2018. pants

Pieejams tiešsaistē:

https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

22 Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas

Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas

Investīciju bankai. Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas

ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un

klimatneitrālu ekonomiku, 2018. Pieejams tiešsaistē:

https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2018:0773:FIN:LV:PDF

23 Turpat.

24 Procesu analīzes un

izpētes centrs. Risku un ievainojamības novērtējums un

pielāgošanās pasākumu identificēšana

Civilās aizsardzības un ārkārtas

palīdzības jomā. Pieejams tiešsaistē:

http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_varam_2016_2017_risk_un_ievain_novert_un_pielag_pasak_identific_civilas_aizsardz_arkart_palidz_joma.pdf

25 Risku un

ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu

identificēšana būvniecības un infrastruktūras jomā, gala

ziņojums, biedrība "Zaļā brīvība", 2017. Pieejams

tiešsaistē:

http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668

26 Parīzes Nolīguma 4.

pants, 19. apakšpunkts.

27 Eiropadomes 2019.

gada 20. jūnija secinājumi. Pieejams tiešsaistē:

https://www.consilium.europa.eu/media/39953/20-21-euco-final-conclusions-lv.pdf

28 Ārlietu Padomes 2019.

gada 18. decembra secinājumi. Pieejams tiešsaistē:

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6153-2019-INIT/en/pdf

29 Eiropas Parlamenta un

Padomes 2013. gada 21. maija regula (ES) Nr. 525/2013 "Par

mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un

ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības

līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr.

280/2004/EK atcelšanu"

30 ne-ETS - ES ETS

neiekļautie procesi - mazā enerģētika, ES ETS neiekļautie

rūpnieciskie procesi (izejvielu izmantošana) un šķīdinātāju un

ozona slāni noārdošo vielu izmantošana (fluorētās gāzes),

transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana

31 Eiropa kustībā:

Komisija papildina savu darba kārtību attiecībā uz drošu, tīru

un savienojumspējīgu mobilitāti.

https://ec.europa.eu/latvia/news/eiropa-kust%C4%ABb%C4%81-komisija-papildina-savu-darba-k%C4%81rt%C4%ABbu-attiec%C4%ABb%C4%81-uz-dro%C5%A1u-t%C4%ABru-un_lv

32 Par aprites

ekonomikas paketi. Pieejams

tiešsaistē:https://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6204_lv.htm

Pieejams tiešsaistē:

33 Ilgtspējīgs

finansējums: Komisijas rīcības plāns zaļākai un tīrākai

ekonomikai. Pieejams tiešsaistē:

https://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1404_lv.htm

34 Tīra enerģija visiem

Eiropas iedzīvotājiem - Eiropas izaugsmes potenciāla

realizēšana.

https://ec.europa.eu/latvia/news/t%C4%ABra-ener%C4%A3ija-visiem-eiropas-iedz%C4%ABvot%C4%81jiem-%E2%80%94-eiropas-izaugsmes-potenci%C4%81la-realiz%C4%93%C5%A1ana-0_lv

35 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019

36 Lai dažādu valstu statistika būtu salīdzināma,

ES ir spēkā divas klasifikācijas sistēmas - Eiropas Kontu

sistēma 1995 (EKS 95) un ES Saimniecisko darbību statistiskā

klasifikācija (NACE), - saskaņā ar kurām iespējams klasificēt

institucionālās vienības un tautsaimniecības sektorus.

