13. pants
Agresīva komercprakse jebkuros apstākļos
Komercprakse jebkuros apstākļos uzskatāma par agresīvu, ja komercprakses īstenotājs:
1) rada iespaidu, ka patērētājs nevarēs atstāt attiecīgo telpu, pirms nebūs noslēdzis līgumu;
2) ierodas pie patērētāja mājās, ignorējot viņa lūgumu atstāt šo māju vai neatgriezties tajā, izņemot gadījumu, kad komercprakses īstenotājs ierodas, lai panāktu patērētāja līgumisko pienākumu izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
3) ar telefona, faksa, e-pasta vai cita saziņas līdzekļa starpniecību izsaka uzstājīgus un patērētājam nevēlamus piedāvājumus, izņemot gadījumu, kad komercprakses īstenotājs to dara, lai panāktu patērētāja līgumisko pienākumu izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un ievēro citos normatīvajos aktos noteiktos distances saziņas līdzekļu izmantošanas ierobežojumus;
4) prasa, lai patērētājs, kurš vēlas iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz dokumentus, kas saprātīgi nav atzīstami par tādiem, kuri pamatotu šādu prasību, vai sistemātiski izvairās no atbildes uz attiecīgo saraksti, lai atturētu patērētāju no līgumisko tiesību izmantošanas;
5) reklāmā iekļauj tiešu bērniem adresētu aicinājumu iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, vai arī pierunāt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu;
6) pieprasa tūlītēju vai atliktu maksājumu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, ko patērētājs nav pasūtījis, vai pieprasa šādu preci vai lietu atdot vai glabāt, izņemot gadījumu, kad tiek piegādāta ekvivalenta prece vai sniegts pakalpojums, digitālais pakalpojums vai digitālais saturs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par distances līgumu;
7) skaidri informē patērētāju, ka tas, neiegādājoties preci vai neizmantojot pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, apdraudēs komercprakses īstenotāja darbību vai iztiku;
8) rada nepatiesu priekšstatu, ka patērētājs jau ir ieguvis, iegūs vai pēc noteiktas darbības veikšanas iegūs balvu vai citu priekšrocību, lai gan patiesībā nekāda balva vai cita priekšrocība nav paredzēta, vai arī patērētājam tiek dota iespēja iegūt balvu vai citu priekšrocību pēc naudas samaksāšanas vai personisku izdevumu rašanās.
16
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2014. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2023.)