2. pants

Pamatpieņēmumi

Izstrādājot Stratēģiju un tajā iekļauto vīziju, kā arī

izvēloties iespējamos risinājumus, tika izdarīti vairāki

pieņēmumi attiecībā uz tendencēm Latvijā un pasaulē līdz šī

gadsimta vidum - Latvijas makroekonomisko situāciju un

iedzīvotāju skaitu, klimata pārmaiņām, citu pasaules valstu

ekonomisko virzību, Latvijas iedzīvotāju izpratni par klimata

pārmaiņām, "zaļo" tehnoloģiju attīstību un cenu

tendencēm, kā arī bezdarbības klimata pārmaiņu mazināšanā

sekām.

• Latvijas makroekonomiskā situācija

Latvijas IKP turpinās pieaugt13 un 2050. gadā

sasniegs ~42 mljrd.EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās).

Iedzīvotāju skaits samazināsies līdz ~1,5 milj.

• Klimata pārmaiņas

IPCC ziņojumā14 konstatēts, ka zaudējumi pie

globālās gaisa temperatūras paaugstināšanās par 2°C būtu

ievērojami lielāki nekā pie 1,5°C, tāpēc uzsvērta gan

nepieciešamība steidzami samazināt SEG emisijas, gan arī ieviest

pārdomātus pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. Zinātniskie

pētījumi liecina, ka riski, kas iepriekš prognozēti saistībā ar

globālās temperatūras pieaugumu 1,5°C un 2°C robežās, ir daudz

augstāki nekā līdz šim domāts un ka neatgriezenisko klimata

pārmaiņu spirāle varētu iestāties tieši starp 1,5°C un 2°C

robežām.

Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

2017. gada ziņojumu "Klimata pārmaiņu scenāriji

Latvijai"15 gaisa temperatūra līdz gadsimta

beigām Latvijā palielināsies par vidēji 3,5°C - 5,5°C. Gada

maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu

sasniegt pat +35°C. Toties visbūtiskāk līdz 2100. gadam

paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3°C līdz

13,5°C.

Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata

pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka izteiktas

klimata pārmaiņu tendences turpināsies arī visa šī gadsimta

laikā. Visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru

ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk

nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un

ekstremāliem laikapstākļiem.

Kā būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski Latvijā

gaidāmi tādi riski kā sezonu t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas,

paaugstināta ugunsbīstamība, kaitēkļu un patogēnu savairošanās,

koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana,

elpošanas sistēmu slimību izplatība, nokrišņu izraisīti plūdi,

vējuzplūdi, ekstrēmas spēcīgas vēja brāzmas, elektropadeves

traucējumu rašanās, sasaluma mazināšanās, kailsals, augsnes

izkalšana, eitrofikācija, infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma

pārkaršana, infekcijas slimību izplatība un karstuma dūrieni.

Tādējādi klimata pārmaiņas Latvijā radīs riskus un līdz ar to arī

zaudējumus veselības un labklājības jomā, civilajā aizsardzībā,

lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā,

būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, kā arī bioloģiskajā un

ekosistēmu pakalpojumu daudzveidībā.

• Starptautiskais konteksts

Paredzams, ka iedzīvotāju izpratne par rīcības nepieciešamību

klimata pārmaiņu mazināšanā Eiropā, kā arī citās pasaules valstīs

pieaugs.

2018. gada 28. novembrī EK publicētajā paziņojumā "Tīru

planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par

pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu

ekonomiku" (EK Paziņojums) skaidrots, ka tikai jau šobrīd ES

apstiprināto tiesību normu prasību pilnīga ieviešana līdz 2030.

gadam jau nodrošinās SEG samazinājumu par aptuveni 45% un līdz

2050. gadam - par aptuveni 60%. Tomēr ES stratēģiski jātiecas uz

klimatneitralitāti 2050. gadā, ko, tāpat kā vairums ES

dalībvalstu, atbalsta arī Latvija16, uzskatot, ka ES

jāparāda līderība cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī paužot

gatavību pārskatīt ES iesniegto NDC Parīzes nolīguma īstenošanai

jeb SEG emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam.

Tā kā Parīzes nolīgumu ir ratificējušas gandrīz visas pasaules

valstis, tiek pieņemts, ka tās visas virzīsies uz oglekļa

mazietilpīgu attīstību. Dažādas industrijas jau šobrīd sāk

apzināties aprites ekonomikas priekšrocības, tādējādi

pieprasījums pēc enerģijas intensīviem izejmateriāliem

mazināsies, vienlaikus pieaugot materiālu produktivitātei un

samazinoties radīto atkritumu daudzumam.

Arī dažādas nozaru asociācijas paudušas atbalstu un apņēmušās

aktīvi rīkoties klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, brīvprātīgi

izvirzot sev 2050. gadā sasniedzamos klimata pārmaiņu mazināšanas

mērķus, piemēram, Ķīmisko vielu ražotāju asociāciju starptautiskā

padome, Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) un Gaisa

transporta darba grupa (ATAG).

• Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

pārmaiņām

Kaut arī līdz šim Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

pārmaiņām kā globālu problēmu ir bijusi viena no zemākajām ES

valstu vidū, tomēr tā pieaug. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju

klimata pārmaiņas atzīst par ļoti nopietnu problēmu17.

