1. pants

1Mērķis, indikatori un rīcības

2virzieni

31.1. Stratēģijas virsmērķis un

4starpposmu mērķi

5OMA ir process, kas jāīsteno, tiecoties uz

6klimatneitralitāti.

7Stratēģijas virsmērķis: Latvijas

8klimatneitralitāte 2050. gadā.

9Tā kā OMA īstenošanas galamērķis ir Latvijas

10klimatneitralitātes sasniegšana, būtiski ir ne tikai samazināt

11SEG emisijas, bet arī paaugstināt CO2 piesaisti. Tātad

12ir divi stratēģiski mērķi:

131) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības

14sektoros;

152) CO2 piesaistes palielināšana.

16Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas

17posmos (desmitgadēs). Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji attēloti

181. tabulā.

191. tabula

20Stratēģijas

21rezultatīvie rādītāji (virsmērķis un starpposmu mērķi)

22Bāzes gads

231990. g.9

24Prognoze 2020.

25g.10

26Mērķi

272030. g.

282040. g.

292050. g.

30SEG emisijas (bez ZIZIMM

31sektora)

3226 299

33ktCO2ekv.

34-55 %

35-65 %

36(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

37-85 %

38(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

39Klimatneitralitāte

40(nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM

41sektorā)

42CO2 piesaiste un SEG

43emisijas ZIZIMM sektorā

44-9 828

45ktCO2ekv. (piesaiste)

462 094

47ktCO2ekv.

48(emisijas)

49≤1 047

50ktCO2ekv. (emisijas)

51Neto

52"0" emisijas

53(sektora piesaiste kompensē sektora emisijas)

54Virzība uz klimat-neitralitāti

55(kopējās SEG emisijas, iekļaujot un ZIZIMM sektoru)

5616 471

57ktCO2ekv.

58-16 %

59-38 %*

60(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

61-76% *

62(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

63* mērķis tiek uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%

641. tabulā ar dzeltenu ietvaru apvilktie mērķi 2030. un 2040.

65gadam var tikt mainīti, ja pētījumu (Stratēģijas protokollēmums

66paredz nozaru ministrijām veikt izpēti, kā savas

67atbildības/sfēras ietvaros virzīties uz klitmatneitralitāti) un

68diskusiju ceļā izdodas vienoties par piemērotāku trajektoriju

69klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050. gadā.

70Attiecīgais pakāpeniskums kopējā virsmērķa sasniegšanai

71(klimatneitralitāte 2050. gadā) noteikts, atbilstoši tā sauktajai

72inovāciju S-līknei jeb Basa difūzijas modelim, kas matemātiski

73apraksta, kā jaunas inovācijas tiek adaptētas esošā un potenciālā

74lietotāja mijiedarbības ietekmē. Saskaņā ar šo teoriju inovāciju

75līkne sākumposmā ir lēzena, jo sākotnēji inovācijas lieto tikai

76novatori, bet pēc tam arī ātrie piekritēji, savukārt, vidusposmā

77lietotāju skaits strauji pieaug un tehnoloģijas sāk lietot

78vairākums. Beigu posmā tehnoloģijas lietotāju pieauguma tempi

79atkal samazinās un lietotāju pieaugums ir lēns. Ņemot vērā to, ka

80OMA īstenošana lielā mērā ir atkarīga no "zaļo"

81tehnoloģiju un inovāciju izplatīšanās ātruma, arī Latvijas

82Stratēģijas mērķi noteikti atbilstoši iepriekš minētajai teorijai

83- proti, lielākais SEG emisiju samazinājums (-38 %) jāsasniedz

84vidusposmā (2030. - 2040.gadā).

851.2. Indikatori

86Stratēģijas īstenošanas virzības novērtēšanai svarīga nozīme

87ir indikatoriem, kas norāda virzības tendenci (tuvināšanos vai

88attālināšanos no klimatneitralitātes mērķa).

