Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam

1Mērķis, indikatori un rīcības

2virzieni

31.1. Stratēģijas virsmērķis un

4starpposmu mērķi

5OMA ir process, kas jāīsteno, tiecoties uz

6klimatneitralitāti.

7Stratēģijas virsmērķis: Latvijas

8klimatneitralitāte 2050. gadā.

9Tā kā OMA īstenošanas galamērķis ir Latvijas

10klimatneitralitātes sasniegšana, būtiski ir ne tikai samazināt

11SEG emisijas, bet arī paaugstināt CO2 piesaisti. Tātad

12ir divi stratēģiski mērķi:

131) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības

14sektoros;

152) CO2 piesaistes palielināšana.

16Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas

17posmos (desmitgadēs). Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji attēloti

181. tabulā.

191. tabula

20Stratēģijas

21rezultatīvie rādītāji (virsmērķis un starpposmu mērķi)

22Bāzes gads

231990. g.9

24Prognoze 2020.

25g.10

26Mērķi

272030. g.

282040. g.

292050. g.

30SEG emisijas (bez ZIZIMM

31sektora)

3226 299

33ktCO2ekv.

34-55 %

35-65 %

36(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

37-85 %

38(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

39Klimatneitralitāte

40(nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM

41sektorā)

42CO2 piesaiste un SEG

43emisijas ZIZIMM sektorā

44-9 828

45ktCO2ekv. (piesaiste)

462 094

47ktCO2ekv.

48(emisijas)

49≤1 047

50ktCO2ekv. (emisijas)

51Neto

52"0" emisijas

53(sektora piesaiste kompensē sektora emisijas)

54Virzība uz klimat-neitralitāti

55(kopējās SEG emisijas, iekļaujot un ZIZIMM sektoru)

5616 471

57ktCO2ekv.

58-16 %

59-38 %*

60(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

61-76% *

62(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

63* mērķis tiek uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%

641. tabulā ar dzeltenu ietvaru apvilktie mērķi 2030. un 2040.

65gadam var tikt mainīti, ja pētījumu (Stratēģijas protokollēmums

66paredz nozaru ministrijām veikt izpēti, kā savas

67atbildības/sfēras ietvaros virzīties uz klitmatneitralitāti) un

68diskusiju ceļā izdodas vienoties par piemērotāku trajektoriju

69klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050. gadā.

70Attiecīgais pakāpeniskums kopējā virsmērķa sasniegšanai

71(klimatneitralitāte 2050. gadā) noteikts, atbilstoši tā sauktajai

72inovāciju S-līknei jeb Basa difūzijas modelim, kas matemātiski

73apraksta, kā jaunas inovācijas tiek adaptētas esošā un potenciālā

74lietotāja mijiedarbības ietekmē. Saskaņā ar šo teoriju inovāciju

75līkne sākumposmā ir lēzena, jo sākotnēji inovācijas lieto tikai

76novatori, bet pēc tam arī ātrie piekritēji, savukārt, vidusposmā

77lietotāju skaits strauji pieaug un tehnoloģijas sāk lietot

78vairākums. Beigu posmā tehnoloģijas lietotāju pieauguma tempi

79atkal samazinās un lietotāju pieaugums ir lēns. Ņemot vērā to, ka

80OMA īstenošana lielā mērā ir atkarīga no "zaļo"

81tehnoloģiju un inovāciju izplatīšanās ātruma, arī Latvijas

82Stratēģijas mērķi noteikti atbilstoši iepriekš minētajai teorijai

83- proti, lielākais SEG emisiju samazinājums (-38 %) jāsasniedz

84vidusposmā (2030. - 2040.gadā).

851.2. Indikatori

86Stratēģijas īstenošanas virzības novērtēšanai svarīga nozīme

87ir indikatoriem, kas norāda virzības tendenci (tuvināšanos vai

88attālināšanos no klimatneitralitātes mērķa).

891) SEG emisiju intensitāte (t CO2 ekv 11

90uz milj. EUR)

91Stratēģija paredz Latvijas ekonomisko attīstību, IKP

92pieaugumu, taču tā paredz arī vienlaicīgu SEG emisiju

93samazinājumu visās tautsaimniecības nozarēs. SEG emisiju

94intensitāte ir indikators, pēc kura secināms, cik ļoti ekonomiskā

95izaugsme ir "sasaistīta" ar radīto SEG emisiju apjomu.

96SEG emisiju intensitātes samazināšanās norāda uz OMA īstenošanu,

97kas veicinājusi arī ekonomisko izaugsmi valstī.

982) SEG emisiju no enerģētikas sektora intensitāte - SEG

99emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu (t

100CO2 ekv. uz kopējo energoresursu patēriņu)

101Ņemot vērā to, ka Latvijā ir salīdzinoši attīstīts pakalpojumu

102sniegšanas sektors, bet mazāk attīstīta ražošana (Latvijas

103tautsaimniecības sektori, kas specializējas pakalpojumu

104sniegšanas jomā, rada gandrīz 65 % no kopējās pievienotās

105vērtības), indikators, kas vairāk saistīts ar ražošanas procesiem

106un enerģijas patēriņu, ir enerģētikas SEG emisiju intensitāte uz

107kopējo primāro energoresursu patēriņu. Šajā indikatorā ir

108iekļauts energoresursu patēriņš siltumenerģijas un

109elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un gala

110patēriņā, kas, savukārt, ietver visas tautsaimniecības nozares

111(rūpniecība un būvniecība, transports (būtiskākā pakalpojumu

112eksporta daļa ir transporta pakalpojumi), lauksaimniecība,

113mežsaimniecība), kā arī mājsaimniecības.

1143) SEG emisiju apjoma izmaiņas attiecībā uz iepriekšējo gadu

115sektorālā griezumā (kt CO2 ekv)

116Lai novērtētu SEG emisiju dinamiku un tendences dažādās

117tautsaimniecības nozarēs, katru gadu (sākot no 1990. gada) tiek

118uzskaitītas Latvijas SEG emisijas un piesaiste enerģētikas,

119transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas,

120lauksaimniecības, ZIZIMM un atkritumu apsaimniekošanas sektorā.

121SEG emisiju apjoma izmaiņu ikgadēja novērtēšana katrā sektorā

122attiecībā uz iepriekšējo periodu, ļauj pārliecināties, ka virzība

123uz klimatneitralitāti noris pastāvīgi un visos tautsaimniecības

124sektoros.

1254) Zemes izmantošanas, zemes

126izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora emisiju un

127piesaistes kopējā bilance

128Tā kā ZIZIMM sektoram ir īpaša loma virzībā uz

129klimatneitralitāti, šis indikators rāda, vai/cik daudz viss

130ZIZIMM sektors esošajā gadā spēj kompensēt pats savas SEG

131emisijas.

1321.3. Rīcības virzieni

133• Divas pamatpieejas klimatneitratātes sasniegšanai

134Klimatneitralitātes sasniegšanai var izmantot divas

135pamatpieejas:

1361) tehnoloģiskie risinājumi;

1372) dzīvesveida maiņa.

138Tehnoloģisko risinājumu pieeja ietver risinājumus, kas primāri

139vērsti uz tiešiem SEG emisiju samazinājumiem (tehnoloģiskie un

140procesu risinājumi). Īstenojot šo taktiku ir jāparedz būtiskas

141investīcijas:

142o tiešajos SEG emisiju samazinājumos (enerģētikā, transportā,

143lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, rūpnieciskajos

144procesos u.c.),

145o "zaļo" inovāciju attīstīšanā un komercializēšanā,

146kas optimālajā scenārijā nodrošinātu iespēju arī inovatīvu

147tehnoloģiju eksportam.

148Savukārt, dzīvesveida maiņas pieeja ietver risinājumus, kas

149primāri vērsti uz dzīvesveida maiņu un netiešiem SEG emisiju

150samazinājumiem, īstenojot:

151o plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus,

152lai nodrošinātu ikviena iedzīvotāja izpratni un ieinteresētību

153virzībā uz klimatneitralitāti;

154o nodokļu sistēmas "zaļināšanu", pielāgojot visu

155nodokļu sistēmu tā, lai gan iedzīvotājiem, gan komersantiem būtu

156skaidra valsts kopējā ilgtermiņa virzība (t.i., lai ar nodokļu

157politiku netiktu doti pretrunīgi signāli), kā arī ikvienam radītu

158ekonomiskus stimulus izvēlēties videi draudzīgākus paradumus un

159tehnoloģijas.

160• Risinājumi OMA īstenošanai dažādos tautsaimniecības

161sektoros

162Lai veiktu Stratēģijas sekmīgu īstenošanu, nepieciešams plānot

163atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) OMA

164principu īstenošanu, gan arī rīcības nozaru politikās, iekļaujot

165visus tautsaimniecības sektorus:

166o Nodrošināt, ka OMA aspekti ir integrēti visos pētījumos,

167oglekļa mazietilpīgas inovācijas un tehnoloģijas tiek

168komercializētas un pārnestas uz visām tautsaimniecības

169nozarēm;

170o Nodrošināt visaptverošu energoefektivitāti ikvienā

171tautsaimniecības nozarē;

172o Nodrošināt tikai atjaunojamo energoresursu izmantošanu

173enerģijas ieguvē visos sektoros (kur vien tas ir tehnoloģiski

174iespējams), kā arī to, ka tiek izmantoti vietējie energoresursi

175un energotirgus ir pilnībā savienots, ikvienam brīvi

176pieejams;

177o Nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt

178iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un

179videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu;

180o Nodrošināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu,

181lauksaimniecībā panākot augstu produktivitāti, kā arī ilgtspējīgi

182apsaimniekojot Latvijas mežus;

183o Nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotāji īsteno videi draudzīgu

184dzīvesveidu, un uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus

185tendencēm un sekmīgi īsteno aprites ekonomiku;

186o Nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu,

187klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides

188attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru.

189Rīcības virzieni ir plašāk izvērsti turpmāk (skat. 6.

190nodaļu).

191Konkrēti pasākumi un dažādu tautsaimniecības sektoru devums

192klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai tiks noteikts secīgajos

193NEKP, kā arī īsāka termiņa nozaru plānošanas dokumentos.

1941.4. Vispārēji OMA un Stratēģijas

195īstenošanas principi

196Virzībai uz klimatneitralitāti jāiet roku rokā ar ekonomiskās

197labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanu (skat. 1.

198attēlu).

199OMA (nosaka, kas jāīsteno) vispārēji (horizontāli)

200principi:

201• tautsaimniecības pārstrukturizēšana, procesu optimizēšana

202izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju (nodrošinot

203stabilu un pieaugošu IKP atsaisti no SEG emisijām);

204• resursefektivitātes, t.sk. energoefektivitātes,

205paaugstināšana (princips: energoefektivitāte vispirms);

206• atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana;

207• valsts nesubsidē fosilo energoresursu izmantošanu;

208• zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšana un

209komercializācija;

210• jaunu "zaļo" darbavietu radīšana;

211• savstarpējas komunikācijas, sadarbības, simbiozes un

212tīklošanas veicināšana;

213• nodrošināta iepriekš minēto principu horizontāla integrācija

214visās tautsaimniecības politikās un publiskā finansējuma

215ieguldījumos.

216Vispārīgi Stratēģijas īstenošanas principi (nosaka, kā

217jāīsteno Stratēģija):

218• vispirms īstenot un ieviest pasākumus ar zemākajām

219izmaksām;

220• konkrētā pasākuma ietekmes vērtē ne tikai īstermiņā, bet arī

221ilgtermiņā;

222• balstīšanās uz nacionāli pieejamiem resursiem;

223• ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

224resursu patēriņu12;

225• sociāli taisnīga pāreja - nodrošināts sociālais dialogs,

226tiek ņemtas vērā katra tautsaimniecības sektora īpatnības un

227iespējas;

228• attīstība nav pretrunā bioloģiskās daudzveidības, dabas un

229vides aizsardzības mērķiem.

1Pamatpieņēmumi

2Izstrādājot Stratēģiju un tajā iekļauto vīziju, kā arī

3izvēloties iespējamos risinājumus, tika izdarīti vairāki

4pieņēmumi attiecībā uz tendencēm Latvijā un pasaulē līdz šī

5gadsimta vidum - Latvijas makroekonomisko situāciju un

6iedzīvotāju skaitu, klimata pārmaiņām, citu pasaules valstu

7ekonomisko virzību, Latvijas iedzīvotāju izpratni par klimata

8pārmaiņām, "zaļo" tehnoloģiju attīstību un cenu

9tendencēm, kā arī bezdarbības klimata pārmaiņu mazināšanā

10sekām.

11• Latvijas makroekonomiskā situācija

12Latvijas IKP turpinās pieaugt13 un 2050. gadā

13sasniegs ~42 mljrd.EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās).

14Iedzīvotāju skaits samazināsies līdz ~1,5 milj.

15• Klimata pārmaiņas

16IPCC ziņojumā14 konstatēts, ka zaudējumi pie

17globālās gaisa temperatūras paaugstināšanās par 2°C būtu

18ievērojami lielāki nekā pie 1,5°C, tāpēc uzsvērta gan

19nepieciešamība steidzami samazināt SEG emisijas, gan arī ieviest

20pārdomātus pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. Zinātniskie

21pētījumi liecina, ka riski, kas iepriekš prognozēti saistībā ar

22globālās temperatūras pieaugumu 1,5°C un 2°C robežās, ir daudz

23augstāki nekā līdz šim domāts un ka neatgriezenisko klimata

24pārmaiņu spirāle varētu iestāties tieši starp 1,5°C un 2°C

25robežām.

26Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

27"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

282017. gada ziņojumu "Klimata pārmaiņu scenāriji

29Latvijai"15 gaisa temperatūra līdz gadsimta

30beigām Latvijā palielināsies par vidēji 3,5°C - 5,5°C. Gada

31maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu

32sasniegt pat +35°C. Toties visbūtiskāk līdz 2100. gadam

33paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3°C līdz

3413,5°C.

35Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata

36pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka izteiktas

37klimata pārmaiņu tendences turpināsies arī visa šī gadsimta

38laikā. Visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru

39ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk

40nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un

41ekstremāliem laikapstākļiem.

42Kā būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski Latvijā

43gaidāmi tādi riski kā sezonu t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas,

44paaugstināta ugunsbīstamība, kaitēkļu un patogēnu savairošanās,

45koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana,

46elpošanas sistēmu slimību izplatība, nokrišņu izraisīti plūdi,

47vējuzplūdi, ekstrēmas spēcīgas vēja brāzmas, elektropadeves

48traucējumu rašanās, sasaluma mazināšanās, kailsals, augsnes

49izkalšana, eitrofikācija, infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma

50pārkaršana, infekcijas slimību izplatība un karstuma dūrieni.

51Tādējādi klimata pārmaiņas Latvijā radīs riskus un līdz ar to arī

52zaudējumus veselības un labklājības jomā, civilajā aizsardzībā,

53lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā,

54būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, kā arī bioloģiskajā un

55ekosistēmu pakalpojumu daudzveidībā.

56• Starptautiskais konteksts

57Paredzams, ka iedzīvotāju izpratne par rīcības nepieciešamību

58klimata pārmaiņu mazināšanā Eiropā, kā arī citās pasaules valstīs

59pieaugs.

602018. gada 28. novembrī EK publicētajā paziņojumā "Tīru

61planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par

62pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu

63ekonomiku" (EK Paziņojums) skaidrots, ka tikai jau šobrīd ES

64apstiprināto tiesību normu prasību pilnīga ieviešana līdz 2030.

65gadam jau nodrošinās SEG samazinājumu par aptuveni 45% un līdz

662050. gadam - par aptuveni 60%. Tomēr ES stratēģiski jātiecas uz

67klimatneitralitāti 2050. gadā, ko, tāpat kā vairums ES

68dalībvalstu, atbalsta arī Latvija16, uzskatot, ka ES

69jāparāda līderība cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī paužot

70gatavību pārskatīt ES iesniegto NDC Parīzes nolīguma īstenošanai

71jeb SEG emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam.

72Tā kā Parīzes nolīgumu ir ratificējušas gandrīz visas pasaules

73valstis, tiek pieņemts, ka tās visas virzīsies uz oglekļa

74mazietilpīgu attīstību. Dažādas industrijas jau šobrīd sāk

75apzināties aprites ekonomikas priekšrocības, tādējādi

76pieprasījums pēc enerģijas intensīviem izejmateriāliem

77mazināsies, vienlaikus pieaugot materiālu produktivitātei un

78samazinoties radīto atkritumu daudzumam.

79Arī dažādas nozaru asociācijas paudušas atbalstu un apņēmušās

80aktīvi rīkoties klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, brīvprātīgi

81izvirzot sev 2050. gadā sasniedzamos klimata pārmaiņu mazināšanas

82mērķus, piemēram, Ķīmisko vielu ražotāju asociāciju starptautiskā

83padome, Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) un Gaisa

84transporta darba grupa (ATAG).

85• Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

86pārmaiņām

87Kaut arī līdz šim Latvijas iedzīvotāju izpratne par klimata

88pārmaiņām kā globālu problēmu ir bijusi viena no zemākajām ES

89valstu vidū, tomēr tā pieaug. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju

90klimata pārmaiņas atzīst par ļoti nopietnu problēmu17.

91Pārliecinoši rezultāti iegūti arī 2017. gadā Kantar TNS

92Latvia organizētajā aptaujā18, kurā secināts, ka 85 %

93Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) atzīst, ka

94klimata pārmaiņas notiek un ir novērojamas arī Latvijā. Turklāt

95iedzīvotāji kļuvuši arī sociāli aktīvāki, piemēram, kustība

96Fridays For Future Latvia ir iesaistījusies globālajā

97klimata streikā, organizējot vairākas ar zaļo politiku saistītas

98protesta akcijas, kurās pulcēti vairāki simti

99jauniešu19, vēršot uzmanību uz ambiciozākas rīcības

100nepieciešamību, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus.

101Ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto seku pastiprināšanos, kā

102arī ES politiskos uzstādījumus, Latvijas iedzīvotāju izpratne un

103ieinteresētība par klimata pārmaiņu mazināšanu arvien

104pieaugs.

105• "Zaļo" tehnoloģiju attīstība padara tās

106pieejamākas un izplatītākas

107Papildus plaša politiku noteikšana OMA veicināšanā enerģētikas

108sektorā radīs jaunas darba vietas enerģijas sektorā, proti,

109plašāka pārvirze uz atjaunojamajiem energoresursiem radīs vairāk

110darba vietu enerģijas sektorā nekā darba vietas, kas tiks

111likvidētas fosilā kurināmā industrijā nodarbinātajiem, kopumā

112atstājot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, veicinot IKP

113pieaugumu20.

114Atsaucoties uz Starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras

115ziņojumā norādīto, Stratēģijā tiek pieņemts, ka enerģijas pāreja

116balstīsies straujā atjaunojamo energoresursu cenu samazinājumā,

117cenas turpinās samazināties saules paneļiem un vēja enerģijai,

118kas tiek novērots jau šobrīd. Arī attiecībā uz transporta

119sektoru, tiek pieņemts, ka nākotnē transporta enerģijā dominēs

120atjaunojama elektroenerģija, attīstītas biodegvielas un dažādas

121elektrifikācijas tehnoloģijas, to skaitā elektromobiļi.

122Lai īstenotu OMA, būs nepieciešams ES ekonomikas

123modernizācijas un dekarbonizācijas ietvaros stimulēt ievērojamas

124papildu investīcijas. Patlaban ES energosistēmā un saistītajā

125infrastruktūrā tiek investēti aptuveni 2 % no ES IKP (izņemot ar

126transportlīdzekļu aizstāšanu saistītās investīcijas). Saskaņā ar

127EK Paziņojumā minēto, lai nonāktu pie klimatneitrālas ekonomikas,

128šim apjomam ES būtu jāpalielinās līdz 2,8 % jeb līdz 520 - 575

129miljardiem EUR gadā21.

