114. punktsneietver tiesības pieprasīt abu pieeju

neietver tiesības pieprasīt abu pieeju

1vienlaicīgu nodrošināšanu visos izglītības līmeņos.

2Konsultatīvā komiteja esot norādījusi, ka veids, kādā un

3līdzekļi, ar kādiem valsts iekļauj mazākumtautības valodu

4izglītības programmās, jāvērtē, ņemot vērā Minoritāšu konvencijas

5un izglītības mērķus attiecīgās valsts kontekstā. Regulējot

6valodu lietojumu izglītībā, esot nepieciešams līdzsvarot divus

7mērķus - mērķi saglabāt un attīstīt pie mazākumtautībām piederošu

8personu identitāti un valodu un mērķi integrēt pie

9mazākumtautībām piederošās personas sabiedrībā. Šis princips esot

10uzsvērts arī Eiropas reģionālo valodu un mazākumtautību valodu

11hartas 8. panta pirmajā daļā.

12Satversmes 112. pantā neesot ietvertas vecāku tiesības

13izvēlēties bērna mācību valodu. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un

14pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija)

15Pirmā protokola 2. panta otrais teikums neuzliekot valstij

16pienākumu garantēt vecākiem tiesības izvēlēties saviem bērniem

17tādu mācību valodu, kas nav valsts valoda. Šī norma

18garantējot tiesības izmantot visas iespējas, ko sniedz valstī jau

19pastāvošā izglītības sistēma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa

20esot atzinusi, ka tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa

21valsts regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un

22vietas ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un

23resursiem. Arī no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

24sociālajām un kultūras tiesībām personai neizrietot subjektīvas

25tiesības iegūt vispārējo izglītību mazākumtautības valodā.

26Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot šā

27pakta 13. pantu, esot atzinusi, ka termina "tiesības uz

28izglītību" piemērošana ir atkarīga no katrā konkrētajā

29dalībvalstī dominējošiem apstākļiem. Tādējādi tiesības uz

30izglītību pieļaujot zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz

31to, kādu izglītības sistēmu valsts izveidos, ievērojot gan tai

32pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā

33attīstības stadijā.

34Arī bērnam ar speciālām vajadzībām vajagot būt nodrošinātai

35iespējai apgūt valsts valodu augstā līmenī. Pretējā gadījumā

36bērns ar speciālām vajadzībām, kurš latviešu valodu zinātu slikti

37vai nezinātu nemaz, būtu vēl vairāk pakļauts izolācijai no

38sabiedrības un atrastos tiesiski nevienlīdzīgā situācijā ar

39citiem skolēniem. Ar apstrīdētajām normām paredzētā pāreja uz

40mācībām tikai valsts valodā sekmējot bērna ar speciālām

41vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā.

42No Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

4324. panta izrietot saprātīgas pielāgošanas princips. Lai

44ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar speciālām vajadzībām

45sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, viņam izglītības

46iegūšanas procesā tiekot nodrošināts atbalsts. Tiesiskais

47regulējums paredzot gan to, ka izglītojamie ar speciālām

48vajadzībām mācību saturu apgūst atbilstoši savām spējām, gan to,

49ka viņiem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi un palīdzība mācību

50satura apguvē. Turklāt reizē ar apstrīdētajām normām Izglītības

51likuma 55. panta 2.1 daļā esot noteiktas

52izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

53saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

54prasmes apguvei, ja tas nepieciešams. Lai izglītojamiem speciālās

55pirmsskolas izglītības un speciālās pamatizglītības pakāpē tiktu

56nodrošināta secīga pāreja uz mācībām valsts valodā, pedagogiem

57esot paredzēts papildu finansējums.

584.5. Izglītošanas uzdevums esot nodrošināt, lai bērns

59pēc obligātās pamatizglītības un vēl jo vairāk pēc vidējās

60izglītības iegūšanas zinātu latviešu valodu tādā līmenī, ka

61varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un

62līdzdarboties demokrātiskajos procesos. Turklāt tad, ja persona

63vispārējās izglītības procesā nav apguvusi valsts valodu

64pietiekami labi, lai varētu to brīvi lietot, šai personai sniegtā

65izglītība nevarot tikt uzskatīta par kvalitatīvu.