891) SEG emisiju intensitāte (t CO2 ekv 11

90uz milj. EUR)

91Stratēģija paredz Latvijas ekonomisko attīstību, IKP

92pieaugumu, taču tā paredz arī vienlaicīgu SEG emisiju

93samazinājumu visās tautsaimniecības nozarēs. SEG emisiju

94intensitāte ir indikators, pēc kura secināms, cik ļoti ekonomiskā

95izaugsme ir "sasaistīta" ar radīto SEG emisiju apjomu.

96SEG emisiju intensitātes samazināšanās norāda uz OMA īstenošanu,

97kas veicinājusi arī ekonomisko izaugsmi valstī.

982) SEG emisiju no enerģētikas sektora intensitāte - SEG

99emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu (t

100CO2 ekv. uz kopējo energoresursu patēriņu)

101Ņemot vērā to, ka Latvijā ir salīdzinoši attīstīts pakalpojumu

102sniegšanas sektors, bet mazāk attīstīta ražošana (Latvijas

103tautsaimniecības sektori, kas specializējas pakalpojumu

104sniegšanas jomā, rada gandrīz 65 % no kopējās pievienotās

105vērtības), indikators, kas vairāk saistīts ar ražošanas procesiem

106un enerģijas patēriņu, ir enerģētikas SEG emisiju intensitāte uz

107kopējo primāro energoresursu patēriņu. Šajā indikatorā ir

108iekļauts energoresursu patēriņš siltumenerģijas un

109elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un gala

110patēriņā, kas, savukārt, ietver visas tautsaimniecības nozares

111(rūpniecība un būvniecība, transports (būtiskākā pakalpojumu

112eksporta daļa ir transporta pakalpojumi), lauksaimniecība,

113mežsaimniecība), kā arī mājsaimniecības.

1143) SEG emisiju apjoma izmaiņas attiecībā uz iepriekšējo gadu

115sektorālā griezumā (kt CO2 ekv)

116Lai novērtētu SEG emisiju dinamiku un tendences dažādās

117tautsaimniecības nozarēs, katru gadu (sākot no 1990. gada) tiek

118uzskaitītas Latvijas SEG emisijas un piesaiste enerģētikas,

119transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas,

120lauksaimniecības, ZIZIMM un atkritumu apsaimniekošanas sektorā.

121SEG emisiju apjoma izmaiņu ikgadēja novērtēšana katrā sektorā

122attiecībā uz iepriekšējo periodu, ļauj pārliecināties, ka virzība

123uz klimatneitralitāti noris pastāvīgi un visos tautsaimniecības

124sektoros.

1254) Zemes izmantošanas, zemes

126izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora emisiju un

127piesaistes kopējā bilance

128Tā kā ZIZIMM sektoram ir īpaša loma virzībā uz

129klimatneitralitāti, šis indikators rāda, vai/cik daudz viss

130ZIZIMM sektors esošajā gadā spēj kompensēt pats savas SEG

131emisijas.

1321.3. Rīcības virzieni

133• Divas pamatpieejas klimatneitratātes sasniegšanai

134Klimatneitralitātes sasniegšanai var izmantot divas

135pamatpieejas:

1361) tehnoloģiskie risinājumi;

1372) dzīvesveida maiņa.

138Tehnoloģisko risinājumu pieeja ietver risinājumus, kas primāri

139vērsti uz tiešiem SEG emisiju samazinājumiem (tehnoloģiskie un

140procesu risinājumi). Īstenojot šo taktiku ir jāparedz būtiskas

141investīcijas:

142o tiešajos SEG emisiju samazinājumos (enerģētikā, transportā,

143lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, rūpnieciskajos

144procesos u.c.),

145o "zaļo" inovāciju attīstīšanā un komercializēšanā,

146kas optimālajā scenārijā nodrošinātu iespēju arī inovatīvu

147tehnoloģiju eksportam.