130Enerģijas transformācijai (pārejai no fosiliem energoresursiem

131uz atjaunojamiem) ir ekonomiskais pamatojums, jo papildus

132izmaksas tiks segtas ar ietaupījumiem no samazināta gaisa

133piesārņojuma, veselības uzlabojumiem, zemākiem postījumiem,

134salīdzinot ar situāciju, kurā netiktu darīts nekas, lai mazinātu

135klimata pārmaiņas.

136• Bezdarbība klimata pārmaiņu mazināšanā rada ekonomiskus

137zaudējumus un prasa papildus izmaksas

138Klimata pārmaiņu izraisītās ietekmes uz vidi var būtiski

139ietekmēt Eiropas ekonomikas ražīgumu, infrastruktūru, sabiedrības

140veselību, pārtikas pieejamību, bioloģisko daudzveidību un

141politisko stabilitāti. 2017. gadā ar laikapstākļiem saistīto

142katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi pasaulē sasniedza

143rekordlielu summu - 283 miljardus EUR.22 Patlaban

144šādas katastrofas tieši ietekmē 5 % Eiropas iedzīvotāju, bet līdz

1452100. gadam to tiešo ietekmi varētu sajust jau divas trešdaļas

146eiropiešu.23

147Ekonomisko aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, visās jūras

148piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām

149ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070.

150gadam varētu būt ap 1,5 miljoniem EUR gadā, bet periodā no 2070.

151līdz 2100. gadam -varētu sasniegt 3 miljonus EUR

152gadā24.

153Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas

154klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos

155ekonomiskos zaudējumus 40 - 50 tūkst. EUR (periodā 2020. -2040.

156gads) un ap 160 - 210 tūkst. EUR gadā laika periodā 2070. -

1572100.gads. Sniega segas pārslodzes pieauguma dēļ uz jumtiem

158paredzētais ekonomiskais apdraudējums tuvākā nākotnē (līdz 2040.

159gadam) ir ap 90 tūkst. EUR gadā, bet gadsimta beigās (periodā

1602071. - 2100.gads) tas būs ap 300 - 700 tūkst. EUR gadā.

161Novērtējot kavējumu dienas, kas rodas sliežu ceļu degradācijas

162dēļ, ikgadējie kavējuma zaudējumi laika periodā 2040. - 2070.

163gads ir ap 0,2 milj. EUR ar pieaugumu 0,1 milj. EUR, bet laika

164periodā 2070. - 2100. gads attiecīgi ir 0,4 milj. EUR un 0,3

165milj. EUR. Pētījumi rāda, ka ikgadējus finansiālus zaudējumus

166Latvijā radīs arī uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem jūras

167piekrastē un upju grīvas pilsētās, lietus gāžu plūdu radīto

168bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda

169samazināšanos), palielināta asfalta kušana un citi ceļu seguma

170bojājumi, pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums

171un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ, uzplūdu radīto bojājumu

172pieaugums ostām 25 .

1Stratēģijas sasaiste ar esošiem

2tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

3Stratēģijas izstrādes nepieciešamība ir noteikta vairākos

4starptautiskos un ES līmeņa dokumentos un tā saturiski iekļauj

5nacionālos starpnozaru politikas plānošanas dokumentos ietvertās

6kompetences.

7• Starptautiskie dokumenti

8Konvencija uzsver SEG emisiju samazināšanas nepieciešamību,

9lai mazinātu cilvēka ietekmi uz klimata sistēmu un ļautu

10ekosistēmām pielāgoties klimata pārmaiņām.

11Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts Konvencijas Līgumslēdzēju

12pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā nosaka, ka nolīguma

13dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa zemu SEG emisiju attīstības

14stratēģijas26.

152015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju

16"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības

17programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17

18Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai pasaulē mazinātos

19nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Viens no tiem

20ir: "Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata

21pārmaiņām un to ietekmi."

22• Eiropas Savienības dokumenti

23Eiropadome 2019. gada 20. jūnija secinājumos27

24aicina ES Padomi un Eiropas Komisiju virzīt uz priekšu darbu pie

25ieviešamajiem nosacījumiem, stimuliem un veicinoša satvara, lai

26nodrošinātu tādu pāreju uz klimatneitrālu ES, kura saglabās

27Eiropas konkurētspēju, būs taisnīga un sociāli līdzsvarota, ņems

28vērā ES dalībvalstu apstākļus un respektēs ES dalībvalstu

29tiesības pašām lemt par savu energoresursu struktūru. Ārlietu

30Padomes 2019. gada 18. februāra secinājumos28 ir

31uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir tiešs un eksistenciāls drauds,

32kura sekas pasaule jau šobrīd piedzīvo, bet rīcība, lai to

33apturētu, joprojām ir nepietiekama.

34Stratēģijas izstrādi savos politikas dokumentos ES ir

35iekļāvusi atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem. Jau Eiropas

36Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 525/201329 4.

37pants noteica, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālās zemu

38oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un jāziņo par izstrādes

39progresu sākot ar 2015. gadu, savukārt, regulā Nr. 2018/1999

40integrēti regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumi, kā arī noteikts,

41ka līdz 2020. gada 1. janvārim katrai ES dalībvalstij jāsagatavo

42un jāiesniedz Eiropas Komisijā sava ilgtermiņa OMA stratēģija

43līdz 2050. gadam.

44Nozīmīgs rīcībpolitiku kopums ES līmenī ir Klimata un

45enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

46(Policy framework for climate and energy from 2020 to

472030), kurā ir ietverti ES kopējie un dalībvalstu SEG

48emisiju samazināšanas mērķi ES Emisiju tirdzniecības sistēmas un

49ne-ETS30 sektoriem, kā arī AER kopējā enerģijas gala

50patēriņā un energoefektivitātes mērķi. Latvijai, ieviešot

51Stratēģiju, ir jāņem vērā KEPS 2030 pakotnes ietvaros

52apstiprinātos ES tiesību aktus un Latvijai noteiktos mērķus (ETS

53(kopējs ES) un ne-ETS sektoriem (individuāls katrai ES

54dalībvalstij)).

55Papildus tam ES izstrādāti arī vairāki regulējuma kopumi

56(pakotnes), kurās ņemti vērā OMA principi, piemēram, Mobilitātes

57pakotne31, Aprites ekonomikas pakotne32, kā

58arī Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam33 un Tīra

59enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem34.

60• Nacionālie politikas plānošanas dokumenti

61Nacionālā līmenī vispārīga ilgtspējīga un uz zemām SEG

62emisijām balstīta attīstība ir iekļauta arī Latvijas ilgtspējīgas

63attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kā arī citos Latvijas

64politikas plānošanas dokumentos, ietverot nozaru plānošanu

65(skatīt 2. attēlu).

662. attēls.

67Stratēģiju atbalstošie politikas plānošanas dokumenti

68Tā kā šobrīd Latvijas nacionāla līmeņa politikas plānošanas

69dokumentos nav pietiekami izstrādāti OMA virzieni, kā arī trūkst

70vienotas rīcībpolitikas SEG emisiju samazināšanai, Stratēģijā

71apkopoti un papildināti nacionāla līmeņa politikas plānošanas

72dokumentos, kā arī dažādu nozaru plānošanas dokumentos jau šobrīd

73ietvertie attīstības virzieni OMA veicināšanai.

1Latvijas

2līdzšinējais progress virzībā uz klimatneitralitāti

34.1. SEG emisiju struktūra un

4dinamika (neiekļaujot ZIZIMM sektoru)

5SEG emisijas Latvijā rodas galvenokārt tādos tautsaimniecības

6sektoros kā enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un

7produktu izmantošana, lauksaimniecība un atkritumu

8apsaimniekošana (3. attēls). Zemes izmantošanas, zemes

9izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors ne tikai kā SEG

10emisiju radītājs, bet arī CO2 piesaistes veicinātājs,

11ir aprakstīts 4.2. nodaļā.

123. attēls.

13Galvenie SEG emisiju avoti 2017. gadā35 (neiekļaujot

14ZIZIMM)

15Katrs no 3. attēlā norādītajiem sektoriem ietver arī sīkākas

16apakškategorijas, pēc kurām iespējams noteikt atbilstošas

17saimnieciskās darbības36, pēc tāda iedalījuma ir

18jāveic ikgadējā starptautiskā ziņošana par SEG emisijām.

19Saskaņā ar 2019. gadā iesniegto Latvijas SEG

20inventarizāciju37 Latvijas kopējās emisijas 2017. gadā

21(bez ZIZIMM sektora) ir 11 325 ktCO2ekv. Līdz ar to

22periodā no 1990. līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas,

23neskaitot ZIZIMM sektoru, samazinājušās par ~57 %. 2019. gada SEG

24prognozes (turpmāk - SEG prognozes) liecina, ka 2050. gadā,

25neskaitot ZIZIMM, iespējamais SEG samazinājums varētu būt 68

26%38 (salīdzinot ar 1990. gadu). SEG emisiju prognozēs

27uz 2050. gadu ir ņemta vērā tikai pašreizējā politika un

28pasākumi, un scenārijs paredz tikai pašreiz pieejamās komerciālās

29tehnoloģijas.

30Enerģētika39 ir lielākais SEG emisiju avots

31un radīja 34 % no kopējām 2017. gada emisijām (3. attēls).

32Enerģētikas sektorā tiek uzskaitītas emisijas no sadedzināšanas

33procesiem visās tautsaimniecības nozarēs. Lielāko daļu no

34emisijām rada enerģētikas nozares (publiskā elektroenerģijas un

35siltumenerģijas ražošana - 40%), tad seko komerciālais,

36institucionālais, mājsaimniecības, lauksaimniecības,

37mežsaimniecības un zivsaimniecības sektori (39 %), atlikušo daļu

38veido apstrādes rūpniecība un būvniecība, militārais transports

39un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes. Salīdzinot ar 1990.

40gadu emisiju apjomi ir samazinājušies visos enerģētikas nozares

41apakšsektoros, bet vislielākais samazinājums ir vērojams

42apstrādes rūpniecībā un būvniecībā (83 %), kā arī pakalpojumu,

43mājsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības un

44mežsaimniecības sektoros (74 %). Enerģētikas sektora emisijas

45svārstās atkarībā no ekonomiskajām izmaiņām valstī un būtiski

46atšķirīgām ziemas vidējām temperatūrām. Būtisks faktors

47enerģētikas SEG emisiju samazinājumam kopējā bilancē ir

48energoefektivitāte, kurināmā nomaiņa no šķidrajiem un cietajiem

49kurināmajiem uz dabasgāzi, kā arī fosilo energoresursu aizstāšana

50ar biomasu un citiem AER veidiem. Svarīgi faktori energoresursu

51nomaiņai ir tā cena un pieejamība, kā arī valsts politika un

52pasākumi, tai skaitā atbalsta pasākumi.

53Kopējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā no 1990. gada ir

54samazinājies. Lielākais siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir

55attiecināms uz rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem40,

56daļēji attiecināms arī uz mājsaimniecībās īstenotajiem

57energoefektivitātes pasākumiem. Mājsaimniecībās patērētā enerģija

58veido līdz 40 % no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver

59ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu

60sasniegšanā.

61Lai arī elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 1990. gadu,

62ir samazinājies, tomēr periodā no 2005. gada tas palielinās.

63Izmaiņas ir izskaidrojamas ar iedzīvotāju labklājības un dzīves

64līmeņa uzlabošanos, kā arī ar tehnoloģiju attīstību, arvien

65vairāk pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās izmantojot

66elektriskās un elektroniskās ierīces.

67Saražotās enerģijas apjoma samazinājums pārveidošanas sektorā

68ir skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas pieaugumu HES un

69VES. Saražotā elektroenerģija 2017. gadā HES bija 4 381 GWh, VES

70saražotais elektroenerģijas apjoms 2017. gadā bija 150 GWh.

71Pārveidošanas sektorā pārsvarā izmanto dabasgāzi, kuras īpatsvars

72pakāpeniski samazinās: 2010. gadā - 81,0 %, 2016. gadā - 60,1 %

73un 2017. gadā - 53,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā

74patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 17,2 procentpunktiem un

752017. gadā sasniedza 45,9 %. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā

76elektroenerģija biomasas (kurināmās koksnes) koģenerācijas

77stacijās un elektrostacijās pieauga no 215 līdz 525 GWh un

78biogāzes koģenerācijas stacijās no 288 līdz 405 GWh.

79Atbilstoši prognozēm enerģētikas sektora emisijas esošajā

80situācijā 2050. gadā samazināsies, ja salīdzina ar 2017. gadu,

81apmēram par 34 %, bet salīdzinot ar 1990. gadu tās samazināsies

82par 86 %.

83Transports41 ir otrais lielākais SEG emisiju

84avots un ir radījis 29 % no kopējām 2017. gada emisijām.

85Salīdzinot ar 1990. gadu emisiju apjomi transporta sektorā ir

86palielinājušies par 9,4 %.

87Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām 2017. gadā ir

88radītas no autoceļa transporta (93,88 %), savukārt,

89autotransporta apakšsektorā lielākais emisiju radītājs pa

90transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko

91kravas transportlīdzekļi un autobusi. Dzelzceļš rada vien 5,5 %

92no kopējām transporta sektora emisijām, jūras transports - 0,48

93%, bet aviācija - 0,14 %.

94Kaut arī motorizēto transportlīdzekļu daudzums ir zemāks nekā

95vidēji OECD valstīs, kā arī iedzīvotāju skaits nākotnē visdrīzāk

96samazināsies, tomēr tiek prognozēts, ka motorizēto

97transportlīdzekļu skaits Latvijā pieaugs līdz ar iedzīvotāju

98dzīves līmeņa pieaugumu, kā arī pieaugošajām suburbanizācijas

99tendencēm. Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka 2050. gadā emisijas

100transporta sektorā, attiecībā pret 2017. un 1990. gadu, kopumā

101samazināsies (attiecīgi par 53 % un 47 %).

102Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

103sektorā42 tiek uzskaitītas emisijas, kas rodas no

104rūpnieciskajiem procesiem, no izejvielu izmantošanas

105rūpnieciskajā ražošanā, no ķīmisko vielu izmantošanas un kurināmā

106izmantošanas neenerģētiskām vajadzībām. 2017. gadā šajā sektorā

107tika radīti 6,5 % no kopējām Latvijas SEG emisijām. Lai gan

108emisiju apjoms ir salīdzinoši neliels, sākot ar 2009. gadu, tam

109ir tendence pieaugt. Kopumā lielākais SEG emisiju apjoms rodas no

110cementa, stikla un ķieģeļu ražošanas, veidojot 61 % no kopējām

111rūpniecisko procesu emisijām 2017. gadā. Lai gan fluorēto

112siltumnīcefekta gāzu (fluorētās gāzes43) daudzums

113valstī un emisiju apjomi no tām nav lieli (2017. gadā - 32 % no

114kopējām SEG emisijām rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

115sektorā un 2,1 % no Latvijas kopējām SEG emisijām), taču tām ir

116augsts globālās sasilšanas potenciāls, kas pat vairākus tūkstošus

117reižu pārsniedz CO2 globālās sasilšanas potenciālu.

118Kopš 1995. gada fluorēto gāzu emisijas ir ievērojami pieaugušas,

119jo tās sāka lietot ozona slāni noārdošo vielu aizstāšanai.

120Fluorēto gāzu lietošana palielinās arī saistībā ar pieaugošo

121pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas iekārtām telpās un

122automašīnās, kā arī pieaugot iedzīvotāju labklājības un dzīves

123līmenim. Ņemot vērā paredzamo rūpniecības attīstības tendenci,

124šobrīd tiek prognozēts, ka turpināsies SEG emisiju pieaugums no

125rūpnieciskajiem procesiem, 2050. gadā radot 9 % SEG emisiju

126palielinājumu salīdzinot 2017. gadu un 22 % palielinājumu

127salīdzinot ar 1990. gadu.

128Lauksaimniecība44 ir trešais lielākais SEG

129emisiju avots, radot 24,6 % no kopējām Latvijas SEG emisijām

1302017. gadā. Šajā sektorā būtiskākās SEG emisijas rada

131lauksaimniecības zemju apstrāde (60,8 %) un lopkopība (31,2 %).

132Kopš 1990. gada SEG emisiju apjoms lauksaimniecības sektorā ir

133samazinājies par 50,5 %, galvenokārt tautsaimniecības

134pārstrukturēšanās, ražošanas apjoma samazināšanās lauku

135saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās mazākās

136saimniecībās rezultātā. Emisiju daudzumu būtiski ietekmē

137lauksaimniecības dzīvnieku skaita svārstības un pielietotais

138slāpekļa minerālmēslu daudzums. Pēdējos gados ir vērojama

139lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no

140lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu

141minerālmēslu izmantošanai.

142LIZ galvenie lietošanas veidi ir aramzeme, kā arī pļavas un

143ganības. Latvijā lielākās platībās (ha) aizņem graudaugu,

144lopbarības zaļbarības kultūru kā arī tehnisko kultūru

145audzēšana.

146Visvairāk nekoptu LIZ teritoriju ir Pierīgā un Austrumlatgalē,

147bet vismazāk - Zemgalē. 2017. gadā Latvijā graudaugu kopraža bija

1482,6 milj.t, kas ir par 42 % vairāk nekā pirms desmit gadiem.

149Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar

150graudaugiem apsēto platību pieaugums.

151Kopējā ar minerālmēsliem apstrādātā lauksaimniecības kultūru

152sējumu platība pieaug 2008.gadā - 51 %, 2010. gadā - 55%, bet

1532017. gadā tika mēslots 60 % visu sējumu platību.

154Prognozes liecina, ka turpmāk lauksaimniecības sektora

155emisijas palielināsies. 2050. gadā par attiecīgi ~15 %

156salīdzinājumā ar 2017. gadu un 43 % pret 1990. gadu.

157Atkritumu apsaimniekošanas sektors45 rada

158apmēram 5 % no kopējām 2017. gada emisijām. Lielākā daļa emisijas

159rodas no atkritumu noglabāšanas izgāztuvēs (71 %) un no

160notekūdeņiem (20 %), atlikusī daļa - atkritumu kompostēšanas un

161sadedzināšanas (8 %). Salīdzinājumā ar 1990. gadu SEG emisijas no

162atkritumu sektora ir samazinājušās par 19,2 %. Sektorā ir

163vērojamas emisiju svārstības, kas izskaidrojamas ar ekonomiskās

164situācijas izmaiņām valstī.

165Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam SEG emisijas no

166atkritumu apsaimniekošanas sektora sasniegs apmēram 58 %

167samazinājumu, ja salīdzina ar 2017. gadu un 66 % samazinājumu,

168salīdzinot ar 1990. gadu.

1694.2. ZIZIMM sektora neto emisijas -

170struktūra un dinamika

171Atšķirībā no citiem sektoriem, ZIZIMM sektorā rodas ne tikai

172SEG emisijas, bet veidojas arī CO2 piesaiste

173(fotosintēzes procesā dzīvajā koksnes biomasā piesaistītais

174atmosfēras ogleklis). ZIZIMM sektors ietver sešas zemes

175kategorijas: meža zeme, aramzeme, zālāji, apdzīvotas vietas,

176mitrāji un citas zemes. Stratēģijas tvērums attiecas uz visu

177ZIZIMM sektoru, nevis tikai atsevišķām kategorijām.

178Kopējo SEG bilanci veido minēto ZIZIMM sektora kategoriju SEG

179emisiju summa. Laika periodā no 1990. līdz 2013. gadam kopējās

180SEG emisijas ZIZIMM sektorā bija mazākas nekā CO2

181piesaiste. Tomēr sākot no 2010. gada vērojams SEG emisiju

182pieaugums ZIZIMM sektorā, turklāt arī turpmāk (līdz 2050. gadam)

183prognozēts, ka SEG emisijas ZIZIMM sektorā pārsniegs piesaisti.