66Valsts, izveidojot tādu pirmsskolas izglītības pakāpi, kurā

67bērns var iestāties jau no pusotra gada vecuma, vienlaikus esot

68izveidojusi viņa vecākiem paredzētu atbalsta mehānismu, lai viņi

69spētu nodrošināt sava bērna izglītību un attīstību. Bērna

70audzināšanu un izglītošanu šajā vecumā primāri un pilnvērtīgi

71esot iespējams nodrošināt arī ģimenes apstākļos, tādējādi

72stiprinot viņa dzimtās valodas prasmes un etniskās identitātes

73apziņu. Savukārt tad, ja Pieteikumu iesniedzēju likumiskie

74pārstāvji tomēr vēlas, lai viņu bērni pirmsskolas izglītības

75iestādi sāktu apmeklēt pirms obligātās pirmsskolas izglītības

76vecuma sasniegšanas, viņiem esot jārespektē izglītības iestādē

77realizētās izglītības programmas un to atbilstība valsts

78tiesiskajam regulējumam, citstarp arī attiecībā uz valsts valodas

79lietojumu.

80Tieši agrīnais vecums esot pats labākais laiks, kad valodu var

81iemācīties bez lielas piepūles. Vairums Eiropas Savienības

82dalībvalstu nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas valsts

83valodā. Mācoties valsts valodu, netiekot traucēta dzimtās valodas

84prasme, bet nostiprinoties vairāku valodu zināšanu pamats, uz

85kura varot tikt balstīta bērnu lingvistiskā attīstība un sekmēta

86viņu tālākā izglītošanās. Savukārt nepilnīgas mācību valodas

87zināšanas varot kļūt par nopietnu šķērsli skolā ne tikai latviešu

88valodas stundās, bet arī citos mācību priekšmetos.

89Apstrīdētās normas esot vērstas uz valsts valodas lietojuma

90stiprināšanu, nodrošinot to, ka ikviens izglītojamais lieto

91valsts valodu ikdienā, ir pienācīgi sagatavots secīgai izglītības

92turpināšanai katrā nākamajā izglītības pakāpē un būs spējīgs

93piedalīties demokrātiskas valsts dzīvē. Līdz ar to apstrīdētajās

94normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi

95- demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

96aizsardzība.

974.6. Neesot pamata pieņemt, ka apstrīdēto normu un ar

98tām saistītā tiesiskā regulējuma piemērošanas rezultātā varētu

99kristies mācību satura apguves kvalitāte. Izglītības politika

100Latvijā ilgstoši esot veidota tā, lai izglītojamo pakāpeniski

101sagatavotu proporcionāli aizvien plašākam valsts valodas

102lietojumam mācību procesā. Apstrīdētās normas ietverošie

1032022. gada Grozījumi Izglītības likumā un 2022. gada

104Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzot izglītojamā

105tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt

106individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes

107apguvei, ja tas nepieciešams.

108Mazākumtautību izglītojamiem pirmsskolas izglītības un

109pamatizglītības pakāpē tiekot nodrošināta iespēja bez maksas

110apgūt mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un

111kultūrvēstures interešu izglītības programmu ietvaros. Savukārt

112mazākumtautības valodas un kultūrvēstures iekļaušana vispārējās

113izglītības programmā neatbilstu spēkā esošajām mācību slodzes

114prasībām.

115Pedagogu darba kvalitātes uzlabošana, kā arī pietiekamības

116nodrošināšana visās izglītības iestādēs neesot uzskatāma par

117alternatīvu līdzekli, bet gan par apstrīdēto normu ieviešanas

118priekšnosacījumu izpildi.

119Valodas politikas rezultātu izpēte Latvijā tiekot veikta ik

120pēc pieciem gadiem un turpmāk tikšot veikta ik pēc septiņiem

121gadiem. Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis

122vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes izvērtējumu par

1232020./2021. mācību gadu, kā arī attālināto mācību izpēti

124laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.

125Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā mazākumtautību

126izglītības programmu īstenojušo izglītības iestāžu aptaujā

127"Izglītības iestādes plāns pārejai uz mācībām valsts

128valodā" no 129 izglītības iestādēm 72 iestādes norādījušas,

129ka tajās tiekot nodrošināta latviešu valodas vide atbilstoši

130izglītības saturam. Savukārt 90 izglītības iestādes norādījušas,

131ka tiekot plānota pārraudzība, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju

132uz mācībām valsts valodā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

133turpināšot uzraudzīt izglītības kvalitāti.

134Mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu

135visupirms nodrošinot iespējas to brīvi lietot privātajās

136attiecībās. Turklāt Latvijā dzīvojošie mazākumtautību bērni

137pārsvarā zinot un brīvi lietojot savu dzimto valodu. Krievu

138valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem dzimtajā valodā esot

139pieejama gan prese un citi plašsaziņas līdzekļi, gan daudzveidīgs

140un plašs kultūras pasākumu klāsts. Pieteikumu iesniedzēji krievu

141mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

142izglītības sistēmai varot stiprināt, piemēram, etniskajos un

143kultūras centros vai privātās nedēļas nogales skolās.

144Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeima uzskata, ka apstrīdētās

145normas neliegs Pieteikumu iesniedzējiem īstenot Satversmes

146114. pantā noteiktās tiesības saglabāt un attīstīt savu

147valodu, etnisko un kultūras savdabību.

1484.7. Ņemot vērā izglītības ieguvi valsts valodā gan kā

149ilgstoši īstenotās izglītības reformas mērķi, gan kā Izglītības

150likumā normatīvi nostiprinātu principu, kā arī nepieciešamību

151turpināt pilnveidot vispārējās izglītības reformu, lai

152nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visās izglītības pakāpēs, esot

153atzīstams tas, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir

154loģisks izglītības reformas noslēgums.

155Apstrīdētās normas, kas paredz atteikšanos no mazākumtautību

156izglītības programmām, attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem

157stājoties spēkā viena gada līdz triju gadu laikā pēc to

158pieņemšanas. Pārejas perioda pieņemamību ietekmējot arī

159izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

160saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

161prasmes apguvei, ja tas nepieciešams, kā arī Izglītības un

162zinātnes ministrijas nodrošinātais pedagogiem paredzēto atbalsta

163pasākumu kopums.

164Ievērojot visu iepriekš norādīto, Saeima uzskata, ka

165apstrīdētās normas neaizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesisko

166paļāvību, jo likumdevējs ir paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno

167tiesisko regulējumu.

1684.8. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Saeima

169atbildes rakstā esot sniegusi savu redzējumu arī par citām

170normām, tostarp Satversmes 112. pantu, izskaidrojot

171apstrīdēto normu pieņemšanas kontekstu. Pieteikumu iesniedzēju

172pārstāvis un pieteikuma iesniedzējas personas M likumiskā

173pārstāve snieguši savu redzējumu par Satversmes 112. pantu,

174taču, pēc Saeimas ieskata, esot nepieciešams koncentrēties uz

175Satversmes 1. un 114. pantu, bet nepārbaudīt apstrīdēto

176normu atbilstību Satversmes 112. pantam, jo izskatāmā lieta

177neesot ierosināta par šo pantu.

178Esot noteikts, ka izglītības procesam jānotiek valsts valodā,

179tomēr vairāki tiesas sēdē aplūkotie jautājumi esot pārsnieguši

180izglītības procesa ietvaru. Piemēram, bērnam ar invaliditāti

181nodrošinātais asistents nepiedaloties izglītības procesa

182īstenošanā. Asistenta uzdevums esot palīdzēt izglītojamam

183pārvietoties un veikt pašaprūpi. Līdz ar to apstrīdētās normas

184nereglamentējot izglītojamā un asistenta saziņas valodu. Ja

185izglītības iestādē rastos tāda situācija, ka būtu apdraudēta

186izglītojamo dzīvība, tad izglītības process tiktu pārtraukts un

187uz šādu situāciju neattiektos noteikumi par valsts valodas

188lietojumu.