148Savukārt, dzīvesveida maiņas pieeja ietver risinājumus, kas

149primāri vērsti uz dzīvesveida maiņu un netiešiem SEG emisiju

150samazinājumiem, īstenojot:

151o plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus,

152lai nodrošinātu ikviena iedzīvotāja izpratni un ieinteresētību

153virzībā uz klimatneitralitāti;

154o nodokļu sistēmas "zaļināšanu", pielāgojot visu

155nodokļu sistēmu tā, lai gan iedzīvotājiem, gan komersantiem būtu

156skaidra valsts kopējā ilgtermiņa virzība (t.i., lai ar nodokļu

157politiku netiktu doti pretrunīgi signāli), kā arī ikvienam radītu

158ekonomiskus stimulus izvēlēties videi draudzīgākus paradumus un

159tehnoloģijas.

160• Risinājumi OMA īstenošanai dažādos tautsaimniecības

161sektoros

162Lai veiktu Stratēģijas sekmīgu īstenošanu, nepieciešams plānot

163atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) OMA

164principu īstenošanu, gan arī rīcības nozaru politikās, iekļaujot

165visus tautsaimniecības sektorus:

166o Nodrošināt, ka OMA aspekti ir integrēti visos pētījumos,

167oglekļa mazietilpīgas inovācijas un tehnoloģijas tiek

168komercializētas un pārnestas uz visām tautsaimniecības

169nozarēm;

170o Nodrošināt visaptverošu energoefektivitāti ikvienā

171tautsaimniecības nozarē;

172o Nodrošināt tikai atjaunojamo energoresursu izmantošanu

173enerģijas ieguvē visos sektoros (kur vien tas ir tehnoloģiski

174iespējams), kā arī to, ka tiek izmantoti vietējie energoresursi

175un energotirgus ir pilnībā savienots, ikvienam brīvi

176pieejams;

177o Nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt

178iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un

179videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu;

180o Nodrošināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu,

181lauksaimniecībā panākot augstu produktivitāti, kā arī ilgtspējīgi

182apsaimniekojot Latvijas mežus;

183o Nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotāji īsteno videi draudzīgu

184dzīvesveidu, un uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus

185tendencēm un sekmīgi īsteno aprites ekonomiku;

186o Nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu,

187klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides

188attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru.

189Rīcības virzieni ir plašāk izvērsti turpmāk (skat. 6.

190nodaļu).

191Konkrēti pasākumi un dažādu tautsaimniecības sektoru devums

192klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai tiks noteikts secīgajos

193NEKP, kā arī īsāka termiņa nozaru plānošanas dokumentos.

1941.4. Vispārēji OMA un Stratēģijas

195īstenošanas principi

196Virzībai uz klimatneitralitāti jāiet roku rokā ar ekonomiskās

197labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanu (skat. 1.

198attēlu).

199OMA (nosaka, kas jāīsteno) vispārēji (horizontāli)

200principi:

201• tautsaimniecības pārstrukturizēšana, procesu optimizēšana

202izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju (nodrošinot

203stabilu un pieaugošu IKP atsaisti no SEG emisijām);

204• resursefektivitātes, t.sk. energoefektivitātes,

205paaugstināšana (princips: energoefektivitāte vispirms);

206• atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana;

207• valsts nesubsidē fosilo energoresursu izmantošanu;

208• zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšana un

209komercializācija;

210• jaunu "zaļo" darbavietu radīšana;

211• savstarpējas komunikācijas, sadarbības, simbiozes un

212tīklošanas veicināšana;

213• nodrošināta iepriekš minēto principu horizontāla integrācija

214visās tautsaimniecības politikās un publiskā finansējuma

215ieguldījumos.

216Vispārīgi Stratēģijas īstenošanas principi (nosaka, kā

217jāīsteno Stratēģija):

218• vispirms īstenot un ieviest pasākumus ar zemākajām

219izmaksām;

220• konkrētā pasākuma ietekmes vērtē ne tikai īstermiņā, bet arī

221ilgtermiņā;

222• balstīšanās uz nacionāli pieejamiem resursiem;

223• ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

224resursu patēriņu12;

225• sociāli taisnīga pāreja - nodrošināts sociālais dialogs,

226tiek ņemtas vērā katra tautsaimniecības sektora īpatnības un

227iespējas;

228• attīstība nav pretrunā bioloģiskās daudzveidības, dabas un

229vides aizsardzības mērķiem.