VairogsLatvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā — viss teksts
1Galvenie sektori acquis
2ieviešanai
32.1. Demokrātija un likuma
4vara
52.2. Cilvēktiesības un minoritāšu
6aizsardzība
72.3. Funkcionējoša tirgus
8ekonomikas pastāvēšana
92.4. Spēja izturēt tirgus spēkus
10un konkurences spiedienu
112.5. Iekšējais tirgus bez
12robežām
132.6. Inovācijas
142.7. Ekonomiskie un fiskālie
15jautājumi
162.8. Sektoru politikas
172.9. Ekonomiska un sociāla
18kohēzija
192.10. Dzīves un vides
20kvalitāte
212.11. Tieslietas un iekšlietas
222.12. Ārējā politika
232.13. Finansu jautājumi
248.nodaļa.
25Nacionālās programmas vadība un pārraudzība
26Nacionālās programmas vadības un
27koordinācijas process
28Eiropas Komisijas Kārtējais
29progresa ziņojums
30Pievienošanās Partnerība
31Nacionālās programmas prioritāšu
32noteikšana
33Izmaiņas Nacionālās programmas
34struktūrā
35Darba plānu un projektu tehnisko
36anketu izstrāde
37Finansējums
38Programmas apstiprināšana
39Programmas izpildes pārraudzība un
40kontrole
41Eiropas līgums un Nacionālā
42programma
43Nacionālās programmas prioritāšu
44izpildes ikdienas vadība un kontrole
451.shēma.
46Nacionālās programmas konteksts un struktūra
472.shēma.
48Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmspievienošanās
49stratēģijā pēc 2000.gada
503.shēma. Dažādu
51pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā saistība
524.shēma.
53Nacionālās programmas tēmas un to sektori
545.shēma.
55Tehniskās projektu anketas vieta Nacionālajā programmā, tās
56pamatstruktūra
576.shēma.
58Funkciju analīzes shēma
59Ievads
60Kopš neatkarības atgūšanas
611990.-1991. gadā Latvijas centieni ir vērsti uz modernas un
62demokrātiskas sabiedrības izveidi, funkcionējošu tirgus
63ekonomikas īstenošanu un iekļaušanos Eiropā, ar kuru vienmēr ir
64bijušas ciešas saites.
65Ir pagājuši tikai desmit gadi, bet
66šie mērķi jau ir sasniegti daudz plašākā apjomā nekā
67uzdrošinājāmies cerēt 1990.-1991. gadā. Latvijā šodien ir moderna
68un demokrātiska sabiedrība, funkcionējoša tirgus ekonomika un
69Latvija atgriežas Eiropā. Lai to panāktu, tik īsā laika periodā
70bija nepieciešams īstenot būtiskas reformas, kādas lielākā daļa
71Eiropas valstu nav pieredzējušas. Reformas skar likumdošanu,
72ekonomiku, izglītību, apmācību un maina cilvēku domāšanu. Latvija
73turpinās iesāktās reformas.
74Sabiedrībā pakāpeniski pieaug
75izpratne par Eiropas integrācijas procesu un reformu
76nepieciešamību, arvien konstruktīvāks kļūst dialogs starp valdību
77un sabiedrību, arvien argumentētākas kļūst politiskās debates.
78Dalība Eiropas Savienībā nodrošinās modernas sabiedrības
79izveidošanu, demokrātiju un likuma varu, funkcionējošu tirgus
80ekonomiku un nostiprinās Baltijas reģiona stabilitāti. Tādēļ
81Latvija, līdztekus citiem nozīmīgiem pienākumiem, ir uzņēmusies
82arī Kopenhāgenas un Madrides kritēriju izpildi. Nenoliedzami visi
83centieni, kas vērsti uz šo kritēriju izpildīšanu, sniedz
84ieguldījumu arī visas sabiedrības un ekonomikas labā. Darbs tiek
85veikts, stingri apņemoties izpildīt iestāšanās saistības un
86sniegt savu ieguldījumu tālākajā Eiropas Savienības attīstībā kā
87tās principiem lojālai un aktīvai dalībvalstij.
88Tādēļ Latvijas valdība pēdējos
89gados ir veikusi ievērojamu darbu, lai panāktu atbilstību
90Latvijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un nodrošinātu
91Eiropas Komisijas 1998. gada Kārtējā ziņojumā minēto: "Ja
92pārmaiņu temps saglabāsies, iespējams pirms 1999. gada beigām
93tiks uzsāktas pievienošanās sarunas ar Latviju". Latvija
94apliecināja, ka spēj uzturēt šo pārmaiņu tempu un 1999. gada
95Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ietverta rekomendācija sākt
96iestāšanās sarunas ar Latviju. Šādu lēmumu pieņēma arī Eiropas
97Savienības Padome Helsinkos.
