5. pants

Shēma. Tehniskās projektu

anketas vieta Nacionālajā programmā, tās pamatstruktūra

Finansējuma

tabulas

Finansējuma tabulas (sestais

pielikums) atspoguļo informāciju par Nacionālās programmas

projektu anketu finansējumu pa gadiem un avotiem. Šajā pielikumā

anketas ir grupētas nevis atbilstoši prioritārajām tēmām.

Finansējuma tabulās tiek atspoguļots tikai jau zināmais (t.i. jau

reāli piešķirtais un saplānotais) finansējums.

Nacionālās programmas prioritāro

pasākumu finansējuma tabulas atspoguļo informāciju par reālo

situāciju attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu un ārvalstu

(pamatā Eiropas Savienības) piešķirtā finansējuma izlietojumu

Nacionālajā programmā noteikto mērķu īstenošanai.

Atbilstoši Eiropas Komisijas

rekomendācijām finansējuma tabulas atspoguļo ministrijām un

institūcijām piešķiramā finansējuma avotus, kā arī izlietojumu pa

gadiem (no 2000. līdz 2002. gadam). Finansējuma tabulas tiks

ikgadēji pārskatītas, lai ņemtu vērā izmaiņas Nacionālās

programmas prioritāšu finansējumā.

Nacionālās

programmas finansējuma noteikšanas principi

Veicot Nacionālās programmas

prioritāšu finansējuma aprēķināšanu, tika pielietoti šādi

principi:

Reālās

situācijas atspoguļošana

Fiskālās politikas

2001.-2003.gadam ietvaros ir paredzēta valsts budžeta, t.sk.

ārvalstu finansu palīdzības, plānošana vidējā termiņā, kura

nodrošina efektīvāku resursu plānošanu un izlietošanu saistībā ar

valsts politikas prioritātēm. Saeima pieņems likumu vienam

gadam - likumu "Par valsts budžetu 2001.gadam" un Ministru

kabinets apstiprinās "Valdības makroekonomiskās attīstības un

fiskālās politikas pamatnostādnes 2001-2003.gdam".

Tas nozīmē, ka noteiktam periodam

- 2001.-2003.gadam tiek apzināti visi iespējamie resursi un

izvērtēti atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Valdības

politikas lēmumi un resursu pieejamība vidējā termiņa perspektīvā

nosaka nepieciešamību plānot budžeta izdevumus maksimāli

lietderīgi, sadalot resursus starp stratēģiski svarīgām

prioritātēm.

Nacionālā programma nav papildu

resursu pieprasīšanas līdzeklis ministrijām un citām

institūcijām. Nacionālās programmas finansējuma tabulās netiek

ietverti pieprasījumi pēc vēl nepieciešamā papildus finansējuma.

Nacionālās programmas finansējuma tabulās tiek atspoguļots tikai

zināmais finansējums, kas jau ir piešķirts (piemēram valsts

budžeta līdzekļi kārtējā gadā) vai arī ir skaidri zināms, ka tas

tiks piešķirts, piemēram, resora bāzes budžets nākošajiem gadiem

vai arī attiecīgajā gadā izlietojamie jau piešķirtie Phare

Nacionālās programmas līdzekļi (līdz 1998. gadam

ieskaitot).

Šis ir svarīgākais princips, kas

jāņem vērā, analizējot finansējuma tabulās ietverto informāciju.

Tiek izveidota reālu resursu struktūra saistībā ar konkrētām

prioritātēm, kas dod iespēju plānot budžeta izdevumus tās vai

citas NPIES paredzētas prioritātes īstenošanai vidējā termiņā un

noteikt konkrētu sasniedzamo rezultātu (rezultātus). Līdz ar to

ir nodrošināts ir otrais princips, kas nosaka Nacionālās

programmas finansējuma plānošanas nepārtrauktību.