37 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019

38 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

Konvencijas un Kioto protokola ietvaros un ekspertu

novērtējums. Pieejams tiešsaistē:

https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019)

39 Enerģētikas sektors ietver emisiju avotus ar

NACE nozares kodu: 05, 06, 07.21, 08.92, 09.1, 19.20, 35., 33.,

36.-39., 45.-47., 52.-96., 99. t.i., publiskā elektroenerģija

un siltumenerģijas ražošana, cietā kurināmā ražošana un citas

enerģētikas nozares, rūpniecības nozares un būvniecība, tai

skaitā dzelzs un tērauda ražošana, krāsaino metālu ražošana,

ķīmisko vielu ražošana, celulozes un papīra ražošana,

poligrāfijā, pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas ražošana,

nemetālisko minerālu ražošana, koksnes, koka un korķa

izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošana, salmu un pīto

izstrādājumu ražošana, komerciālais un institucionālais

sektors, mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība,

zivsaimniecība, militārais transports un difūzās emisijas no

naftas un dabasgāzes

40 Siltumenerģijas patēriņš rūpniecības nozarēs

2017. gadā ir tikai 11 % no kopējā siltumenerģijas patēriņa

valstī.

41 Transporta sektors ietver emisiju avotus ar

NACE nozares kodu: 49., 50., 51., 52., 53, t.i., iekšzemes

aviācija, autotransports, dzelzceļš, iekšzemes kuģniecība.

42 Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 23, 24,27,

28, 35, 43,45, t.i., minerālu rūpniecība (ietver cementa,

kaļķa, stikla, ķieģeļu un keramikas flīžu ražošanu), ķīmiskā

rūpniecība, metālrūpniecība (ietver dzelzs un tērauda

ražošanu), kurināmā izmantošana neenerģētiskām vajadzībām

(ietver smērvielu, parafīna vasku, karbamīda izmantošanu, ceļu

asfaltēšanu un jumtu piķošanu), šķīdinātāju izmantošana,

elektronikas rūpniecība, ozona slāni noārdošo vielu

aizvietošanai izmantotie produkti (ietver fluorēto gāzu

lietošanu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, putu

radītājvielas, ugunsdrošības līdzekļus, aerosolus un

šķīdinātājus, kuru sastāvā ir fluorētās gāzes), citu produktu

ražošana un izmantošana (ietver sēra heksafluorīda izmantošanu

elektriskajās iekārtās un slāpekļa oksīda izmantošanu

medicīnā).

43 Fluorētās siltumnīcefekta gāzes -

fluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds un

citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, vai maisījumi,

kas satur jebkuru no minētajām vielām.

44 Lauksaimniecības sektors ietver emisiju avotus

ar NACE nozares kodu: 0.1 - Lauksaimniecības dzīvnieku radītās

emisijas (tai skaitā, fermentācija gremošanas traktā, kūtsmēslu

apsaimniekošana), lauksaimniecības augšņu apstrāde, kaļķošana

un karbamīda izmantošana.

45 Atkritumu sektors ietver emisiju avotus ar

NACE nozares kodu: 38 - Cieto atkritumu apglabāšana, cieto

atkritumu bioloģiska apstrāde, atkritumu dedzināšana,

notekūdeņu attīrīšana un novadīšana.

46 2019. gada SEG

inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola

ietvaros, un ekspertu novērtējums. Atspoguļotie SEG mērķi

ietver gan ETS, gan ne-ETS emisijas. Pieejams tiešsaistē:

https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019;

2017. gada EK iesniegtais ziņojums par politikām, pasākumiem un

SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envws0bea/.

47 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta

Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē:

https://unfccc.int/documents/194812

48 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par

politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/

un ekspertu novērtējums.

49 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par

politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē:

https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/

un ekspertu novērtējums.

50 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

2019.gada novembris.

51 Eiropas Komisijas veidotais Eiropas Inovāciju

reitings ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju

ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi,

pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide,

finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu

inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību,

intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un

inovācijas ietekme uz pārdošanu.

52 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2017.gada

1.janvāri.

53 ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros.

54 INTERREG EUROPE ir

starpreģionu sadarbības programmas BIO4ECO projekta

rezultāti.

55 Nacionālā mežu

monitoringa dati par 2018. gadu

56 Par meža zemēm tiek

uzskatīti arī daļa mitrāju (piemēram, purvs, kurā ir koki

vismaz 5 m augstumā) un krūmāji vai virsāji.

