3. pants

1Shēma. Dažādu pirmsapvienošanās

2instrumentu savstarpējā saistība.

32.nodaļa.

4Prioritāšu noteikšana

5Eiropas Savienības Padomes

6nolikums Nr. 622/98/EC izveidoja Pievienošanās Partnerību kā

7vienu no pirmspievienošanās stratēģijas pamatinstrumentiem.

81998. gada Eiropas Komisijas

9Kārtējais ziņojums vēlreiz atgādina, kāda ir Pievienošanās

10Partnerības un Nacionālās programmas acquis pārņemšanai

11nozīme un kāda ir šo dokumentu savstarpējā saikne:

12"Pievienošanās Partnerības mērķis

13ir apkopot Komisijas atzinumā noteiktās tālākā darba prioritātes,

14kandidātvalstīm pieejamos finansu līdzekļus izvirzīto prioritāšu

15īstenošanai, un priekšnosacījumus, šo finansu līdzekļu

16saņemšanai. Katra kandidātvalsts tika aicināta pieņemt Nacionālo

17programmu acquis pārņemšanai, kas noteiktu, kā valsts

18strādās ar Pievienošanās Partnerību, cik ilgā laikā tiks

19īstenotas prioritātes un kādi cilvēku un finansu resursi būs

20nepieciešami. Gan Pievienošanās Partnerība, gan Nacionālā

21programma acquis pārņemšanai tiks regulāri pārskatītas,

22lai ņemtu vērā sasniegto progresu un noteiktu jaunas

23prioritātes"(Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums, 1998. gada 4.

24novembris, D nodaļa).

25Pievienošanās Partnerība nosaka un

26prioritizē galvenās darbības, kas kandidātvalstīm jāveic īsā un

27vidēji ilgā laika posmā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā.

28To sastāda Eiropas Komisija, balstoties regulāriem ziņojumiem par

29sasniegto progresu Kopenhāgenas un Madrides dalības kritēriju

30īstenošanā. Ir jāuzsver, ka Pievienošanās katrai kandidātvalstij

31piedāvā pakāpenisku sagatavošanās plānu dalībai Eiropas

32Savienībā.

33Eiropas Komisija konsultējās ar

34katru kandidātvalsti par Pievienošanās Partnerībā iekļaujamajām

35prioritātēm. Kaut arī Pievienošanās Partnerību nevar uzskatīt par

36kandidātvalsts un Eiropas komisijas vienošanos, tā ir balstīta uz

37acquis un izvirza noteiktā laika posmā veicamus konkrētus

38mērķus, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas un Madrides kritēriji.

39Šo mērķu sasniegšana kļūst par nosacījumu gan dalībai Eiropas

40Savienībā, gan ES finansiālā un tehniskā atbalsta turpmākai

41saņemšanai.

42Minētais nolikums nosaka, ka

43"Partnerībām, un jo īpaši to starpposmu mērķiem, jāpalīdz

44sagatavoties dalībai sociālās un ekonomiskās konverģences

45kontekstā, kā arī jāpalīdz izstrādāt nacionālo programmu

46acquis pārņemšanai". Varētu uzskatīt, ka Pievienošanās

47Partnerībai ir divi līdzīgi mērķi - palīdzēt kandidātvalstīm

48izpildīt "uz dalībvalsti attiecināmās" saistības un palīdzēt

49samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas varētu kavēt

50integrācijas procesu.

51Nacionālās programmas uzdevums ir

52aplūkot Pievienošanās Partnerībā izklāstītās (īsa un vidēja

53termiņa) prioritātes no praktiskā viedokļa. Programma ir vadības

54instruments, ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto pasākumu

55plānošanai, īstenošanai un pārraudzībai. Kopenhāgenas un Madrides

56kritēriji definē būtiskākos pievienošanās nosacījumus, tāpēc šie

57kritēriji veido Nacionālās programmas struktūru un pamatu.

58Gatavošanās dalībai Eiropas

59Savienībā ir sarežģīts un radošs process. Ir skaidrs, ka Eiropas

60Savienībā nevarēs iestāties, formāli pieņemot Savienības likumus

61un pievienojoties līgumiem. Būs nepieciešama dziļa un progresīva

62institūciju, ekonomikas sektoru un visas sabiedrības pielāgošanās

63vairāku gadu garumā. Tādēļ Nacionālā programma piedāvā virkni

64pasākumu, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņu procesus dažādās

65nozarēs. Pasākumi aptvers valsts pārvaldes institūciju

66stiprināšanu un to spēju attīstīšanu, ekonomikas reformas un

67attīstību, politiskos kritērijus, tieslietas un iekšlietas,

68apkārtējās vides jautājumus, sagatavošanos iekļaušanai iekšējā

69tirgū un galvenās tautsaimniecības nozares.