Nepārtrauktība

Katra gada sākumā, pēc EK kārtējā

Progresa ziņojuma saņemšanas un valsts budžeta veidošanas sākumā

Nacionālā programma tiks pārskatīta un papildināta. Arī

Nacionālās programmas prioritāro pasākumu finansējuma tabulas

tiks atjaunotas ikgadēji, kas galarezultātā ļaus noteikt, kāds

finansējums ir ticis piešķirts katrai no Nacionālās programmas

prioritātēm.

Saistība ar

valsts budžeta plānošanu

Nacionālās programmas finansējuma

noteikšana tika balstīta uz principiem un pieeju, kāda tiek

lietota valsts budžeta projekta sastādīšanā. Lietojot šādu

vienotu pieeju, pakāpeniski tiks nodrošināta Nacionālās

programmas finansējuma plānošanas integrācija valsts budžeta

plānošanas procesā. Tas nozīmē, ka turpmāk valsts budžeta un

Nacionālās programmas finansējuma plānošana būs vienas sistēmas

divas daļas.

Nacionālās

programmas izmaksas

Nacionālās programmas izmaksas

veido tiešie un pārējie jeb netiešie izdevumi. Tiešie izdevumi ir

tādas TA pasākuma realizācijas izmaksas, kuras veido darbinieku,

kuri ir tieši iesaistīti Nacionālās programmas pasākumu

realizācijā, uzturēšanas un kapitālie izdevumi - radot īpašu

struktūrvienību vai pieņemot darbā darbiniekus uz līguma pamata

vai veicot citus tiešus uzdevumus. Savukārt, lai darbinieki, kuri

tieši piedalās TA pasākumu īstenošanā, varētu sekmīgi veikt savus

uzdevumus, tiek ieguldīts vēl citu struktūrvienību vai atsevišķu

darbinieku darbs un finansu resursi. Pakārtotā veidā tiek vākti

dati, apstrādāti dokumenti, gatavoti grozījumi normatīvajos aktos

u.c., tādējādi patērējot zināmu darba laiku šajos ar integrāciju

ES saistītos procesos. Šī daļa veido netiešās izmaksas.

Finansējuma tabulās tiek izcelti

papildu piešķirtie izdevumi Nacionālās programmas

pasākumiem, piemēram, jaunas institūcijas izveidei sakarā ar ES

acquis pārņemšanu, ko paredz Nacionālā programma. Šos

izdevumus atspoguļo finansējuma tabulās rindā " tai skaitā,

papildus piešķirtais finansējums NPIES pasākumiem ".

Papildu izdevumi ir tādi tiešie

izdevumi, kuri attiecīgajā gadā valsts budžetā ir piešķirti

papildus, kā jaunas vēl nebijušas izmaksas jaunām funkcijām, kuru

veikšanu paredz Nacionālā programma. Piemēram, šādi izdevumi ir

no jauna pieņemto darbinieku darba algas un sociālie maksājumi,

jaunu telpu uzturēšanas vai esošo telpu rekonstrukcijas izdevumi.

Jāņem vērā, ka šie izdevumi tiek uzskatīti par papildu piešķirto

finansējumu tikai viena (pirmā) finansu gada ietvaros.

Turpmākajos gados tie ir daļa no tiešajiem uzturēšanas izdevumiem

un īpaši nav jāuzrāda.

Institūciju

stiprināšanas analītiskās anketas

1999. gada decembrī, Helsinku

samita laikā, Latvija tika uzaicināta uzsākt sarunas par

iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai sekmīgi varētu sagatavot sarunu

pozīciju, Latvijas administrācijai ir nepieciešams veikt nopietnu

izpētes darbu, nolūkā noteikt nepieciešamos institūciju

stiprināšanas pasākumus katrā sarunām atvērtajā sadaļā.