184Lielākās SEG emisiju un CO2 piesaistes izmaiņas ir

185kategorijā "Meža zemes" (skat.4. attēlā).

186Galvenais cēlonis CO2 piesaistes kritumam un SEG

187emisiju pieaugumam ZIZIMM sektorā ir ciršanas vecumu sasniegušu

188un pārsniegušu audžu īpatsvara palielināšanās, kas veicinājusi

189mežizstrādes apjoma kāpumu un ar koku dabisko atmirumu saistīto

190emisiju palielināšanos. Tāpat nozīmīgs faktors ir atmežošana,

191būvējot jaunus infrastruktūras objektus. Mežaudžu vecumstruktūrā

192pēdējās desmitgadēs Latvijā visām galvenajām koku sugām, jo

193sevišķi lapkoku audzēs, ir palielinājies saimnieciskās

194izmantošanas vecumu sasniegušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvars.

195Šādās mežaudzēs palēninās oglekļa uzkrāšanās dzīvajā biomasā un

196pieaug CO2 emisijas, mineralizējoties nedzīvajā koksnē

197uzkrātajam ogleklim, kā rezultātā SEG emisijas var pārsniegt

198oglekļa piesaisti kokaugu biomasā.

1994. attēls.

200Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisijas un piesaiste (kt

201CO2 ekv.)46

202SEG emisijas no aramzemēm un zālājiem kopš 1990. gada

203samazinās. SEG emisiju samazinājums aramzemēs galvenokārt tiek

204saistīts ar organisko augšņu mineralizāciju, aramzemju

205transformāciju par zālājiem un apmežošanu.

206Lielākais SEG emisiju apjoms zālājos veidojas organiskajās

207augsnēs. Organiskajās augsnēs aramzemēs un zālājos būtiskas

208CO2 un N2O emisijas veidojas, neatkarīgi no

209apsaimniekošanas paņēmiena, savukārt minerālaugsnēs, oglekļa

210uzkrājums pieaug vai samazinās zemes izmantošanas veida vai

211apsaimniekošanas paņēmiena maiņas rezultātā.

212SEG emisijas, kas veidojas kūdras ieguves teritorijās un

213emisijas, kas rodas, izmantojot kūdru dārzkopībā, tiek novērtētas

214Mitrzemju kategorijā. Saskaņā ar 2019. gada SEG inventarizāciju

215emisijas no mitrzemēm laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam

216ir pieaugušas un SEG prognozes liecina par SEG emisiju

217palielinājumu arī nākotnē, palielinoties kūdras ieguves apjomam

218un izstrādāto kūdras lauku platībai.

2194.3. Latvijas kopējā virzība uz

220klimatneitralitāti

221Iepriekšējās apakšnodaļās apskatīta esošā situācija attiecībā

222uz pirmajiem diviem Stratēģijas mērķiem, kas attiecas uz SEG

223emisiju samazināšanu (neiekļaujot ZIZIMM sektoru) un neto

224emisijas tikai ZIZIMM sektorā. Tomēr tā kā klimatneitralitātes

225mērķis iekļauj sevī visu sektoru kopējo sniegumu, šajā

226apakšnodaļā apkopota informācija par līdzšinējo ikgadējo neto SEG

227emisiju bilanci, kā arī prognozes, ja tiks īstenoti tikai šobrīd

228paredzētie pasākumi, iekļaujot visus sektorus, tajā skaitā arī

229ZIZIMM.

230Latvijas kopējās SEG emisijas (iekļaujot ZIZIMM sektoru) 2017.

231gadā ir 9 618 ktCO2ekv47. Periodā no 1990.

232līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas samazinājušās par ~

23342 %. 2050. gadā, prognozētais (tikai ar pašreizējo politiku un

234pasākumiem SEG emisiju samazināšanai) SEG emisiju samazinājums

235~17%48 salīdzinot ar 1990. gadu (5. attēls).

2365. attēls. Latvijas

237kopējais SEG emisiju apjoms (līdz 2017. gadam) un prognoze

238(2018.-2050. gadam) scenārijā "ar esošajiem pasākumiem"

239(1990. - 2050. gads)49

2405. attēlā ar vertikālo līniju nodalīta informācija par esošo

241situāciju no nākotnes prognozēm.

242Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm50 noteiktais

243SEG emisiju daudzums, kas 2050.gadā būs jākompensē ar piesaisti,

244ir ~ 3,6 milj.t CO2 ekv.

1Latvijas SEG emisiju rašanās

2apjoma būtiskākie ietekmējošie faktori dažādos tautsaimniecības

3sektoros

4Esošai Latvijas tautsaimniecības struktūrai raksturīgs, ka

5Latvijas ne-ETS emisijas veido ļoti augstu īpatsvaru (~80 % no

6kopējām valsts emisijām). Tā kā vidēji ES valstīs ne-ETS

7īpatsvars veido 60 %, Latvijā ir otrs augstākais ne-ETS emisiju

8īpatsvars starp ES valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā ir ievērojami

9augstāks to emisiju īpatsvars, kuru mazināšanai nepieciešama

10aktīvāka valsts politika un iesaiste, jo tās netiek regulētas ar

11ES ETS.

125.1. Inovāciju potenciāls

13Inovāciju attīstība ir viena no valsts ekonomikas prioritātēm,

14kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodrošinās straujāku Latvijas

15tautsaimniecības izaugsmi un būs par pamatu produktivitātes un

16pievienotās vērtības produktu pieaugumam.

17Latvijā šobrīd ir zems inovāciju attīstības līmenis, tomēr

18vērojama izaugsme, ko radījušas Latvijas veiktās iniciatīvas

19inovācijas vides attīstībā, īpaši atbalstot uzņēmumus inovatīvu

20produktu un pakalpojumu ieviešanā, kā arī jaunas ražošanas

21infrastruktūras iegādē.

22Latvija Eiropas inovācijas rezultātu un Reģionālās inovācijas

23rezultātu pārskatos ir iekļauta "vidējo inovatoru"

24valstu grupā, ierindota 24. vietā 28 valstu konkurencē,

25saglabājot nemainīgu pozīciju, salīdzinot ar 2017. un 2018. gada

26pārskata rezultātiem. Tomēr Latvijā vērojama trešā augstākā

27izaugsme ES, pieaugot sniegumam reitingā51 par 17,7

28procentpunktiem. Latvijai ir salīdzinoši zemas investīcijas

29privātā sektora pētniecības un attīstības aktivitātēm, kā arī

30zems jaunu doktorantūras studiju beidzēju skaits.

315.2. Enerģētika

32Būtiski SEG emisijas ietekmējoši faktori ir ēku

33energoefektivitātes rādītāji, enerģētiskā drošība vietējo

34energoresursu izmantošanas kontekstā. Tāpat, īstenojot OMA

35enerģētikas sektorā, jāņem vērā tādi izaicinājumi kā gaisa

36kvalitātes nepasliktināšanās cietās biomasas izmantošanā lokālos

37siltumapgādes risinājumos, ne-emisiju AER tehnoloģiju veidu

38izmantošanas potenciāls, kā arī jaunu tehnoloģiju attiecībā uz

39oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanas izvērtēšanu.

40• Energoefektivitāte ēkās

41Ēku fonds52 Latvijā kopumā ietver 1,37 milj. ēkas

42ar kopējo platību 204,7 milj. m2 - dzīvojamās ēkās

43(pēc platības 45%) un nedzīvojamās ēkās, t.sk. ražošanas ēkas

44(pēc platības 55%).

45Lielākā daļa no Latvijas dzīvojamā fonda pārsniedz 25 gadu

46vecumu (tikai 10-15% no visām dzīvojamām ēkām ir uzceltas pēdējo

4710 - 15 gadu laikā), turklāt lielākais iedzīvotāju īpatsvars

48dzīvo daudzdzīvokļu ēkās ar zemu energoefektivitāti (vairums

49neatjaunoto ēku atbilstoši ēku klasifikācijas prasībām šobrīd

50atbilst E un F klasei). Dzīvojamo ēku energoefektivitātes

51rādītāju uzlabošana samazinās arī nabadzības risku, piemēram,

522018. gadā 7,5 % no mājsaimniecībām nenodrošināja pilnvērtīgu

53siltumapgādi (rādītājs divtik augstāks nekā citās Ziemeļeiropas

54valstīs).

55Valsts ēkās visbūtiskākais siltumenerģijas patēriņš vērojams

56drošības un sociālajā sfērā, īpaši reģionos, kur salīdzinoši ar

57pārējiem reģioniem koncentrēti cietumi un sociālās iestādes.

58Ēkas, kas celtas pirms II pasaules kara, galvenokārt atrodas

59pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai arī arhitektūras

60pieminekļu teritorijā, šādās ēkās energoefektivitātes pasākumu

61īstenošanā jārēķinās ar lielākiem finanšu ieguldījumiem.

62• Enerģētiskā drošība

63Latvijas energoatkarības rādītājs 1990. gadā bija ~89%, bet

642017. gadā tas bija jau ievērojami zemāks - 43%.

65Latvijas primāro energoresursu patēriņu nodrošinošie vietējie

66energoresursi vienlaikus ir arī AER - biomasa (t.sk. koksne un

67salmi), ūdens, vējš, saule, atkritumu poligonu un notekūdeņu

68attīrīšanas iekārtu gāzes, biogāze, kā arī ģeotermālā enerģija un

69hidrotermālā enerģija, savukārt, importētie energoresursi -

70naftas produkti, dabasgāze, akmeņogles - ir fosilie

71energoresursi. Līdz ar to AER izmantošanas veicināšana turpinās

72samazināt Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa, kā

73arī paaugstinās valsts enerģētisko drošību.

74• Gaisa kvalitātes aspekts

75Kopš Latvijas iestāšanās ES, ir būtiski palielinājusies cietās

76biomasas izmantošana sadedzināšanas iekārtās. Sākot ar 2012.

77gadu, biomasas izmantošanas īpatsvars kopējā patēriņā pārsniedz

78dabasgāzes izmantošanu. Šobrīd viens no galvenajiem enerģētikas

79sektora OMA nodrošinātājiem ir biomasa - malka, koksnes atlikumi,

80koksnes briketes, šķelda, granulas, kā arī bioetanols,

81biodīzeļdegviela, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas

82iekārtu gāzes un biogāze.

83Tā kā atsevišķās zonās Rīgā jau šobrīd konstatēts paaugstināts

84gaisa piesārņojums, izaicinājums, it īpaši pilsētvidē, ir tāda

85AER izmantošana lokālajos siltumapgādes risinājumos, kas nerada

86negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, piemēram, izmantojot

87ne-emisiju tehnoloģijas vai arī dūmgāzu attīrīšanas filtrus

88(īpaši attiecībā uz cieto izkliedēto daļiņu emisijām).

89• Ne-emisiju AER tehnoloģiju veidu izmantošana

90Kā papildus risinājums šim izaicinājumam ir ne-emisiju AER

91(saules, vēja, ūdens, ģeotermālā enerģija un hidrotermālā

92enerģija) īpatsvara palielināšana.

93AER ražošanas un izmantošanas īpatsvaram elektroenerģijā ir

94tendence palielināties 54,58 % (2017. gadā), tomēr tādi AER kā

95ūdens vai vēja enerģija 2017. gadā bija tikai 8,5 % no kopējo

96primāro energoresursu patēriņa, bet šis īpatsvars ir

97palielinājies (salīdzinājumam 1990. gadā - 5,2 %).

98Latvijas vidējo un mazo upju teorētiskā hidroenerģijas resursu

99ieguve ir 900 GWh elektroenerģijas gadā. Mazo upju hidroenerģijas

100resursi līdz šim apgūti tikai 70 GWh, kas ir 23 % - 28 % no

101agrāko ūdensdzirnavu un bijušo mazo HES potenciālās jaudas.

102Vienlaikus gan jāņem vērā, ka potenciālo hidroenerģijas resursu

103apgūšana pieļaujama, tikai ņemot vērā vides un dabas aizsardzības

104mērķus, izvērtējot un novēršot vai mazinot iespējamo negatīvo

105ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām, migrējošajām zivīm un

106bioloģisko daudzveidību). Elektroenerģijas izstrādes daudzums

107Latvijā ir lielā mērā atkarīgs no Daugavas caurteces, kas

108atkarīga no nokrišņu daudzuma attiecīgajā gadā. Daugavas kaskāde

109- Rīgas HES, Ķeguma HES un Pļaviņu HES nodrošina vidēji 40 % no

110Latvijā patērētās elektroenerģijas.

111Vēja energoresursu sadalījums Latvijā ir izteikti

112nevienmērīgs. Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi vēja

113enerģijai ir tie rajoni, kur vējš veidojas paaugstinājuma

114rezultātā. Latvijā vislielākais vēja ātrums ir Baltijas jūras

115piekrastē un Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, tās ziemeļu

116daļā.

1172017. gadā no saules saražotā elektroenerģija ir aptuveni 330

118MWh, kas ir nepilni 0,002% no kopējās galalietotājiem piegādātās

119elektroenerģijas.

120Īpaši nozīmīga ir nacionāla līmeņa AER projektu, tādu kā vēja

121parku būvniecība vai lielo pilsētu siltumenerģijas apgādes

122uzņēmumu fosilo energoresursu nomaiņas uz AER, īstenošana.

1235.3. Transports

124Attiecībā uz SEG emisijām transporta sektorā Latvijai

125raksturīgi faktori ir autoparka struktūra, automašīnu izvēle un

126lietošanas paradumi.

127• Esošā autoparka struktūra

128Latvijā gandrīz 80 % no transportlīdzekļiem ir vecāki par

129desmit gadiem.

130Dīzeļdegvielas automašīnu skaits no 2010. līdz 2017. gadam

131pieaudzis no vienas trešdaļas līdz vairāk nekā pusei no visiem

132transportlīdzekļiem. Intensīva autosatiksme, kurā kā degviela

133dominē fosilie energoresursi, rada ne tikai SEG emisijas, bet arī

134negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētvidē, kur

135paaugstināta NO2 koncentrācija ir indikators, kas

136liecina par transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Kaut arī

137jaunās Latvijā reģistrētās automašīnas rada mazākas emisijas,

138tomēr Latvija joprojām ir otrajā vietā ES pēc oglekļa intensīvāko

139automašīnu lietošanas.

140Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka samazinājušies

141pasažieru pārvadājumi sabiedriskajā transportā, cilvēkiem tā

142vietā izvēloties personīgos transportlīdzekļus.

143• Alternatīvo transportlīdzekļu uzpildes infrastruktūras

144pieejamība

145Latvijā valsts mēroga publiskā ātrās uzlādes tīkla pirmā kārta

146noslēdzās 2018. gadā un otrā kārta plānota 2020. gadā. Kopumā

147līdz 2021. gada beigām plānots53 uzstādīt 150

148elektroautomobiļu ātrās uzlādes stacijas, uzstādot tās uz TEN-T

149ceļus savienojošiem reģionālajiem ceļiem un apdzīvotās vietās ar

150iedzīvotāju skaitu virs 5000.

151Latvijā (uz 2019. gadu) nebija reģistrēts neviens ūdeņradi kā

152degvielu izmantojošs vieglais transportlīdzeklis, kā arī Latvijā

153nav pieejamas publiskas ūdeņraža uzpildes vietas.

154Latvijā (2019. gadā) atklāta viena publiski pieejama CNG

155uzpildes stacija (Jēkabpilī), un plānots atvērt vēl divas Rīgā.

156CNG infrastruktūrā dabasgāzes vietā var tikt ievadīts

157biometāns.

158• Automašīnu izvēle un lietošanas paradumi

159SEG emisijas var mazināt arī izvēloties automašīnu veidu, kas

160piemērotas plānotajam izmantošanas veidam, piemēram, neizvēloties

161automašīnas ar lielu motora tilpumu (apvidus automašīnas)

162braukšanai pilsētvidē. Papildus SEG un piesārņojošo vielu

163emisijas gaisā rodas autovadītāju izvēlētā braukšanas stila un

164arī nepilnīgas automobiļu tehniskās apkopes dēļ (piemēram, vai

165izpūtējs aprīkots ar kvēpu filtru un vai tas tiek pareizi apkopts

166un ekspluatēts).

1675.4. Lauksaimniecība un zemes

168izmantošana

169Lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas

170maiņas un mežsaimniecības sektorā saistībā ar SEG emisijām un

171CO2 piesaisti nozīmīgi faktori ir minerālmēslu

172lietošana, liels organisko augšņu īpatsvars Latvijas teritorijā,

173kā arī mežainums.

174• Slāpekļa minerālmēslu izmantošana lauksaimniecības zemju

175apstrādē

176Kopējā ar minerālmēsliem apstrādātā lauksaimniecības kultūru

177sējumu platība pieaug (2008. gadā - 51 %, 2010. gadā - 55%, bet

1782017. gadā tika mēslots 60 % visu sējumu platību). Pēdējā

179desmitgadē minerālmēslojums uz 1 ha sējumu kopplatības visām

180lauksaimniecības kultūrām (pārrēķinot 100 % augu barības vielās)

181ir pieaugusi no 74 kg/ha uz 110 kg/ha. Joprojām plaši tiek

182izmantoti vienkāršie slāpekļa minerālmēsli, jo to cenas ir

183ievērojami zemākas nekā kompleksajiem minerālmēsliem.

184Vislielākais minerālmēslu daudzums uz vienu sējuma ha izlietots

185tehnisko kultūru un graudaugu sējumiem, bet ievērojami mazāk -

186atklāta lauka dārzeņu un kartupeļu audzēšanā.

187• Augsnes struktūra/sastāvs - organiskās augsnes

188Organiskās augsnes Latvijā ir veidojušās galvenokārt augsnēs

189ar augstu mitruma līmeni. Pārvēršot mitrzemes, kas satur biezu

190organiskās vielas slāni, par lauksaimniecībā izmantojamu zemi,

191paaugstinātas augsnes mineralizācijas ietekmē palielinās

192dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas.

193Nelielās platībās šādas augsnes ir visā Latvijas teritorijā un

194lielākā vai mazākā mērā skar 48 % saimniecību. Kopumā organisko

195augšņu kvalitatīvais vērtējums ballēs ir zemāks nekā vidēji

196valstī, kas ietekmē ražības rādītājus. Neizmantotās

197lauksaimniecībā izmantojamās organiskās augsnes 1 ha rada tikpat

198daudz SEG emisiju, cik šobrīd vidēji 10 lauksaimniecības

199produkciju ražojošie minerālaugsnes ha54.

200• Mežu platība

201Salīdzinot ar 20. gs. pirmo pusi, kad mežainums Latvijā bija

20223 %, laika gaitā līdz mūsdienām55 tas ir dubultojies

203un sasniedzis gandrīz 53 % (aizņem 92 % no kopējās meža

204zemes56, 3 575 tūkstoši ha, no kuriem meža platība bez

205saimnieciskās darbības ierobežojumiem - 2 193 tūkst. ha). Meža

206platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās

207lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to

208apmežošana. Ikgadējais kopējais koksnes krājas pieaugums pēc

209pašreizējiem aprēķiniem ir ~ 26 milj. m3 gadā.

210Izcirstā platība pēdējā desmitgadē - 2007. - 2017. gadā ir

211samazinājusies no 138 tūkst. ha līdz 94 tūkst.ha.

212Koksnes resursi Latvijā tiek iegūti, lai ražotu un eksportētu

213dažādus koksnes produktus (koksne un tās izstrādājumi, koka

214mēbeles, koka būvkonstrukcijas, papīra un kartona izstrādājumi),

215bet koksnes blakusprodukti no koksnes pārstrādes un

216mežsaimniecības procesiem tiek izmantoti kā energoresurss.

2175.5. Resursu izmantošana

218Attiecībā uz resursu izmantošanu būtiski faktori ir

219bioekonomikas potenciāls, resursu izmantošanas efektivitāte,

220mājsaimniecību patēriņa paradumi, rūpniecisko ražošanas izejvielu

221izmantošana, kā arī atkritumu apsaimniekošana.

