā viedokļa. Programma ir vadības

instruments, ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto pasākumu

plānošanai, īstenošanai un pārraudzībai. Kopenhāgenas un Madrides

kritēriji definē būtiskākos pievienošanās nosacījumus, tāpēc šie

kritēriji veido Nacionālās programmas struktūru un pamatu.

Gatavošanās dalībai Eiropas

Savienībā ir sarežģīts un radošs process. Ir skaidrs, ka Eiropas

Savienībā nevarēs iestāties, formāli pieņemot Savienības likumus

un pievienojoties līgumiem. Būs nepieciešama dziļa un progresīva

institūciju, ekonomikas sektoru un visas sabiedrības pielāgošanās

vairāku gadu garumā. Tādēļ Nacionālā programma piedāvā virkni

pasākumu, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņu procesus dažādās

nozarēs. Pasākumi aptvers valsts pārvaldes institūciju

stiprināšanu un to spēju attīstīšanu, ekonomikas reformas un

attīstību, politiskos kritērijus, tieslietas un iekšlietas,

apkārtējās vides jautājumus, sagatavošanos iekļaušanai iekšējā

tirgū un galvenās tautsaimniecības nozares.

Nacionālās programmas mērķis nav

uzskaitīt visu acquis , bet gan aplūkot visas

acquis nozares. Programma balstās uz principu, ka

"vissvarīgākais jāizdara vispirms". Tiklīdz kā prioritārie mērķi

ir sasniegti, var noteikt jaunas, ar acquis pārņemšanu

saistītas prioritātes. Lai izvirzītu jaunas prioritātes,

Nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā tiek

pārskatīta un precizēta katru gadu.

Regulārā

ziņojuma loma

Nacionālā programma ir veidota

ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas Kārtējo ziņojumu par Latvijas

progresu ceļā uz iestāšanos. Latvijas varas iestādes ir

izvēlējušās šādu pieeju, jo tā sniedz iespēju vadīt pievienošanās

procesu no vienotas perspektīvas ar Eiropas Komisiju.

Latvijas centieni izpildīt dalības

nosacījumus, tai skaitā pārņemt acquis , Kārtējā Eiropas

Komisijas ziņojumā tiek vērtēti, balstoties uz Kopenhāgenas un

Madrides kritērijiem. Arī Nacionālās programmas ietvaros

izstrādātie pasākumiem ir līdzīgi sagrupēti un virzīti uz tiem

pašiem mērķiem. Šāda shēma Latvijai dod iespēju sistemātiski

novērtēt dalībai izvirzītos nosacījumus un sasniegto progresu.

Latvijas valdība ir pārliecināta, ka, pieturoties pie šādas

sistēmas, tuvākā nākotnē tiks saņemts pozitīvs novērtējums un

uzaicinājums uzsākt sarunas. Vidējā laika periodā tas nodrošina

pamatu, lai varētu sagatavot sabiedrību, ekonomiskās struktūras

un valsts pārvaldi izpildīt dalības prasības un izmantot tās

priekšrocības.

Nacionālās

intereses

Lai iestātos Eiropas Savienībā,

Latvijai ir jāpārņem visu ES acquis jeb likumu un

pienākumu kopumu, jāuzņemas visu līgumu un konvenciju saistības,

jāizveido visas nepieciešamās institūcijas, jāpievienojas ES

kopējām politikām un vispārpieņemtajām normām, kas veidotas jau

kopš ES pirmsākumiem. Tajā pašā laikā dalības nosacījumi tiks

vispusīgi apspriesti. Latvija un Eiropas Savienība nevēlas, lai

Latvija pārņemtu acquis tikai formāli, t.i. neņemot vērā

šo izmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Gan

Latvijas, gan arī Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai

dalības nosacījumi kļūtu par pamatu ilgtspējīgai integrācijai.

Integrācijas stabilitāte ilgākā laika posmā var tikt garantēta

tikai tad, ja dalības nosacījumi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju

intereses. Vienprātību nevar panākt tikai tehniski salīdzinot

šķietamas neatbilstības starp Eiropas Savienības un Latvijas

likumdošanas aktiem. To iespējams sasniegt informētu cilvēku

diskusijās, kur tiek pilnībā ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu

principi, vērtības un intereses.

