1. pants

Mērķis, indikatori un rīcības

virzieni

1.1. Stratēģijas virsmērķis un

starpposmu mērķi

OMA ir process, kas jāīsteno, tiecoties uz

klimatneitralitāti.

Stratēģijas virsmērķis: Latvijas

klimatneitralitāte 2050. gadā.

Tā kā OMA īstenošanas galamērķis ir Latvijas

klimatneitralitātes sasniegšana, būtiski ir ne tikai samazināt

SEG emisijas, bet arī paaugstināt CO2 piesaisti. Tātad

ir divi stratēģiski mērķi:

1) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības

sektoros;

2) CO2 piesaistes palielināšana.

Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas

posmos (desmitgadēs). Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji attēloti

1. tabulā.

1. tabula

Stratēģijas

rezultatīvie rādītāji (virsmērķis un starpposmu mērķi)

Bāzes gads

1990. g.9

Prognoze 2020.

g.10

Mērķi

2030. g.

2040. g.

2050. g.

SEG emisijas (bez ZIZIMM

sektora)

26 299

ktCO2ekv.

-55 %

-65 %

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-85 %

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

Klimatneitralitāte

(nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM

sektorā)

CO2 piesaiste un SEG

emisijas ZIZIMM sektorā

-9 828

ktCO2ekv. (piesaiste)

2 094

ktCO2ekv.

(emisijas)

≤1 047

ktCO2ekv. (emisijas)

Neto

"0" emisijas

(sektora piesaiste kompensē sektora emisijas)

Virzība uz klimat-neitralitāti

(kopējās SEG emisijas, iekļaujot un ZIZIMM sektoru)

16 471

ktCO2ekv.

-16 %

-38 %*

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-76% *

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

* mērķis tiek uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%

1. tabulā ar dzeltenu ietvaru apvilktie mērķi 2030. un 2040.

gadam var tikt mainīti, ja pētījumu (Stratēģijas protokollēmums

paredz nozaru ministrijām veikt izpēti, kā savas

atbildības/sfēras ietvaros virzīties uz klitmatneitralitāti) un

diskusiju ceļā izdodas vienoties par piemērotāku trajektoriju

klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050. gadā.

Attiecīgais pakāpeniskums kopējā virsmērķa sasniegšanai

(klimatneitralitāte 2050. gadā) noteikts, atbilstoši tā sauktajai

inovāciju S-līknei jeb Basa difūzijas modelim, kas matemātiski

apraksta, kā jaunas inovācijas tiek adaptētas esošā un potenciālā

lietotāja mijiedarbības ietekmē. Saskaņā ar šo teoriju inovāciju

līkne sākumposmā ir lēzena, jo sākotnēji inovācijas lieto tikai

novatori, bet pēc tam arī ātrie piekritēji, savukārt, vidusposmā

lietotāju skaits strauji pieaug un tehnoloģijas sāk lietot

vairākums. Beigu posmā tehnoloģijas lietotāju pieauguma tempi

atkal samazinās un lietotāju pieaugums ir lēns. Ņemot vērā to, ka

OMA īstenošana lielā mērā ir atkarīga no "zaļo"

tehnoloģiju un inovāciju izplatīšanās ātruma, arī Latvijas

Stratēģijas mērķi noteikti atbilstoši iepriekš minētajai teorijai

- proti, lielākais SEG emisiju samazinājums (-38 %) jāsasniedz

vidusposmā (2030. - 2040.gadā).

1.2. Indikatori

Stratēģijas īstenošanas virzības novērtēšanai svarīga nozīme

ir indikatoriem, kas norāda virzības tendenci (tuvināšanos vai

attālināšanos no klimatneitralitātes mērķa).

1) SEG emisiju intensitāte (t CO2 ekv 11

uz milj. EUR)

Stratēģija paredz Latvijas ekonomisko attīstību, IKP

pieaugumu, taču tā paredz arī vienlaicīgu SEG emisiju

samazinājumu visās tautsaimniecības nozarēs. SEG emisiju

intensitāte ir indikators, pēc kura secināms, cik ļoti ekonomiskā

izaugsme ir "sasaistīta" ar radīto SEG emisiju apjomu.

SEG emisiju intensitātes samazināšanās norāda uz OMA īstenošanu,

kas veicinājusi arī ekonomisko izaugsmi valstī.

2) SEG emisiju no enerģētikas sektora intensitāte - SEG

emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu (t

CO2 ekv. uz kopējo energoresursu patēriņu)

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir salīdzinoši attīstīts pakalpojumu

sniegšanas sektors, bet mazāk attīstīta ražošana (Latvijas

tautsaimniecības sektori, kas specializējas pakalpojumu

sniegšanas jomā, rada gandrīz 65 % no kopējās pievienotās

vērtības), indikators, kas vairāk saistīts ar ražošanas procesiem

un enerģijas patēriņu, ir enerģētikas SEG emisiju intensitāte uz

kopējo primāro energoresursu patēriņu. Šajā indikatorā ir

iekļauts energoresursu patēriņš siltumenerģijas un

elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un gala

patēriņā, kas, savukārt, ietver visas tautsaimniecības nozares

(rūpniecība un būvniecība, transports (būtiskākā pakalpojumu

eksporta daļa ir transporta pakalpojumi), lauksaimniecība,

mežsaimniecība), kā arī mājsaimniecības.

3) SEG emisiju apjoma izmaiņas attiecībā uz iepriekšējo gadu

sektorālā griezumā (kt CO2 ekv)

Lai novērtētu SEG emisiju dinamiku un tendences dažādās

tautsaimniecības nozarēs, katru gadu (sākot no 1990. gada) tiek

uzskaitītas Latvijas SEG emisijas un piesaiste enerģētikas,

transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas,

lauksaimniecības, ZIZIMM un atkritumu apsaimniekošanas sektorā.