98Latvijas un
99Eiropas Savienības attiecības
1001991. gada 27. augustā Eiropas
101Kopiena atzina Latvijas Republikas neatkarību.
1021992. gada 11. maijā tika noslēgts
103līgums starp Latvijas Republika un Eiropas Ekonomisko Kopienu
104(EEK) par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.
1051993. gada 5. maijā abas puses
106noslēdza līgumu par zvejniecību.
1071995. gada 12. jūnijā Latvija un
108Eiropas Kopienas noslēdza Asociācijas līgumu, lai izveidotu
109savstarpējo attiecību tiesisko pamatu. Līgums stājās spēkā 1998.
110gada 1. februārī, aizstājot līgumu par brīvo tirdzniecību un ar
111tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, ko Latvijas un Eiropas
112Kopiena noslēdza 1994.gada 12.jūnijā.
1131995. gada. 13. oktobrī Latvija
114iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
1151996. gada decembrī Latvijas
116valdība pieņēma pirmo Nacionālo programmu integrācijai Eiropas
117Savienībā.
1181997. gada jūnijā Latvija saņēma
119Eiropas komisijas atzinumu (avis) par Latvijas pieteikumu
120dalībai Eiropas Savienībā. Atbildot uz izteikto atzinumu,
121Latvijas valdība pieņēma Valdības Rīcības plānu.
1221997. gada 27. oktobrī Eiropas
123Integrācijas padome pieņēma jaunu, aktualizētu Nacionālās
124programmas versiju.
1251998. gada 30. martā Eiropas
126Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tika formāli
127uzsākts desmit ES kandidātvalstu un Kipras pievienošanās process.
128Lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES, pirms
129sanāksmes tika pieņemti katras valsts Pievienošanās Partnerības
130dokumenti.
1311998. gada 28. aprīlī Latvijas
132valdība pieņēma III Nacionālo programmu integrācijai Eiropas
133Savienībā, kas ietvēra prasību izveidot Nacionālo programmu
134acquis pārņemšanai. Kopš šā brīža Valdības Rīcības plāns
135tika iekļauts Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas
136Savienībā.
1371998. gada novembrī Latvija saņēma
138pirmo kārtējo Eiropas Komisijas ziņojumu par Latvijas progresu
139ceļā uz iestāšanos. Eiropas Komisijas rekomendācija bija uzsākt
140iestāšanās sarunas ar Latviju 1999. gadā, ja Latvija saglabās
141iesākto reformu tempu.
1421999. gada 13. oktobrī tika
143publicēts kārtējais (otrais) Eiropas Komisijas ziņojums par
144kandidātvalstu progresu integrācijas procesā. Eiropas Komisija
145rekomendēja Eiropas Savienības Padomei Helsinkos pieņemt lēmumu
146par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar pārējām "otrās grupas"
147kandidātvalstīm, tostarp ar Latviju.
1481999. gada decembrī Eiropas
149savienības Padome pieņem lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar
150Latviju.
1512000. gada februārī oficiāli tiek
152uzsāktas sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
153Nacionālās
154programmas struktūra
1551. nodaļa:
156Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā/Nacionālā
157programma acquis pārņemšanai
158Nodaļa iepazīstina ar dokumentu un
159sniedz tā pamatojumu. Tiek aplūkots Nacionālās programmas
160izveides konteksts un pamatojums, kā arī atspoguļota saikne starp
161valsts budžeta finansējuma plānošanu un Nacionālās programmas
162pārskatīšanu. Atsevišķā sadaļā izklāstītas pārmaiņas plašākā
163pirmspievienošanās procesā, kā arī Nacionālās programmas un
164Nacionālā attīstības plāna loma.
1652. nodaļa:
166Prioritāšu noteikšana
167Nodaļa aplūko saikni starp
168Pievienošanās Partnerību un plašāku acquis, no vienas
169puses, un Nacionālo programmu, no otras puses. Ir parādīta
170nacionālo interešu loma Nacionālās programmas pārskatīšanā.
171Detalizētāki ir aprakstītas sekojošu stratēģisko prioritāšu
172tēmas:
173• Sagatavot sabiedrību dalībai
174Eiropas Savienībā;
175• Sagatavot ekonomiku dalībai
176Eiropas Savienībā;
177• Sagatavoties Eiropas Savienības
178dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai;
179• Sagatavot valsts pārvaldi
180dalībai Eiropas Savienībā.
1813. nodaļa:
182Pieeja un metodika
183Šajā nodaļā ir sīkāk apskatīta
184Nacionālās programmas pārskatīšanā izmantotā metodika. Nodaļā
185iekļauta arī anotācija Nacionālās programmas lietotājiem, lai tie
186labāk varētu izprast programmas struktūru un saturu.