Pārliecinoši rezultāti iegūti arī 2017. gadā Kantar TNS

Latvia organizētajā aptaujā18, kurā secināts, ka 85 %

Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) atzīst, ka

klimata pārmaiņas notiek un ir novērojamas arī Latvijā. Turklāt

iedzīvotāji kļuvuši arī sociāli aktīvāki, piemēram, kustība

Fridays For Future Latvia ir iesaistījusies globālajā

klimata streikā, organizējot vairākas ar zaļo politiku saistītas

protesta akcijas, kurās pulcēti vairāki simti

jauniešu19, vēršot uzmanību uz ambiciozākas rīcības

nepieciešamību, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto seku pastiprināšanos, kā

arī ES politiskos uzstādījumus, Latvijas iedzīvotāju izpratne un

ieinteresētība par klimata pārmaiņu mazināšanu arvien

pieaugs.

• "Zaļo" tehnoloģiju attīstība padara tās

pieejamākas un izplatītākas

Papildus plaša politiku noteikšana OMA veicināšanā enerģētikas

sektorā radīs jaunas darba vietas enerģijas sektorā, proti,

plašāka pārvirze uz atjaunojamajiem energoresursiem radīs vairāk

darba vietu enerģijas sektorā nekā darba vietas, kas tiks

likvidētas fosilā kurināmā industrijā nodarbinātajiem, kopumā

atstājot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, veicinot IKP

pieaugumu20.

Atsaucoties uz Starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras

ziņojumā norādīto, Stratēģijā tiek pieņemts, ka enerģijas pāreja

balstīsies straujā atjaunojamo energoresursu cenu samazinājumā,

cenas turpinās samazināties saules paneļiem un vēja enerģijai,

kas tiek novērots jau šobrīd. Arī attiecībā uz transporta

sektoru, tiek pieņemts, ka nākotnē transporta enerģijā dominēs

atjaunojama elektroenerģija, attīstītas biodegvielas un dažādas

elektrifikācijas tehnoloģijas, to skaitā elektromobiļi.

Lai īstenotu OMA, būs nepieciešams ES ekonomikas

modernizācijas un dekarbonizācijas ietvaros stimulēt ievērojamas

papildu investīcijas. Patlaban ES energosistēmā un saistītajā

infrastruktūrā tiek investēti aptuveni 2 % no ES IKP (izņemot ar

transportlīdzekļu aizstāšanu saistītās investīcijas). Saskaņā ar

EK Paziņojumā minēto, lai nonāktu pie klimatneitrālas ekonomikas,

šim apjomam ES būtu jāpalielinās līdz 2,8 % jeb līdz 520 - 575

miljardiem EUR gadā21.

Enerģijas transformācijai (pārejai no fosiliem energoresursiem

uz atjaunojamiem) ir ekonomiskais pamatojums, jo papildus

izmaksas tiks segtas ar ietaupījumiem no samazināta gaisa

piesārņojuma, veselības uzlabojumiem, zemākiem postījumiem,

salīdzinot ar situāciju, kurā netiktu darīts nekas, lai mazinātu

klimata pārmaiņas.

• Bezdarbība klimata pārmaiņu mazināšanā rada ekonomiskus

zaudējumus un prasa papildus izmaksas

Klimata pārmaiņu izraisītās ietekmes uz vidi var būtiski

ietekmēt Eiropas ekonomikas ražīgumu, infrastruktūru, sabiedrības

veselību, pārtikas pieejamību, bioloģisko daudzveidību un

politisko stabilitāti. 2017. gadā ar laikapstākļiem saistīto

katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi pasaulē sasniedza

rekordlielu summu - 283 miljardus EUR.22 Patlaban

šādas katastrofas tieši ietekmē 5 % Eiropas iedzīvotāju, bet līdz

2100. gadam to tiešo ietekmi varētu sajust jau divas trešdaļas

eiropiešu.23

Ekonomisko aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, visās jūras

piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām

ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070.

gadam varētu būt ap 1,5 miljoniem EUR gadā, bet periodā no 2070.

līdz 2100. gadam -varētu sasniegt 3 miljonus EUR

gadā24.

Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas

klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos

ekonomiskos zaudējumus 40 - 50 tūkst. EUR (periodā 2020. -2040.

gads) un ap 160 - 210 tūkst. EUR gadā laika periodā 2070. -

2100.gads. Sniega segas pārslodzes pieauguma dēļ uz jumtiem

paredzētais ekonomiskais apdraudējums tuvākā nākotnē (līdz 2040.

gadam) ir ap 90 tūkst. EUR gadā, bet gadsimta beigās (periodā

2071. - 2100.gads) tas būs ap 300 - 700 tūkst. EUR gadā.

Novērtējot kavējumu dienas, kas rodas sliežu ceļu degradācijas

dēļ, ikgadējie kavējuma zaudējumi laika periodā 2040. - 2070.

gads ir ap 0,2 milj. EUR ar pieaugumu 0,1 milj. EUR, bet laika

periodā 2070. - 2100. gads attiecīgi ir 0,4 milj. EUR un 0,3

milj. EUR. Pētījumi rāda, ka ikgadējus finansiālus zaudējumus

Latvijā radīs arī uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem jūras

piekrastē un upju grīvas pilsētās, lietus gāžu plūdu radīto

bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda

samazināšanos), palielināta asfalta kušana un citi ceļu seguma

bojājumi, pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums

un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ, uzplūdu radīto bojājumu

pieaugums ostām 25 .