70Nacionālās programmas mērķis nav

71uzskaitīt visu acquis , bet gan aplūkot visas

72acquis nozares. Programma balstās uz principu, ka

73"vissvarīgākais jāizdara vispirms". Tiklīdz kā prioritārie mērķi

74ir sasniegti, var noteikt jaunas, ar acquis pārņemšanu

75saistītas prioritātes. Lai izvirzītu jaunas prioritātes,

76Nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā tiek

77pārskatīta un precizēta katru gadu.

78Regulārā

79ziņojuma loma

80Nacionālā programma ir veidota

81ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas Kārtējo ziņojumu par Latvijas

82progresu ceļā uz iestāšanos. Latvijas varas iestādes ir

83izvēlējušās šādu pieeju, jo tā sniedz iespēju vadīt pievienošanās

84procesu no vienotas perspektīvas ar Eiropas Komisiju.

85Latvijas centieni izpildīt dalības

86nosacījumus, tai skaitā pārņemt acquis , Kārtējā Eiropas

87Komisijas ziņojumā tiek vērtēti, balstoties uz Kopenhāgenas un

88Madrides kritērijiem. Arī Nacionālās programmas ietvaros

89izstrādātie pasākumiem ir līdzīgi sagrupēti un virzīti uz tiem

90pašiem mērķiem. Šāda shēma Latvijai dod iespēju sistemātiski

91novērtēt dalībai izvirzītos nosacījumus un sasniegto progresu.

92Latvijas valdība ir pārliecināta, ka, pieturoties pie šādas

93sistēmas, tuvākā nākotnē tiks saņemts pozitīvs novērtējums un

94uzaicinājums uzsākt sarunas. Vidējā laika periodā tas nodrošina

95pamatu, lai varētu sagatavot sabiedrību, ekonomiskās struktūras

96un valsts pārvaldi izpildīt dalības prasības un izmantot tās

97priekšrocības.

98Nacionālās

99intereses

100Lai iestātos Eiropas Savienībā,

101Latvijai ir jāpārņem visu ES acquis jeb likumu un

102pienākumu kopumu, jāuzņemas visu līgumu un konvenciju saistības,

103jāizveido visas nepieciešamās institūcijas, jāpievienojas ES

104kopējām politikām un vispārpieņemtajām normām, kas veidotas jau

105kopš ES pirmsākumiem. Tajā pašā laikā dalības nosacījumi tiks

106vispusīgi apspriesti. Latvija un Eiropas Savienība nevēlas, lai

107Latvija pārņemtu acquis tikai formāli, t.i. neņemot vērā

108šo izmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Gan

109Latvijas, gan arī Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai

110dalības nosacījumi kļūtu par pamatu ilgtspējīgai integrācijai.

111Integrācijas stabilitāte ilgākā laika posmā var tikt garantēta

112tikai tad, ja dalības nosacījumi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju

113intereses. Vienprātību nevar panākt tikai tehniski salīdzinot

114šķietamas neatbilstības starp Eiropas Savienības un Latvijas

115likumdošanas aktiem. To iespējams sasniegt informētu cilvēku

116diskusijās, kur tiek pilnībā ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu

117principi, vērtības un intereses.

118Pārņemot acquis , Latvijai

119jāievēro līdzsvars starp dalības saistībām un likumīgo savu

120interešu aizsardzību. Latvijas valdība jau ir uzsākusi atklātu

121dialogu ar sabiedrības pārstāvjiem un galvenajām interešu grupām,

122lai formulētu skaidras un saskaņotas nacionālās intereses, kas ir

123neatņemama iestāšanās procesa un sarunu sastāvdaļa. Pārskatot

124Nacionālo programmu, konsultāciju loma arvien pieaugs. 1999. gada

125otrā pusē un 2000. gada sākumā Eiropas integrācijas birojs

126sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Sarunu sagatavošanas darba grupu

127ir sācis organizētu un strukturētu konsultāciju procesu ar

128nevalstiskām un profesionālām organizācijām par konkrētās

129acquis sadaļās ietvertām likumdošanas paredzamām izmaiņām,

130veicot to analīzi no nacionālo interešu viedokļa. Ir notikuši

131semināri par sekojošam acquis sadaļām:

132• zivsaimniecības politika;

133• audiovizuālie darbi;

134• autotransports;

135• akcīze tabakas

136izstrādājumiem;

137• drošība darbā;

138• industriālais piesārņojums.