222• Bioekonomikas potenciāla attīstīšana

223Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām balstītas

224ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides aizsardzības

225iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā,

226ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus, efektīvāku dabas

227resursu izmantošanu. Daži no iespējamajiem bioekonomikas

228attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē

229un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski

230noārdāmo materiālu izmantošana. Latvijas ekonomika lielā mērā ir

231atkarīga no neatjaunojamiem fosilajiem resursiem, un tas skar ne

232tikai ekonomisko, bet arī vides un valsts drošības aspektu.

233Viens no principiem bioekonomikas nozaru attīstībā ir

234ražošanas un SEG emisiju atsaiste ilgtermiņā (samazinās SEG

235emisijas uz vienu saražotās produkcijas vienību). Meža

236apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa rīcība SEG emisiju un

237CO2 piesaistes optimizēšanai nākotnē.

238Latvija ir bagāta ar koksnes resursiem. Koksnes produkcija ir

239viena no ZIZIMM sektora kategorijām, kas piesaista CO2

240emisijas. Vienlaikus ar tiekšanos uz klimatneitralitāti iespējams

241veicināt un sasniegt arī bioekonomikas mērķu izpildi, piemēram,

242attīstot koksnes resursu izmantošanuproduktu ar augstu pievienoto

243vērtību ražošanai, t.sk., arī eksporta vajadzībām.

244• Mājsaimniecību patēriņa paradumi

245Mājsaimniecību patēriņa paradumi lielā mērā veicina SEG

246emisiju palielināšanos, jo, uzlabojoties ekonomiskajai

247labklājībai, iedzīvotāju prasības pēc komforta paaugstinās.

248Turpinot īstenot konvencionālu ekonomisko attīstību (t.i.,

249neievērojot OMA principus un netiecoties uz klimatneitralitāti,

250līdz ar iedzīvotāju ekonomiskās labklājības paaugstināšanos,

251palielināsies arī energoresursu patēriņš, fluorēto gāzu, kas tiek

252izmantotas, kā aukstumaģents saldēšanas un gaisa kondicionēšanas

253iekārtās, apjoms, kā arī radīto atkritumu apjoms.

2546. attēls. Iekšzemes

255resursu57 patēriņš (pavisam)

256Latvijā58, tūkst. t.

257Mājsaimniecību patēriņa līmenis visstraujāk pieauga pēc

258pievienošanās ES 2004. gadā, augstāko līmeni sasniedzot 2008.

259gadā. Patēriņa izdevumu pieaugumu pārtrauca ekonomiskā krīze, kad

2602009. un 2010. gadā mājsaimniecību ekonomiskie resursi strauji

261samazinājās. Ar 2011. gadu patēriņa izdevumi atkal pakāpeniski

262palielinājās, kas saistīts gan ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa

263pieaugumu, gan ar strauju patēriņa cenu līmeņa kāpumu.

264Pieaug ne tikai patēriņa izdevumu apjoms, bet arī mainās to

265struktūra, pamazām tuvojoties tādai, kāda tā ir valstīs ar

266augstāku dzīves līmeni. To lielā mērā veicinājis gan algu

267pieaugums, gan plašais līzinga preču un kredītresursu

268piedāvājums, kā rezultātā daļa mājsaimniecību uzņēmās

269kredītsaistības patēriņa preču un pakalpojumu iegādei.

270• Resursu izmantošanas efektivitāte

271Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes

272rūpniecībā ir auguši. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei,

273apstrādes rūpniecības pieauguma tempi ir straujāki nekā kopējā

274tautsaimniecības izaugsme un pašreiz tas ir galvenais

275tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.

276Pieaugošais materiālu patēriņš ietekmē klimata pārmaiņas,

277galvenokārt caur pieaugošu enerģijas patēriņu, kas nepieciešams

278šo materiālu ieguvei, izmantošanai, transportēšanai un

279noglabāšanai. Vienlaikus pieejamo materiālo resursu un izejvielu

280apjomi sarūk un kļūst arvien dārgāki. Savukārt ražošanā un

281sadzīvē tiek radīti arvien vairāk atkritumi, kuru apsaimniekošana

282prasa arvien lielākus ieguldījumus.

283Materiālu patēriņa pieauguma tendences ir vērojamas arī

284Latvijā un tās ir cieši saistītas ar ekonomiskās labklājības

285rādītājiem. Palielinājusies arī kopējā tautsaimniecībā ieejošo

286resursu plūsma - iekšzemes patēriņš (skat. 6. attēlu), ko veido

287ne tikai iekšzemē iegūtie resursi (atņemot eksportu), bet arī

288importētie resursi (to apjoms svārstās ap 10 % kopējā

289plūsmā).

290• Rūpnieciskās ražošanas izejvielu izmantošana

291Latvijā ir salīdzinoši maz lielo rūpnieciskās ražošanas

292uzņēmumu.

293Latvijas SEG emisiju bilancē lielu daļu veido oglekļa bagātu

294izejvielu (karbonāti) apdedzināšana vai kausēšana cementa, kaļķa,

295ķieģeļu, dzelzs un stikla izstrādājumu ražošanā. Šo izstrādājumu

296ražošanā tiek izmantotas tādas vietējās izejvielas, kā dolomīts,

297kaļķakmens vai māls, no kura apdedzināšanas iegūst nepieciešamo

298rūpniecisko produkciju. Dzelzs izstrādājumu ražošanā gala

299produkcijas bagātināšanai ar oglekli izmanto arī metāllūžņus un

300karburizatorus (karbonātu izcelsmes izejvielas metālizstrādājumu

301kvalitātes uzlabošanai).

302Daļa no Latvijas uzņēmumiem, kuri savā ražošanā izmanto

303karbonātus, ir veikuši tehnoloģiju un izmantoto izejvielu nomaiņu

304uz enerģiju un emisiju efektīvākām tehnoloģijām, tādējādi

305sniedzot savu ieguldījumu virzībai uz klimatneitralitāti.

306Latvija ir vienā no pēdējām vietām visā ES ekonomikas telpā

307pēc ražošanas efektivitātes rādītājiem gan primārajā

308lauksaimniecības un zivju ražošanā, gan tālākajā pārstrādes ķēdē

309līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja.

310Resursu, kuru izmantošana rada SEG emisijas, izmantojuma

311samazinājums pēdējās desmitgadēs noticis tieši rūpnieciskās

312ražošanas pārtraukšanas dēļ.

313• CO2 emisiju uzglabāšanas un izmantošanas

314tehnoloģiju ieviešana

315Virzībā uz pilnīgu dekarbonizāciju papildus dabiskām oglekļa

316piesaistītājsistēm un uzkrājsistēmām, rūpniecības sektorā (īpaši,

317cementa un ķīmisko vielu ražošanas nozarēs, kur nav pieejamas

318tiešas emisiju samazināšanas metodes vai tehnoloģisku īpatnību

319dēļ nav iespējams aizstāt fosilos energoresursus) nākotnē

320iespējams attīstīt arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS),

321kā arī oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU)

322tehnoloģijas.

323Līdz šim, nosakot potenciālās ģeoloģiskās uzglabāšanas vietas

324Latvijā, un veicot izmaksu modelēšanu, tika secināts, ka

325CO2 uzglabāšanas (CCS) vietu izveides efektivitāte ir

326pārāk zema un šāds risinājums šobrīd nebūtu ekonomiski pamatots.

327Tomēr nepieciešams turpināt izpēti par CCS tehnoloģiju

328piemērotību un ekonomisko pamatotību dažādos rūpnieciskos

329procesos.

330Savukārt, CCU tehnoloģijas paredz uztvertā oglekļa pārstrādi

331turpmākai izmantošanai, piemēram, plastmasas, betona vai

332degvielas ražošanā. CCU oglekļa mazināšanas potenciāls ir

333jānovērtē visā dzīves ciklā.

334• Ķīmisko vielu un saldēšanas aģentu patēriņš

335Lai gan saldēšanas aģentu (fluorēto gāzu) daudzums valstī un

336SEG emisiju apjomi nav lieli, taču šīm gāzēm ir ļoti augsts

337globālās sasilšanas potenciāls.

338Pieaugot iedzīvotāju dzīves līmenim un labklājībai, kā arī

339palielinoties pakalpojumu sektora nozīmīgumam valsts ekonomikā

340(īpaši vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai), paredzams, ka

341arī saldēšanas aģentu patēriņš pieaugs (mājsaimniecību patēriņa

342tendences rāda, ka mājsaimniecībās stabili pieaug ledusskapju,

343gaisa kondicionieru, kā arī privāto automašīnu skaits).

344• Atkritumu apsaimniekošana

345Atkritumu radīšana ir cieši saistīta ar patēriņa apmēriem.

346Atkritumu apsaimniekošanas politika jāskata tikai

347resursefektivitātes un aprites ekonomikas kontekstā, jo materiālu

348novēršana no kļūšanas par atkritumiem (nokļūšanas atkritumu

349statusā) novērsīs arī nepieciešamību patērēt jaunus resursus.

350Līdz ar to atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums

351ekonomikai.

352Katrs Latvijas iedzīvotājs 2017. gadā radīja vidēji 438 kg

353sadzīves atkritumu, kas ir par 49 kilogramiem mazāk, nekā vidēji

354gadā saražo ES - 28 iedzīvotājs. Tomēr salīdzinoši ar 1995. gadu

355radītais vidējais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu

356iedzīvotāju Latvijā ir palielinājies par 65,7 %, kas ir lielākais

357pieaugums ES šajā laika periodā. Apglabāto sadzīves atkritumu

358daudzumam ir stabila tendence samazināties, jo pieaug pārstrādāto

359atkritumu daudzums.

3605.6. Pašvaldību loma un

361pilsētvide

362Pašvaldībām, veicot esošos normatīvajos aktos noteiktos

363pienākumus, ir izšķiroša loma valsts virzībā uz

364klimatneitralitāti. Vairums (2018. gadā - 68%) iedzīvotāju

365Latvijā dzīvo pilsētās, bet vēl lielāks īpatsvars strādā

366pilsētās.

367• Pilsēta kā "superpatērētājs"

368Tā kā pilsētām raksturīgs lielāks iedzīvotāju blīvums un

369augstāka ekonomiskā aktivitāte, pilsētu iedzīvotāji ir arī

370lielākie patērētāji - vairums transporta tiek izmantots pilsētās,

371vairums enerģijas tiek patērēts pilsētās, vairums produktu un

372pakalpojumu tiek iegādāti un/vai patērēti pilsētās, arī vairums

373atkritumu tiek radīti pilsētās.

374• Pašvaldības aptver visus iedzīvotājus un esošās

375pašvaldību funkcijas ietver būtisku potenciālu

376klimatneitralitātes sasniegšanai

377Pašvaldībām ir liels potenciāls ietekmēt enerģētikas un

378transporta sektoru ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo

379pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas jau ietver tādus

380pienākumus kā siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, un

381sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, sabiedriskā transporta

382organizēšanu, teritorijas attīstības plānošanu un zemes

383izmantošanas un apbūves kārtības noteikšanu, kā arī publiskai

384lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, zaļo zonu

385ierīkošanu un uzturēšanu.

386Pašvaldību kā enerģijas patērētāju loma ir saistīta ar

387pašvaldības ēku apsaimniekošanu, komunālo pakalpojumu (ielu

388apgaisme, ūdens padeve, kanalizācija u.tml.) nodrošināšanu.

389Attiecībā uz transporta sektoru pašvaldības veic sabiedriskā

390transporta, dienesta automašīnu, sabiedrisko pakalpojumu

391koordinēšanu un nodrošināšanu. Pašvaldības izstrādā teritorijas

392attīstības plānošanas dokumentus, t.sk. ilgtspējīgas attīstības

393stratēģiju,teritorijas plānojumu, attīstības programmu.

394Teritorijas plānošanas ietvaros pašvaldība plāno gan apbūves

395teritorijas, gan publisko ārtelpu, gan transporta infrastruktūru,

396t.sk. ielu un ceļu tīklu, ietves un gājēju celiņus, veloceliņus.

397Motivējošu ietekmi radošās aktivitātes ir iedzīvotāju izpratnes

398līmeņa paaugstināšanu veicinoši pasākumi, kā arī sabiedrības

399iesaistīšana enerģijas un klimata politikas izstrādē un pastāvīga

400iedzīvotāju informēšana par sasniedzamajiem mērķiem un panākto

401virzību to sasniegšanā.

402• Pašvaldību līmenis - nozīmīgs atjaunojamo energoresursu

403veicināšanas pasākumiem

404Pašvaldību līmeņa lēmumi spēj ietekmēt visus enerģijas gala

405patēriņa sektorus, t.sk. nodrošināt vistiešāko saikni ar

406individuālajām mājsaimniecībām, kas ir viena no lielākajām un

407prioritārākajām mērķgrupām energoefektivitātes un klimata mērķu

408sasniegšanā. Ikvienā mājsaimniecībā tiek risināti aktuāli

409siltumapgādes un elektroapgādes jautājumi. Tieši pašvaldību

410līmenis ir tas, kurā vislabāk iespējams ņemt vērā vietējo

411problemātiku un specifiku, piemēram, sabiedrības noskaņojumu, un

412izvēlēties piemērotākos veidus un stratēģiju problēmu risināšanai

413un integrētā veidā veicināt SEG emisiju samazināšanu.

414• Pilsētvide - vairāk pakļauta klimata pārmaiņu

415riskiem

416Pilsētvide ir vairāk pakļauta klimata pārmaiņu riskiem nekā

417lauku apgabali. Pilsētas biežāk pakļautas tādiem klimata pārmaiņu

418riskiem kā plūdi, jūras līmeņa celšanās, karstuma viļņi, dzeramā

419ūdens nepietiekamība, sausums, ekstrēmi nokrišņi un

420vētras59.

421• Pašvaldību savstarpēja sadarbība

422Būtiska ir arī pašvaldību savstarpējā sadarbība, kādu piedāvā

423dažādas vietējās (nacionālās) un starptautiskās iniciatīvas, kas

424balstās uz konceptu "pašvaldības mācās no pašvaldībām",

425piemēram, "Pilsētas mēru pakts enerģētikas un klimata

426jomā". Šī iniciatīva tika aizsākta pirms 10 gadiem, un

427izrādījusies veiksmīga. Tā strauji paplašinās gan ģeogrāfiski (tā

428vairs nav tikai ES ietvaros), gan arī tematiski (sākotnēji

429orientējās uz pašvaldību enerģētikas stratēģiju izstrādi, bet

430laika gaitā pievienojies arī pielāgošanās klimata pārmaiņām

431koncepts, kā arī kompaktas pilsētas koncepts).

1Iespējamie risinājumi oglekļa

2mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai

3Turpmāk sniegta vīzija, kā Latvija 2050. gadā ir attīstījusies

4katrā no sektoriem. Lai aptvertu jomas, sektorus, kuros

5potenciāli var veikt izmaiņas un būtiskus uzlabojumus ar mērķi

6sasniegt klimatneitralitāti un ilgtspējīgu nozaru attīstību,

7Stratēģija paredz šādu iedalījumu - enerģētika, transports, zemes

8apsaimniekošana, patēriņš un ražošana. Savukārt, pētniecība un

9inovācijas, visaptveroša energoefektivitāte un risinājumi

10pašvaldībām un pilsētvidei ir vispārīgi un paredz horizontālu

11iekļaušanu visos tautsaimniecības sektoros.

126.1. Pētniecība un inovācijas

13oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās

14Pētniecības un inovāciju attīstība ir sniegusi būtisku

15ieguldījumu Stratēģijas īstenošanā. Ir mobilizētas nepieciešamās

16finanses, izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecībā

17nodarbināto cilvēkkapitāls, t.sk. attīstīta sistēma zināšanu un

18tehnoloģiju pārnesei uz visām tautsaimniecības nozarēm. OMA

19principi tiek integrēti visos pētījumos, īpaši saistībā ar jaunu

20tehnoloģiju izstrādi.

21Inovāciju veicināšanā ir izvirzīti ambiciozi mērķi un notiek

22plaša starpnozaru sadarbība, vienā sektorā pastāvoši risinājumi

23spēj kalpot cita sektora attīstībai.

24Pētniecības un OMA iniciatīvas spēj piesaistīt lielas privātā

25sektora investīcijas.

26• Oglekļa mazietilpīgas attīstības principi ir integrēti

27visos valsts finansētajos pētījumos

28Klimatneitralitātes sasniegšanai Latvijā tiek nodrošināts

29stabils finansējums pētījumiem, oglekļa mazietilpīgu tehnoloģisku

30risinājumu meklēšanai un komercializēšanai. Īstenojot pētījumus,

31tiek bagātināta Latvijas kopējā zināšanu bāze, radīti zināšanu

32ietilpīgi, inovatīvi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto

33vērtību un eksporta potenciālu. Visas tautsaimniecības nozares

34proaktīvi iesaistās un sniedz ieguldījumu efektīvāko risinājumu

35meklēšanā SEG emisiju un enerģijas patēriņa samazināšanai, kā arī

36efektivitātes palielināšanai. Valsts atbalsta programmas

37pētniecībā paredz definēt pētījuma attīstības virzību,

38prioritārās nozares, kurās ir potenciālais ieguvums attiecībā uz

39klimatneitralitātes sasniegšanu. Tiek attīstītas inovatīvas

40idejas resursu patēriņa jaunu, alternatīvu materiālu un

41tehnoloģiju izmantošanas iespēju palielināšanai, radītas darba

42vietas, radīti produkti un pakalpojumi ar augstāku gan

43ekonomisko, gan ekoloģisko, gan sociālo pievienoto vērtību,

44nodrošinot Stratēģijas mērķu sasniegšanu pēc iespējas ātrāk.

45• Pētniecības un inovācijas attīstībai, jaunu un uzlabotu

46tehnoloģiju un procesu izstrādei tiek sekmīgi piesaistītas

47investīcijas

48Ir nodrošināts pietiekams finansējums ne tikai no valsts

49budžeta, bet tiek regulāri piesaistīts un efektīvi izlietots arī

50ES un cits starptautiska mēroga ārējais finansējums pētījumiem un

51zinātnes attīstībai, kā arī privātais finansējums. Dažādu nozaru

52rīcībpolitiku pasākumi pētniecības un inovācijas attīstībai ir

53savstarpēji integrēti. Latvijas pārstāvji ir aktīvi un uzticami

54sadarbības partneri starptautiskos konsorcijos un regulāri, ar

55izcilām sekmēm piedalās dažādu starptautisko pētījumu programmu

56īstenošanā.

57Latvijā ir augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

58potenciāls un mehānismi - novatoriskas idejas, metodes un

59tehnoloģijas, kas sekmē Stratēģijas mērķu īstenošanu, tiek

60testētas un ieviestas praksē jau agrīnā to attīstības stadijā,

61sekmējot eksportējamu ilgtspējīgu produktu un tehnoloģiju

62ražošanu, attīstot starptautiski konkurētspējīgus

63pakalpojumus.

64• Sasniegts augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

65un konkurētspējas līmenis

66Pēc tehnoloģiju tirgus izpētes un tirgus perspektīvu

67izvērtējuma pētniecība un inovācijas tiek attīstītas perspektīvās

68nišās un rezultāti tiek plaši komercializēti un nonāk līdz

69tirgum, stimulējot produktivitātes celšanos visās

70tautsaimniecības nozarēs, tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu

71SEG emisiju apjoma samazināšanā. Īpaši tiek atbalstīti biznesa

72inkubatori, kas veicina Stratēģijas mērķu sasniegšanu.

73Latvijas uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus tendencēm

74un sekmīgi darbojas tehnoloģiju attīstības un ražošanas nišās,

75nodrošinot stabilu eksporta apjoma pieaugumu.