SEG emisiju apjoma izmaiņu ikgadēja novērtēšana katrā sektorā

attiecībā uz iepriekšējo periodu, ļauj pārliecināties, ka virzība

uz klimatneitralitāti noris pastāvīgi un visos tautsaimniecības

sektoros.

4) Zemes izmantošanas, zemes

izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora emisiju un

piesaistes kopējā bilance

Tā kā ZIZIMM sektoram ir īpaša loma virzībā uz

klimatneitralitāti, šis indikators rāda, vai/cik daudz viss

ZIZIMM sektors esošajā gadā spēj kompensēt pats savas SEG

emisijas.

1.3. Rīcības virzieni

• Divas pamatpieejas klimatneitratātes sasniegšanai

Klimatneitralitātes sasniegšanai var izmantot divas

pamatpieejas:

1) tehnoloģiskie risinājumi;

2) dzīvesveida maiņa.

Tehnoloģisko risinājumu pieeja ietver risinājumus, kas primāri

vērsti uz tiešiem SEG emisiju samazinājumiem (tehnoloģiskie un

procesu risinājumi). Īstenojot šo taktiku ir jāparedz būtiskas

investīcijas:

o tiešajos SEG emisiju samazinājumos (enerģētikā, transportā,

lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, rūpnieciskajos

procesos u.c.),

o "zaļo" inovāciju attīstīšanā un komercializēšanā,

kas optimālajā scenārijā nodrošinātu iespēju arī inovatīvu

tehnoloģiju eksportam.

Savukārt, dzīvesveida maiņas pieeja ietver risinājumus, kas

primāri vērsti uz dzīvesveida maiņu un netiešiem SEG emisiju

samazinājumiem, īstenojot:

o plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus,

lai nodrošinātu ikviena iedzīvotāja izpratni un ieinteresētību

virzībā uz klimatneitralitāti;

o nodokļu sistēmas "zaļināšanu", pielāgojot visu

nodokļu sistēmu tā, lai gan iedzīvotājiem, gan komersantiem būtu

skaidra valsts kopējā ilgtermiņa virzība (t.i., lai ar nodokļu

politiku netiktu doti pretrunīgi signāli), kā arī ikvienam radītu

ekonomiskus stimulus izvēlēties videi draudzīgākus paradumus un

tehnoloģijas.

• Risinājumi OMA īstenošanai dažādos tautsaimniecības

sektoros

Lai veiktu Stratēģijas sekmīgu īstenošanu, nepieciešams plānot

atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) OMA

principu īstenošanu, gan arī rīcības nozaru politikās, iekļaujot

visus tautsaimniecības sektorus:

o Nodrošināt, ka OMA aspekti ir integrēti visos pētījumos,

oglekļa mazietilpīgas inovācijas un tehnoloģijas tiek

komercializētas un pārnestas uz visām tautsaimniecības

nozarēm;

o Nodrošināt visaptverošu energoefektivitāti ikvienā

tautsaimniecības nozarē;

o Nodrošināt tikai atjaunojamo energoresursu izmantošanu

enerģijas ieguvē visos sektoros (kur vien tas ir tehnoloģiski

iespējams), kā arī to, ka tiek izmantoti vietējie energoresursi

un energotirgus ir pilnībā savienots, ikvienam brīvi

pieejams;

o Nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt

iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un

videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu;

o Nodrošināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu,

lauksaimniecībā panākot augstu produktivitāti, kā arī ilgtspējīgi

apsaimniekojot Latvijas mežus;

o Nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotāji īsteno videi draudzīgu

dzīvesveidu, un uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus

tendencēm un sekmīgi īsteno aprites ekonomiku;

o Nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu,

klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides

attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru.

Rīcības virzieni ir plašāk izvērsti turpmāk (skat. 6.

nodaļu).

Konkrēti pasākumi un dažādu tautsaimniecības sektoru devums

klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai tiks noteikts secīgajos

NEKP, kā arī īsāka termiņa nozaru plānošanas dokumentos.

1.4. Vispārēji OMA un Stratēģijas

īstenošanas principi

Virzībai uz klimatneitralitāti jāiet roku rokā ar ekonomiskās

labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanu (skat. 1.

attēlu).

OMA (nosaka, kas jāīsteno) vispārēji (horizontāli)

principi:

• tautsaimniecības pārstrukturizēšana, procesu optimizēšana

izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju (nodrošinot

stabilu un pieaugošu IKP atsaisti no SEG emisijām);

• resursefektivitātes, t.sk. energoefektivitātes,

paaugstināšana (princips: energoefektivitāte vispirms);

• atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana;

• valsts nesubsidē fosilo energoresursu izmantošanu;

• zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšana un

komercializācija;

• jaunu "zaļo" darbavietu radīšana;

• savstarpējas komunikācijas, sadarbības, simbiozes un

tīklošanas veicināšana;

• nodrošināta iepriekš minēto principu horizontāla integrācija

visās tautsaimniecības politikās un publiskā finansējuma

ieguldījumos.

Vispārīgi Stratēģijas īstenošanas principi (nosaka, kā

jāīsteno Stratēģija):

• vispirms īstenot un ieviest pasākumus ar zemākajām

izmaksām;

• konkrētā pasākuma ietekmes vērtē ne tikai īstermiņā, bet arī

ilgtermiņā;

• balstīšanās uz nacionāli pieejamiem resursiem;

• ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

resursu patēriņu12;

• sociāli taisnīga pāreja - nodrošināts sociālais dialogs,

tiek ņemtas vērā katra tautsaimniecības sektora īpatnības un

iespējas;

• attīstība nav pretrunā bioloģiskās daudzveidības, dabas un

vides aizsardzības mērķiem.