17. pants

1Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā

2normā noteiktais pie mazākumtautībām piederošu personu

3pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir

4leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs (sal. sk. Satversmes

5tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004‑18‑0106

6secinājumu daļas 15. punktu).

7Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

8likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot

9normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir

10izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu

11prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai

12persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu

13saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram,

14Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr.

152018‑15‑01 13. punktu).

16Pieteikumu iesniedzēju argumenti, kas attiecas uz apstrīdētās

17normas izstrādes un pieņemšanas procesu, pēc būtības neatšķiras

18no tiem argumentiem, kurus Satversmes tiesa jau izvērtējusi lietā

19Nr. 2018‑12‑01. Pieteikumu iesniedzēji papildus uzsver, ka

20konkrētajā gadījumā neesot uzklausīti tieši privāto izglītības

21iestāžu dibinātāji, audzēkņi, viņu vecāki un Latvijas Privātskolu

22asociācija.

23Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka atbilstoši

24labas likumdošanas principam likumdevējam ir pienākums

25likumdošanas procesā izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību

26normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp

27Satversmei, starptautiskajām un ES tiesību normām, un saskaņot

28likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau

29pastāvošās tiesību normas. Turklāt likumdevējam ir jānodrošina,

30ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu

31ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

32uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko

33regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2019.

34gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018‑11‑01 18.1. punktu).

35Ieinteresēto personu uzklausīšanu likumdevējs var nodrošināt, arī

36uzklausot attiecīgo personu grupu pārstāvjus.

37Satversmes tiesa lietā Nr. 2018‑12‑01 jau secināja, ka

38apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā tika

39uzklausīta ne tikai Konsultatīvā padome, bet arī sociālie

40partneri, nozares pārstāvji un arī skolēnu vecāku pārstāvji

41(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

42Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu). Proti, no lietas materiāliem

43izriet, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

442018. gada 14. februāra sēdē citstarp tika uzklausītas

45mazākumtautību skolēnu vecāku pārstāve Elizabete Krivcova, kā arī

46kolektīvā iesnieguma par bilingvālās izglītības modeļa

47saglabāšanu autore Jeļena Bačinska (sk. 12. Saeimas

48Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 14.

49februāra sēdes protokolu ar pielikumiem lietas materiālu 4. sēj.

502.-36. lp. un minētās sēdes audioierakstu lietas Nr. 2018‑12‑01

51materiālu 3. sēj.).

52Pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas

53deputāti Andris Morozovs, Jeļena Lazareva, Jānis Tutins un Igors

54Pimenovs, kas Saeimā izteicās, aizstāvot pie mazākumtautībām

55piederošo personu intereses, iesniedza vairākus priekšlikumus

56attiecībā uz apstrīdēto normu (sk. 12. Saeimas 2018. gada 8.

57marta un 22. marta sēžu stenogrammas un Saeimas deputātu A.

58Morozova, J. Lazarevas, J. Tutina un I. Pimenova priekšlikumus

59likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā"

60(1128/Lp12) 2. un 3. lasījumam. Pieejami:

61www.saeima.lv.). Likumdošanas procesā gan atbildīgās

62komisijas - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas -

63sēdē, gan Saeimas sēdē tika uzklausīti priekšlikumu iesniedzēji

64un izvērtēti arī Saeimas deputātu iebildumi pret izglītības

65reformas ietvaros pieņemto tiesisko regulējumu, citstarp arī

66attiecībā uz privātajām skolām. Likumdošanas procesā tika

67uzklausīts arī Saeimas Juridiskā biroja viedoklis un izvērtēti

68biroja iesniegtie priekšlikumi (sk. 12. Saeimas Izglītības,

69kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 14., 28. februāra un

701., 14. marta sēžu protokolus ar pielikumiem lietas materiālu 4.

71sēj. 2.-162. lp. un 5. sēj. 1.-15. lp. un minēto komisijas sēžu

72audioierakstus lietas Nr. 2018‑12‑01 materiālu 3. sēj.).

73Satversmes tiesa lietas Nr. 2018‑12‑01 ietvaros jau izvērtēja,

74vai Grozījumi Izglītības likumā, kas citstarp ietver arī

75apstrīdēto normu, un Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir

76izstrādāti un pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

77ievērojot labas likumdošanas principu. Spriedumā lietā Nr.

782018‑12‑01 Satversmes tiesa secināja, ka minēto normatīvo aktu

79pieņemšanas procesā labas likumdošanas princips ir ievērots

80(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

81Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu).

82Ņemot vērā minēto, secināms, ka likumdevējs ir pienācīgi

83uzklausījis ieinteresēto personu viedokļus un iebildumus un

84ievērojis labas likumdošanas principu. Satversmes tiesai nerodas

85šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta Satversmē un

86Saeimas kārtības rullī noteiktajā procesuālajā kārtībā, ir

87izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu

88prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona

89varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

90paredzēt tās piemērošanas sekas.

91Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka valstī neesot izveidots

92efektīvs izglītības kvalitātes monitoringa mehānisms, kura

93nepieciešamību Satversmes tiesa uzsvērusi jau lietā Nr.

942004‑18‑0106. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot tiesību

95normas satversmību, citstarp nepieciešams pārbaudīt, vai

96likumdevējs ir ievērojis Satversmes tiesas iepriekš paustās

97atziņas attiecīgajā jautājumā (sk. Satversmes tiesas 2018.

98gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑17‑01 22.-22.3.

99punktu). Satversmes tiesas atziņas lietā Nr. 2004‑18‑0106 pēc

100būtības attiecas uz jautājumu par pie mazākumtautībām piederošo

101personu saņemtās izglītības kvalitāti, proti, uz garantijām pret

102izglītības kvalitātes kritumu. Tādēļ izskatāmajā lietā jautājums

103par minēto Satversmes tiesas atziņu ievērošanu ir vērtējams,

104analizējot apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma

105samērīgumu.

106Satversmes tiesa nekonstatē tādus apstrīdētās normas izstrādes

107un pieņemšanas apstākļus, kas varētu būt pamats izskatāmajā lietā

108izdarīt atšķirīgus secinājumus par labas likumdošanas principa

109ievērošanu.

110Līdz ar to apstrīdētajā normā

111noteiktais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.