1874. nodaļa:
188Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā
189Šī nodaļa, kas ir viena no četrām
190Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst
191Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes politiskajam kritērijam.
192Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta
193vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo
194pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos
195saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks
196Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs
197prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju
198stiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības sfēras.
199Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās
200programmas 3. pielikumā.
2015. nodaļa:
202Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā
203Šī nodaļa, kas ir viena no četrām
204Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst
205Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes ekonomiskajam kritērijam.
206Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta
207vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo
208pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos
209saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks
210Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs
211prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju
212nostiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības
213sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām
214Nacionālās programmas 3. pielikumā.
2156. nodaļa:
216Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu
217pildīšanai
218Šī nodaļa, kas ir viena no četrām
219Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst
220Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes noteiktajam kritērijam
221par spēju uzņemties dalībvalsts saistības. Tāpat kā kārtējo
222ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un
223apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un
224sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un
225nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes
226institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā
227-likumdošanas saskaņošana, institūciju nostiprināšana un citās ar
228investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz
229projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 4.
230pielikumā.
2317. nodaļa:
232Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā
233Šī nodaļa, kas atbilst Madrides
234Eiropas Savienības Padomē noteiktajam administratīvās spējas
235kritērijam, apkopo institūciju nostiprināšanas aktivitātes, kas
236jau minētās katrā sektorā un apakšsektorā. Tiek aprakstīti arī
237horizontālie pasākumi, ko veiks Latvijas valsts pārvalde,
238gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Nodaļa ir visaptverošs
239Institūciju stiprināšanas plāns. Tajā iekļautas atsauces uz
240projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3., 4. un 5.
241pielikumā.
2428. nodaļa:
243Nacionālās programmas vadība un pārraudzība
244Šajā nodaļā ir aprakstīti
245pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu Nacionālās programmas
246vadību un pārraudzību. Vadības un progresa pārskatīšanas process
247ir aplūkots plašāka pievienošanās procesa kontekstā, kā arī ir
248noteiktas iesaistīto pušu lomas un pienākumi. Kā neatņemama
249Nacionālās programmas vadības un pārraudzības procesa sastāvdaļa
250ir izveidota elektroniskā vadības un informācijas sistēma
251(Eiropas integrācijas informācijas sistēmu). Tā palīdzēs Latvijas
252valsts pārvaldes institūcijām īstenot, koordinēt un pārraudzīt
253Nacionālo programmu.
1Shēma. Dažādu pirmsapvienošanās
2instrumentu savstarpējā saistība.
32.nodaļa.
4Prioritāšu noteikšana
5Eiropas Savienības Padomes
6nolikums Nr. 622/98/EC izveidoja Pievienošanās Partnerību kā
7vienu no pirmspievienošanās stratēģijas pamatinstrumentiem.
81998. gada Eiropas Komisijas
9Kārtējais ziņojums vēlreiz atgādina, kāda ir Pievienošanās
10Partnerības un Nacionālās programmas acquis pārņemšanai
11nozīme un kāda ir šo dokumentu savstarpējā saikne:
12"Pievienošanās Partnerības mērķis
13ir apkopot Komisijas atzinumā noteiktās tālākā darba prioritātes,
14kandidātvalstīm pieejamos finansu līdzekļus izvirzīto prioritāšu
15īstenošanai, un priekšnosacījumus, šo finansu līdzekļu
16saņemšanai. Katra kandidātvalsts tika aicināta pieņemt Nacionālo
17programmu acquis pārņemšanai, kas noteiktu, kā valsts
18strādās ar Pievienošanās Partnerību, cik ilgā laikā tiks
19īstenotas prioritātes un kādi cilvēku un finansu resursi būs
20nepieciešami. Gan Pievienošanās Partnerība, gan Nacionālā
21programma acquis pārņemšanai tiks regulāri pārskatītas,
22lai ņemtu vērā sasniegto progresu un noteiktu jaunas
23prioritātes"(Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums, 1998. gada 4.
24novembris, D nodaļa).
25Pievienošanās Partnerība nosaka un
26prioritizē galvenās darbības, kas kandidātvalstīm jāveic īsā un
27vidēji ilgā laika posmā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā.
28To sastāda Eiropas Komisija, balstoties regulāriem ziņojumiem par
29sasniegto progresu Kopenhāgenas un Madrides dalības kritēriju
30īstenošanā. Ir jāuzsver, ka Pievienošanās katrai kandidātvalstij
31piedāvā pakāpenisku sagatavošanās plānu dalībai Eiropas
32Savienībā.