Patlaban sarunas ir atvērtas

astoņās sadaļās: mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika,

zinātne un pētniecība, izglītība un prakse, ārējās attiecības,

kopējā ārējā un drošības politika, statistika, kultūra un

audiovizuālā politika, konkurences politika. Paralēli sarunu

pozīciju sagatavošanai arī tiek veikts darbs pie institūciju

stiprināšanas analītiskajām anketām. Uz pašreizējo laiku ir

sagatavotas anketas par piecām sadaļām: zinātne un pētniecība,

izglītība un prakse, statistika, konkurences politika un valsts

atbalsts, patērētāju un veselības aizsardzība.

Institūciju stiprināšanas pasākumu

kopējais mērķis ir attīstīt Eiropas integrācijas procesam

nepieciešamās struktūras, cilvēku resursus un vadības prasmes,

kas nodrošinātu to ekonomisko un regulējošo sistēmu attīstību,

kas nepieciešamas, lai kandidātvalsts veiksmīgi spētu pildīt ES

dalībvalsts saistības, nosedzot visas trīs acquis

communautaire pārņemšanas fāzes - likumdošanas

transpozīciju, tās ieviešanu un efektīvu izpildi. Pirmsiestāšanās

posmā, kā arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijai būs

nepieciešams veikt savas administrācijas restrukturizāciju,

nolūkā kvalitatīvi nodrošināt acquis realizāciju

dzīvē.

Institūciju stiprināšanas

analītiskās anketas ir rīks ar kura palīdzību pārskatāmā veidā

var noteikt nepieciešamos pasākumus administratīvās kapacitātes

kāpināšanai. Administratīvās kapacitātes pielāgošana

acquis prasībām sevī iekļauj funkciju pārdali valsts

institūcijās, kā arī kvalitatīvu cilvēku resursu vadību. Anketas

dod indikatīvu aprēķinu par nepieciešamo cilvēku resursu

attīstību, saistībā ar katru no acquis izrietošo

funkciju.

Sagatavojot sarunu pozīcijas, par

pamatu tiek ņemta informācija par diviem pamata blokiem

-informācija par acquis pārņemšanas gaitu valstī un

informācijas par nepieciešamo administratīvo kapacitāti lai

pārņemto acquis varētu realizēt. Analītisko anketu

uzdevums ir sniegt papildus informāciju sarunu pozīciju par

iestāšanos Eiropas Savienībā sagatavošanā.

Analītiskās anketas sniedz

detalizētu informāciju par pasākumiem, kuri institūciju

stiprināšanas jomā ir jāveic Latvijai. Par pamatu institūciju

stiprināšanas vajadzību identifikācijai tiek ņemts acquis

communautaire katrā konkrētajā sarunu sadaļā. Sagatavojot

anketas tika analizēta tā acquis daļa, kura uzliek par

pienākumu dalībvalstīm veikt kādas konkrētas darbības.

Par pamatu institūciju

stiprināšanas analītisko anketu aizpildīšanai tika ņemta

metodoloģija, kuru izstrādāja Pasaules Bankas eksperti sadarbībā

ar Valsts pārvaldes reformu biroju, funkciju audita veikšanai

Zemkopības ministrijā 1999.gadā.

Institūciju

stiprināšanas analītisko anketu "dzīves cikls"

Pašlaik institūciju stiprināšanas

analītiskās anketas ir sastādītas par piecām sarunu sadaļām.

Sarunām progresējot, tiek plānots

līdz gada beigām aizpildīt šādas anketas par visām 31 iestāšanās

sarunu sadaļām. Uz pašreizējo momentu sagatavošanā atrodas

analītiskā anketa "Kultūra un audiovizuālā politika".

Analītiskās anketas ir dinamisks

dokuments, kurš tiks atjaunots reizi trijos mēnešos. Atjaunošanas

gaitā tiks pievienotas jaunās aizpildītās analītiskās anketas, kā

arī tiks papildinātas jau sagatavotās anketas. Latvijas puse ir

atvērta papildus ierosinājumiem un informācijas pieprasījumiem no

Eiropas Komisijas puses attiecībā uz valsts administrācijas

kapacitāti, nodrošinot acquis realizāciju.