Pārņemot acquis , Latvijai

jāievēro līdzsvars starp dalības saistībām un likumīgo savu

interešu aizsardzību. Latvijas valdība jau ir uzsākusi atklātu

dialogu ar sabiedrības pārstāvjiem un galvenajām interešu grupām,

lai formulētu skaidras un saskaņotas nacionālās intereses, kas ir

neatņemama iestāšanās procesa un sarunu sastāvdaļa. Pārskatot

Nacionālo programmu, konsultāciju loma arvien pieaugs. 1999. gada

otrā pusē un 2000. gada sākumā Eiropas integrācijas birojs

sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Sarunu sagatavošanas darba grupu

ir sācis organizētu un strukturētu konsultāciju procesu ar

nevalstiskām un profesionālām organizācijām par konkrētās

acquis sadaļās ietvertām likumdošanas paredzamām izmaiņām,

veicot to analīzi no nacionālo interešu viedokļa. Ir notikuši

semināri par sekojošam acquis sadaļām:

• zivsaimniecības politika;

• audiovizuālie darbi;

• autotransports;

• akcīze tabakas

izstrādājumiem;

• drošība darbā;

• industriālais piesārņojums.

Šis konsultāciju process tiks

turpināts un ļaus pilnīgāk sagatavot Latvijas sarunu delegāciju

un sarunu pozīcijas.

Nacionālās

programmas prioritātes

Nosakot Nacionālās programmas

prioritātes, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā

un 1998.un 1999. gada Kārtējos ziņojumos sniegtais novērtējums,

kā arī dialogā ar Eiropas Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm

izvirzītās prioritātes. Nacionālā programma atspoguļo Latvijas

gatavību ieviest Pievienošanās Partnerībā noteiktās īsā un vidējā

termiņa prioritātes. Nacionālā programma nodrošina pastāvīgu

virzību uz dalību Eiropas Savienībā

Nacionālā programma nosaka četras

stratēģiski prioritārās tēmas, kas Latvijai jāaplūko, lai

iestātos Eiropas savienībā:

• Sagatavot sabiedrību dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavot ekonomiku dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavoties Eiropas Savienības

dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;

• Sagatavot valsts pārvaldi

dalībai Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz tēmu "Sagatavot

sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā", Nacionālā programma nosaka

virkni apakšprioritāšu, kas pamatojas uz Kopenhāgenas Eiropas

Savienības Padomes "politisko kritēriju". Šis kritērijs nosaka

veicamo pasākumu kopumu tieslietu, korupcijas novēršanas un

minoritāšu aizsardzības jomās.

Nodaļa, kas apraksta prioritāro

tēmu "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā", aplūko

Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "ekonomiskā kritērija

izpildi. Apakšprioritātē "Funkcionējoša tirgus ekonomika" ir

iekļauti sekojoši pasākumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,

privatizācijas pabeigšana, zemes un īpašuma tirgus attīstība,

pakalpojumu sfēras sakārtošana, nefinansu sektora pārraudzība,

starptautisko tirdzniecības sakaru politika, un vidējā termiņa

ekonomiskās stratēģijas īstenošana.

Otrā ekonomikas apakšprioritāte

"spēja izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus spiedienu"

nosaka pasākumus, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju vairākās

Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Tiek aplūkoti sekojoši

pasākumi: vispusīgas rūpniecības politikas 21. gadsimtam

formulēšana un īstenošana, uzņēmumu restrukturizācija, mazo un

vidējo uzņēmumu attīstība, investīcijas transporta un lauku

infrastruktūrā, aktīva darba tirgus politikas un programmas

pieņemšana, investīcijas sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā, tai

skaitā reģionu un lauku apvidu attīstībā, lauksaimniecības un

pārtikas sektora modernizācija.

Prioritārā tēma "Sagatavoties

Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai"

apraksta jautājumus, kas jārisina, pārņemot acquis .

Nodaļa aplūko visas acquis jomas. Tajā ir aprakstīta

pašreizējā situācija Latvijā acquis sektoros, kā arī

parādīti Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts pienākumi un

saistības. Aplūkotie sektori ir sekojoši: iekšējais tirgus,

inovācija, ekonomiskā un fiskālā politika, sektorpolitika,

ekonomiskā un sociālā kohēzija, dzīves un apkārtējās vides

kvalitāte, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika, finansiālie

jautājumi.

Prioritārā tēma "Sagatavot valsts

pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" ir saistīta ar Madrides

Eiropas Savienības Padomē izvirzīto kritēriju par modernas un

efektīvas pārvaldes nozīmību Eiropas integrācijas un

paplašināšanās kontekstā. Ņemot vērā integrētas pieejas

nepieciešamību pievienošanās jautājumu risināšanā un Nacionālās

programmas sagatavošanā. šajā nodaļā ir aplūkoti pasākumi valsts

pārvaldes spēju nostiprināšanas jomā dažādos Nacionālās

programmas sektoros. Ir iekļauta arī virkne horizontālu pasākumu,

kuru mērķis ir modernizēt un reformēt valsts pārvaldes

struktūru.

3.nodaļa. Pieeja

un metodoloģija