33Eiropas Komisija konsultējās ar
34katru kandidātvalsti par Pievienošanās Partnerībā iekļaujamajām
35prioritātēm. Kaut arī Pievienošanās Partnerību nevar uzskatīt par
36kandidātvalsts un Eiropas komisijas vienošanos, tā ir balstīta uz
37acquis un izvirza noteiktā laika posmā veicamus konkrētus
38mērķus, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas un Madrides kritēriji.
39Šo mērķu sasniegšana kļūst par nosacījumu gan dalībai Eiropas
40Savienībā, gan ES finansiālā un tehniskā atbalsta turpmākai
41saņemšanai.
42Minētais nolikums nosaka, ka
43"Partnerībām, un jo īpaši to starpposmu mērķiem, jāpalīdz
44sagatavoties dalībai sociālās un ekonomiskās konverģences
45kontekstā, kā arī jāpalīdz izstrādāt nacionālo programmu
46acquis pārņemšanai". Varētu uzskatīt, ka Pievienošanās
47Partnerībai ir divi līdzīgi mērķi - palīdzēt kandidātvalstīm
48izpildīt "uz dalībvalsti attiecināmās" saistības un palīdzēt
49samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas varētu kavēt
50integrācijas procesu.
51Nacionālās programmas uzdevums ir
52aplūkot Pievienošanās Partnerībā izklāstītās (īsa un vidēja
53termiņa) prioritātes no praktiskā viedokļa. Programma ir vadības
54instruments, ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto pasākumu
55plānošanai, īstenošanai un pārraudzībai. Kopenhāgenas un Madrides
56kritēriji definē būtiskākos pievienošanās nosacījumus, tāpēc šie
57kritēriji veido Nacionālās programmas struktūru un pamatu.
58Gatavošanās dalībai Eiropas
59Savienībā ir sarežģīts un radošs process. Ir skaidrs, ka Eiropas
60Savienībā nevarēs iestāties, formāli pieņemot Savienības likumus
61un pievienojoties līgumiem. Būs nepieciešama dziļa un progresīva
62institūciju, ekonomikas sektoru un visas sabiedrības pielāgošanās
63vairāku gadu garumā. Tādēļ Nacionālā programma piedāvā virkni
64pasākumu, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņu procesus dažādās
65nozarēs. Pasākumi aptvers valsts pārvaldes institūciju
66stiprināšanu un to spēju attīstīšanu, ekonomikas reformas un
67attīstību, politiskos kritērijus, tieslietas un iekšlietas,
68apkārtējās vides jautājumus, sagatavošanos iekļaušanai iekšējā
69tirgū un galvenās tautsaimniecības nozares.
70Nacionālās programmas mērķis nav
71uzskaitīt visu acquis , bet gan aplūkot visas
72acquis nozares. Programma balstās uz principu, ka
73"vissvarīgākais jāizdara vispirms". Tiklīdz kā prioritārie mērķi
74ir sasniegti, var noteikt jaunas, ar acquis pārņemšanu
75saistītas prioritātes. Lai izvirzītu jaunas prioritātes,
76Nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā tiek
77pārskatīta un precizēta katru gadu.
78Regulārā
79ziņojuma loma
80Nacionālā programma ir veidota
81ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas Kārtējo ziņojumu par Latvijas
82progresu ceļā uz iestāšanos. Latvijas varas iestādes ir
83izvēlējušās šādu pieeju, jo tā sniedz iespēju vadīt pievienošanās
84procesu no vienotas perspektīvas ar Eiropas Komisiju.
85Latvijas centieni izpildīt dalības
86nosacījumus, tai skaitā pārņemt acquis , Kārtējā Eiropas
87Komisijas ziņojumā tiek vērtēti, balstoties uz Kopenhāgenas un
88Madrides kritērijiem. Arī Nacionālās programmas ietvaros
89izstrādātie pasākumiem ir līdzīgi sagrupēti un virzīti uz tiem
90pašiem mērķiem. Šāda shēma Latvijai dod iespēju sistemātiski
91novērtēt dalībai izvirzītos nosacījumus un sasniegto progresu.
92Latvijas valdība ir pārliecināta, ka, pieturoties pie šādas
93sistēmas, tuvākā nākotnē tiks saņemts pozitīvs novērtējums un
94uzaicinājums uzsākt sarunas. Vidējā laika periodā tas nodrošina
95pamatu, lai varētu sagatavot sabiedrību, ekonomiskās struktūras
96un valsts pārvaldi izpildīt dalības prasības un izmantot tās
97priekšrocības.
98Nacionālās
99intereses
100Lai iestātos Eiropas Savienībā,
101Latvijai ir jāpārņem visu ES acquis jeb likumu un
102pienākumu kopumu, jāuzņemas visu līgumu un konvenciju saistības,
103jāizveido visas nepieciešamās institūcijas, jāpievienojas ES
104kopējām politikām un vispārpieņemtajām normām, kas veidotas jau
105kopš ES pirmsākumiem. Tajā pašā laikā dalības nosacījumi tiks
106vispusīgi apspriesti. Latvija un Eiropas Savienība nevēlas, lai
107Latvija pārņemtu acquis tikai formāli, t.i. neņemot vērā
108šo izmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Gan
109Latvijas, gan arī Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai
110dalības nosacījumi kļūtu par pamatu ilgtspējīgai integrācijai.
111Integrācijas stabilitāte ilgākā laika posmā var tikt garantēta
112tikai tad, ja dalības nosacījumi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju
113intereses. Vienprātību nevar panākt tikai tehniski salīdzinot
114šķietamas neatbilstības starp Eiropas Savienības un Latvijas
115likumdošanas aktiem. To iespējams sasniegt informētu cilvēku
116diskusijās, kur tiek pilnībā ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu
117principi, vērtības un intereses.
118Pārņemot acquis , Latvijai
119jāievēro līdzsvars starp dalības saistībām un likumīgo savu
120interešu aizsardzību. Latvijas valdība jau ir uzsākusi atklātu
121dialogu ar sabiedrības pārstāvjiem un galvenajām interešu grupām,
122lai formulētu skaidras un saskaņotas nacionālās intereses, kas ir
123neatņemama iestāšanās procesa un sarunu sastāvdaļa. Pārskatot
124Nacionālo programmu, konsultāciju loma arvien pieaugs. 1999. gada
125otrā pusē un 2000. gada sākumā Eiropas integrācijas birojs
126sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Sarunu sagatavošanas darba grupu
127ir sācis organizētu un strukturētu konsultāciju procesu ar
128nevalstiskām un profesionālām organizācijām par konkrētās
129acquis sadaļās ietvertām likumdošanas paredzamām izmaiņām,
130veicot to analīzi no nacionālo interešu viedokļa. Ir notikuši
131semināri par sekojošam acquis sadaļām:
132• zivsaimniecības politika;
133• audiovizuālie darbi;
134• autotransports;
135• akcīze tabakas
136izstrādājumiem;
137• drošība darbā;
138• industriālais piesārņojums.
139Šis konsultāciju process tiks
140turpināts un ļaus pilnīgāk sagatavot Latvijas sarunu delegāciju
141un sarunu pozīcijas.
142Nacionālās
143programmas prioritātes
144Nosakot Nacionālās programmas
145prioritātes, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā
146un 1998.un 1999. gada Kārtējos ziņojumos sniegtais novērtējums,
147kā arī dialogā ar Eiropas Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm
148izvirzītās prioritātes. Nacionālā programma atspoguļo Latvijas
149gatavību ieviest Pievienošanās Partnerībā noteiktās īsā un vidējā
150termiņa prioritātes. Nacionālā programma nodrošina pastāvīgu
151virzību uz dalību Eiropas Savienībā
152Nacionālā programma nosaka četras
153stratēģiski prioritārās tēmas, kas Latvijai jāaplūko, lai
154iestātos Eiropas savienībā:
155• Sagatavot sabiedrību dalībai
156Eiropas Savienībā;
157• Sagatavot ekonomiku dalībai
158Eiropas Savienībā;
159• Sagatavoties Eiropas Savienības
160dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;
161• Sagatavot valsts pārvaldi
162dalībai Eiropas Savienībā.
163Attiecībā uz tēmu "Sagatavot
164sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā", Nacionālā programma nosaka
165virkni apakšprioritāšu, kas pamatojas uz Kopenhāgenas Eiropas
166Savienības Padomes "politisko kritēriju". Šis kritērijs nosaka
167veicamo pasākumu kopumu tieslietu, korupcijas novēršanas un
168minoritāšu aizsardzības jomās.
169Nodaļa, kas apraksta prioritāro
170tēmu "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā", aplūko
171Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "ekonomiskā kritērija
172izpildi. Apakšprioritātē "Funkcionējoša tirgus ekonomika" ir
173iekļauti sekojoši pasākumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,
174privatizācijas pabeigšana, zemes un īpašuma tirgus attīstība,
175pakalpojumu sfēras sakārtošana, nefinansu sektora pārraudzība,
176starptautisko tirdzniecības sakaru politika, un vidējā termiņa
177ekonomiskās stratēģijas īstenošana.
178Otrā ekonomikas apakšprioritāte
179"spēja izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus spiedienu"
180nosaka pasākumus, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju vairākās
181Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Tiek aplūkoti sekojoši
182pasākumi: vispusīgas rūpniecības politikas 21. gadsimtam
183formulēšana un īstenošana, uzņēmumu restrukturizācija, mazo un
184vidējo uzņēmumu attīstība, investīcijas transporta un lauku
185infrastruktūrā, aktīva darba tirgus politikas un programmas
186pieņemšana, investīcijas sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā, tai
187skaitā reģionu un lauku apvidu attīstībā, lauksaimniecības un
188pārtikas sektora modernizācija.