57 Fosilās enerģijas materiāli/nesēji - ogles,

lignīts (brūnogles), akmeņogles, degslāneklis un

bitumensmiltis, kūdra, nafta un dabasgāze.

Nemetālu minerāli - marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs,

bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot

slānekli), krīts un dolomīts, slāneklis, ķīmiskie minerāli un

minerālmēsli, sāls, kaļķakmens un ģipšakmens, māli un kaolīns,

smiltis un grants u.c. citur neklasificētie nemetāla

minerāli.

Biomasa un biomasas produkti (šeit) - kultūraugi, kultūraugu

atliekas (izmantotas), koks un koka produkti, zivju zveja un

citi ūdens dzīvnieki, pārējie dzīvnieki un dzīvnieku produkti

(gala, piens, olas, medus).

58 Centrālās statistikas

pārvaldes datu bāzes. Materiālu plūsmas konti -

indikatori (tūkst. tonnu). Pieejams tiešsaistē:

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG100.px/chart/chartViewLine/

59 European

Commission. In-depth analysis in support of the commission

Communication COM(2018) 773. A Clean Planet for all A European

long-term strategic vision for a prosperous, modern,

competitive and climate neutral economy, 2018. Pieejams

tiešsaistē:

https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

60 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.280

"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku

norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" 8.punkta un

pielikuma 1.tabulas prasībām no 2021.gada visām jaunām ēkām

jāatbilst gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku

prasībām.

61 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma

"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju

līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības

ilgtermiņa attīstības redzējumam" sākotnējais izvērtējums,

2019.gada novembris.

62 TEN-T - Eiropas

transporta tīkls

63 Intelektiskajās

transporta sistēmas - transporta sistēmas, kurās, transporta

efektivitātes un drošības uzlabošanai, tiek izmantotas

informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Piemēram, izmantojot

Globālās Navigācijas Satelītu sistēmas (GNSS), ģeogrāfisko

informācijas sistēmu (GIS), datu apstrādi, bezvadu datu

pārraidi un sensorus (ceļu meteostacijas, videokameras,

satiksmes skaitītājus u.tml.), intelektiskās transporta

sistēmas var izplatīt satiksmes informāciju (braukšanas

apstākļi, satiksmes ierobežojumi un traucējumi), kā arī veikt

adaptīvu satiksmes vadību (luksofori, elektroniskās ceļa zīmes)

un kontroli. Globālās tendences intelektisko transporta sistēmu

attīstībā virzās uz autonomu transportlīdzekļu ieviešanu.

64 Komodalitāte - viena vai vairāku transporta

veidu kombinēšana, lai optimāli un ilgtspējīgi izmantotu

resursus

65 Vienas un tās pašas

kravas partijas pārvadājums ar dažāda veida transportu pēc

vienas kopējas pavadzīmes. Krava tiek pārkrauta no viena veida

transporta uz citu, transporta ķēdes dažādos punktos, piemēram,

nosūtītājs - autotransports - noliktava - dzelzceļa transports

- noliktava - konteiners - konteinera kuģis - Saņēmējs.

66 Ilgtspējīga mežu

vecumstruktūra - izlīdzināta vecumstruktūra, kad pieaugušo

audžu, vidēja vecuma audžu un jaunaudžu platības īpatsvars

saimnieciski nozīmīgāko sugu griezumā ir vienāds.

67 Dabas līdzsvara, netraucētas resursu

atjaunošanās un klimata pārmaiņu novēršanas nolūkos (pieņemot,

ka jānodrošina pasaules vidējās temperatūras palielinājuma

stabilizēšana 2°C robežās ar tālejošu mērķi 1,5°C robežās)

"oglekļa pēda" uz vienu iedzīvotāju nedrīkst

pārsniegt 3 t CO2 ekv.

68 Piemēram, Mēru Pakts

(Compact of Mayors), Mēru Nolīgums (Covenant of

Mayors), NAZCA (Non-state Actor Zone for Climate

Action).

69 IPCC, Climate Change 2014: Synthesis Report,