76• Uzlabojumi resursu efektivitātē sniedz iespēju izaugsmei

77caur eko-inovācijām un "zaļajām" darbavietām

78Efektīvāka resursu izmantošana un piesārņojuma mazināšana ir

79nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks.

80OMA paver iespēju arī jauniem ekonomikas attīstības

81virzieniem, jo potenciāli ļauj radīt jaunus nodarbinātības

82sektorus, kas nodarbojas ar videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanu

83un apkalpošanu (t.s. "zaļās" darbavietas).

84"Zaļo" tehnoloģiju un inovāciju tirgū Latvijas

85uzņēmumi sekmīgi izmanto globalizācijas sniegtās iespējas.

86• Labi attīstīts pētniecības cilvēkkapitāls,

87infrastruktūras koplietošanas un sadarbības kultūra

88Ir izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecības

89cilvēkkapitāls ar pietiekamu kapacitāti un konkurētspējīgu

90atalgojumu. Ir labi attīstīta pētniecības un inovāciju

91infrastruktūra, t.sk. moderni aprīkotu laboratoriju tīkls

92tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, un mehānismi tās

93koplietošanai nacionālā un starptautiskā mērogā. Zinātniskās

94institūcijas (augstskolas un zinātniskie institūti) darbojas kā

95jaunu ideju un zināšanu radīšanas centri un zināšanu, prasmju un

96kompetenču pārneses centri. Vienlaikus zinātniskās institūcijas

97piedāvā pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamību

98dažādu pētniecisku, tehnisku vai konsultatīvu pakalpojumu

99veidā.

100Zinātnisko institūciju, valsts pārvaldes un pašvaldību

101institūciju un uzņēmējdarbības sektora pētnieciskie mērķi ir

102savstarpēji koordinēti un tiek īstenoti cieši un sadarbojoties

103visām pusēm, tajā skaitā iesaistot sabiedrību. Sadarbība

104pētniecībā un inovācijā ir attīstīta gan Latvijas, gan Baltijas

105valstu, gan Baltijas jūras reģiona valstu mērogā.

106Pētniecības un inovācijas pienesums rīcībpolitiku, sabiedrības

107un kopējo Latvijas valsts attīstības mērķu sasniegšanā visās

108tautsaimniecības nozarēs ir savstarpēji integrēts un papildinošs.

109Pētniecībā un attīstībā veidojas spēcīgi tehnoloģiju pārneses

110centri, kas veicina komunikāciju, stimulējot kopējos un privātā

111sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Ir labi attīstīta

112zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēma, kas sekmē gan

113publiskas, gan privātas pētniecības rezultātu

114komercializāciju.

115Valsts sniedz būtisku ieguldījumu iedzīvotāju prasmju un

116kompetenču attīstībā darbam ar inovatīvām tehnoloģijām un spējai

117pielāgoties darba tirgus un sociālās vides prasībām. Jaunu

118tehnoloģiju ieviešana un atbalsts tiek savienots ar mācību

119materiālu satura atjaunināšanu un pielāgošanu aktuālajai

120situācijai.

121Zinātniskās organizācijas strādā ciešā sadarbībā ar

122industriju, industrijas pieprasījums pētījumiem pēc zinātnisko

123organizāciju pakalpojumiem ir augsts. Tiek pētītas savstarpējās

124sadarbības iespējas veidojot klasterus, kā arī industriālās

125simbiozes iespējas ražošanas uzņēmumu vidū.

126• Radīta plaša, ērti pieejama un praktiski izmantojamu

127zināšanu bāze, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un

128CO2 emisiju piesaistes nodrošināšanu

129Ir izveidotas un efektīvi darbojas atvērtās zinātnes

130platformas, kas nodrošina atvērto pieeju gan pētījumu datiem, gan

131rezultātiem, kas izmantojami pētījumu un inovāciju veicināšanai,

132attīstībai un sekmības monitoringam, kā arī rīcībpolitiku

133izstrādei un politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Informācija un

134dati ir viegli atrodami, pārskatāmi, savstarpēji savietojami un

135izmantojami. Ir izveidota ērti lietojama datu bāze vai vairākas

136savstarpēji koordinētas datubāzes ar regulāru informācijas

137sinhronizēšanu, atjaunošanu un apmaiņu, kur tiek apkopota

138informācija par labo praksi tehnoloģiju ieviešanā, pētījumiem,

139metodēm un citu noderīgu pieredzi. Iegūtās zināšanas un prasmes

140tiek veiksmīgi pārnestas uz tautsaimniecības nozarēm. Pētniecības

141un inovācijas rezultāti (produkti, pakalpojumi, procesu

142jauninājumi un metodes) tiek ātri un efektīvi popularizēti

143sabiedrībā un tiek veicināta jauno zināšanu un tehnoloģiju

144absorbcija.

1456.2. Visaptveroša

146energoefektivitāte

147Energoefektivitātes paaugstināšana un horizontālā principa

148"energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošana ir viens

149no Latvijas ilgtspējīgas enerģētikas galvenajiem faktoriem, jo

150tas samazina pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas dažādās

151tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

152Ņemot vērā to, ka viens no lielākajiem enerģijas gala

153patērētājiem Latvijā ir mājsaimniecības, šajā sektorā arī

154iespējams panākt ievērojamāko enerģijas ietaupījumu, uzlabojot

155esošo ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunas, stingrākas

156tehniskās prasības jaunu ēku būvniecībai un izmantojot

157energoefektīvas iekārtas.

158Viens no pielietotajiem risinājumiem ir energomarķējums

159(vizuāla metode sabiedrības informēšanai) un ekodizains (preču un

160pakalpojumu izstrāde, ņemot vērā to ilgtspēju un ietekmes uz vidi

161samazināšanu). Energomarķējuma un ekodizaina nosacījumi ierobežo

162energoneefektīvu produktu un iekārtu ražošanu un laišanu

163tirgū.

164• Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā"

165tiek ieviests un īstenots visaptveroši

166Pirms tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas, politiku

167noteikšanas un investīciju lēmumu apstiprināšanas tiek izvērtēts,

168vai izvēlēta efektīvākā, ilgtermiņā lielāko enerģijas

169galapatēriņa ietaupījumu nesošā konkrētās politikas īstenošanas

170alternatīva.

171Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā" tiek

172piemērots arī ES un publisko fondu finansējuma apguves

173nosacījumos.

174• Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles60

175enerģijas patēriņa ēku prasībām

176Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas patēriņa

177ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan labvēlīga

178iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā.

179Jaunu ēku būvniecībā tiek piemērotas stingras

180energoefektivitātes prasības. Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka

181visas jaunās ēkas tiek būvētas kā nulles enerģijas patēriņa

182ēkas.

183Nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta

184arī plānošanai attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem

185materiāliem un ēkas iekšējiem inženiertīkliem.

186• Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas

187patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku

188prasībām

189Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku

190energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.

191Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot

192ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.

193Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši

194energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem

195līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir

196finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu instrumenti

197(piemēram, skat. 7.2. nodaļu).

198• Ražošanas procesi ir energoefektīvi

199Energoefektīvi un resursefektīvi ražošanas procesi nodrošina

200Latvijas konkurētspēju pasaulē, piedāvājot preces un pakalpojumus

201par konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi radot papildu darbavietas

202un veicinot izaugsmi.

203• Sabiedrībai pieejami tikai energoefektīvi un

204resursefektīvi produkti un iekārtas

205Projektējot produktus un iekārtas tiek domāts, lai produktu un

206iekārtu ražošanā tiktu izmantots maksimāli maz enerģijas, kā arī

207tiktu iegūta cita veida enerģija no ražošanas procesa. Ekodizains

208tiek plaši ievērots un attīstīts, tas veicina inovatīvu un

209ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.

210Produkti atbilstoši ekodizaina prasībām paredz to ērtu un

211efektīvu utilizāciju, kas ir visiem pieejama. Sistēma ir

212ilgtspējīga un atbilst aprites ekonomikas principiem.

213Energoefektīva apgaismojuma jomā dominē jaunas paaudzes

214sistēmas un risinājumi, kuri ir attālināti vadāmi, ar ilgstošu

215kalpošanas laiku un augstu efektivitāti resursu patēriņā - gan

216produkta izstrādes, gan tā lietošanas laikā.

217Enerģijas patēriņa kontrole un pielāgošana konkrētām

218vajadzībām ir visiem pieejams pakalpojums un tas notiek

219attālināti, izmantojot informācijas komunikāciju

220tehnoloģijas.

2216.3. Ilgtspējīga enerģētika

222Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm61 primārās

223enerģijas kopējais patēriņš Latvijā 2050. gadā būs ~118 PJ.

224AER integrācija un energoefektivitāte ir galvenās jomas

225izvirzīto mērķu sasniegšanai un netraucētai iekšējā tirgus

226darbībai. Atbilstošas infrastruktūras izveide nodrošina

227konkurētspēju, ilgtspēju un energoapgādes drošību. Fosilie

228energoresursi ir aizstāti ar atjaunojamiem energoresursiem. Lai

229mazinātu emisijas no enerģētikas sektora, ir ieviesta politika,

230kas veicina ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju, t.

231sk. AER, izmantošanu un ievieš visefektīvākās tirgū pieejamās

232tehnoloģijas. OMA ir aktuāla ne tikai klimata pārmaiņu mazināšanā

233un vides saglabāšanā, bet arī enerģijas avotu dažādošanā un

234enerģijas drošības veicināšanā. Oglekļa mazietilpīgas

235tehnoloģijas mazina naftas un gāzes produktu cenu svārstību

236negatīvo ietekmi uz ekonomiku un ļauj attīstīt "zaļo"

237nodarbinātību.

238• Atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā

239Fosilo energoresursu īpatsvars ir samazinājies līdz minimumam

240(cik vien tehnoloģiski iespējams) un arvien straujāk

241attīstījusies atjaunojamo un inovatīvo energoresursu tehnoloģiju

242izmantošana.

243AER izmantošana enerģētikā ir veicināta ar atbalstu saules un

244vēja enerģijas iegūšanai. Nozīmīgākie AER veidi Latvijā ir saules

245enerģija, hidroenerģija, vēja enerģija un biomasa, taču

246ievērojamu apjomu enerģijas iegūst arī no

247ģeotermālās/hidrotermālās enerģijas. Palielinoties investīcijām

248inovatīvajos energoresursos, kas samazina SEG emisijas un slodzi

249uz vidi kopumā, ir paredzams, ka enerģētikā AER izmantošana

250palielināsies un līdz 2050. gadam tie aizvietos fosilos

251energoresursus.

252Ir nodrošināta pietiekami plaša bioloģisko šķidro kurināmo

253izmantošana enerģijas ražošanā un bioeļļu izmantošana iekārtās

254lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros. Šo energoresursu

255ražošanai tiek izmantotas tādas izejvielas kā cirsmu atliekas,

256koksnes atlikumi un salmi, bet ne speciāli audzētas enerģētiskās

257kultūras, netiek ražota pirmās paaudzes biodegviela.

258Būtiska loma ir vairāku AER tehnoloģiju vienlaicīgas

259izmantošanas risinājumiem, kur, piemēram, no AER saražotā

260elektroenerģija tiek izmantota AER tehnoloģiju siltumenerģijas

261ražošanas nodrošināšanai.

262Arvien būtiskāku lomu ieņem ūdeņradis kā energonesējs, kas

263ražots izmantojot elektroenerģiju, kas iegūta no dažādiem AER

264veidiem, dažādiem ūdeņraža uzglabāšanas risinājumiem.

265Centralizētajā un lokālajā siltumapgādes sistēmā ir ieviestas

266jaunas siltumapgādes sistēmu tehnoloģijas un metodes, kas

267nodrošina inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu

268efektīvai siltumapgādes sistēmas darbībai. Privātmājas ir

269galvenokārt enerģētiski pašpietiekamas, jo tiek izmantoti

270decentralizēti nulles emisiju siltumapgādes un elektroapgādes

271risinājumi.

272• Pilnībā savienots un ikvienam brīvi pieejams

273energotirgus

274ES, virzoties uz Enerģijas Savienību (Energy Union), ir

275pievērsusi lielāku uzmanību valstu integrēšanai kopējā enerģijas

276tīklā, kas ļauj optimizēt enerģijas ražošanu, piegādi un

277izmantošanu, kā arī palielina enerģijas piegādes drošību un

278stabilitāti.

279Nodrošināta droša, elastīga, efektīva un integrēta pieeja

280enerģijas tīkliem, sniedzot lietotājiem brīvu piekļuvi no AER

281saražotai enerģijai.

282Biomasa un pārējie AER t.sk. ģeotermālā enerģija nodrošina

283stabilitāti enerģijas tirgū un energodrošību, ņemot vērā, ka būs

284būtiski palielinājies saražotās enerģijas apjoms no

285nepastāvīgajiem AER un ir potenciāla nepieciešamība pēc rezerves

286jaudas.

287Elektroenerģijas patēriņš ir palielinājies, kas galvenokārt

288saistīts ar transporta sistēmas elektrifikāciju, elektroenerģijas

289izmantošanu siltumapgādē un iedzīvotāju dzīves komforta

290paaugstināšanos, t.i., palielināts elektroierīču skaits. Ņemot

291vērā uzstādītās lielas jaudas nepastāvīgo AER (saules un vēja

292enerģija) tehnoloģijas, ir komerciāli attīstītas un ieviestas

293elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas.

2946.4. Resursefektīvs un videi

295draudzīgs transports

2962050. gadā transporta sektors ir dekarbonizēts, kas

297galvenokārt ir panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un

298inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu

299tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos.

300• Autotransports ir galvenokārt elektrificēts un uzlādes

301infrastruktūra ir plaši pieejama

302Sabiedrībai ir pieejami ērti, ātri, ekonomiski izdevīgi, videi

303draudzīgi transportlīdzekļi, kā arī droši transporta savienojumi

304starp valstīm un to iekšienē. Ne-fosilo degvielu izmantošanas

305veicināšana ir viens no galvenajiem pasākumiem transporta sektora

306negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai. Lai mazinātu transporta

307sektora ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī mazinātu vides

308piesārņojumu un fosilo energoresursu patēriņu, ir notikusi

309privātā autotransporta pāreja uz ar elektrisko piedziņu,

310sintētiskās degvielas, biodegvielu (ne pirmās paaudzes

311biodegvielu), biometāna, ūdeņraža u.c. ne-fosilu degvielu

312lietošanu.

313Virzot valsti uz klimatneitralitāti, ir līdzsvarotas vides,

314sociālās un ekonomiskās intereses.

315Elektrotransportlīdzekļi ir kļuvuši par dominējošo

316pārvietošanās veidu, jo, ekspluatācijā nerada SEG emisijas un

317pateicoties tehnoloģiju attīstībai, ļauj bez uzlādes nobraukt

318lielākas distances.

319Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra ir pieejama uz

320TEN-T62 ceļiem un pilsētās, ļaujot ērti un ātri

321uzlādēt elektrotransportlīdzekļus. Ir plaši pieejamas ātrās

322uzlādes stacijas, tādējādi neradot neērtības saistībā ar uzlādes

323ilgumu automašīnu lietotājiem. Elektrotransportlīdzekļu uzlādei

324tiek izmantota elektroenerģija, kas iegūta no AER.

325Elektrotransportlīdzekļu izplatība ir veicinājusi arī

326apkalpojošās infrastruktūras attīstību, nodrošinot pieejamu un

327attīstītu servisu, izdevīgus finanšu risinājumus

328elektrotransportlīdzekļu iegādei un sasaisti ar intelektiskajām

329transporta sistēmām63. Nodokļu sistēma pilnībā atbilst

330"piesārņotājs maksā" principam, kas reducējusi līdz

331minimumam ar fosilo degvielu darbināmu transportlīdzekļu

332izmantošanu.

333Valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas ir atjaunojušas

334savu autoparku ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, tādā

335veidā rādot priekšzīmi sabiedrībai.

336• Gaisa transports efektīvi izmanto modernās biodegvielas

337un energoefektīvi risinājumi ir integrēti gaisa kuģos un

338lidostās

339Augstas veiktspējas degvielas un biodegvielas ir samazinājušas

340SEG emisijas no gaisa transporta. Pateicoties tehnoloģiskām

341inovācijām un efektivitātes uzlabojumiem, aviācijas sektors ir

342kļuvis efektīvāks un izmanto AER degvielas (biopetroleju un

343e-degvielu). Gaisa transports efektīvi izmanto ne pirmās paaudzes

344biodegvielas un alternatīvās degvielas, tajā skaitā

345elektromobilitātes iespējas, it īpaši mazajā aviācijā un

346iekšzemes aviopārvadājumos. Efektivitātes uzlabojumi ir ieviesti

347gan gaisa kuģos, gan arī lidostās, ļaujot samazināt gaisa kuģu un

348lidostas apkalpojošās tehnikas radītās SEG emisijas.

349Efektivitātes un tehnoloģiskie jauninājumi ir samazinājuši arī

350gaisa transporta radīto troksni, padarot lidostu apkārtni

351draudzīgāku iedzīvotājiem un videi.

352• Dzelzceļa transports ir galvenokārt elektrificēts un/vai

353pārvadājumu veikšanai izmanto citas alternatīvās

354degvielas

355Vairums dzelzceļa līniju ir elektrificētas. Elektrovilcienus

356un ar citām alternatīvajām degvielām darbināmus vilcienus izmanto

357gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Ne-elektrificētās līnijās

358galvenokārt izmanto ūdeņradi vai biodegvielu. Daļa dzelzceļa

359līniju ir ātrgaitas, nodrošinot ātrus, efektīvus un videi

360draudzīgus kravu un pasažieru pārvadājumus.

361• Ūdens transports izmanto alternatīvās degvielas un

362energoefektīvus risinājumus degvielas patēriņa

363samazināšanai

364Ūdens transportā SEG emisijas ievērojami samazina, izmantojot

365tādus instrumentus kā korpusa dizains (kas uzlabo

366energoefektivitāti), dažādi jaudas un piedziņas risinājumu

367apjomradīti ietaupījumi, optimāls ātrums, laika apstākļu

368noteikšana un plānošana, alternatīvie enerģijas avoti un AER. No

369AER izmanto e-degvielu, ūdeņradi, biodegvielu tīrā veidā vai

370sajaukumā ar fosilo degvielu, tā samazinot gan SEG emisijas, gan

371slodzi uz vidi. Ostu elektrifikācija samazina ostās stāvošo kuģu

372emisijas, tādā veidā samazinot ostu negatīvo ietekmi uz apkārtējo

373vidi un klimatu.

374• Nodrošināta ilgtspējīga un videi draudzīga iedzīvotāju

375mobilitāte

376Sabiedriskā transporta sistēma ir efektīva un ilgtspējīga,

377tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu.

378Sabiedriskais transports ir komodāls64 un ilgtspējīgs,

379tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu. Tas ir

380samazinājis sastrēgumus un autotransporta radītās SEG emisijas,

381pilsētās ievērojami uzlabojis gaisa kvalitāti un pilsētvides

382pievilcību. Ievērojami paplašinājusies park and ride

383sistēma, palielinājusies velosipēdu, skrejriteņu, segveju u.tml.

384inventāra izmantošana un radīti pievilcīgi apstākļi

385kājāmgājējiem, ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus

386pilsētvidē. Starppilsētu pārvadājumos galvenokārt tiek izmantots

387dzelzceļš, jo tas izmanto mazāk enerģijas uz vienu

388pasažierkilometru nekā autotransports.

389Sabiedriskais transports ērti saistīts ar starptautisko

390transportu (savienojumi ar lidostām un ostām).

391Ir attīstīta dalīšanās kultūra, kas par noteiktu atlīdzību

392ļauj ērti individuāli vai kopīgi izmantot transportlīdzekļus.