189Prioritārā tēma "Sagatavoties
190Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai"
191apraksta jautājumus, kas jārisina, pārņemot acquis .
192Nodaļa aplūko visas acquis jomas. Tajā ir aprakstīta
193pašreizējā situācija Latvijā acquis sektoros, kā arī
194parādīti Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts pienākumi un
195saistības. Aplūkotie sektori ir sekojoši: iekšējais tirgus,
196inovācija, ekonomiskā un fiskālā politika, sektorpolitika,
197ekonomiskā un sociālā kohēzija, dzīves un apkārtējās vides
198kvalitāte, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika, finansiālie
199jautājumi.
200Prioritārā tēma "Sagatavot valsts
201pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" ir saistīta ar Madrides
202Eiropas Savienības Padomē izvirzīto kritēriju par modernas un
203efektīvas pārvaldes nozīmību Eiropas integrācijas un
204paplašināšanās kontekstā. Ņemot vērā integrētas pieejas
205nepieciešamību pievienošanās jautājumu risināšanā un Nacionālās
206programmas sagatavošanā. šajā nodaļā ir aplūkoti pasākumi valsts
207pārvaldes spēju nostiprināšanas jomā dažādos Nacionālās
208programmas sektoros. Ir iekļauta arī virkne horizontālu pasākumu,
209kuru mērķis ir modernizēt un reformēt valsts pārvaldes
210struktūru.
2113.nodaļa. Pieeja
212un metodoloģija
1Shēma. Nacionālās programmas tēmas un to sektori.
2Latvijas Nacionālā programma
3integrācijai Eiropas Savienībā ir Latvijas integrācijas procesa
4Eiropas Savienībā stratēģiskās plānošanas un vadības līdzeklis,
5kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības organizācijas
6galvenais instruments gan valstī kopumā, gan arī katrā sektorā
7atsevišķi. Nacionālajā programmā tiek izklāstīti tie mērķi un
8darbības, ko veiks Latvijas valdība, lai pilnvērtīgi sagatavotos
9dalībai Eiropas Savienībā. Tie aptver gan likumdošanas
10saskaņošanas darbu, gan institūciju stiprināšanas darbības un
11citus pasākumus. Nacionālā programma ir veidota tā, lai tiktu
12nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija starp dažādām
13iestāšanās procesa darbībām un to īstenošanas instrumentiem. Šajā
14nodaļā tiek izklāstīta programmas struktūra, kas atspoguļo pieeju
15un metodoloģiju, kāda ir Nacionālās programmas veidošanas
16pamatā.
17Vispārējā
18struktūra:
19tēmas, sektori un apakšsektori
20Nacionālās programmas struktūra ir
21veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Kārtējā progresa ziņojuma
22struktūrai. Tas nozīmē, ka pasākumi Nacionālajā programmā tiek
23plānoti, balstoties uz sektoru pieeju, kādu lieto Eiropas
24Komisija. Šādas pieejas pamatā ir atzinums, ka Nacionālajai
25programmai ir jāatvieglo gan integrācijas procesa plānošana, gan
26arī tā pārraudzība.
27Katru gadu līdz pat uzņemšanas
28brīdim Eiropas Komisija sagatavo Regulāro ziņojumu par Latvijas
29progresu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā tiek
30atspoguļots ne vien Latvijas paveiktais, bet arī tiek
31identificētas jomas un pasākumi, kam Latvijai jāpievērš
32pastiprināta uzmanība. EK Kārtējā ziņojuma pamatstruktūru veido
33četras nodaļas, kur katra no tām atbilst vienam no t.s.
34Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Šie kritēriji nosaka, ka
35kandidātvalstij ir jānodrošina:
36Stabilu institūciju izveide, kas
37garantē demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību garantējošo
38institūciju stabilitāti, cieņu pret minoritātēm un to
39aizsardzību;
40Funkcionējošas tirgus ekonomikas
41pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus
42spēku ietekmi Eiropas Savienībā;
43Jāspēj uzņemties dalībvalsts
44pienākumus, to skaitā, politiskās, ekonomiskās un monetārās
45savienības mērķus;
46Valsts pārvaldes spēja izveidot un
47nostiprināt institūcijas, kas ir atbildīgas par Eiropas
48Savienības dalībvalsts mērķu un pienākumu ieviešanu un īstenošanu
49Latvijā.
