23. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2neatbilst Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam

3diskriminācijas aizlieguma principam.

4Satversmes 91. pants noteic: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi

5likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez

6jebkādas diskriminācijas." Šajā pantā ir ietverti divi

7savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības princips -

8panta pirmajā teikumā - un diskriminācijas aizlieguma princips -

9otrajā teikumā. Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

10nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

11atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

12apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

13kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

14saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

15sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).

16Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertais diskriminācijas

17aizliegums ir vienlīdzības principa aspekts, kas noteiktās

18situācijās šo principu precizē un palīdz to piemērot.

19Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu

20attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju, kas

21atspoguļo izšķiršanos par to, kādas pazīmes sabiedrībā

22principiāli nebūtu pieļaujamas kā atšķirīgas attieksmes pamats

23(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

24Nr. 2018‑12‑01 21. punktu).

25Satversmes 91. panta otrajā teikumā ir ietverts vispārējs

26diskriminācijas aizliegums, bet nav uzskaitīti aizliegtie

27kritēriji. Šie kritēriji pantā ir "jāielasa",

28izmantojot tiesību normu interpretācijas metodes, kā arī

29pamatojoties uz tādu Latvijas tiesību sistēmu raksturojošu

30principu, ka tā ir atvērta starptautiskajām tiesībām. Līdz ar to

31uzmanība jāpievērš arī cilvēktiesību attīstības tendencēm

32pasaulē. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām

33tiesībām 26. pants noteic, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma

34priekšā un viņiem ir tiesības uz vienādu likuma aizsardzību bez

35jebkādas diskriminācijas. Likumam jāaizliedz diskriminācija

36jebkurā tās izpausmē un jānodrošina visām personām vienāda un

37efektīva aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju - neatkarīgi no

38rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai

39citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā

40stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem. Tādējādi saskaņā ar

41Latvijai saistošajām starptautisko cilvēktiesību normām valoda un

42tautība ir tādi kritēriji, uz kuru pamata diskriminācija ir

43aizliegta. Līdz ar to minētie kritēriji ir ietverti arī

44Satversmes 91. panta otrā teikuma saturā (sk. Satversmes

45tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 21.

46punktu).

47Tomēr atšķirīga attieksme, kas balstīta uz kādu no šiem

48kritērijiem, atzīstama par diskrimināciju tikai tad, ja tā nav

49attaisnota. Uz konkrētu kritēriju attiecināma attaisnojuma

50pieļaujamība ir atkarīga no šā kritērija būtības un situācijas,

51kurā tas tiek izmantots (sk.: Levits E. 91. panta komentārs.

52Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes

53komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas

54Vēstnesis, 2011, 105. lpp.).

55Lai izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā pastāv diskriminācija,

56visupirms jānoskaidro, kuras personu grupas atrodas pēc

57noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

5823.1. Izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzēju

59argumenti par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību

60Satversmes 91. panta otrajam teikumam pēc būtības neatšķiras no

61argumentiem, kurus Satversmes tiesa jau analizēja lietā Nr.

622018‑12‑01. Proti, Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

63norma neatbilst diskriminācijas aizlieguma principam vairākos

64aspektos.

65Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nosaka

66vienādu attieksmi pret divām personu grupām, kas atrodas

67savstarpēji atšķirīgos apstākļos, - pie pamatnācijas un pie

68mazākumtautībām piederošām personām. Taču Satversmes 91. pants

69konkrētajā gadījumā prasot nodrošināt atšķirīgu attieksmi pret

70šīm personu grupām.

71Attiecībā uz minētajām personu grupām Satversmes tiesa

72secināja, ka personām, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda, no

73Satversmes 91. panta otrā teikuma neizriet tiesības prasīt

74atšķirīgas attieksmes nodrošināšanu attiecībā uz izglītības

75ieguves valodu valsts izglītības sistēmā ietilpstošajās valsts un

76pašvaldību izglītības iestādēs. Proti, Latvijā tie izglītojamie,

77kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

78neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā

79valoda ir valsts valoda. Šis Satversmes tiesas secinājums ir

80pamatots ar valsts valodas konstitucionālo statusu un nozīmi

81demokrātiskas valsts funkcionēšanā, kā arī to, ka ne Satversme,

82ne Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas neuzliek

83valstij pienākumu nodrošināt, ka izglītojamais izglītības ieguves

84procesā var sev vēlamā proporcijā lietot citu valodu, kas nav

85valsts valoda (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

86sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 21.1. punktu).

