2. pants

1Pamatpieņēmumi

2Izstrādājot Stratēģiju un tajā iekļauto vīziju, kā arī

3izvēloties iespējamos risinājumus, tika izdarīti vairāki

4pieņēmumi attiecībā uz tendencēm Latvijā un pasaulē līdz šī

5gadsimta vidum - Latvijas makroekonomisko situāciju un

6iedzīvotāju skaitu, klimata pārmaiņām, citu pasaules valstu

7ekonomisko virzību, Latvijas iedzīvotāju izpratni par klimata

8pārmaiņām, "zaļo" tehnoloģiju attīstību un cenu

9tendencēm, kā arī bezdarbības klimata pārmaiņu mazināšanā

10sekām.

11• Latvijas makroekonomiskā situācija

12Latvijas IKP turpinās pieaugt13 un 2050. gadā

13sasniegs ~42 mljrd.EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās).

14Iedzīvotāju skaits samazināsies līdz ~1,5 milj.

15• Klimata pārmaiņas

16IPCC ziņojumā14 konstatēts, ka zaudējumi pie

17globālās gaisa temperatūras paaugstināšanās par 2°C būtu

18ievērojami lielāki nekā pie 1,5°C, tāpēc uzsvērta gan

19nepieciešamība steidzami samazināt SEG emisijas, gan arī ieviest

20pārdomātus pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. Zinātniskie

21pētījumi liecina, ka riski, kas iepriekš prognozēti saistībā ar

22globālās temperatūras pieaugumu 1,5°C un 2°C robežās, ir daudz

23augstāki nekā līdz šim domāts un ka neatgriezenisko klimata

24pārmaiņu spirāle varētu iestāties tieši starp 1,5°C un 2°C

25robežām.

26Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

27"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

282017. gada ziņojumu "Klimata pārmaiņu scenāriji

29Latvijai"15 gaisa temperatūra līdz gadsimta

30beigām Latvijā palielināsies par vidēji 3,5°C - 5,5°C. Gada

31maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu

32sasniegt pat +35°C. Toties visbūtiskāk līdz 2100. gadam

33paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3°C līdz

3413,5°C.

35Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata

36pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka izteiktas

37klimata pārmaiņu tendences turpināsies arī visa šī gadsimta

38laikā. Visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru

39ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk

40nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un

41ekstremāliem laikapstākļiem.

42Kā būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski Latvijā

43gaidāmi tādi riski kā sezonu t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas,

44paaugstināta ugunsbīstamība, kaitēkļu un patogēnu savairošanās,

45koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana,

46elpošanas sistēmu slimību izplatība, nokrišņu izraisīti plūdi,

47vējuzplūdi, ekstrēmas spēcīgas vēja brāzmas, elektropadeves

48traucējumu rašanās, sasaluma mazināšanās, kailsals, augsnes

49izkalšana, eitrofikācija, infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma

50pārkaršana, infekcijas slimību izplatība un karstuma dūrieni.

51Tādējādi klimata pārmaiņas Latvijā radīs riskus un līdz ar to arī

52zaudējumus veselības un labklājības jomā, civilajā aizsardzībā,

53lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā,

54būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, kā arī bioloģiskajā un

55ekosistēmu pakalpojumu daudzveidībā.

56• Starptautiskais konteksts

57Paredzams, ka iedzīvotāju izpratne par rīcības nepieciešamību

58klimata pārmaiņu mazināšanā Eiropā, kā arī citās pasaules valstīs

59pieaugs.

602018. gada 28. novembrī EK publicētajā paziņojumā "Tīru

61planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par

62pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu

63ekonomiku" (EK Paziņojums) skaidrots, ka tikai jau šobrīd ES

64apstiprināto tiesību normu prasību pilnīga ieviešana līdz 2030.

65gadam jau nodrošinās SEG samazinājumu par aptuveni 45% un līdz

662050. gadam - par aptuveni 60%. Tomēr ES stratēģiski jātiecas uz

67klimatneitralitāti 2050. gadā, ko, tāpat kā vairums ES

68dalībvalstu, atbalsta arī Latvija16, uzskatot, ka ES

69jāparāda līderība cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī paužot

70gatavību pārskatīt ES iesniegto NDC Parīzes nolīguma īstenošanai

71jeb SEG emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam.

72Tā kā Parīzes nolīgumu ir ratificējušas gandrīz visas pasaules

73valstis, tiek pieņemts, ka tās visas virzīsies uz oglekļa

74mazietilpīgu attīstību. Dažādas industrijas jau šobrīd sāk

75apzināties aprites ekonomikas priekšrocības, tādējādi

76pieprasījums pēc enerģijas intensīviem izejmateriāliem

77mazināsies, vienlaikus pieaugot materiālu produktivitātei un

78samazinoties radīto atkritumu daudzumam.

79Arī dažādas nozaru asociācijas paudušas atbalstu un apņēmušās

80aktīvi rīkoties klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, brīvprātīgi

81izvirzot sev 2050. gadā sasniedzamos klimata pārmaiņu mazināšanas

82mērķus, piemēram, Ķīmisko vielu ražotāju asociāciju starptautiskā

83padome, Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) un Gaisa

84transporta darba grupa (ATAG).

85• Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

86pārmaiņām

87Kaut arī līdz šim Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

88pārmaiņām kā globālu problēmu ir bijusi viena no zemākajām ES

89valstu vidū, tomēr tā pieaug. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju

90klimata pārmaiņas atzīst par ļoti nopietnu problēmu17.

