14. pants

Apstrīdētā norma regulē mācību valodu privātajās

izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo izglītību un

profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē. Pieteikumu iesniedzēji uzskata apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmei tādēļ, ka konkrētās izglītības sistēmas

reformas ietvaros pieņemtais tiesiskais regulējums esot

nelabvēlīgi ietekmējis pie mazākumtautībām piederošo personu

tiesības vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības

iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Regulējums par mazākumtautību valodu lietojumu vispārējās

izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs ir ietverts

vairākos normatīvajos aktos un tiesību normās, un apstrīdētā

norma ir ieviesta līdz ar citām Grozījumu Izglītības likumā un

Grozījumu Vispārējās izglītības likumā normām. Tādēļ izskatāmajā

lietā, lai noskaidrotu apstrīdētās normas saturu un izvērtētu tās

satversmību, šī norma ir analizējama konkrētās izglītības

sistēmas reformas ietvaros pieņemtā tiesiskā regulējuma

kontekstā.

14.1. Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka

valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs

izglītību iegūst valsts valodā. Saskaņā ar apstrīdēto normu

privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un

profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē iegūst valsts valodā.

Savukārt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā

ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad izglītība gan valsts un

pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs tomēr var tikt

iegūta citā valodā. Tas iespējams:

"1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības

programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai

daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem;

2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības

programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē,

ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus;

21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās

izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno

svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo

valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta

nosacījumus;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs."

Tātad apstrīdētā norma noteic vispārīgo kārtību, kas

piemērojama tām privātajām izglītības iestādēm, uz kurām nav

attiecināmi Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā

paredzētie izņēmumi.

14.2. Pamatizglītības pakāpē gan valsts un pašvaldību,

gan privātās izglītības iestādes, saskaņā ar Izglītības likuma 9.

panta otrās daļas 2. punktu ir tiesīgas īstenot vispārējās

izglītības mazākumtautību programmas, atbilstoši Izglītības

likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļai no 1.

līdz 6. klasei pasniedzot mācību saturu valsts valodā ne mazāk kā

50 procentu apjomā, bet no 7. līdz 9. klasei - ne mazāk kā 80

procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Ar Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumiem Nr.

379 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta

noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un

pamatizglītības programmu paraugiem"" ir izteikts jaunā

redakcijā Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr.

468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,

pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības

programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 468) 25.

pielikums, kurā ietverts pamatizglītības mazākumtautību

programmas paraugs. Attiecīgi šobrīd Noteikumu Nr. 468 25.

pielikumā noteikti trīs pamatizglītības programmā īstenojami

mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļi, kuros

konkretizēta Izglītības likuma 41. panta 1.1 un

1.2 daļā paredzēto mācību valodu lietojuma proporciju

ievērošanas kārtība.

2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2018.

gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts

pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu

paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 747). Noteikumu Nr. 747

12. pielikums paredz trīs mazākumtautību izglītības programmas

mācību valodu lietojuma modeļus, kuros konkretizēta Izglītības

likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļā noteikto

mācību valodu lietojuma proporciju ievērošanas kārtība.

Izglītības iestāde ir tiesīga izvēlēties vienu no šiem modeļiem,

kā arī patstāvīgi noteikt, kuri mācību priekšmeti apgūstami

latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli. Savukārt

Noteikumu Nr. 747 27. punkts paredz, ka attiecībā uz 9. klasi šo

noteikumu prasības par mācību valodu lietojuma proporcijām stājas

spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet līdz minētajam datumam ir

piemērojams mācību valodu lietojuma tiesiskais regulējums, kas

bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Tātad gan šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan

tiesiskais regulējums, kas pieņemts konkrētās izglītības sistēmas

reformas ietvaros, bet vēl nav stājies spēkā, paredz privāto

izglītības iestāžu tiesības pamatizglītības pakāpē īstenot

mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot likumā noteikto

mācību valodu lietojuma proporciju.

14.3. Vidējās izglītības pakāpē ar Grozījumiem

Vispārējās izglītības likumā paredzēts izslēgt Vispārējās

izglītības likuma 42. panta otro daļu, kas noteic, ka vispārējās

vidējās izglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību

izglītības programmu. Attiecīgi ar Ministru kabineta 2019. gada

13. augusta noteikumiem Nr. 364 "Grozījumi Ministru kabineta

2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par

valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu

standartiem un izglītības programmu paraugiem"" no

Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumiem Nr. 281

"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu

paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 281) izslēgts regulējums

par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vidējās

izglītības pakāpē, kā arī iekļauts pārejas regulējums par

termiņiem, kuros izglītības iestādes ir tiesīgas turpināt

mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu 10., 11. un 12.

klasē atbilstoši šo noteikumu normām, kas bija spēkā līdz 2019.

gada 31. augustam.

Ar Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā paredzēts izteikt

Vispārējās izglītības likuma 43. pantu jaunā redakcijā, kas

citstarp noteic, ka izglītības iestāde, nepārsniedzot likumā

noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu

dienā, vispārējās vidējās izglītības programmā papildus var

ietvert valsts vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus

mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un

ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā

saistītu mācību saturu.

2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019.

gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts

vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās

izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.

416). Atbilstoši Noteikumiem Nr. 416 privāta izglītības iestāde

ir tiesīga vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros

papildus pamatkursiem un padziļinātajiem kursiem piedāvāt un

īstenot ne tikai standartā paredzēto specializēto kursu

"Mazākumtautības valoda un literatūra", bet arī citus,

standartā neminētus specializētos kursus, kas saistīti ar

mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru. Noteikumu Nr. 416

regulējums dod privātajai izglītības iestādei tiesības izveidot

tādu vidējās izglītības programmu, kurā standartā neminētu

specializēto kursu pasniegšanai ir atvēlēta ievērojama daļa no

kopējās mācību slodzes. Tādējādi ar minēto tiesisko regulējumu

privātajām izglītības iestādēm vidējās izglītības pakāpē ir

atvēlēta rīcības brīvība papildus obligātajam vidējās izglītības

saturam nodrošināt arī to specifiskajam profilam, kā arī

izglītojamo vēlmēm un interesēm atbilstošu mācību saturu, tostarp

ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistītu mācību

saturu.

14.4. No iepriekš minētā secināms, ka pēc tam, kad viss

konkrētās izglītības sistēmas reformas ietvaros pieņemtais

tiesiskais regulējums būs stājies spēkā, vispārējā izglītība

privātajās izglītības iestādēs vispār būs nodrošināma valsts

valodā. Tomēr apstrīdētā norma neaizliedz mazākumtautību valodu

lietošanu vispārējās izglītības procesā. Proti, privātās

izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās izglītības programmas,

būs tiesīgas:

1) pamatizglītības pakāpē īstenot mazākumtautību izglītības

programmu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām mācību valodu

lietojuma proporcijām, patstāvīgi nosakot, kuri mācību priekšmeti

pasniedzami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai

bilingvāli;

2) vidējās izglītības pakāpē vispārējās vidējās izglītības

programmās iekļaut specializētu kursu "Mazākumtautības

valoda un literatūra", kā arī papildus veltīt vidējai

izglītībai atvēlētās mācību slodzes daļu standartā neminētiem, ar

mazākumtautības valodu, identitāti un integrāciju Latvijas

sabiedrībā saistītiem mācību priekšmetiem.

Līdz ar to izglītības sistēmas

reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums paredz

iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē

pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju

apgūt mazākumtautības valodu un literatūru, kā arī ar

mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās

izglītības pakāpē.