87Izskatāmās lietas apstākļi ir citādi, jo apstrīdētā norma ir

88piemērojama nevis valsts un pašvaldību, bet privātajām izglītības

89iestādēm. Tomēr Satversmes tiesa šā sprieduma 15.1.-15.3. punktā

90jau secināja, ka valstij no Satversmes 112. panta pirmā teikuma

91izriet pienākums arī uz privātajām izglītības iestādēm attiecināt

92vispārējās izglītības standartus, lai arī privātajās izglītības

93iestādēs iegūto izglītību valsts varētu oficiāli atzīt,

94izsniedzot izglītību apliecinošu dokumentu. Savukārt viens no

95vispārējās izglītības standarta mazākumtautību programmas

96elementiem Latvijā ir mācību valodas lietojums. Ņemot vērā valsts

97valodas konstitucionālo rangu un nozīmi sabiedrības ikdienas

98dzīvē, pie mazākumtautībām piederošām personām nav tiesību

99prasīt, lai izglītības process, kura noslēgumā izglītojamais

100iegūst valsts izdotu izglītības apliecinājumu, pilnībā vai

101noteiktā daļā tiktu nodrošināts mazākumtautības valodā. Tādēļ no

102Satversmes 91. panta otrā teikuma neizriet pie mazākumtautībām

103piederošu personu tiesības prasīt atšķirīgas attieksmes

104nodrošināšanu pret tām attiecībā uz izglītības ieguves valodu

105privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno formālās izglītības

106programmas un izglītības procesa noslēgumā izsniedz valsts atzītu

107izglītību apliecinošu dokumentu.

108Līdz ar to izglītojamie, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda,

109neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā

110valoda ir valsts valoda.

11123.2. Pieteikumu iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma

112paredzot diskriminējošu attieksmi arī pret izglītojamiem, kuri

113pieder pie mazākumtautībām un kuru dzimtā valoda nav viena no ES

114oficiālajām valodām, salīdzinājumā ar tiem pie mazākumtautībām

115piederošiem izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir kāda no ES

116oficiālajām valodām. Turklāt apstrīdētā norma paredzot

117diskriminējošu attieksmi pret tiem pie mazākumtautībām

118piederošiem izglītojamiem, kuri iegūst izglītību mazākumtautību

119izglītības programmas ietvaros, salīdzinājumā ar tiem pie

120mazākumtautībām piederošiem izglītojamiem, kuri iegūst izglītību

121izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības

122programmas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem divpusējiem

123vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

124Attiecībā uz iespēju īstenot vispārējās izglītības programmu

125ES oficiālajās valodās Satversmes tiesa jau norādīja, ka ES

126valodu apguves stiprināšana ir Latvijas mērķis, kas izriet no

127Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās pastāvošā labas

128ticības principa. Satversmes tiesa uzsvēra, ka atšķirībā no

129mazākumtautību izglītības programmām iespēja izņēmuma kārtā iegūt

130izglītību kādā no ES oficiālajām valodām Izglītības likuma 9.

131panta otrās daļas 2.1 punktā ir paredzēta nevis ar

132mērķi attīstīt attiecīgās valsts kultūru un identitāti, bet gan

133tādēļ, lai veicinātu padziļinātu svešvalodas apguvi. Tādējādi

134Satversmes tiesa secināja, ka izglītojamie, kas iegūst vispārējo

135izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, citstarp

136padziļināti apgūstot kādu no ES valstu valodām, nav salīdzināmi

137ar izglītojamiem, kas izvēlējušies iegūt vispārējo izglītību

138valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas

139mazākumtautību izglītības programmas (sk. Satversmes tiesas

1402019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 21.2.

141punktu).

142Savukārt, izvērtējusi Latvijas noslēgtos starptautiskos

143līgumus, kas skar izglītības jomu un attiecas uz lietā Nr.

1442018‑12‑01 izskatāmo jautājumu, Satversmes tiesa secināja, ka

145neviens no šiem starptautiskajiem līgumiem neparedz pie Latvijā

146pastāvošajām mazākumtautībām piederošām personām tiesības uz

147īpašu, no Izglītības likumā noteiktās proporcijas atšķirīgu

148mazākumtautības valodas lietojuma proporciju izglītības procesā.

149Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka arī šīs grupas neatrodas

150pēc noteikta kritērija salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes

151tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 21.3.

152punktu).

153Minētie secinājumi, ko Satversmes tiesa izdarījusi lietā Nr.

1542018‑12‑01, ir balstīti tieši uz konkrēto personu grupu

155savstarpēju salīdzinājumu un nav atkarīgi no tā, vai izglītība

156iegūstama valsts un pašvaldību vai privātajās izglītības

157iestādēs. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka izskatāmajā lietā

158apstrīdētā norma esot attiecināma uz privātajām izglītības

159iestādēm. Tomēr no iepriekš minētā neizriet tādi apstākļi, kas

160liktu nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem par to, vai pašas

161norādītās personu grupas atrodas pēc noteiktas pazīmes

162salīdzināmos apstākļos. Iepriekš minētās Satversmes tiesas

163atziņas par salīdzināmajām personu grupām ir vienlīdz

164attiecināmas arī uz izskatāmo lietu. Tādējādi nav konstatējams

165Satversmes 91. panta otrajā teikumā noteiktā diskriminācijas

166aizlieguma pārkāpums Pieteikumu iesniedzēju norādītajos

167aspektos.

168Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

169Satversmes 91. panta otrajam teikumam.