91Pārliecinoši rezultāti iegūti arī 2017. gadā Kantar TNS

92Latvia organizētajā aptaujā18, kurā secināts, ka 85 %

93Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) atzīst, ka

94klimata pārmaiņas notiek un ir novērojamas arī Latvijā. Turklāt

95iedzīvotāji kļuvuši arī sociāli aktīvāki, piemēram, kustība

96Fridays For Future Latvia ir iesaistījusies globālajā

97klimata streikā, organizējot vairākas ar zaļo politiku saistītas

98protesta akcijas, kurās pulcēti vairāki simti

99jauniešu19, vēršot uzmanību uz ambiciozākas rīcības

100nepieciešamību, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus.

101Ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto seku pastiprināšanos, kā

102arī ES politiskos uzstādījumus, Latvijas iedzīvotāju izpratne un

103ieinteresētība par klimata pārmaiņu mazināšanu arvien

104pieaugs.

105• "Zaļo" tehnoloģiju attīstība padara tās

106pieejamākas un izplatītākas

107Papildus plaša politiku noteikšana OMA veicināšanā enerģētikas

108sektorā radīs jaunas darba vietas enerģijas sektorā, proti,

109plašāka pārvirze uz atjaunojamajiem energoresursiem radīs vairāk

110darba vietu enerģijas sektorā nekā darba vietas, kas tiks

111likvidētas fosilā kurināmā industrijā nodarbinātajiem, kopumā

112atstājot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, veicinot IKP

113pieaugumu20.

114Atsaucoties uz Starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras

115ziņojumā norādīto, Stratēģijā tiek pieņemts, ka enerģijas pāreja

116balstīsies straujā atjaunojamo energoresursu cenu samazinājumā,

117cenas turpinās samazināties saules paneļiem un vēja enerģijai,

118kas tiek novērots jau šobrīd. Arī attiecībā uz transporta

119sektoru, tiek pieņemts, ka nākotnē transporta enerģijā dominēs

120atjaunojama elektroenerģija, attīstītas biodegvielas un dažādas

121elektrifikācijas tehnoloģijas, to skaitā elektromobiļi.

122Lai īstenotu OMA, būs nepieciešams ES ekonomikas

123modernizācijas un dekarbonizācijas ietvaros stimulēt ievērojamas

124papildu investīcijas. Patlaban ES energosistēmā un saistītajā

125infrastruktūrā tiek investēti aptuveni 2 % no ES IKP (izņemot ar

126transportlīdzekļu aizstāšanu saistītās investīcijas). Saskaņā ar

127EK Paziņojumā minēto, lai nonāktu pie klimatneitrālas ekonomikas,

128šim apjomam ES būtu jāpalielinās līdz 2,8 % jeb līdz 520 - 575

129miljardiem EUR gadā21.

130Enerģijas transformācijai (pārejai no fosiliem energoresursiem

131uz atjaunojamiem) ir ekonomiskais pamatojums, jo papildus

132izmaksas tiks segtas ar ietaupījumiem no samazināta gaisa

133piesārņojuma, veselības uzlabojumiem, zemākiem postījumiem,

134salīdzinot ar situāciju, kurā netiktu darīts nekas, lai mazinātu

135klimata pārmaiņas.

136• Bezdarbība klimata pārmaiņu mazināšanā rada ekonomiskus

137zaudējumus un prasa papildus izmaksas

138Klimata pārmaiņu izraisītās ietekmes uz vidi var būtiski

139ietekmēt Eiropas ekonomikas ražīgumu, infrastruktūru, sabiedrības

140veselību, pārtikas pieejamību, bioloģisko daudzveidību un

141politisko stabilitāti. 2017. gadā ar laikapstākļiem saistīto

142katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi pasaulē sasniedza

143rekordlielu summu - 283 miljardus EUR.22 Patlaban

144šādas katastrofas tieši ietekmē 5 % Eiropas iedzīvotāju, bet līdz

1452100. gadam to tiešo ietekmi varētu sajust jau divas trešdaļas

146eiropiešu.23

147Ekonomisko aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, visās jūras

148piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām

149ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070.

150gadam varētu būt ap 1,5 miljoniem EUR gadā, bet periodā no 2070.

151līdz 2100. gadam -varētu sasniegt 3 miljonus EUR

152gadā24.

153Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas

154klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos

155ekonomiskos zaudējumus 40 - 50 tūkst. EUR (periodā 2020. -2040.

156gads) un ap 160 - 210 tūkst. EUR gadā laika periodā 2070. -

1572100.gads. Sniega segas pārslodzes pieauguma dēļ uz jumtiem

158paredzētais ekonomiskais apdraudējums tuvākā nākotnē (līdz 2040.

159gadam) ir ap 90 tūkst. EUR gadā, bet gadsimta beigās (periodā

1602071. - 2100.gads) tas būs ap 300 - 700 tūkst. EUR gadā.

161Novērtējot kavējumu dienas, kas rodas sliežu ceļu degradācijas

162dēļ, ikgadējie kavējuma zaudējumi laika periodā 2040. - 2070.

163gads ir ap 0,2 milj. EUR ar pieaugumu 0,1 milj. EUR, bet laika

164periodā 2070. - 2100. gads attiecīgi ir 0,4 milj. EUR un 0,3

165milj. EUR. Pētījumi rāda, ka ikgadējus finansiālus zaudējumus

166Latvijā radīs arī uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem jūras

167piekrastē un upju grīvas pilsētās, lietus gāžu plūdu radīto

168bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda

169samazināšanos), palielināta asfalta kušana un citi ceļu seguma

170bojājumi, pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums

171un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ, uzplūdu radīto bojājumu

172pieaugums ostām 25 .