6. pants

1Shāma. Funkciju analīzes shēma.

2No

3Acquis izrietošās valsts pārvaldes funkcijas

4Sadaļas mērķis ir noteikt

5attiecīgajai sarunu nodaļai no acquis apjoma izrietošās

6valsts pārvaldes funkcijas. Funkcija ir viena vai vairākas

7aktivitātes, kas rada gala produktu. Ir nepieciešams sagrupēt

8vienā funkcijā tās acquis prasības, kurām ir iespējams

9vienots risinājums.

10Saskaņā ar metodoloģiju, tiek

11izdalīti seši pamatfunkciju tipi, kurus veic dažādas

12organizatoriskās vienības:

13• politikas veidošanas

14funkcija : šī funkcija ietver sevī nozares stratēģisko

15plānošanu, tiesību aktu projektu izstrāde, minimālo standartu,

16normu noteikšana, politikas analīze un izvērtēšana, prognozēšana.

17Šo funkciju izpildei ir nepieciešamas speciālistu prasmes, un

18parasti tās veic nozares ministrija;

19• pakalpojumu sniegšanas

20funkcija : šī funkcija ietver sevī produktu vai pakalpojumu

21nodrošināšana iekšējiem (citas valsts struktūras) vai ārējiem

22(zemnieki, mežsaimnieki, zvejnieki) klientiem. Ar pakalpojumu

23sniegšanu parasti nodarbojas pakļautības vai pārraudzības

24iestādes;

25• regulējošās funkcija :

26licenču, sertifikātu, atļauju izsniegšana, akreditācija.

27Regulējošās funkcijas parasti tiek nodalītas no politikas un

28pakalpojumu sniegšanas funkcijām;

29• inspicēšana un kontrole :

30normatīvo aktu ievērošanas kontrole un uzraudzība, kas ir

31noteikta ar likumu, kā arī inspekcija, atbilstības pārbaude un

32finansu revīzija;

33• koordinācijas, pārraudzības

34un darbības izpildījuma kontroles funkcija : attiecību

35koordinēšana starp dažādām struktūrām, kā arī pakļautības

36institūciju darbības izpildījuma kontrole;

37• atbalsta funkcija :

38finansu vadība, cilvēku resursu vadība, informācijas sistēmas,

39infrastruktūra, darbinieku apmācība, efektivitātes pārbaude un

40vadības audits, kā arī sekretariāta pakalpojumi.

41Institūciju un

42to darbību identificēšana funkciju ieviešanai

43Anketas palīdz noskaidrot, kuras

44institūcijas pildīs no acquis izrietošās funkcijas,

45Latvijai pabeidzot sarunas par iestāšanos ES, kā arī, identificēt

46tam nepieciešamā institucionālās pārmaiņas, cilvēku resursu un

47apmācību vajadzības.

48Saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju

49tiek pieļautas sekojošas darbības ar institūcijām:

50• Jaunas iestādes izveide,

51• Iestādes funkciju

52paplašināšana/papildināšana,

53• Iestādes statusa (pakļautības)

54maiņa/reorganizācija,

55• Iestādes funkciju

56sašaurināšana,

57• Nevalstiskās organizācijas un

58privāto institūciju iesaistīšana funkcijas veikšanai,

59• Esošās institūcijas

60likvidācija,

61• Darbība nav nepieciešama.

62Lai tabulu kvalitatīvi aizpildītu

63ir nepieciešams veikt analīzi par optimālo funkciju sadali un

64jānosaka kāda veida un kurām institūcijām funkcijas būtu jāveic.

65Lai noteikt kādam institūcijas veidam uzticēt funkcijas veikšanu

66ir jāvadās no pievienotajā shēmā atspoguļotajiem kritērijiem.

67Iespējami funkciju sadales risinājumi ir:

68• funkcijas kvalitātes vai apjoma

69noteikšana/pārskatīšana un racionalizācija;

70• funkcijas nodošana citām

71ministrijām;

72• funkciju decentralizācija uz

73zemākiem pārvaldes līmeņiem;

74• funkciju dekoncentrācija,

75nododot funkcijas veikšanu ministrijas reģionālajām

76struktūrvienībām;

77• funkciju deleģēšana;

78• funkciju privatizācija.

79Papildus

80nepieciešamie cilvēku resursi

81Acquis pārņemšana sektoros

82ir saistīta ar nepieciešamību pēc papildus cilvēku resursiem

83atbildīgajās institūcijās. Papildus nepieciešamie cilvēku resursi

84tiek aprēķināti izejot no papildus slodzes, kuru uzliks konkrētas

85funkcijas veikšana institūcijā.

86Anketas sadaļā "Štata vietu

87skaits" norādītais skaitlis ir cilvēku skaits, kuri pašlaik veic

88konkrēto funkciju, nevis kopējais institūcijā strādājošo cilvēku

89skaits.

90Ja papildus funkcijas uzliek

91slodzi kas ir lielāka nekā institūcija spēj veikt, ir

92nepieciešams pieņemt papildus darba spēku. Ja papildus pienākumu

93veikšanai institūcijai ir pietiekams strādājošo skaits, ir

94nepieciešams veikt darbinieku apmācību jauno funkciju

95veikšanai.

96Apmācību

97vajadzība

98Nepieciešamība pēc apmācībām ir

99norādīta skaitliski, kā cilvēku skaits, kurus ir nepieciešams

100apmācīt konkrētās no acquis izrietošās prasības veikšanai.

101Ir iespējama situācija, kad vieni un tie paši darbinieki ir

102apmācāmi vairāku uzdevumu veikšanai. Šādā gadījumā papildus

103nepieciešamā apmācība ir norādīta jaunā rindā ar atbilstošo no

104acquis izrietošo prasību.

105Turpmāk

106- vēl

107"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu

108virsredaktores

109Ausma Aldermane, Dace Bebre