14. pants

1Apstrīdētā norma regulē mācību valodu privātajās

2izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo izglītību un

3profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

4pakāpē. Pieteikumu iesniedzēji uzskata apstrīdēto normu par

5neatbilstošu Satversmei tādēļ, ka konkrētās izglītības sistēmas

6reformas ietvaros pieņemtais tiesiskais regulējums esot

7nelabvēlīgi ietekmējis pie mazākumtautībām piederošo personu

8tiesības vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības

9iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

10Regulējums par mazākumtautību valodu lietojumu vispārējās

11izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs ir ietverts

12vairākos normatīvajos aktos un tiesību normās, un apstrīdētā

13norma ir ieviesta līdz ar citām Grozījumu Izglītības likumā un

14Grozījumu Vispārējās izglītības likumā normām. Tādēļ izskatāmajā

15lietā, lai noskaidrotu apstrīdētās normas saturu un izvērtētu tās

16satversmību, šī norma ir analizējama konkrētās izglītības

17sistēmas reformas ietvaros pieņemtā tiesiskā regulējuma

18kontekstā.

1914.1. Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka

20valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs

21izglītību iegūst valsts valodā. Saskaņā ar apstrīdēto normu

22privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un

23profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

24pakāpē iegūst valsts valodā.

25Savukārt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā

26ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad izglītība gan valsts un

27pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs tomēr var tikt

28iegūta citā valodā. Tas iespējams:

29"1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības

30programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai

31daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem;

322) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības

33programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē,

34ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus;

3521) izglītības iestādēs, kurās vispārējās

36izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno

37svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo

38valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta

39nosacījumus;

403) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs."

41Tātad apstrīdētā norma noteic vispārīgo kārtību, kas

42piemērojama tām privātajām izglītības iestādēm, uz kurām nav

43attiecināmi Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā

44paredzētie izņēmumi.

4514.2. Pamatizglītības pakāpē gan valsts un pašvaldību,

46gan privātās izglītības iestādes, saskaņā ar Izglītības likuma 9.

47panta otrās daļas 2. punktu ir tiesīgas īstenot vispārējās

48izglītības mazākumtautību programmas, atbilstoši Izglītības

49likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļai no 1.

50līdz 6. klasei pasniedzot mācību saturu valsts valodā ne mazāk kā

5150 procentu apjomā, bet no 7. līdz 9. klasei - ne mazāk kā 80

52procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

53Ar Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumiem Nr.

54379 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta

55noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

56standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un

57pamatizglītības programmu paraugiem"" ir izteikts jaunā

58redakcijā Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr.

59468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,

60pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības

61programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 468) 25.