Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai tiesības uz izglītību būtu efektīvas,

izglītojamam jābūt iespējai gūt labumu no savas izglītības. Tas

citstarp nozīmē, ka izglītojamais ir tiesīgs prasīt, lai

izglītību, kuru viņš ieguvis atbilstoši valsts noteiktajiem

kritērijiem, valsts oficiāli atzītu, izsniedzot viņam izglītību

apliecinošu dokumentu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1968.

gada 23. jūlija sprieduma lietā ""Relating to Certain

Aspects of the Laws on the Use of Languages in Education in

Belgium" v. Belgium", pieteikumi Nr. 1474/62, 1677/62,

1691/62, 1769/63, 1994/63 un 2126/64, I B daļas 4. punktu).

Regulējot privātajās izglītības iestādēs nodrošināmās vispārējās

izglītības saturu un mācību procesu, tai skaitā valsts valodas un

mazākumtautību valodu lietojumu, valsts ierobežo pie

mazākumtautībām piederošo personu izvēles brīvību attiecībā uz

privātajām izglītības iestādēm, kurās šīs personas varētu iegūt

vispārējo izglītību, vienlaikus saglabājot savu identitāti.

Proti, izglītojamo izvēle attiecībā uz privātajām izglītības

iestādēm tiek aprobežota ar tām privātajām mazākumtautību

izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās izglītības

programmas ar valsts noteiktajiem standartiem atbilstošu mācību

saturu un mācību valodu lietojumu un tādēļ ir tiesīgas izsniegt

valsts atzītu vispārējo izglītību apliecinošu dokumentu.

Tātad valsts vispārējās izglītības standartu normas, kas

nosaka pieļaujamo ar mazākumtautību kultūru un identitāti

saistīta mācību satura īpatsvaru vai regulē mazākumtautību valodu

apgūšanu vai lietošanu vispārējās izglītības procesā privātajās

izglītības iestādēs, ierobežo pie mazākumtautībām piederošajām

personām no Satversmes 112. panta pirmā teikuma un 114. panta

izrietošās tiesības iegūt izglītību un saglabāt un attīstīt savu

valodu un identitāti.

Apstrīdētā norma kopsakarā ar citām sistēmiski saistītām

normām regulē valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojumu

vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

personas pamattiesības, kas izriet no Satversmes 112. panta pirmā

teikuma kopsakarā ar Satversmes 114. pantu.