50Arī Nacionālās programmas pamatā
51ir četras nodaļas jeb tēmas, kur katra no tām atbilst vienam no
52Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Katra nodaļa atspoguļo
53vienu no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem ceļā uz Eiropas
54Savienību:
55• Sagatavot sabiedrību dalībai
56Eiropas Savienībā;
57• Sagatavot ekonomiku dalībai
58Eiropas Savienībā;
59• Sagatavoties Eiropas Savienības
60dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;
61• Sagatavot valsts pārvaldi
62dalībai Eiropas Savienībā.
63Šie mērķi ir vērsti ne vien uz
64formālu Latvijas atbilstību Eiropas Savienības dalībvalsts
65kritērijiem, bet paredz arī Latvijas sabiedrības, ekonomikas,
66tiesību un valsts pārvaldes sistēmas tālāku attīstību, lai
67pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā.
68Arī katra Nacionālās programmas
69tēma tiek veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Regulārā ziņojuma
70struktūrai. Tas nozīmē, ka katrs no četriem Nacionālās programmas
71mērķiem aptver virkni sektoru.
72Informācija sektoru ietvaros,
73savukārt, tiek iedalīta pa apakšsektoriem, kas uzskaitīti otrās
74nodaļas beigās. Katrā apakšsektorā tiek apskatīts:
75kādi mērķi un uzdevumi saskaņā ar
761998.un 1999. gada Pievienošanās Partnerības dokumentiem ir
77jāveic Latvijai, lai sagatavotas dalībai (Pievienošanās
78Partnerības prioritātes);
79kāds ir pašreizējais stāvoklis un
80kādi ir bijuši pēdējie sasniegumi (īpaši tiek aplūkoti jautājumi,
81kas ir identificēti EK Kārtējā ziņojumā);
82kādus pasākumus veiks valsts
83pārvaldes institūcijas, lai novērstu EK Kārtējā ziņojumā
84identificētās problēmas, īstenotu Pievienošanās Partnerības
85prioritātes un sagatavotos dalībai atbilstoši Latvijas interesēm.
86Detalizēti tiek aprakstīti pasākumi, kas tiks veikti īstermiņā
87(t.i. viena gada laikā), kā arī tiek norādīta attiecīgā projektu
88tehniskā anketa, kas aptver visu darbību kopumu gan īsā, gan
89vidējā (3-5 gadi) laika posmā.
90Nacionālajā programmā katras tēmas
91sākumā ir mērķu matrica, kas atspoguļo sektorus un apakšsektorus,
92ko aptver šī tēma. Matricā tiek norādītas arī attiecīgās projektu
93tehniskās anketas (nosaukums un kods) un par tām atbildīgās
94institūcijas.
95Nacionālās programmas tēma
96"Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" atšķiras no
97pārējām tēmām ar to, ka tā ne vien paredz tikai šai tēmai
98raksturīgus pasākumus (politikas koordinēšanas sektors), bet arī
99apkopo informāciju par institūciju stiprināšanas mērķiem un
100aktivitātēm programmas četrās tēmās, sektoros un apakšsektoros.
101Šī nodaļa var tikt uzskatīta par Latvijas valsts pārvaldes
102institūciju stiprināšanas plānu jeb programmu un var tikt lietota
103kā atsevišķs dokuments.
104Projektu
105tehniskās anketas
106Nacionālās programmas četru
107prioritāro mērķu sasniegšana notiek, īstenojot konkrētas darbības
108noteiktā laikā. Šīs darbības ir ietvertas t.s. projektu
109tehniskajās anketās. Nacionālajā programmā ir gandrīz simts šādas
110anketas, un tās ir sadalītas atbilstoši četrām tēmām. Piemēram,
111tēmai "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā" atbilst
1Shāma. Funkciju analīzes shēma.
2No
3Acquis izrietošās valsts pārvaldes funkcijas
4Sadaļas mērķis ir noteikt
5attiecīgajai sarunu nodaļai no acquis apjoma izrietošās
6valsts pārvaldes funkcijas. Funkcija ir viena vai vairākas
7aktivitātes, kas rada gala produktu. Ir nepieciešams sagrupēt
8vienā funkcijā tās acquis prasības, kurām ir iespējams
9vienots risinājums.
10Saskaņā ar metodoloģiju, tiek
11izdalīti seši pamatfunkciju tipi, kurus veic dažādas
12organizatoriskās vienības:
13• politikas veidošanas
14funkcija : šī funkcija ietver sevī nozares stratēģisko
15plānošanu, tiesību aktu projektu izstrāde, minimālo standartu,
16normu noteikšana, politikas analīze un izvērtēšana, prognozēšana.
