8. pants

Sabiedrības līdzdalība

Lai veicinātu sabiedrības informētību par OMA un nodrošinātu

sabiedrības līdzdalību Stratēģijas veidošanā, jau kopš 2016. gada

VARAM aktīvi īsteno dažāda veida publicitātes un sabiedriskās

domas veidošanas pasākumus - sabiedriskās apspriešanas, publiskas

diskusijas (vairākas no tām varēja vērot arī tiešsaistē), tika

gatavotas arī publikācijas VARAM mājas lapā, bukleti

(elektroniski un papīra formātā), lai tos izplatītu vispārējās

vidējās un augstākās izglītības iestādēs un ar klimata

jautājumiem strādājošās nevalstiskajās organizācijās.

Arī Parīzes nolīguma parakstīšanas laikā (2016. gada 22.

aprīlī) Rīgā notika VARAM organizēta publiskā diskusija par

Latvijas nākotni jaunajā klimata realitātē, tajā cita starpā

piedalījās augsta līmeņa OECD amatpersonas.

Lai iesaistītu pašvaldības, valsts iestāžu reģionālās

filiāles, vietējo sabiedrības grupu līderus un komersantus,

akadēmisko personālu, kā arī citi interesentus 2016. gada rudenī

un 2017. gada sākumā visos Latvijas plānošanas reģionos tika

īstenoti 5 interaktīvi semināri par klimata pārmaiņu samazināšanu

un OMA līdz 2050. gadam.

2019. gada vasarā VARAM organizēja EK Klimata rīcības

ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktora vizīti Latvijā,

lai apspriestu klimatneitralitātes sasniegšanu EK Paziņojuma

kontekstā. Vizītes laikā notika tikšanās ar sociālajiem

partneriem (LDDK, Latvijas Lielo pilsētu, Lauksaimnieku

Organizāciju sadarbības padomi un jauniešu kustības

"Fridays for future" pārstāvjiem), kā arī

pārstāvjiem no nozaru ministrijām un Saeimas.

Sabiedriskajai apspriešanai Stratēģijas projekts izstrādes

laikā tika publicēts VARAM mājaslapā, kā arī tika izsludināts

Valsts sekretāru sanāksmē.

1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības

komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī

par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski

plaši tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro

"Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek

skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību

apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību

apmierināšanai". Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs

savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā.

Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības un klimata noturības

prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka

ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek

nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.

2 Oglekļa dioksīda (CO2 ) piesaiste

nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem

savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas

enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī

skābeklis.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. 11.

decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un

rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Pieejams tiešsaistē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1999

4 Deklarācija Par Artura Krišjāņa Kariņa

vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejams

tiešsaistē:

https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

5 Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir oglekļa dioksīds

(CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds

(N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži

(PFC), slāpekļa trifluorīds (NF3) un sēra

heksafluorīds (SF6). Nozīmīgākās SEG ir

CO2, CH4 un N2O.

6 Global Temperature Anomalies from 1880 to

2018. 06.02.2019. Pieejams tiešsaistē:

https://svs.gsfc.nasa.gov/4626

7 Ppm (parts per million) - miljondaļa,

vielas masas attiecība pret visu gaisa masu, CO2

koncentrācija gaisā. Pieejams tiešsaistē:

http://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/

8 IPCC īpašais ziņojums par globālo

sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special Report on the impacts

of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and

related global greenhouse gas emission pathways, in the context

of strengthening the global response to the threat of climate

change, sustainable development, and efforts to eradicate

poverty"). Pieejams tiešsaistē:

https://www.ipcc.ch/sr15/

9 Atbilstoši 2019. gadā

UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.

10 Indikatīvas aplēses

par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā

pieejamajiem datiem.

11 CO2 ekv -

oglekļa dioksīda ekvivalents ir mērvienība izteikta

CO2 emisijās, ar ko salīdzina dažādu siltumnīcefekta

gāzu emisijas, pamatojoties uz to radīto globālās sasilšanas

potenciālu.

12 Turpinot līdzšinējo

attīstību kas balstīta uz intensīvu enerģijas un resursu

patēriņu, planētas resursi tiek noplicināti un tās ilgtspēja

apdraudēta. Lai sevi uzturētu 2050. gadā, ņemot vērā

iedzīvotāju skaitu un esošās patēriņa tendences, kopumā būs

nepieciešams vairāk nekā divu planētu ekvivalents.

13 FEI ekstrapolētā līdz 2050.gadam Ekonomikas

ministrijas (2018.gads) makroekonomsikā prognoze līdz

2030.gadam

14 IPCC īpašais

ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special

Report on the impacts of global warming of 1.5°C above

pre-industrial levels and related global greenhouse gas

emission pathways, in the context of strengthening the global

response to the threat of climate change, sustainable

development, and efforts to eradicate poverty").

Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/

15 Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ziņojums "Klimata

pārmaiņu scenāriji Latvijai" (2017). Pieejams tiešsaistē:

http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

16 Latvijas Republikas

2019. gada 11. jūnija Pozīcija Nr. 2. "Par Eiropas

Komisijas paziņojumu "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks

Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu,

konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku""

17 Special

Eurobarameter Report. Climate change, 2017. Pieejams

tiešsaistē:

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/support/docs/report_2017_en.pdf

18 Baltijas Vides

Forums, Informētība un attieksme pret klimata pārmaiņām.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2016. Pieejams

tiešsaistē:

http://www.bef.lv/fileadmin/Projektu_faili/SEG_emisijas/Petijums_SKDS_27_06_2016.pdf

19 2019. gada 15. marta

klimata gājiens pulcēja ap 650 dalībnieku, 12. aprīļa Baltijas

Klimata ceļa akcijai pie Ministru kabineta pievienojās ap 250

cilvēku un 24. maija gājienā piedalījās ap 300 cilvēku.

20 Saskaņā ar Eurofound pētījumu Enerģētikas

scenāriji: Parīzes nolīguma sekas uz nodarbinātību, Latvijai ir

ļoti augsts potenciāls IKOP paaugstināšanā, īstenojot Parīzes

nolīgumā nospraustos mērķus. Pieejams tiešsaistē:

https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/fomeef18003en.pdf

21 European Commission. In-depth analysis in

support of the commission Communication COM(2018) 773. A Clean

Planet for all A European long-term strategic vision for a

prosperous, modern, competitive and climate neutral economy,