6. pants

Shāma. Funkciju analīzes shēma.

No

Acquis izrietošās valsts pārvaldes funkcijas

Sadaļas mērķis ir noteikt

attiecīgajai sarunu nodaļai no acquis apjoma izrietošās

valsts pārvaldes funkcijas. Funkcija ir viena vai vairākas

aktivitātes, kas rada gala produktu. Ir nepieciešams sagrupēt

vienā funkcijā tās acquis prasības, kurām ir iespējams

vienots risinājums.

Saskaņā ar metodoloģiju, tiek

izdalīti seši pamatfunkciju tipi, kurus veic dažādas

organizatoriskās vienības:

• politikas veidošanas

funkcija : šī funkcija ietver sevī nozares stratēģisko

plānošanu, tiesību aktu projektu izstrāde, minimālo standartu,

normu noteikšana, politikas analīze un izvērtēšana, prognozēšana.

Šo funkciju izpildei ir nepieciešamas speciālistu prasmes, un

parasti tās veic nozares ministrija;

• pakalpojumu sniegšanas

funkcija : šī funkcija ietver sevī produktu vai pakalpojumu

nodrošināšana iekšējiem (citas valsts struktūras) vai ārējiem

(zemnieki, mežsaimnieki, zvejnieki) klientiem. Ar pakalpojumu

sniegšanu parasti nodarbojas pakļautības vai pārraudzības

iestādes;

• regulējošās funkcija :

licenču, sertifikātu, atļauju izsniegšana, akreditācija.

Regulējošās funkcijas parasti tiek nodalītas no politikas un

pakalpojumu sniegšanas funkcijām;

• inspicēšana un kontrole :

normatīvo aktu ievērošanas kontrole un uzraudzība, kas ir

noteikta ar likumu, kā arī inspekcija, atbilstības pārbaude un

finansu revīzija;

• koordinācijas, pārraudzības

un darbības izpildījuma kontroles funkcija : attiecību

koordinēšana starp dažādām struktūrām, kā arī pakļautības

institūciju darbības izpildījuma kontrole;

• atbalsta funkcija :

finansu vadība, cilvēku resursu vadība, informācijas sistēmas,

infrastruktūra, darbinieku apmācība, efektivitātes pārbaude un

vadības audits, kā arī sekretariāta pakalpojumi.

Institūciju un

to darbību identificēšana funkciju ieviešanai

Anketas palīdz noskaidrot, kuras

institūcijas pildīs no acquis izrietošās funkcijas,

Latvijai pabeidzot sarunas par iestāšanos ES, kā arī, identificēt

tam nepieciešamā institucionālās pārmaiņas, cilvēku resursu un

apmācību vajadzības.

Saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju

tiek pieļautas sekojošas darbības ar institūcijām:

• Jaunas iestādes izveide,

• Iestādes funkciju

paplašināšana/papildināšana,

• Iestādes statusa (pakļautības)

maiņa/reorganizācija,

• Iestādes funkciju

sašaurināšana,

• Nevalstiskās organizācijas un

privāto institūciju iesaistīšana funkcijas veikšanai,

• Esošās institūcijas

likvidācija,

• Darbība nav nepieciešama.

Lai tabulu kvalitatīvi aizpildītu

ir nepieciešams veikt analīzi par optimālo funkciju sadali un

jānosaka kāda veida un kurām institūcijām funkcijas būtu jāveic.

Lai noteikt kādam institūcijas veidam uzticēt funkcijas veikšanu

ir jāvadās no pievienotajā shēmā atspoguļotajiem kritērijiem.

Iespējami funkciju sadales risinājumi ir:

• funkcijas kvalitātes vai apjoma

noteikšana/pārskatīšana un racionalizācija;

• funkcijas nodošana citām

ministrijām;

• funkciju decentralizācija uz

zemākiem pārvaldes līmeņiem;

• funkciju dekoncentrācija,

nododot funkcijas veikšanu ministrijas reģionālajām

struktūrvienībām;

• funkciju deleģēšana;

• funkciju privatizācija.

Papildus

nepieciešamie cilvēku resursi

Acquis pārņemšana sektoros

ir saistīta ar nepieciešamību pēc papildus cilvēku resursiem

atbildīgajās institūcijās. Papildus nepieciešamie cilvēku resursi

tiek aprēķināti izejot no papildus slodzes, kuru uzliks konkrētas

funkcijas veikšana institūcijā.

Anketas sadaļā "Štata vietu

skaits" norādītais skaitlis ir cilvēku skaits, kuri pašlaik veic

konkrēto funkciju, nevis kopējais institūcijā strādājošo cilvēku

skaits.

Ja papildus funkcijas uzliek

slodzi kas ir lielāka nekā institūcija spēj veikt, ir

nepieciešams pieņemt papildus darba spēku. Ja papildus pienākumu

veikšanai institūcijai ir pietiekams strādājošo skaits, ir

nepieciešams veikt darbinieku apmācību jauno funkciju

veikšanai.

Apmācību

vajadzība

Nepieciešamība pēc apmācībām ir

norādīta skaitliski, kā cilvēku skaits, kurus ir nepieciešams

apmācīt konkrētās no acquis izrietošās prasības veikšanai.

Ir iespējama situācija, kad vieni un tie paši darbinieki ir

apmācāmi vairāku uzdevumu veikšanai. Šādā gadījumā papildus

nepieciešamā apmācība ir norādīta jaunā rindā ar atbilstošo no

acquis izrietošo prasību.

Turpmāk

- vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu

virsredaktores

Ausma Aldermane, Dace Bebre