189Tā kā izglītības process notiek valsts valodā, arī logopēdu,

190skolotāju palīgu un pagarinātās dienas grupas pedagogu

191pakalpojumi, kuru mērķis ir sniegt izglītojamiem atbalstu valsts

192valodas apguvei, tiekot sniegti valsts valodā. Lai valodas

193apguves process ritētu veiksmīgāk, pedagogam vajagot turēties pie

194vienas konkrētās valodas lietojuma. Likumdevēja uzdevums esot

195nodrošināt vidi, kas veicina valsts valodas apguvi.

196Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vajagot atrasties

197valsts valodas vidē, lai viņi attīstītu valsts valodas zināšanas

198un integrētos konkrētās valsts sabiedrībā. Turklāt šiem

199izglītojamiem tiekot nodrošināti atbalsta pasākumi gan speciālās

200izglītības ietvaros, gan arī pārejai uz izglītību valsts

201valodā.

202Likumdevējs esot nodrošinājis mazākumtautību interešu

203izglītības programmas visās izglītības pakāpēs, kurās tiek

204īstenota pāreja uz izglītību valsts valodā. Likumdevējs esot

205uzdevis pašvaldībām nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem

206izglītojamiem iespēju šādu programmu apgūt bez maksas. Turklāt

207arī valsts piedaloties mazākumtautību interešu izglītības

208programmu finansēšanā. Tiesas sēdēs izglītības iestādes

209apliecinājušas, ka izglītojamie labprāt apmeklējot mazākumtautību

210interešu izglītības nodarbības. Turklāt mazākumtautību interešu

211izglītības programmas nodarbības varot apmeklēt arī izglītojamie

212ar speciālām vajadzībām. Mazākumtautību interešu izglītības

213programmas ieviešana esot komplekss pasākums, kuru ietekmējot ne

214tikai likumdevējs, bet arī pašas izglītības iestādes. Izglītības

215iestāde atbilstoši Izglītības likuma 28. pantam esot

216patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā,

217darbinieku izraudzīšanā, kā arī finansiālajā un saimnieciskajā

218darbībā. Arī mazākumtautību interešu izglītības programmas

219pedagogu piesaistīšana esot izglītības iestādes kompetences

220jautājums.

221Atbilstoši likumdevēja deleģējumam pašvaldībai esot pienākums

222nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem izglītojamiem

223interešu izglītību, ja to pieprasa izglītojamo vecāki.

224Mazākumtautību interešu izglītības programma esot vienīgā

225interešu izglītības programma, kuras īstenošanai ir valstiskā

226līmenī izstrādātas vadlīnijas un paraugs, kā arī nodrošināts

227finansējums un atbalsts attiecīgu mācību līdzekļu iegādei. Valsts

228veiktās darbības un sniegtais atbalsts sekmējot Satversmes

229114. pantā ietverto pamattiesību īstenošanu. Pieteikumu

230iesniedzēji neesot snieguši nekādus apsvērumus sakarā ar to, ka

231mazākumtautību interešu izglītības programma nebūtu pieejama vai

232ka Pieteikumu iesniedzēji būtu sastapušies ar šķēršļiem, kas tiem

233liedz iesaistīties šādā programmā.

234Tiesas sēdē pieaicināto personu paustie viedokļi apliecinot

235to, ka likumdevējs, ieviešot apstrīdētās normas, nav rīkojies

236pārsteidzīgi un, nodrošinot izglītojamiem iespējas mācīties

237valsts valodu, ir rīkojies izglītojamo interesēs. Apstrīdēto

238normu atbilstību faktiskajiem apstākļiem un pašreizējai

239situācijai tiesas sēdē apstiprinājuši arī izglītības iestāžu

240vadītāji. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem esot nodrošinātas

241pilnvērtīgas iespējas īstenot Satversmes 114. pantā

242ietvertās pamattiesības.

2435. Ministru kabinets sniedzis informāciju, ka

244mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

245programmu mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un

246attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību,

247nevis nodrošināt konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un

248prasmes, kā tas ir formālajā izglītībā.

249Pamatojums tam, kāpēc noteiktas tieši trīs nodarbības nedēļā,

250izrietot no Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra

251noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

252programmu paraugiem" 12. pielikuma

253"Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs".

254Iepriekš šajā pielikumā bijis noteikts mācību priekšmetam

255"Mazākumtautību valoda un literatūra" veltīto mācību

256stundu skaits trijos gados. Proti, 1.-3. klasei trim gadiem

257bijušas noteiktas 312 mācību stundas, savukārt 4.-6. klasei

258un 7.-9. klasei - 315 mācību stundas, tātad deviņas mācību

259stundas nedēļā un trīs mācību stundas nedēļā attiecīgajā mācību

260gadā.

261Mazākumtautību izglītojamiem esot iespēja darboties arī

262nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas

263programmā "Pulkā eimu, pulkā teku".

264Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apgūšana

265nespējot nodrošināt tādu izpratni par valsts valodas praktisko

266lietojumu, kā arī tādu vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst,

267izmantojot valsts valodu kā mācību valodu citu mācību priekšmetu

268apguvē. Līdz ar to nepastāvot citi, alternatīvi līdzekļi, ar

269kādiem valsts varētu izpildīt savu pozitīvo pienākumu izglītības

270sistēmā garantēt mazākumtautību tiesību ievērošanu un

271mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu.

2726. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

273ministrija - norāda, ka Izglītības likumā un Vispārējās

274izglītības likumā ir nostiprinātas izglītojamā tiesības

275pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un

276personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas

277nepieciešams. Individualizēts un personalizēts atbalsts varot

278tikt sniegts dažādās formās, piemēram, kā individuāls mācību

279plāns, piemēroti mācību materiāli, dažādi tehnoloģiskie

280risinājumi, individuāls darba temps, atbalstoša mācību vide,

281atbalsta personāla pastiprināta iesaiste, vecāku līdzdalība un

282citi. Tādējādi esot paredzēts, ka pirmsskolas izglītības un

283pamatizglītības iestādes sniegs izglītojamiem valsts valodas

284prasmes apguvei nepieciešamo atbalstu.

285Vienlaikus tiekot īstenoti arī atbalsta pasākumi pārejai uz

286mācībām valsts valodā. Tiekot sniegts atbalsts valsts valodas

287pedagogiem, veikta mācību līdzekļu nomaiņa, izstrādāts

288mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

289programmas paraugs un izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam

290darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Izveidotie materiāli

291esot paredzēti izmantošanai gan speciālās izglītības iestādēs,

292gan arī vispārējās izglītības iestādēs, kurās iekļauti

293izglītojamie ar speciālo izglītības programmu. Šie mācību

294līdzekļi esot veidoti kā atbalsta materiāls pedagogiem, un tiem

295esot ieteikuma raksturs.

2966.1. Vispārējās izglītības likums nosakot, ka speciālā

297izglītība ir īpašs vispārējās izglītības veids. Speciālās

298izglītības programmas nodrošinot izglītojamiem ar iegūtiem vai

299iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo

300izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. Speciālās

301izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā valsts

302izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura

303īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši

304izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības

305stāvoklim. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada

30613. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par

307Latvijas izglītības klasifikāciju" tiekot īstenoti deviņi

308speciālās izglītības programmu veidi.

309Noteikumu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

310pirmsskolas izglītības programmu paraugiem 3. pielikumā

311pirmsskolas izglītības saturs esot ietverts speciālās pirmsskolas

312izglītības programmas paraugā. Speciālās izglītības programmas

313īstenošanas pamatā esot pedagogu un speciālistu mērķtiecīgs un

314padziļināts bērna spēju izvērtēšanas, izpētes un korekcijas

315darbs, lai izglītības programma tiktu īstenota atbilstoši bērna

316spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm,

317individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna

318individuālos sasniegumus. Pirmsskolas izglītības grupā bērni ar

319speciālām vajadzībām tiekot iekļauti, ievērojot normatīvo

320regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības

321programmas apguves plānu.

322Ar grozījumiem Izglītības likumā, kuri stājās spēkā

3232021. gada 1. septembrī, Izglītības likuma 14. un

32415. pantā esot noteikta Ministru kabineta un Izglītības un

325zinātnes ministrijas kompetence izglītojamo speciālo vajadzību

326izvērtēšanas metodikas izstrādē pirmsskolas izglītības iestādēm.

327Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 30. pantā esot

328noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas

329uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā,

330nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu atbilstoši šai

331metodikai. Esot apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada

33229. jūnija noteikumi Nr. 453 "Izglītojamo speciālo

333vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības

334iestādēs", kas paredzot, ka izglītojamiem, kuri sasnieguši

335piecu gadu vecumu, tiek veikta speciālo vajadzību izvērtēšana,

336aizpildot šo noteikumu pielikumā pievienoto speciālo vajadzību

337izvērtēšanas veidlapu. Ar izvērtēšanas rezultātiem tiekot

338iepazīstināti vecāki. Atbalsta personāla pieejamību, ja tas

339nepieciešams, izglītojamam nodrošinot izglītības iestāde.

340Pirmsskolas izglītības satura īstenošanai bērniem ar speciālām

341vajadzībām tiekot izmantoti arī Aģentūras izdotie mācību un

342metodiskie materiāli. Tāpat esot pieejami mācību materiāli

343izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, materiāli

344lasītprasmes veicināšanai izglītojamiem ar lasītprasmes grūtībām,

345materiāli izglītojumiem ar smagiem garīgās attīstības

346traucējumiem integrētā mācību satura apguvei, kā arī materiāli

347izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.

348Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem

3492023. gada 1. septembrī speciālās pirmsskolas

350izglītības programmas kopumā apguvuši 4128 izglītojamie. No tiem

351945 izglītojamiem esot nodrošināts atbalsts latviešu valodas

352apguvei, jo iepriekšējā mācību gadā viņi apguvuši kādu no

353speciālās mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmām. No

354945 izglītojamiem obligātās pirmsskolas izglītības vecumā esot

355731 izglītojamais, tostarp 415 izglītojamie jau iepriekšējā

356mācību gadā sasnieguši šo vecumu. No 945 izglītojamiem, kuriem

357tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 741

358izglītojamais speciālās izglītības programmu apgūstot pirmsskolas

359izglītības iestādē, 101 izglītojamais - vispārējās izglītības

360iestādē un 103 izglītojamie - speciālās izglītības iestādē.

361Savukārt no 913 izglītojamiem, kuri izglītību iegūst

362pamatizglītības pakāpes 1., 4. un 7. klasē un kuriem

363tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 627

364izglītojamie attiecīgo izglītības programmu apgūstot vispārējās

365izglītības iestādē, bet 286 - speciālās izglītības iestādē.

366Atbalsta pasākumus izmantojot izglītojamie, kuriem ir logopēda

367novērtēšanas ziņojums par runas un valodas izpētes rezultātiem,

368speciālā pedagoga izvērtējums par pedagoģiskās izpētes

369rezultātiem, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par

370psiholoģiskās izpētes rezultātiem, pedagoģiski medicīniskās

371komisijas atzinums par speciālās izglītības programmu vai

372pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbalsta pasākumu

373nepieciešamību vispārējās pamatizglītības programmā. Šos atbalsta

374pasākumus varot izmantot arī izglītojamie, kuriem konstatētas

375attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītības iestādes atbalsta

376speciālisti, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai

377nepilngadīga izglītojamā vecāka, bāriņtiesas iecelta aizbildņa

378vai aizgādņa iesniegumu, veicot attiecīgu pedagoģisko vai

379psiholoģisko novērtējumu un sniedzot atzinumu par

380nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

381Izglītojamie septiņās speciālās pamatizglītības programmās

382pilnā apjomā apgūstot valsts pamatizglītības standarta saturu un

383kārtojot noteiktos pārbaudes darbus ar atbilstošiem atbalsta

384pasākumiem. Šo skolēnu kopējā intelektuālā attīstība atbilstot

385normai. Saturs esot būtiski atšķirīgs divām speciālās izglītības

386programmām - izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un

387izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai

388vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Izglītojamie, kuri

389mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

390garīgās attīstības traucējumiem", apgūstot atvieglotu valsts

391pamatizglītības standarta saturu, bet atsevišķu mācību priekšmetu

392tēmas esot iekļautas citos mācību priekšmetos. Izglītojamie, kuri

393mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

394smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem

395attīstības traucējumiem", apgūstot atsevišķas valsts

396pamatizglītības standarta noteiktas zināšanas un prasmes ar

397skolotāja individuālu palīdzību. Katram šajā izglītības programmā

398iesaistītajam izglītojamam esot individuāls izglītības programmas

399apguves plāns. Atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim un

400izglītības iestādes iespējām šāda izglītības programma varot tikt

401īstenota ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem. Abu minēto

402grupu izglītojamie nākamajā klasē tiekot pārcelti bez

403nosacījumiem un esot atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem.

404Atzinumus par konkrētam izglītojamam atbilstošāko izglītības

405programmu un mācību satura apguvei nepieciešamajiem atbalsta

406pasākumiem sniedzot valsts vai pašvaldību pedagoģiski

407medicīniskās komisijas saskaņā ar Ministru kabineta

4082012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 709

409"Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām

410komisijām".

411Pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēma esot

412savienota ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Līdz ar to

413pedagoģiski medicīnisko komisiju izsniegto atzinumu saturs

414izglītības iestādei esot pieejams.

415Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi

416Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai

417to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar

418speciālām vajadzībām" nosakot prasības, kādas izvirzāmas

419vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas,

420vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

421programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām.

422Normatīvais regulējums nosakot atbalsta pasākumus izglītojamiem

423ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvei,

424kā arī vienotu, visās izglītības iestādēs izmantojamu

425individuālās izglītības programmas apguves plāna paraugu. Minētie

426noteikumi paredzot pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un

427atzinuma sniegšanu arī par tiem izglītojamiem, kuriem nav

428pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet ir konstatētas

429attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītojamie ar speciālām

430vajadzībām varot saņemt atbalstu, citstarp arī valsts valodas

431apguvei, speciālās izglītības attīstības centros. Latvijā šobrīd

432darbojoties 10 speciālās izglītības iestādes - attīstības centri,

433kas dislocēti visos Latvijas plānošanas reģionos.

434Sadarbībā ar piecām Latvijas pašvaldībām esot organizētas

435profesionālas sarunas, lai izzinātu pirmsskolas izglītības

436pedagogu un izglītības iestāžu labo praksi, kas uzkrāta,

437īstenojot mācības latviešu valodā, kā arī identificētu

438izaicinājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Laikposmā no

4392023. gada septembra līdz 2024. gada maijam notikušas

440attālinātas un klātienes vizītes 25 Latvijas pirmsskolas

441izglītības iestādēs, tostarp arī izglītības iestādēs, kas īsteno

442speciālās pirmsskolas izglītības programmu, un sarunas ar

443pirmsskolas pedagogiem un vadību. Profesionālo sarunu laikā esot

444apzināta labā prakse attiecībā uz pašvaldības un pirmsskolas

445izglītības iestāžu sadarbību pārejā uz mācībām latviešu valodā,

446rotaļnodarbību plānošanu un īstenošanu latviešu valodā, prasmīgi

447organizētu mācību darbu centros, profesionālu logopēda korekcijas

448darbu un atbalstu, radošas izglītības vides veidošanu,

449mērķtiecīgi organizētu metodisko darbu un regulāru pedagogu

450profesionālo pilnveidi. Profesionālo sarunu laikā tikuši

451konstatēti arī izaicinājumi, kas saistīti ar nepieciešamību

452veicināt pedagogu, izglītības iestāžu un izglītojamo vecāku

453sadarbību jautājumos par latviešu valodas lietošanu ārpus mācību

454iestādes, kā arī nepieciešamību veidot valsts valodas vidi

455neformālai personāla iekšējai saziņai.

456Ministrijā darbojoties Konsultatīvās padomes mentori, kas

457sniedzot pedagogiem atbalstu komunikācijas, profesionālās

458kvalifikācijas pilnveides, nodrošinājuma un kvalitātes jomās.

459Pirmsskolas izglītības programmu, arī speciālo pirmsskolas

460izglītības programmu, īstenojošo izglītības iestāžu vadītājiem,

461vadītāju vietniekiem, pedagogiem, izglītības pārvalžu

462speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos laikposmā no

4632023. gada līdz 2024. gada jūnijam esot noorganizēti

464deviņi tiešsaistes semināri, kuros mentori snieguši metodisku

465atbalstu pārejā uz vienotu skolu. Šajos semināros esot

466piedalījušies vairāk nekā 2000 pirmsskolas pedagogu, vadības

467pārstāvju un metodiķu. Semināru ietvaros sniegtas arī

468individuālas konsultācijas. Semināri esot ierakstīti, un

469attiecīgie ieraksti esot pieejami Izglītības un zinātnes

470ministrijas mājaslapā.

