25.1. pantsDarījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts

Darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts

1(1) Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai arī darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma laikā tiek konstatēts, ka klients ir no augsta riska trešās valsts, likuma subjekts veic šādus padziļinātās klienta izpētes pasākumus: 1) iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecinās par iegūtās papildinformācijas patiesumu; 2) iegūst un izvērtē papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību; 3) iegūst un izvērtē informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi; 4) iegūst un izvērtē informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu; 5) saņem augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai; 6) veic darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude. (2) Likuma subjekts klientam no augsta riska trešās valsts var pieprasīt, lai tas nodrošina, ka pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas uz klienta vārda ir atvērts kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. (3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem likuma subjekts, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus papildu risku mazinošus pasākumus klientiem, kas veic darījumus, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, un paziņo par to uzraudzības un kontroles institūcijai. Minētie pasākumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus: 1) piemērot klienta padziļinātās izpētes papildprasības; 2) ieviest pastiprinātas uzraudzības mehānismu attiecībā uz darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu ar klientu no augsta riska trešās valsts, tostarp pienākumu sistemātiski ziņot par šāda klienta finanšu darījumiem likuma subjekta ietvaros; 3) ierobežot darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumus ar fiziskajām vai juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem no augsta riska trešām valstīm. (4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem uzraudzības un kontroles institūcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) atteikt klientam no augsta riska trešās valsts meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidošanu; 2) aizliegt likuma subjektiem meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidi augsta riska trešā valstī; 3) uzdot veikt padziļinātu izpēti vai pastiprinātu uzraudzību darījumiem vai piemērot pastiprinātas ārējās revīzijas prasības likuma subjektu filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī; 4) piemērot stingrākas ārējās revīzijas prasības finanšu grupām attiecībā uz jebkurām filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī; 5) pieprasīt, lai kredītiestādes un finanšu iestādes pārskata, groza un, ja nepieciešams, izbeidz korespondējošas attiecības ar respondentiestādēm no augsta riska trešās valsts. (5) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir pienākums pirms šā panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas paziņot Eiropas Komisijai par paredzētajiem pasākumiem.