31. pants

1. Ikviens strīds, kurš izceļas starp Līgumslēdzējām pusēm vai

starp Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju, ko pārstāv Komisija,

attiecībā uz šīs konvencijas vai tās pielikumu interpretāciju vai

piemērošanu un kuru nav bijis iespējams atrisināt tiešās sarunās

vai citādi, pēc kādas puses lūguma ir izskatāms šķīrējtiesā.

2. Šajā nolūkā katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un

šie šķīrējtiesneši vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu.

Ja viena no pusēm divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas

no otras puses nav iecēlusi savu šķīrējtiesnesi vai arī ieceltie

šķīrējtiesneši šo divu mēnešu laikā nav vienojušies par trešā

šķīrējtiesneša iecelšanu, jebkura no pusēm var lūgt, lai

šķīrējtiesnešus ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs.

3. Šķīrējtiesa nosaka savu reglamentu.

4. Katra puse sedz tā šķīrējtiesneša izmaksas, kuru tā

iecēlusi, kā arī savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesā; trešā

šķīrējtiesneša izmaksas un citas izmaksas vienlīdzīgās daļās sedz

abas strīda puses. Ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā

var noteikt citādu izmaksu sadali.

5. Šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši.