4. pants

Pieteikuma iesniedzēji - Timurs Jareško, Mila Šteina,

Edvards Šmits, Aleksandrs Fominovs, Vladislavs Kuļikovs, Vlada

Elīza Ševšeļova, Jeļizaveta Kotova, Anna Lisa Čmihova, Agnija

Busila, Marija Busila, Mihails Zaslavskis, Aleksandrs

Zaslavskis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst

Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 112. panta pirmajam

teikumam.

Satversmes 112. panta pirmā teikuma saturs esot noskaidrojams

kopsakarā ar Satversmes 114. pantu, kas aizsargā minoritāšu

tiesības, kā arī Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmo daļu un

14. panta otro daļu. Proti, tiesības uz izglītību citstarp

aptverot personām nodrošināmās izglītības pieņemamības prasību.

Izglītības pieņemamība esot vērtējama, citstarp ievērojot arī

Satversmes 114. pantā ietvertās pie mazākumtautībām piederošo

personu tiesības saglabāt savu identitāti. Viens no

mazākumtautības identitātes elementiem esot tās valoda. Tādēļ,

lai mazākumtautības pārstāvji varētu saglabāt savu identitāti,

valstij esot jāpieļauj mazākumtautību izglītības iestāžu (kas

vairumā gadījumu esot privātas) pastāvēšana un iespēju robežās

jāsniedz tām atbalsts.

Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmā daļa paredzot pie

mazākumtautībām piederošo personu tiesības gan izveidot un vadīt

privātas mazākumtautību izglītības iestādes, gan iegūt izglītību

tajās. Savukārt Minoritāšu konvencijas 14. panta otrā daļa

paredzot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt

izglītību tieši mazākumtautības valodā. Šīs mazākumtautību

tiesības esot ilgstoši atzītas starptautiskajos tiesību aktos, kā

arī uzsvērtas dažādu starptautisko institūciju sniegtajos

skaidrojumos par to personu tiesībām izglītības jomā, kuras

pieder pie mazākumtautībām.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā

1. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 91. panta otrajā teikumā

ietvertajam diskriminācijas aizliegumam, jo tā paredzot vienādu

attieksmi pret dažādos apstākļos esošām personu grupām - pie

pamatnācijas piederošām personām un pie mazākumtautībām

piederošām personām. Lai nodrošinātu pie mazākumtautībām

piederošo personu tiesības uz vienlīdz kvalitatīvu izglītību,

izglītības process esot pielāgojams, ļaujot tām iegūt izglītību

savā dzimtajā valodā. Tomēr Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmajā daļā paredzētā vienādā attieksme liedzot pie

mazākumtautībām piederošajām personām tiesības uz vienlīdz

kvalitatīvu izglītību. Tādējādi ar Grozījumu Izglītības likumā 1.

panta pirmo daļu esot pieļauta personu diskriminācija pēc to

nacionālās piederības.

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojums neesot

noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu. Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmā daļa gan esot pieņemta un izsludināta

normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, bet attiecīgais

likumprojekts neesot pienācīgi apspriests un saskaņots. Turklāt

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

tiesību normas saturiskās kvalitātes prasībām, kā arī neesot

pietiekami skaidra, jo nonākot pretrunā ar citiem normatīvajiem

aktiem.

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojumam esot

leģitīms mērķis - valsts valodas aizsardzība un tās lietojuma

stiprināšana, kā arī pie mazākumtautībām piederošo personu

integrācijas veicināšana. Taču konkrētais pamattiesību

ierobežojums esot acīmredzami nesamērīgs.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktā

pamattiesību ierobežojuma dēļ tikšot sašaurinātas pie

mazākumtautībām piederošo personu iespējas iegūt kvalitatīvu

izglītību. Šo Pieteikuma iesniedzēju viedokli apstiprinot Eiropas

Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra Hāgas

rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību un

vairāki pētījumi par mācību valodas ietekmi uz izglītības

kvalitāti, kā arī Konsultatīvās komitejas sniegtais viedoklis par

Latviju. Sašaurinot pie mazākumtautībām piederošo personu pieeju

kvalitatīvai izglītībai, šo personu integrācija sabiedrībā, gluži

pretēji leģitīmajam mērķim, varot tikt apdraudēta. Grozījumu

Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot piemērota leģitīmā

mērķa sasniegšanai, jo faktiski paredzot pie mazākumtautībām

piederošo personu piespiedu asimilāciju. Pienācīgu leģitīmā mērķa

sasniegšanu varējusi nodrošināt arī pirms Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmās daļas pieņemšanas pastāvējusī

mazākumtautību izglītības sistēma. Starptautisko tiesību normas

garantējot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt

izglītību mazākumtautības valodā.

Pat ja varētu uzskatīt, ka Grozījumu Izglītības likumā 1.

panta pirmā daļa ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai,

pastāvot citi līdzekļi, kas tāpat ļaujot sasniegt leģitīmo mērķi,

bet mazāk ierobežojot personu tiesības un intereses. Leģitīmo

mērķi varot tikpat efektīvi sasniegt, ieviešot papildu pasākumus

latviešu valodas zināšanu stiprināšanai privātajās izglītības

iestādēs, kurās izglītība tiek sniegta mazākumtautības valodā,

nosakot stingrākas prasības šo izglītības iestāžu akreditācijai,

kā arī nodrošinot pietiekami daudz augsti kvalificētu latviešu

valodas skolotāju. Leģitīmo mērķi esot bijis iespējams efektīvi

sasniegt, pirms reformas pienācīgi konsultējoties ar

mazākumtautību pārstāvjiem un īstenojot reformu pakāpeniski.

Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmajā daļā noteiktā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks

par kaitējumu, kas nodarīts pie mazākumtautībām piederošām

personām. Proti, sabiedrība negūstot nekādu labumu no Grozījumu

Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētās mazākumtautību

bērnu piespiedu asimilācijas. Pie mazākumtautībām piederošo

personu asā reakcija uz Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmās daļas pieņemšanu liecinot par sabiedrības šķelšanos. Pie

mazākumtautībām piederošiem bērniem ar Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmo daļu esot liegta iespēja iegūt kvalitatīvu

izglītību un līdz ar to arī iespēja veiksmīgi integrēties

sabiedrībā. Visas sabiedrības interesēs esot tādas izglītības

sistēmas pastāvēšana, kuras ietvaros tiek ievērotas

mazākumtautību vajadzības un intereses, vienlaikus nodrošinot pie

mazākumtautībām piederošajām personām iespēju apgūt valsts valodu

un integrēties sabiedrībā.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

Timurs Jareško, Aleksandrs Fominovs, Vlada Elīza Ševšeļova,

Agnija Busila un Marija Busila iesniedza Satversmes tiesai

rakstveida viedokli, izvēršot pieteikumā norādītos argumentus un

paužot savu viedokli par Saeimas atbildes rakstos un pieaicināto

personu viedokļos ietvertajām atziņām. Papildus Pieteikuma

iesniedzēji savā rakstveida viedoklī uzsver Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmās daļas iespējamo neatbilstību tiesiskās

paļāvības principam un norāda argumentus, kas pēc būtības ir

līdzīgi Pieteikuma iesniedzēju Davida Džibuti un Danas Džibuti

argumentiem šajā jautājumā.