17Šo funkciju izpildei ir nepieciešamas speciālistu prasmes, un
18parasti tās veic nozares ministrija;
19• pakalpojumu sniegšanas
20funkcija : šī funkcija ietver sevī produktu vai pakalpojumu
21nodrošināšana iekšējiem (citas valsts struktūras) vai ārējiem
22(zemnieki, mežsaimnieki, zvejnieki) klientiem. Ar pakalpojumu
23sniegšanu parasti nodarbojas pakļautības vai pārraudzības
24iestādes;
25• regulējošās funkcija :
26licenču, sertifikātu, atļauju izsniegšana, akreditācija.
27Regulējošās funkcijas parasti tiek nodalītas no politikas un
28pakalpojumu sniegšanas funkcijām;
29• inspicēšana un kontrole :
30normatīvo aktu ievērošanas kontrole un uzraudzība, kas ir
31noteikta ar likumu, kā arī inspekcija, atbilstības pārbaude un
32finansu revīzija;
33• koordinācijas, pārraudzības
34un darbības izpildījuma kontroles funkcija : attiecību
35koordinēšana starp dažādām struktūrām, kā arī pakļautības
36institūciju darbības izpildījuma kontrole;
37• atbalsta funkcija :
38finansu vadība, cilvēku resursu vadība, informācijas sistēmas,
39infrastruktūra, darbinieku apmācība, efektivitātes pārbaude un
40vadības audits, kā arī sekretariāta pakalpojumi.
41Institūciju un
42to darbību identificēšana funkciju ieviešanai
43Anketas palīdz noskaidrot, kuras
44institūcijas pildīs no acquis izrietošās funkcijas,
45Latvijai pabeidzot sarunas par iestāšanos ES, kā arī, identificēt
46tam nepieciešamā institucionālās pārmaiņas, cilvēku resursu un
47apmācību vajadzības.
48Saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju
49tiek pieļautas sekojošas darbības ar institūcijām:
50• Jaunas iestādes izveide,
51• Iestādes funkciju
52paplašināšana/papildināšana,
53• Iestādes statusa (pakļautības)
54maiņa/reorganizācija,
55• Iestādes funkciju
56sašaurināšana,
57• Nevalstiskās organizācijas un
58privāto institūciju iesaistīšana funkcijas veikšanai,
59• Esošās institūcijas
60likvidācija,
61• Darbība nav nepieciešama.
62Lai tabulu kvalitatīvi aizpildītu
63ir nepieciešams veikt analīzi par optimālo funkciju sadali un
64jānosaka kāda veida un kurām institūcijām funkcijas būtu jāveic.
65Lai noteikt kādam institūcijas veidam uzticēt funkcijas veikšanu
66ir jāvadās no pievienotajā shēmā atspoguļotajiem kritērijiem.
67Iespējami funkciju sadales risinājumi ir:
68• funkcijas kvalitātes vai apjoma
69noteikšana/pārskatīšana un racionalizācija;
70• funkcijas nodošana citām
71ministrijām;
72• funkciju decentralizācija uz
73zemākiem pārvaldes līmeņiem;
74• funkciju dekoncentrācija,
75nododot funkcijas veikšanu ministrijas reģionālajām
76struktūrvienībām;
77• funkciju deleģēšana;
78• funkciju privatizācija.
79Papildus
80nepieciešamie cilvēku resursi
81Acquis pārņemšana sektoros
82ir saistīta ar nepieciešamību pēc papildus cilvēku resursiem
83atbildīgajās institūcijās. Papildus nepieciešamie cilvēku resursi
84tiek aprēķināti izejot no papildus slodzes, kuru uzliks konkrētas
85funkcijas veikšana institūcijā.
86Anketas sadaļā "Štata vietu
87skaits" norādītais skaitlis ir cilvēku skaits, kuri pašlaik veic
88konkrēto funkciju, nevis kopējais institūcijā strādājošo cilvēku
89skaits.
90Ja papildus funkcijas uzliek
91slodzi kas ir lielāka nekā institūcija spēj veikt, ir
92nepieciešams pieņemt papildus darba spēku. Ja papildus pienākumu
93veikšanai institūcijai ir pietiekams strādājošo skaits, ir
94nepieciešams veikt darbinieku apmācību jauno funkciju
95veikšanai.
96Apmācību
97vajadzība
98Nepieciešamība pēc apmācībām ir
99norādīta skaitliski, kā cilvēku skaits, kurus ir nepieciešams
100apmācīt konkrētās no acquis izrietošās prasības veikšanai.
101Ir iespējama situācija, kad vieni un tie paši darbinieki ir
102apmācāmi vairāku uzdevumu veikšanai. Šādā gadījumā papildus
103nepieciešamā apmācība ir norādīta jaunā rindā ar atbilstošo no
104acquis izrietošo prasību.
105Turpmāk
106- vēl
107"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu
108virsredaktores
109Ausma Aldermane, Dace Bebre