393• Kravu pārvadājumi tiek veikti, izmantojot savstarpēji

394saistītu, efektīvu un gudru transporta sistēmu, kā arī

395multimodālos pārvadājumus

396Autotransporta sasaiste ar dzelzceļa un ostu infrastruktūru ir

397samazinājusi degvielas patēriņu un SEG emisijas no

398autotransporta. Elektrovilcieni ļauj ātrāk un lētāk nogādāt

399kravas loģistikas centros, kas savienoti ar pašvaldības līmeņa

400pārvadātājiem. Attīstīta ostu infrastruktūra ļauj efektīvi

401apkalpot ienākošos kravas kuģus. Tiek plaši izmantoti loģistikas

402algoritmi, lai plānotu maršrutus. Multimodālo

403pārvadājumu65 izmantošana ļauj atsevišķās distancēs

404izvēlēties optimālāko un videi draudzīgāko transporta veidu.

405• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

406tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

407Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

408un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

409tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

410integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

411arī ārpus valsts.

412Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

413infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj samazināt SEG

414emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību. Šo sistēmu dati

415ir pieejami atkalizmantošanai ar transporta un satiksmes

416informācijas nacionālā piekļuves punkta starpniecību.

417• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

418tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

419Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

420un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

421tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

422integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

423arī ārpus valsts.

424Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

425infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj tādējādi

426samazināt SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes

427drošību.

428• Ceļu tīkla attīstība tiek plānota ilgtspējīgi, ņemot vērā

429transporta attīstības tendences tostarp ievērojot mazāk

430aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību un mazinot ceļu

431būves ietekmi uz vidi un klimatu

432Ceļu infrastruktūra plānota tā, lai iedzīvotājiem būtu ērti un

433droši nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

434transportu, velosipēdu, ejot kājām. Ir nodrošināta mazāk

435aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība, kā arī pievērsta

436uzmanība tam, lai mazinātu ceļu būves ietekmi uz vidi un klimatu,

437t.sk., ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus.

438Dažādi jauni, ilgtspējīgi un videi draudzīgi mobilitātes

439risinājumi ļauj palielināt transportēšanas efektivitāti un

440drošību, tai pašā laikā nemazinot ekonomisko pievilcību.

441Inovāciju attīstība ļauj eksportēt jaunus tehnoloģiskos

442risinājumus arī transporta jomā, piemēram, bezpilota lidaparātu

443attīstība u.tml.

444• Digitālu risinājumu plaša izmantošana ir samazinājusi

445iedzīvotāju darījumu pārvietošanās nepieciešamību

446Iedzīvotāju pārvietošanās ir optimizēta, pateicoties

447attālināta darba, studiju, iepirkšanās u.tml. iespējām. Augstas

448veiktspējas un drošs interneta tīkls visā Latvijas teritorijā

449ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus arī

450attālināti. Visaptveroša e−pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi

451samazināt iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt institūcijas, lai

452saņemtu pakalpojumus.

4536.5. Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un

454lauksaimniecība

455Latvijā ir izstrādāta un sekmīgi ieviesta ilgtspējīga zemes

456apsaimniekošanas politika. Ir nodrošināts, ka zemes

457apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori,

458izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas

459praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu

460klimatneitralitātes sasniegšanā, neierobežojot tautsaimniecības

461attīstību.

462• Ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes

463izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības,

464ekonomiskos un sociālos aspektus

465Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana tiek plānota gan valsts, gan

466reģionu līmenī, izvērtējot un ņemot vērā reģionālās īpatnības.

467Pašvaldības un citas iesaistītās puses piedalās plānošanas un

468realizēšanas procesā, izmantojot integrēto plānošanas pieeju un

469izvērtējot kopējos labumus (ekosistēmu pakalpojumus) videi un

470sabiedrībai. Pieņemto lēmumu pamatā ir datos balstīta

471informācija, kas iegūta no valsts monitoringa programmas par

472zemes lietojuma veidu tai skaitā augsnes monitoringa.

473Tiek nopietni izvērtēta zemes transformācijas nepieciešamība

474no viena lietojuma veida uz citu. Piemēram, ir ierobežota

475neilgtspējīga kultūraugu plantāciju ierīkošana, lauksaimniecības

476zemju paplašināšana bioenerģijas kultūru audzēšanai, kas

477uzskatāmas par nopietnu draudu bioloģiskajai daudzveidībai un

478ekosistēmu spējai pretoties klimata pārmaiņām. Tāpat tiek

479ierobežota līdz šim neracionāli veikta zemes izmantošana.

480Tiek sniegts atbalsts degradēto zemju apmežošanai un derīgo

481izrakteņu izstrādāto atradņu rekultivācijai. Infrastruktūras un

482apbūves attīstība tiek rūpīgi plānota ilgtermiņā, pēc iespējas

483mazinot paredzamo ietekmi uz vidi un virzību uz

484klimatneitralitāti. Tiek ņemts vērā arī pielāgošanās klimata

485pārmaiņām aspekts zemes resursu izmantošanā.

486Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir rūpīgi izvērtēts atbalsta

487apjoms un tā piešķiršanas kārtība, ņemot vērā visus ilgtspējības

488aspektus, tai skaitā ietekmi uz Stratēģijas mērķu

489sasniegšanu.

490• Visi Latvijas meži ir ilgtspējīgi apsaimniekoti

491Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības

492labklājības avots, kā arī nozīmīgs Latvijas stratēģiskais resurss

493ilgtspējīgai lauku un valsts kopējai attīstībai. Valsts, kā arī

494privātie meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti.

495Ir palielināta meža ražība, tā noturība pret dažādiem

496dabiskajiem traucējumiem, tai skaitā kaitēkļu savairošanos un ir

497izveidota ilgtspējīga meža vecumstruktūra.

498Mežs nodrošina kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm, apstrādes

499atlikumi - kurināmo enerģijas ieguvei, turklāt mežs ir arī

500rekreācijas resurss.

501Kokrūpniecība ir orientēta uz koksnes daudzveidīgāku pārstrādi

502un starptautiski konkurētspējīgu gala produktu ar augstu

503pievienoto vērtību ražošanu.

504Ir izvērtēts un nodrošināts optimāls aizsargājamo teritoriju

505īpatsvars, panākot līdzsvaru starp vides aizsardzības,

506ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.

507• Lauksaimniecība un mežsaimniecība sniedz būtisku

508ieguldījumu bioenerģētikā, tajā pašā laikā neapdraudot pārtikas

509nodrošinājumu un CO2 piesaisti

510Koksne no Latvijas mežiem tiek iegūta ilgtspējīgā veidā,

511rūpīgi plānojot tās ieguves apjomus. Nodrošināts atmežošanas un

512meža ieaudzēšanas līdzsvars. Ir nodrošināts, ka Latvijas mežiem

513ir ilgtspējīga vecumstruktūra66. Kopējais koksnes

514resursu apjoms valstī nesamazinās. Primāri biomasa tiek iegūta,

515lai to realizētu vietējā tirgū, tādejādi nodrošinot nacionālo

516atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķa sasniegšanu. Vienlaikus,

517īstenojot mežu apsaimniekošanu, arī tiek ņemts vērā, ka pret

518klimata pārmaiņu radītajiem laika apstākļu ekstrēmiem noturīgākas

519ir mērķtiecīgi ar augstvērtīgu reproduktīvo materiālu atjaunotas

520mežaudzes.

521Neapdraudot bioloģisko daudzveidību, tiek selekcionētas un

522izmantotas jaunas šķirnes, kas ir noturīgas pret klimata

523pārmaiņām un nodrošina optimālu CO2 piesaisti.

524Ir attīstītas jaunākās paaudzes biodegvielas, kas mazina

525riskus, ka pārtikā izmantojamās kultūras un pārtikas audzēšanai

526piemērotajās augsnes tiek izmantotas bioenerģijas iegūšanai.

527Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā visos apsaimniekošanas

528procesa posmos tiek izmantotas tīrākās tehnoloģijas un metodes,

529kā būtiskus kritērijus izvēloties ilgtspējību, ietekmi uz vidi,

530klimatu un veselību.

531• Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu

532efektīva - panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar

533augstu pievienoto vērtību

534Zeme tiek izmantota efektīvi, ievērojot bioresursu

535izmantošanas ilgtspēju un bioresursu izmantošanā dodot priekšroku

536tiem izmantošanas veidiem, kas rada augstāku pievienoto vērtību

537(t.i., ievērojot kaskadēšanas principu). Kokrūpniecība ir

538orientēta uz daudzveidīgu koksnes pārstrādi un starptautiski

539konkurētspējīgu gala produktu ar augstu pievienoto vērtību

540ražošanu.

541Lauksaimniecībā tiek ievērota laba agronomijas un lopkopības

542prakse, tādejādi nodrošinot zemes resursu saglabāšanu nākamajām

543paaudzēm. Ražības palielināšanai tiek izvēlētas uzlabotas šķirnes

544un precīza mēslojuma devu lietošana kā arī tiek ievērota

545kultūraugu rotācija, iesaistot tajā daudzgadīgās kultūras un

546pākšaugus, kā arī uzturot augsnes sedzi visu gadu vietās, kur

547iespējama erozija. Minerālmēslu lietošana tiek rūpīgi plānota -

548pākšaugu izmantošana augu sekā ir ļāvusi samazināt sintētiskā

549slāpekļa mēslojuma devas, bet uztvērējaugu audzēšana nodrošina,

550ka virsauga neizmantotais slāpeklis nenonāk vidē. Precīza

551mēslojuma novadīšanai līdz augiem tiek izmantotas inovatīvas

552tehnoloģijas, kas ļauj samazināt mēslojuma patēriņu un negatīvo

553ietekmi uz vidi. Būtiska ir augsnes auglības uzturēšana - oglekļa

554krājas augsnē palielināšana. Kūtsmēslu izmantošana, nodrošinot to

555iespējami ātru iestrādi augsnē, palīdz izvairīties no augsnes

556sablīvēšanas un dziļās aršanas.

557Lopkopība tiek plānota, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.

558Tiek lietota tāda barība, kas nodrošina optimālus dzīvnieku

559gremošanas procesus, nekaitējot to veselībai. Ir izveidotas

560kūtsmēslu krātuves, tiek efektīvi kontrolēta to izmantošana.

561Saimniecībās, kur tas ir ekonomiski pamatoti, tiek iegūta biogāze

562no kūtsmēslu un citu organisko atkritumu pārstrādes. Tiek

563nodrošināta lauksaimniecības dzīvnieku veselība un labturība.

564Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī citās

565tautsaimniecības nozarēs ir veiksmīgi ieviestas inovācijas. Tiek

566izmantotas jaunākās zinātnes atziņas. Lēmumi par jaunu politiku

567un pasākumu ieviešanu tiek pieņemti ilgtspējīgi, analizējot

568ieguvumus un zaudējumus, kā arī ietekmi uz citām politikām.

569Tādejādi ir samazinātas emisijas no lauksaimnieciskās ražošanas

570vienības.

571• Ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota

572atbilstoša izmantošana

573Ir attīstīta izpratne par organiskās augsnēs notiekošajiem

574procesiem, to ietekmi un saikni ar apkārtējo vidi. Ir apzināta

575esošā situācija, t.sk. apzinātas organisko augšņu platības,

576regulāri veikta augšņu informācijas atjaunošana.

577Nodrošināta piemērota zemes lietošanas veida izvēle LIZ

578organisko augšņu platībām, kas dažādu iemeslu dēļ (piemēram, zema

579augsnes kvalitatīvā vērtība, nepieciešami lieli resursi

580meliorācijas sistēmu atjaunošanai, pievedceļu neesamība, lauku

581konfigurācija un atrašanās vieta) netiek aktīvi izmantotas

582lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

5836.6. Ilgtspējīgs patēriņš un

584ražošana

585Materiālo resursu ieguve un izmantošana ir ilgtspējīga,

586nodrošinot Latvijā augstu resursefektivitāti. Tas ar mazāku

587resursu izmantošanu ļauj paveikt labāk un vairāk.

588Ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

589resursu patēriņu. Īstenojot OMA Latvijā ir nodrošināta tāda

590rīcībpolitika un atbalsta mehānismi, tostarp produktu politika un

591nodokļu mehānismi, kas nodrošina, ka dabas resursu izmantošana ir

592saimnieciska un ilgtspējīga, kā rezultātā panākts, ka pastāvīgi

593pieaug ražošanas efektivitāte un resursu produktivitāte,

594ilgtermiņā sasniedzot ES valstu vidējos rādītājus un nemitīgi

595tiecoties uz arvien augstāku rezultātu.

596Sabiedrība ir sasniegusi tādu brieduma un vides apziņas

597līmeni, ka izprot ilgtspējīgas attīstības ideju un iesaistās tās

598īstenošanā. Sabiedrības iepirkšanās un patēriņa paradumi ir

599ilgtspējīgi, vidi un dabas resursus saudzējoši un taupoši.

600Darbojas efektīvi dalīšanās ekonomikas modeļi, kurus papildina

601daudzveidīgas sociālas uzņēmējdarbības un kopienu ekonomikas

602formas.

603Ekonomiskā attīstība tiek veidota tā, lai maksimāli un

604pilnvērtīgi izmantotu izejvielas, kā arī visus ražošanas

605blakusproduktus un atlikumus. Mērķis tiek sasniegts ne tikai ar

606tehnoloģijām, bet arī novērsta nesaimnieciska ražošana un

607neilgtspējīgs sabiedrības dzīvesveids (attiecībā uz patēriņa

608paradumiem) kā publiskajā, tā privātajā sektorā. Pārdomātāki

609dizaina risinājumi un efektīvāka materiālu pārstrāde ir

610uzlabojusi resursu otrreizējo izmantošanu un samazinājusi kopējo

611resursu patēriņu.

612• Tiek izmantotas tikai klimatam un videi draudzīgākās

613ķīmisko vielu alternatīvas

614Gan ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, gan sadzīvē izmantotās

615ķīmiskās vielas, kas kaitīgas klimatam, aizstātas ar draudzīgākām

616alternatīvām.

617Mājsaimniecībās līdz minimumam samazināts sadzīves ķīmisko

618vielu lietošanas apjoms.

619• Nav atkritumu, ir tikai izejvielas

620Uzņēmumu īstenotie ražošanas modeļi balstās uz inovācijām, tie

621ir vērsti uz efektīvu resursu izmantošanu visā produkta dzīves

622ciklā, nodrošinot, ka resursi atgriežas ekonomiskajā apritē.

623Uzņēmumi savstarpēji sadarbojas resursu izmantošanā (ir attīstīti

624industriālās simbiozes risinājumi, kā arī tiek veidoti

625industriālie klasteri).

626• Sabiedrība ir mainījusi savus paradumus, iedzīvotāju

627pieprasījums veicina plašāku videi draudzīgāku preču un

628pakalpojumu piedāvājumu tirgū

629Par ilgtspējīgu attīstību ir atbildīgi ne tikai ražotāji, bet

630visa sabiedrība kopumā, jo tā rada attiecīgo produktu vai

631pakalpojumu pieprasījumu.

632Katrs indivīds, kolektīvs (skola, iestāde, birojs u.tml.),

633ģimene un mājsaimniecība apzinās savu izvēļu ietekmi uz klimatu,

634vidi un resursu patēriņu, tādēļ ir izvērtējusi savu attieksmi

635pret to, kā patērē resursus - kā izmanto ūdeni un enerģiju, cik

636daudz un kādus atkritumus rada un kur tie nonāk, kā patērē

637pārtiku, kādi ir pārvietošanās un iepirkšanās paradumi, kādas

638preces pērk un kā tās lieto, kādus pakalpojumus izmanto.

639Mājsaimniecības, izmantojot publiski pieejamos rīkus, ir

640noteikušas savu "oglekļa pēdu"67 -

641CO2 emisiju apjomu, ko gada laikā rada katrs indivīds

642vai produkts un rūpīgi seko, lai tā nepalielinātos.

643Privāto un publisko pircēju patēriņa ieradumu (uzvedības)

644maiņa palīdz panākt resursu efektivitāti un dod arī fiskālos

645ieguvumus. Tas, savukārt, veicina pieprasījumu pēc resursu ziņā

646efektīvākiem pakalpojumiem un produktiem. Patērētāji var ietaupīt

647izmaksas, paši novēršot atkritumu rašanos un pērkot produktus, ko

648var lietot ilgstoši vai ko iespējams vienkāršāk salabot vai

649pārstrādāt. Ir plaši pieejami un tiek izmantoti tādi pakalpojumi,

650kas piedāvā remontu, apkopi, nomu.

651Liela nozīme ir sabiedriskajām kustībām, informācijas un

652izglītojošām kampaņām, kā arī pilsoniskajai iniciatīvai. Valstī

653ir daudz privātu iniciatīvu/prasmju nodošanas mehānismu, kur

654cilvēki dalās personiskajā pieredzē par materiālu (tekstila u.c.)

655atkārtotas izmantošanas iespējām, pārstrādājot tos sadzīves

656produktos pašu rokām.

657Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, ir izstrādāta

658normatīvo aktu bāze, vadlīnijas un citi metodiskie materiāli ZPI

659un Zaļā iepirkuma piemērošanai. ZPI komponente tiek piemērota

660visos publiskajos iepirkumos.

6616.7. Ilgtspējīgas pašvaldības un

662pilsētvide

663Bez pašvaldību iniciatīvām un aktīvas rīcības klimata pārmaiņu

664mazināšanā reģionālā līmenī, nacionālo mērķu sasniegšana ir

665apdraudēta. Pildot normatīvajos aktos noteiktās obligātās

666funkcijas, pašvaldībām ir daudz iespēju, kā veicināt nacionālo

667mērķu SEG emisiju samazināšanā, sasniegšanu.

668• Pilsētas un novadi dod ieguldījumu klimata pārmaiņu

669mazināšanā, apzinoties savu faktisko radīto ietekmi uz klimata

670pārmaiņām, kā arī savu izšķirošo lomu valsts SEG emisiju mērķu

671sasniegšanā

672Katra pašvaldība, izmantojot publiski pieejamos rīkus SEG

673emisiju novērtēšanai, noteikusi to radīto daudzumu savā

674administratīvajā teritorijā. Pašvaldības apzinās potenciālu SEG

675emisiju mazināšanā un to īsteno, kā arī, balstoties uz iegūto

676informāciju, veic regulārus izvērtējumus un salīdzina savu

677sniegumu ar citu pašvaldību (līmeņatzīmes) rādītājiem.

678• Pašvaldības aktīvi piedalās dažādās pašmāju un

679starptautiskās "pašvaldības mācās no pašvaldībām"

680iniciatīvās, apzinoties savas iespējas klimata pārmaiņu

681mazināšanā, kā arī izvirzot ambiciozus SEG mērķus un savstarpēji

682daloties pieredzē to sasniegšanai

683Iesaistoties brīvprātīgās, starptautiskās klimata pārmaiņu

684mazināšanas iniciatīvās68 pašvaldības nonāk plašā

685informācijas apmaiņas tīklā, saņem aktuālu informāciju, t.sk.,

686par plānotajiem pasākumiem, finansējuma rašanas iespējām, labajām

687praksēm un piemēriem, kā arī citu pašvaldību īstenoto iniciatīvu

688rezultātiem. Savstarpējā sadarbībā tiek stiprināta pašvaldību

689kapacitāte, kā arī saņemta un sniegta palīdzība izvirzīto mērķu

690izpildes monitoringam, vērtēšanai un ziņošanai. Sadarbības

691iniciatīvas tiek atbalstītas pašvaldību plānošanas

692dokumentos.

693Pašvaldībām un valstij sadarbojoties, pašvaldības attīsta

694koordinētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanas un novēršanas

695jomā, iestrādājot klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatnoturības

696risinājumus to attīstības plānošanas dokumentos.