139Šis konsultāciju process tiks

140turpināts un ļaus pilnīgāk sagatavot Latvijas sarunu delegāciju

141un sarunu pozīcijas.

142Nacionālās

143programmas prioritātes

144Nosakot Nacionālās programmas

145prioritātes, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā

146un 1998.un 1999. gada Kārtējos ziņojumos sniegtais novērtējums,

147kā arī dialogā ar Eiropas Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm

148izvirzītās prioritātes. Nacionālā programma atspoguļo Latvijas

149gatavību ieviest Pievienošanās Partnerībā noteiktās īsā un vidējā

150termiņa prioritātes. Nacionālā programma nodrošina pastāvīgu

151virzību uz dalību Eiropas Savienībā

152Nacionālā programma nosaka četras

153stratēģiski prioritārās tēmas, kas Latvijai jāaplūko, lai

154iestātos Eiropas savienībā:

155• Sagatavot sabiedrību dalībai

156Eiropas Savienībā;

157• Sagatavot ekonomiku dalībai

158Eiropas Savienībā;

159• Sagatavoties Eiropas Savienības

160dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;

161• Sagatavot valsts pārvaldi

162dalībai Eiropas Savienībā.

163Attiecībā uz tēmu "Sagatavot

164sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā", Nacionālā programma nosaka

165virkni apakšprioritāšu, kas pamatojas uz Kopenhāgenas Eiropas

166Savienības Padomes "politisko kritēriju". Šis kritērijs nosaka

167veicamo pasākumu kopumu tieslietu, korupcijas novēršanas un

168minoritāšu aizsardzības jomās.

169Nodaļa, kas apraksta prioritāro

170tēmu "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā", aplūko

171Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "ekonomiskā kritērija

172izpildi. Apakšprioritātē "Funkcionējoša tirgus ekonomika" ir

173iekļauti sekojoši pasākumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,

174privatizācijas pabeigšana, zemes un īpašuma tirgus attīstība,

175pakalpojumu sfēras sakārtošana, nefinansu sektora pārraudzība,

176starptautisko tirdzniecības sakaru politika, un vidējā termiņa

177ekonomiskās stratēģijas īstenošana.

178Otrā ekonomikas apakšprioritāte

179"spēja izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus spiedienu"

180nosaka pasākumus, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju vairākās

181Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Tiek aplūkoti sekojoši

182pasākumi: vispusīgas rūpniecības politikas 21. gadsimtam

183formulēšana un īstenošana, uzņēmumu restrukturizācija, mazo un

184vidējo uzņēmumu attīstība, investīcijas transporta un lauku

185infrastruktūrā, aktīva darba tirgus politikas un programmas

186pieņemšana, investīcijas sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā, tai

187skaitā reģionu un lauku apvidu attīstībā, lauksaimniecības un

188pārtikas sektora modernizācija.

189Prioritārā tēma "Sagatavoties

190Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai"

191apraksta jautājumus, kas jārisina, pārņemot acquis .

192Nodaļa aplūko visas acquis jomas. Tajā ir aprakstīta

193pašreizējā situācija Latvijā acquis sektoros, kā arī

194parādīti Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts pienākumi un

195saistības. Aplūkotie sektori ir sekojoši: iekšējais tirgus,

196inovācija, ekonomiskā un fiskālā politika, sektorpolitika,

197ekonomiskā un sociālā kohēzija, dzīves un apkārtējās vides

198kvalitāte, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika, finansiālie

199jautājumi.

200Prioritārā tēma "Sagatavot valsts

201pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" ir saistīta ar Madrides

202Eiropas Savienības Padomē izvirzīto kritēriju par modernas un

203efektīvas pārvaldes nozīmību Eiropas integrācijas un

204paplašināšanās kontekstā. Ņemot vērā integrētas pieejas

205nepieciešamību pievienošanās jautājumu risināšanā un Nacionālās

206programmas sagatavošanā. šajā nodaļā ir aplūkoti pasākumi valsts

207pārvaldes spēju nostiprināšanas jomā dažādos Nacionālās

208programmas sektoros. Ir iekļauta arī virkne horizontālu pasākumu,

209kuru mērķis ir modernizēt un reformēt valsts pārvaldes

210struktūru.

2113.nodaļa. Pieeja

212un metodoloģija