697• Pašvaldības plāno un īsteno tādus teritoriālplānošanas

698pasākumus, kas veicina vispusīgi organizētu un kompleksu pilsētu

699apkaimju izveidi

700Pašvaldības, izstrādājot un pārskatot teritorijas plānojumu,

701kas ietver gan funkcionālā zonējuma noteikšanu, gan teritorijas

702izmantošanas un apbūves nosacījumu izstrādi, integrē tajā

703kompleksus risinājumus pakalpojumu pieejamībai, ievērojot

704tehnoloģiju attīstību un iedzīvotāju paradumu izmaiņas, veicinot,

705lai pilsētu apkaimēs tiktu piedāvāts plašāks ikdienā nepieciešamo

706preču un pakalpojumu klāsts, tādējādi samazinot darījumu

707pārvietošanās dēļ veiktās distances.

708• Transporta infrastruktūra pilsētās un novados ir vieda un

709optimizēta

710Attīstīta transportmijas (park and ride)

711infrastruktūra, kā arī multimodālie centri sniedz iespēju

712izvēlēties nepieciešamajai distancei un maršrutam piemērotāko

713pārvietošanās līdzekli. Sabiedriskā transporta sistēmas maršrutu

714tīkls pilsētās ir plašs un visaptverošs, tas piedāvā klientiem

715nepieciešamo komforta līmeni un tiek plaši izmantots.

716Pilsētās ielas plānotas tā, lai cilvēkiem būtu ērti un droši

717nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

718transportu, velosipēdu, ejot kājām, nepieciešamības gadījumā

719privāto transportlīdzekli atstājot ērti pieejamā vietā.

720Tiek attīstīta nemotorizēto transportlīdzekļu infrastruktūra

721un paplašinātas gājēju zonas. Ir pieejama un tiek plaši izmantota

722veloceliņu infrastruktūra.

723• Pilsētvide ir vieda, tiek izmantoti digitāli

724risinājumi

725Lietu interneta (Internet of things - IoT)

726izmantošana, vienlaikus ievērojot kiberdrošību un nepārkāpjot

727iedzīvotāju privātumu, ļauj efektīvi un ar samazinātu resursu

728patēriņu uzraudzīt un kontrolēt dažādas sistēmas (energoapgādes,

729komunālo pakalpojumu, transporta, drošības u.c.) attālināti, kā

730arī nekavējoties atbilstoši reaģēt uz izmaiņām tajās. Arī

731pakalpojumu efektīvai sniegšanai tiek plaši īstenots viedās

732pašvaldības koncepts, t.i., kompleksi risinājumi, kombinējot

733ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem

734risinājumiem.

735• Pilsētvide ir elastīga, pilsētai kā sistēmai piemīt

736augstas pretošanās spējas, piedzīvojot dažādus antropogēnus un

737dabiskus satricinājumus

738Pašvaldības apzinās, ka pilsētvide ir vairāk pakļauta klimata

739pārmaiņu riskiem (plūdi, jūras līmeņa celšanās, karstuma viļņi,

740dzeramā ūdens nepietiekamība, sausums, ekstrēmi nokrišņi un

741vētras) nekā lauku apgabali, un ir gatavi to veiksmīgai

742pārvarēšanai, spēj pozitīvi pielāgoties, jo ir apzinājuši savas

743stiprās un vājās puses, potenciālās iespējas un draudus,

744piemēram, pilsētu "siltuma salas" efekta novēršanai un

745mazināšanai plaši tiek izmantoti "zaļās"

746infrastruktūras risinājumi.

747Pašvaldības, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz klimata

748pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

749pasākumiem, izmanto aktuālos publiski pieejamos meteoroloģiskos

750datus, kas raksturo mikroklimatu un tā izmaiņas attiecīgajā

751administratīvajā teritorijā. Pašvaldības piesaista dažādas

752ieinteresētas puses no zinātnes, uzņēmēju nevalstisko

753organizāciju vides, lai izvērtētu un attīstītu gan īstermiņa, gan

754ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

755risinājumus, kas piemēroti konkrētajai administratīvajai

756teritorijai. Pašvaldības ir veikušas klimata ietekmju

757ievainojamības risku izvērtējumu, pielāgošanās klimata pārmaiņām

758pasākumu plānošanu un ieviešanu, kā arī monitoringu un

759izvērtēšanu.

760• Ir attīstījusies lokālo AER ne-emisiju tehnoloģiju

761izmantošana pilsētvidē

762Pašvaldības apzinās, ka AER ne-emisiju tehnoloģiju īpatsvara

763palielināšana ir ne tikai saistības, bet iespēja optimizēt

764enerģijas apgādi, izmantot vietējo energoresursu zemākās

765pašizmaksas un samazināt atkarību no enerģijas importa, uzlabot

766vides kvalitāti un palielināt iedzīvotāju pašapziņu.

767Pilsētvidē enerģijas ražošanai arvien vairāk izmanto viedās

768pilsētvides AER tehnoloģijas, apvienojot kultūrvēsturiskos

769arhitektūras elementus un inovatīvus būvniecības risinājumus un

770materiālus, veicinot autonomu ne-emisiju tehnoloģiju enerģijas

771ražošanu. Mazas jaudas, ekonomiski pamatotu un vizuāli pievilcīgu

772AER tehnoloģiju izmantošana ir ikvienas pilsētas neatņemama

773sastāvdaļa.

774Pastāvīgs informatīvais atbalsts, ko pašvaldība sniedz

775mājsaimniecībām attiecībā uz energoefektivitātes un AER

776izmantošanas risinājumiem un iespējām, iedrošina un veicina

777mājsaimniecības izvēlēties tām individuāli piemērotākos klimatam

778draudzīgākos energoapgādes risinājumus.

1Stratēģijas īstenošana un

2pārskats

3Stratēģijas īstenošana ir ilgtermiņa izaicinājums katram

4sociāli un ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam. Stratēģija ir

5pirmais tik ilga perioda politikas plānošanas dokuments Latvijā.

6Tās sekmīga īstenošana prasīs izpratni un iesaisti, kā arī

7konsekventu rīcību ne tikai no valsts, bet arī pašvaldībām,

8nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, pētniekiem un

9ikvienam valsts iedzīvotājam. Lai novērtētu Stratēģijas

10ieviešanu, ir jānodrošina periodisks stratēģijas progresa

11pārskats un ieviešanas efektivitātes novērtējums.

127.1. Stratēģijas īstenošanā

13iesaistītās puses

14• Valsts pārvalde (katra ministrija savas kompetences

15ietvaros) ir pilnveidojusi un attīstījusi katras tautsaimniecības

16nozares politikas plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, lai

17tie būtu saskaņā ar Stratēģijā deklarētajiem mērķiem

18Stratēģiju īsteno, sagatavojot un ieviešot nacionālos klimata

19un enerģētikas plānus (pirmais no tiem līdz 2030. gadam, ņemot

20vērā 2050. gada mērķus un Stratēģijā izklāstīto vīziju 2050.

21gadam), kuru nepieciešamību nosaka Enerģētikas Savienība. Šie

22plāni aptver 5 dimensijas enerģētiskā drošība, solidaritāte un

23uzticēšanās; pilnībā integrēts Eiropas iekšējais enerģijas

24tirgus; energoefektivitāte (t.sk. transportā); ekonomikas

25dekarbonizācija; pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

26Stratēģijas mērķu sasniegšanā ir būtiska maksimāli plaša

27sabiedrības iesaiste. Sabiedrības izpratnes veidošanā par klimata

28pārmaiņu procesiem un nepieciešamajai rīcībai, lai tos mazinātu,

29būtiska loma ir izglītībai. Oglekļa mazietilpīgas attīstības

30principi ir iekļauti izglītības sistēmas saturā. Visas izglītības

31iestādes arī ikdienas darbā praktiski īsteno OMA principus,

32sniedzot ieguldījumu enerģijas patēriņa, resursu un atkritumu

33apjoma samazināšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā.

34Pētniecībā balstīta augstākā izglītība nodrošina jaunāko

35zinātnisko atziņu integrēšanu studiju procesā un jaunu

36speciālistu sagatavošanā.

37Latvijas iedzīvotāji kopumā izprot klimata pārmaiņu procesus

38un klimata politikas pasākumu loģiku, un individuālās izvēles un

39rīcības veic, ņemot vērā oglekļa mazietilpīgas attīstības

40principus. Ikviens Latvijas iedzīvotājs izprot globālā tirgus

41darbības un resursu aprites mehānismus, un izvēlas pielāgot savus

42patēriņa paradumus ilgtspējīgas attīstības principiem. Ikvienam

43Latvijas iedzīvotājam ir pieejama skaidri saprotama un pamatota

44informācija par Stratēģijas mērķiem.

45• Pašvaldības attīstās ilgtspējīgi un ir samazinājušas SEG

46emisijas reģionos, kā arī veicinājušas oglekļa mazietilpīgu

47uzņēmumu attīstību ("zaļā" nodarbinātība)

48Pašvaldības izvirza savus SEG emisiju samazināšanas mērķus un

49demonstrē progresu šo mērķu sasniegšanā, par to regulāri

50informējot iedzīvotājus.

51Pašvaldības, organizējot savu darbu, rāda piemēru privātajam

52sektoram, kā arī informē un izglīto sabiedrību par klimata

53pārmaiņu mazināšanas risinājumiem.

54Nozīmīga loma ir arī plānošanas reģioniem, kas sadarbībā ar

55pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādā ilgtermiņa un

56vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, tostarp ņemot

57vērā valsts SEG emisiju samazināšanas mērķus.

58• Komersanti ir aktīvi iesaistījušies jaunu, inovatīvu un

59ilgtspējīgu produktu attīstīšanā un veido videi draudzīgus

60uzņēmumus

61Stratēģijai ir jāveicina Latvijas SEG emisiju samazināšanu,

62nemazinot Latvijas ekonomisko konkurētspēju. Stratēģija rada vidi

63esošo uzņēmumu stabilitātei un izaugsmei, kā arī veicina jaunu,

64inovatīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmumu veidošanos.

65Arvien vairāk iedzīvotāju ir nodarbināti "zaļajās"

66darbavietās, kas ražo klimatam un videi draudzīgus produktus un

67pakalpojumus. Privātie uzņēmumi arvien vairāk savā darbībā

68piemēro ZI, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Valsts un

69pašvaldības sniedz padziļinātu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, lai

70veicinātu OMA un virzību uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīgas

71uzņēmējdarbības atbalstam ir pieejams finansējums no dažādām

72valsts, ES un privātām finanšu institūcijām un instrumentiem.

73Uzņēmējdarbības stabila un ilgtspējīga attīstība ir

74priekšnoteikums Latvijas iedzīvotāju labklājībai un sakārtotai

75videi.

76• Mājsaimniecības aktīvi izmanto OMA principus

77klimatneitralitātes sasniegšanai

78Kopējo valsts virzību uz klimatneitralitāti veido ikkatra

79iedzīvotāja ikdienas izvēles. Ikviena mājsaimniecība ir atbildīga

80par mājokļa, izmantoto tehnoloģiju un ierīču energoefektivitāti,

81kā arī izvēlēto energoresursu izmantošanas paradumiem, samazinot

82negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi. Mājsaimniecības savstarpēji

83dalās ar labajām praksēm un pieredzi centienos samazināt savu

84ietekmi uz vidi.

857.2. Stratēģijas īstenošanā

86izmantojamie instrumenti

87Stratēģijas īstenošanai izmantojamos instrumentus var iedalīt

88gan pēc būtības, gan pēc sasniedzamā mērķa. Balstoties uz esošo

89pieredzi ir lietderīgi izdalīt piecas instrumentu grupas:

90sabiedrības informēšana, tiesību akti un regulējošais ietvars,

91tirgus mehānismi, fiskālie instrumenti un finanšu

92instrumenti.

93• Sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana

94Neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem69 par

95klimata pārmaiņām un to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku

96veselību, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām nav pietiekami

97informēti par klimata pārmaiņām, to radītajiem riskiem, kā arī

98veicamajām rīcībām to mazināšanai. Sabiedrības informēšana un

99izpratnes par klimata pārmaiņu procesiem veidošana ir viens no

100nozīmīgākajiem pasākumiem, kā palielināt ieinteresētību un

101motivāciju iedzīvotājiem iesaistīties ar klimata pārmaiņām

102saistīto jautājumu risināšanā, tāpēc jaunu rīcībpolitiku

103dokumentu izstrādē ir jāparedz, kādi pasākumi sabiedrības

104izpratnes veidošanai tiks īstenoti.

105• Tiesību akti un regulējošais ietvars

106Tiesību aktiem un regulējošam ietvaram ir jāaptver visi

107pārējie stratēģijas īstenošanā izmantojamie instrumenti. Tiesību

108akti ir viens no veidiem kā reglamentēt visu pārējo instrumentu

109darbību un kuros var noteikt dažādu to elementu raksturlielumus.

110Papildus tie var noteikt nosacījumus, standartus, prasības un

111procesus, kas neietilpst citos šajā apakšnodaļā minētajos

112instrumentos. Tiesību akti un regulējošais ietvars var būt

113balstīts ne tikai uz normatīvajiem aktiem, ko izstrādā un

114apstiprina publiskais sektors, bet arī var tikt veidots uz

115brīvprātīgās vienošanos principa starp dažādām pusēm.

116• Tirgus mehānismi

117Tiecoties uz klimatneitralitāti būtiska nozīme ir dažādu jaunu

118tirgus mehānismu ieviešanai kā arī jau esošo tirgus mehānismu

119attīstīšanai un pilnveidošanai. Šobrīd Latvijai aktuāla ir dalība

120ES ETS. Esošā sistēma ir izveidota, bet darbs pie turpmākas

121pilnveidošanas ir jāturpina, lai pilnvērtīgi spētu palīdzēt

122sasniegt klimata mērķus. Tikai pie relatīvi augstas emisijas

123kvotas cenas ES ETS izpilda savu uzdevumu - veicināt operatorus

124veikt SEG emisiju samazinošus pasākumus. Ņemot vērā, ka būtiska

125loma ir tirgojamo atļauju apjomam un cenai tirgū, plānojot jaunus

126tirgus mehānismus, ir detalizēti jāplāno apritē esošo atļauju

127apjomi un to ietekme uz citiem tirgus mehānismiem. Papildus ES

128ETS, pasaulē darbojas vairākas emisiju tirdzniecības sistēmas,

129piemēram, Ķīnā, ASV, Korejā, Šveicē, Jaunzēlandē, Kanādā un

130Japānā. Līdz ar to līdz 2050. gadam arī Latvijā varētu būt

131izveidota arī sava nacionālā emisiju tirdzniecības sistēma

132atbilstoši nacionālajām interesēm, piemēram, mežsaimniecības

133nozarē. Tāpat visticamāk tuvākajā nākotnē tiks izveidots vienots

134starptautisks tirgus mehānisms Parīzes nolīguma ietvaros.

135• Fiskālie instrumenti

136Galvenie fiskālie instrumenti Stratēģijas ieviešanai ir

137nodokļi un subsīdijas. Ir izdalāmas divu veidu nodokļu grupas:

138nodokļi, kuriem ir tieša ietekme uz SEG emisiju samazināšanu un

139nodokļi, kuri pastarpināti veicina SEG emisiju samazināšanu. SEG

140emisiju samazinoši nodokļi vai nodokļi, kuros, piemēram,

141CO2 ir nodokļa komponente ar tiešu ietekmi vislabāk

142nodrošina "piesārņotājs maksā" principa ieviešanu. Līdz

1432050. gadam nodokļu sistēma kopumā jāpārstrukturizē, tādā veidā,

144lai attiecīgo kategoriju nodokļu mērķu neatņemama sastāvdaļa būtu

145klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

146veicināšana. Savukārt, netiešās ietekmes nodokļi veicina SEG

147emisiju samazināšanu iedarbojoties uz resursiem, precēm un

148pakalpojumiem, kas tiek izmantoti procesos, kam ir būtiska nozīme

149SEG emisiju radīšanā. Šādā veidā tiek mazināts to patēriņš,

150vienlaicīgi stimulējot AER izmantošanu.

151Klimatneitralitātes sasniegšanai ir izmantojamas arī

152subsīdijas, atlaides, nodokļu atmaksas. Pilnībā jāatsakās no

153fosilo kurināmo subsīdijām, koncentrējoties un pārvirzoties uz

154AER atbalstu.

155• Finanšu instrumenti

156Finanšu instrumenti ir aizdevumi, fondi, vērtspapīri, riska

157kapitāls u.tml. Finanšu instrumenti ir efektīvs līdzeklis, caur

158kuru ar publisko finansējumu maksimāli piesaistīt un aktivizēt

159pēc iespējas vairāk privātā kapitāla. No finansējuma saņēmēja

160viedokļa tradicionālie granti, kad publiskais finansējums tiek

161novirzīts kādai programmai vai projektam ir pievilcīgas, taču

162tādā veidā daļa publiskā kapitāla tiek izņemta no apgrozības.

163Nākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem "draudzīgiem"

164aizdevumu veidiem, piemēram, veidojot nacionālu

165energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus

166ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret

167aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot noteiktu atlaidi

168kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai

169arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām

170mājsaimniecībām. Potenciāli efektīvs veids privāto investīciju

171piesaistei varētu būt jauktais finanšu instruments (blending

172financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma

173daļu.

174Tāpat var izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst aizvien

175lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu finansēšanā.

176Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā kapitāla

177atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja finansēt

178jaunus projektus. Jāturpina attīstīt arī trešo pušu finansēšanu,

179piemēram, piesaistot energoservisa kompānijas (ESKO) vai

180pašvaldības energoservisa uzņēmumus (PESKO), kas investē enerģiju

181taupošos pasākumos un veiktās investīcijas atpelna no panāktā

182energoresursu ietaupījuma ilgtermiņā.

183Sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai,

184infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi

185attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) ilgtermiņa

186sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus

187- īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar

188PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus.

189Turklāt publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu

190budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG

191emisiju uzskaiti.

192Arī "zaļo" obligāciju attīstīšanai ir būtiska loma

193cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams piesaistīt

194finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz ieguldījumu

195cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien svarīgāk kļūst

196tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie finanšu līdzekļi un

197"zaļās" obligācijas ir veids, kā veikt ilgtspējīgas

198investīcijas.

199Lai virzītos uz klimatneitralitāti 2050. gadā nozīmīga loma

200būs pieejamajam finansējumam Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros

201klimata aktivitāšu īstenošanai, ņemot vērā politikas plānošanas

202dokumentos noteiktajām prioritātēm. OMA principi kā horizontāls

203jautājums jāņem vērā veicot ieguldījumus ES fondu finansējuma

204ieviešanā.

205Energosistēmu izmaksas veido sistēmu uzturēšanas un

206ekspluatācijas izmaksas, investīcijas tehnoloģijās un

207energoefektivitātē, kā arī izmaksas par patērēto kurināmo. Tā kā

208izmaksas paredzamas arī bāzes scenārijā, jo jebkurā gadījumā, lai

209sistēma spētu nodrošināt patērētājus ar nepieciešamiem

210pakalpojumiem, ir nepieciešams nepārtraukti to uzturēt un

211atjaunināt, klimatneitralitātes scenārija izmaksu raksturošanai

212tiek izmantotas papildu investīcijas un papildu izmaksas,

213salīdzinot ar bāzes scenārija īstenošanu.

214Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm70 papildu

215investīcijas mērķa scenārija īstenošanai (klimatneitralitātes

216sasniegšanai), salīdzinot ar bāzes scenāriju, laika periodā līdz

2172050. gadam, ir ~ 16 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās

218cenās) jeb ~1,35 % vidēji gadā no IKP laika periodā (2020. -

2192050.g.).

220Tomēr, pateicoties šīm investīcijām, veidojas arī ieguvumi,

221piemēram, no izmaksu par kurināmo samazināšanās (arī resursu

222izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas dēļ) un citu

223ekspluatācijas izmaksu ietaupījumiem. Līdz ar to laika periodā

224līdz 2050. gadam papildu kopējās izmaksas mērķa scenārija

225īstenošanai salīdzinot pret kopējām bāzes scenārija izmaksām pēc

226sākotnējām indikatīvām prognozēm71 ir ~ 13,5 miljardi

227EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās) jeb ~ 1,1% vidēji gadā no

228IKP laika periodā (2020. - 2050.g.).

229Stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamais

230finansējums tiks vērtēts, izstrādājot jaunos nozaru plānošanas

231dokumentus.

2327.3. Stratēģijas pārskats

233Stratēģiju pārskata līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik

234pēc 10 gadiem72. Stratēģiju var pārskatīt biežāk,

235iesniedzot pamatojumu (informatīvo ziņojumu) MK.

236Stratēģijas izvērtēšanai VARAM iesniedz MK informatīvo

237ziņojumu par Stratēģijas īstenošanas un rezultatīvo rādītāju

238sasniegšanas progresu.

1Sabiedrības līdzdalība

2Lai veicinātu sabiedrības informētību par OMA un nodrošinātu

3sabiedrības līdzdalību Stratēģijas veidošanā, jau kopš 2016. gada

4VARAM aktīvi īsteno dažāda veida publicitātes un sabiedriskās

5domas veidošanas pasākumus - sabiedriskās apspriešanas, publiskas

6diskusijas (vairākas no tām varēja vērot arī tiešsaistē), tika

7gatavotas arī publikācijas VARAM mājas lapā, bukleti

8(elektroniski un papīra formātā), lai tos izplatītu vispārējās

9vidējās un augstākās izglītības iestādēs un ar klimata

10jautājumiem strādājošās nevalstiskajās organizācijās.

11Arī Parīzes nolīguma parakstīšanas laikā (2016. gada 22.

12aprīlī) Rīgā notika VARAM organizēta publiskā diskusija par

13Latvijas nākotni jaunajā klimata realitātē, tajā cita starpā

14piedalījās augsta līmeņa OECD amatpersonas.

15Lai iesaistītu pašvaldības, valsts iestāžu reģionālās

16filiāles, vietējo sabiedrības grupu līderus un komersantus,

17akadēmisko personālu, kā arī citi interesentus 2016. gada rudenī

18un 2017. gada sākumā visos Latvijas plānošanas reģionos tika

19īstenoti 5 interaktīvi semināri par klimata pārmaiņu samazināšanu

20un OMA līdz 2050. gadam.

212019. gada vasarā VARAM organizēja EK Klimata rīcības

22ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktora vizīti Latvijā,

23lai apspriestu klimatneitralitātes sasniegšanu EK Paziņojuma

24kontekstā. Vizītes laikā notika tikšanās ar sociālajiem

25partneriem (LDDK, Latvijas Lielo pilsētu, Lauksaimnieku

26Organizāciju sadarbības padomi un jauniešu kustības

27"Fridays for future" pārstāvjiem), kā arī

28pārstāvjiem no nozaru ministrijām un Saeimas.

29Sabiedriskajai apspriešanai Stratēģijas projekts izstrādes

30laikā tika publicēts VARAM mājaslapā, kā arī tika izsludināts

31Valsts sekretāru sanāksmē.

321 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts

33Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības

34komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī

35par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski

36plaši tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro

37"Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek

38skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību

39apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību

40apmierināšanai". Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs

41savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā.

42Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības un klimata noturības

43prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka

44ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek

45nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.

462 Oglekļa dioksīda (CO2 ) piesaiste

47nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem

48savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas

49enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī

50skābeklis.

513 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. 11.

52decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un

53rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Pieejams tiešsaistē:

54https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1999

554 Deklarācija Par Artura Krišjāņa Kariņa

56vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejams

57tiešsaistē:

58https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

595 Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir oglekļa dioksīds

60(CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds

61(N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži

62(PFC), slāpekļa trifluorīds (NF3) un sēra

63heksafluorīds (SF6). Nozīmīgākās SEG ir

64CO2, CH4 un N2O.

656 Global Temperature Anomalies from 1880 to

662018. 06.02.2019. Pieejams tiešsaistē:

67https://svs.gsfc.nasa.gov/4626

687 Ppm (parts per million) - miljondaļa,

69vielas masas attiecība pret visu gaisa masu, CO2

70koncentrācija gaisā. Pieejams tiešsaistē:

71http://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/

728 IPCC īpašais ziņojums par globālo

73sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special Report on the impacts

74of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and

75related global greenhouse gas emission pathways, in the context

76of strengthening the global response to the threat of climate

77change, sustainable development, and efforts to eradicate

78poverty"). Pieejams tiešsaistē:

79https://www.ipcc.ch/sr15/

809 Atbilstoši 2019. gadā

81UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.

8210 Indikatīvas aplēses

83par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā

84pieejamajiem datiem.

8511 CO2 ekv -

86oglekļa dioksīda ekvivalents ir mērvienība izteikta

87CO2 emisijās, ar ko salīdzina dažādu siltumnīcefekta

88gāzu emisijas, pamatojoties uz to radīto globālās sasilšanas

89potenciālu.

9012 Turpinot līdzšinējo

91attīstību kas balstīta uz intensīvu enerģijas un resursu

92patēriņu, planētas resursi tiek noplicināti un tās ilgtspēja

93apdraudēta. Lai sevi uzturētu 2050. gadā, ņemot vērā

94iedzīvotāju skaitu un esošās patēriņa tendences, kopumā būs

95nepieciešams vairāk nekā divu planētu ekvivalents.

9613 FEI ekstrapolētā līdz 2050.gadam Ekonomikas

97ministrijas (2018.gads) makroekonomsikā prognoze līdz

982030.gadam

9914 IPCC īpašais

100ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special

101Report on the impacts of global warming of 1.5°C above

102pre-industrial levels and related global greenhouse gas

103emission pathways, in the context of strengthening the global

104response to the threat of climate change, sustainable

105development, and efforts to eradicate poverty").

106Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/

10715 Latvijas Vides,

108ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ziņojums "Klimata

109pārmaiņu scenāriji Latvijai" (2017). Pieejams tiešsaistē:

110http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

11116 Latvijas Republikas

1122019. gada 11. jūnija Pozīcija Nr. 2. "Par Eiropas

113Komisijas paziņojumu "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks

114Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu,

115konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku""

11617 Special

117Eurobarameter Report. Climate change, 2017. Pieejams

118tiešsaistē:

119https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/support/docs/report_2017_en.pdf

12018 Baltijas Vides

121Forums, Informētība un attieksme pret klimata pārmaiņām.

122Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2016. Pieejams

123tiešsaistē:

124http://www.bef.lv/fileadmin/Projektu_faili/SEG_emisijas/Petijums_SKDS_27_06_2016.pdf

12519 2019. gada 15. marta

126klimata gājiens pulcēja ap 650 dalībnieku, 12. aprīļa Baltijas

127Klimata ceļa akcijai pie Ministru kabineta pievienojās ap 250

128cilvēku un 24. maija gājienā piedalījās ap 300 cilvēku.

12920 Saskaņā ar Eurofound pētījumu Enerģētikas

130scenāriji: Parīzes nolīguma sekas uz nodarbinātību, Latvijai ir

131ļoti augsts potenciāls IKOP paaugstināšanā, īstenojot Parīzes

132nolīgumā nospraustos mērķus. Pieejams tiešsaistē:

133https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/fomeef18003en.pdf

13421 European Commission. In-depth analysis in

135support of the commission Communication COM(2018) 773. A Clean

136Planet for all A European long-term strategic vision for a

137prosperous, modern, competitive and climate neutral economy,

1Pieejams tiešsaistē:

2https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

322 Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas

4Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

5sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas

6Investīciju bankai. Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas

7ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un

8klimatneitrālu ekonomiku, 2018. Pieejams tiešsaistē:

9https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2018:0773:FIN:LV:PDF

1023 Turpat.

1124 Procesu analīzes un

12izpētes centrs. Risku un ievainojamības novērtējums un

13pielāgošanās pasākumu identificēšana

14Civilās aizsardzības un ārkārtas

15palīdzības jomā. Pieejams tiešsaistē:

16http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_varam_2016_2017_risk_un_ievain_novert_un_pielag_pasak_identific_civilas_aizsardz_arkart_palidz_joma.pdf

1725 Risku un

18ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu

19identificēšana būvniecības un infrastruktūras jomā, gala

20ziņojums, biedrība "Zaļā brīvība", 2017. Pieejams

21tiešsaistē:

22http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668

2326 Parīzes Nolīguma 4.

24pants, 19. apakšpunkts.

2527 Eiropadomes 2019.

26gada 20. jūnija secinājumi. Pieejams tiešsaistē:

27https://www.consilium.europa.eu/media/39953/20-21-euco-final-conclusions-lv.pdf

2828 Ārlietu Padomes 2019.

29gada 18. decembra secinājumi. Pieejams tiešsaistē:

30http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6153-2019-INIT/en/pdf

3129 Eiropas Parlamenta un

32Padomes 2013. gada 21. maija regula (ES) Nr. 525/2013 "Par

33mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un

34ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības

35līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr.

36280/2004/EK atcelšanu"

3730 ne-ETS - ES ETS

38neiekļautie procesi - mazā enerģētika, ES ETS neiekļautie

39rūpnieciskie procesi (izejvielu izmantošana) un šķīdinātāju un

40ozona slāni noārdošo vielu izmantošana (fluorētās gāzes),

41transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana

4231 Eiropa kustībā:

43Komisija papildina savu darba kārtību attiecībā uz drošu, tīru

44un savienojumspējīgu mobilitāti.

45https://ec.europa.eu/latvia/news/eiropa-kust%C4%ABb%C4%81-komisija-papildina-savu-darba-k%C4%81rt%C4%ABbu-attiec%C4%ABb%C4%81-uz-dro%C5%A1u-t%C4%ABru-un_lv

4632 Par aprites

47ekonomikas paketi. Pieejams

48tiešsaistē:https://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6204_lv.htm

49Pieejams tiešsaistē:

5033 Ilgtspējīgs

51finansējums: Komisijas rīcības plāns zaļākai un tīrākai

52ekonomikai. Pieejams tiešsaistē:

53https://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1404_lv.htm

5434 Tīra enerģija visiem

55Eiropas iedzīvotājiem - Eiropas izaugsmes potenciāla

56realizēšana.

57https://ec.europa.eu/latvia/news/t%C4%ABra-ener%C4%A3ija-visiem-eiropas-iedz%C4%ABvot%C4%81jiem-%E2%80%94-eiropas-izaugsmes-potenci%C4%81la-realiz%C4%93%C5%A1ana-0_lv

5835 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

59Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

60https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019

6136 Lai dažādu valstu statistika būtu salīdzināma,

62ES ir spēkā divas klasifikācijas sistēmas - Eiropas Kontu

63sistēma 1995 (EKS 95) un ES Saimniecisko darbību statistiskā

64klasifikācija (NACE), - saskaņā ar kurām iespējams klasificēt

65institucionālās vienības un tautsaimniecības sektorus.

6637 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

67Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

68https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019

6938 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

70Konvencijas un Kioto protokola ietvaros un ekspertu

71novērtējums. Pieejams tiešsaistē:

72https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019)

7339 Enerģētikas sektors ietver emisiju avotus ar

74NACE nozares kodu: 05, 06, 07.21, 08.92, 09.1, 19.20, 35., 33.,

7536.-39., 45.-47., 52.-96., 99. t.i., publiskā elektroenerģija

76un siltumenerģijas ražošana, cietā kurināmā ražošana un citas

77enerģētikas nozares, rūpniecības nozares un būvniecība, tai

78skaitā dzelzs un tērauda ražošana, krāsaino metālu ražošana,

79ķīmisko vielu ražošana, celulozes un papīra ražošana,

80poligrāfijā, pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas ražošana,

81nemetālisko minerālu ražošana, koksnes, koka un korķa

82izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošana, salmu un pīto

83izstrādājumu ražošana, komerciālais un institucionālais

84sektors, mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība,

85zivsaimniecība, militārais transports un difūzās emisijas no

86naftas un dabasgāzes

8740 Siltumenerģijas patēriņš rūpniecības nozarēs

882017. gadā ir tikai 11 % no kopējā siltumenerģijas patēriņa

89valstī.

9041 Transporta sektors ietver emisiju avotus ar

91NACE nozares kodu: 49., 50., 51., 52., 53, t.i., iekšzemes

92aviācija, autotransports, dzelzceļš, iekšzemes kuģniecība.

9342 Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

94sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 23, 24,27,

9528, 35, 43,45, t.i., minerālu rūpniecība (ietver cementa,

96kaļķa, stikla, ķieģeļu un keramikas flīžu ražošanu), ķīmiskā

97rūpniecība, metālrūpniecība (ietver dzelzs un tērauda

98ražošanu), kurināmā izmantošana neenerģētiskām vajadzībām

99(ietver smērvielu, parafīna vasku, karbamīda izmantošanu, ceļu

100asfaltēšanu un jumtu piķošanu), šķīdinātāju izmantošana,

101elektronikas rūpniecība, ozona slāni noārdošo vielu

102aizvietošanai izmantotie produkti (ietver fluorēto gāzu

103lietošanu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, putu

104radītājvielas, ugunsdrošības līdzekļus, aerosolus un

105šķīdinātājus, kuru sastāvā ir fluorētās gāzes), citu produktu

106ražošana un izmantošana (ietver sēra heksafluorīda izmantošanu

107elektriskajās iekārtās un slāpekļa oksīda izmantošanu

108medicīnā).

10943 Fluorētās siltumnīcefekta gāzes -

110fluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds un

111citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, vai maisījumi,

112kas satur jebkuru no minētajām vielām.

11344 Lauksaimniecības sektors ietver emisiju avotus

114ar NACE nozares kodu: 0.1 - Lauksaimniecības dzīvnieku radītās

115emisijas (tai skaitā, fermentācija gremošanas traktā, kūtsmēslu

116apsaimniekošana), lauksaimniecības augšņu apstrāde, kaļķošana

117un karbamīda izmantošana.

11845 Atkritumu sektors ietver emisiju avotus ar

119NACE nozares kodu: 38 - Cieto atkritumu apglabāšana, cieto

120atkritumu bioloģiska apstrāde, atkritumu dedzināšana,

121notekūdeņu attīrīšana un novadīšana.

12246 2019. gada SEG

123inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola

124ietvaros, un ekspertu novērtējums. Atspoguļotie SEG mērķi

125ietver gan ETS, gan ne-ETS emisijas. Pieejams tiešsaistē:

126https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019;

1272017. gada EK iesniegtais ziņojums par politikām, pasākumiem un

128SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

129https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envws0bea/.

13047 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

131Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

132https://unfccc.int/documents/194812

13348 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par

134politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

135https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/

136un ekspertu novērtējums.

13749 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par

138politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

139https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/

140un ekspertu novērtējums.

14150 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

142"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

143līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

144ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

1452019.gada novembris.

14651 Eiropas Komisijas veidotais Eiropas Inovāciju

147reitings ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju

148ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi,

149pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide,

150finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu

151inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību,

152intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un

153inovācijas ietekme uz pārdošanu.

15452 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā

155īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2017.gada

1561.janvāri.

15753 ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros.

15854 INTERREG EUROPE ir

159starpreģionu sadarbības programmas BIO4ECO projekta

160rezultāti.

16155 Nacionālā mežu

162monitoringa dati par 2018. gadu

16356 Par meža zemēm tiek

164uzskatīti arī daļa mitrāju (piemēram, purvs, kurā ir koki

165vismaz 5 m augstumā) un krūmāji vai virsāji.

16657 Fosilās enerģijas materiāli/nesēji - ogles,

167lignīts (brūnogles), akmeņogles, degslāneklis un

168bitumensmiltis, kūdra, nafta un dabasgāze.

169Nemetālu minerāli - marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs,

170bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot

171slānekli), krīts un dolomīts, slāneklis, ķīmiskie minerāli un

172minerālmēsli, sāls, kaļķakmens un ģipšakmens, māli un kaolīns,

173smiltis un grants u.c. citur neklasificētie nemetāla

174minerāli.

175Biomasa un biomasas produkti (šeit) - kultūraugi, kultūraugu

176atliekas (izmantotas), koks un koka produkti, zivju zveja un

177citi ūdens dzīvnieki, pārējie dzīvnieki un dzīvnieku produkti

178(gala, piens, olas, medus).

17958 Centrālās statistikas

180pārvaldes datu bāzes. Materiālu plūsmas konti -

181indikatori (tūkst. tonnu). Pieejams tiešsaistē:

182https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG100.px/chart/chartViewLine/

18359 European

184Commission. In-depth analysis in support of the commission

185Communication COM(2018) 773. A Clean Planet for all A European

186long-term strategic vision for a prosperous, modern,

187competitive and climate neutral economy, 2018. Pieejams

188tiešsaistē:

189https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

19060 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.280

191"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku

192norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" 8.punkta un

193pielikuma 1.tabulas prasībām no 2021.gada visām jaunām ēkām

194jāatbilst gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku

195prasībām.

19661 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

197"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

198līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

199ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

2002019.gada novembris.

20162 TEN-T - Eiropas

202transporta tīkls

20363 Intelektiskajās

204transporta sistēmas - transporta sistēmas, kurās, transporta

205efektivitātes un drošības uzlabošanai, tiek izmantotas

206informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Piemēram, izmantojot

207Globālās Navigācijas Satelītu sistēmas (GNSS), ģeogrāfisko

208informācijas sistēmu (GIS), datu apstrādi, bezvadu datu

209pārraidi un sensorus (ceļu meteostacijas, videokameras,

210satiksmes skaitītājus u.tml.), intelektiskās transporta

211sistēmas var izplatīt satiksmes informāciju (braukšanas

212apstākļi, satiksmes ierobežojumi un traucējumi), kā arī veikt

213adaptīvu satiksmes vadību (luksofori, elektroniskās ceļa zīmes)

214un kontroli. Globālās tendences intelektisko transporta sistēmu

215attīstībā virzās uz autonomu transportlīdzekļu ieviešanu.

21664 Komodalitāte - viena vai vairāku transporta

217veidu kombinēšana, lai optimāli un ilgtspējīgi izmantotu

218resursus

21965 Vienas un tās pašas

220kravas partijas pārvadājums ar dažāda veida transportu pēc

221vienas kopējas pavadzīmes. Krava tiek pārkrauta no viena veida

222transporta uz citu, transporta ķēdes dažādos punktos, piemēram,

223nosūtītājs - autotransports - noliktava - dzelzceļa transports

224- noliktava - konteiners - konteinera kuģis - Saņēmējs.

22566 Ilgtspējīga mežu

226vecumstruktūra - izlīdzināta vecumstruktūra, kad pieaugušo

227audžu, vidēja vecuma audžu un jaunaudžu platības īpatsvars

228saimnieciski nozīmīgāko sugu griezumā ir vienāds.

22967 Dabas līdzsvara, netraucētas resursu

230atjaunošanās un klimata pārmaiņu novēršanas nolūkos (pieņemot,

231ka jānodrošina pasaules vidējās temperatūras palielinājuma

232stabilizēšana 2°C robežās ar tālejošu mērķi 1,5°C robežās)

233"oglekļa pēda" uz vienu iedzīvotāju nedrīkst

234pārsniegt 3 t CO2 ekv.

23568 Piemēram, Mēru Pakts

236(Compact of Mayors), Mēru Nolīgums (Covenant of

237Mayors), NAZCA (Non-state Actor Zone for Climate

238Action).

23969 IPCC, Climate Change 2014: Synthesis Report,

1Pieejams tiešsaistē:

2https://www.ipcc.ch/pdf/assessment-report/ar5/syr/SYR_AR5_FINAL_full.pdf

370 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

4"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

5līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

6ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

72019.gada decembris.

871 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

9"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

10līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

11ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

122019.gada decembris.

1372 Nākamais Stratēģijas pārskats ir jāiesniedz

14Eiropas Komisijā līdz 2029.gada 1.janvārim.

15Vides aizsardzības un reģionālās

16attīstības ministrs J.Pūce