4716.2. Interešu izglītības programmas īstenošanai

472piešķiramo stundu skaits ne ar vienu normatīvo aktu un nevienai

473interešu izglītības programmai neesot noteikts. Attiecībā uz

474interešu izglītību Ministru kabinets neesot izdevis noteikumus

475par konkrētu tās saturu un konkrētu programmu. Katrā pašvaldībā

476interešu izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā gan

477attiecīgās pašvaldības izveidotas programmu izvērtēšanas un

478valsts budžeta mērķdotācijas sadales komisijas lēmumu, gan

479attiecīgās programmas īstenošanai piešķirto licenci. Tādējādi

480pašvaldības komisija, ņemot vērā dažādus nosacījumus, piemēram,

481valstī un pašvaldībā noteiktās prioritātes, pieprasījumu pēc

482konkrētas programmas, pieejamos finanšu līdzekļus, cilvēkresursus

483un materiāltehnisko bāzi, lemjot par to, kādas programmas tiks

484īstenotas un par cik stundām pedagoga darba samaksa tiks

485finansēta. Interešu izglītības programmas varot tikt finansētas

486arī no izglītības iestādes dibinātāja vai izglītojamo vecāku

487finanšu līdzekļiem.

488Parasti interešu izglītības pulciņu nodarbības notiekot pēc

489formālās izglītības mācību stundām un šo nodarbību skaits, lai

490neradītu pārslodzi izglītojamiem, tiekot sabalansēts atbilstoši

491izglītojamo vecumam, programmas specifikai, pieejamiem resursiem

492un citiem apstākļiem. Turklāt normatīvi neesot noteikts, cik

493daudzās interešu izglītības programmās izglītojamais var

494piedalīties. Pieredze liecinot, ka bērni iesaistās vairākās

495interešu izglītības programmās, izmēģinot savas spējas dažādās

496jomās, piemēram, sportā, dejošanā, dziedāšanā, mācoties valodas,

497un viņu intereses var mainīties. Visbiežāk vienas interešu

498izglītības programmas apguves apjoms esot trīs nodarbības nedēļā.

499Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos programmu īstenošanas un

500finansēšanas principus, arī Ministru kabineta 2023. gada

50129. augusta noteikumos Nr. 494 "Noteikumi par

502mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

503programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām" (turpmāk

504arī - Mazākumtautību interešu izglītības noteikumi) noteikts, ka

505mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

506programma īstenojama nodarbībās, kuru skaits var sniegties līdz

507trim nodarbībām nedēļā.

508Mazākumtautības valodas prasmes un etniskās piederības izjūtu

509bērns pamatā apgūstot ģimenē. Savukārt interešu izglītības

510programmas mērķis esot sekmēt izglītojamā interesi saglabāt un

511attīstīt savu mazākumtautības pārstāvja identitāti, attiecīgās

512mazākumtautības valodu un kultūras savdabību, nevis nodrošināt

513konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un prasmes, kā tas ir

514formālajā izglītībā. Izglītības iestādes varot mazākumtautību

515valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvei

516atvēlēt arī vairāk vai mazāk par trim nodarbībām nedēļā.

517Lai bērns līdz pirmsskolas izglītības posma beigām būtu valsts

518valodu apguvis pietiekamā līmenī un būtu gatavs sākt mācības

5191. klasē valsts valodā, spētu sekmīgi apgūt valsts valodā

520pasniegto mācību saturu un iekļauties skolas vidē, Latvijā no

5212023. gada 1. septembra visā pirmsskolas posmā

522pirmsskolas izglītības programma tiekot apgūta latviešu valodā,

523un neesot nekāda pamata pirmsskolas izglītības satura apguvē

524noteikt izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

5256.3. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija

526norādīja, ka 2022. gada 1. septembrī mazākumtautību

527izglītības programmas īstenojušas 136 pirmsskolas izglītības

528iestādes, bet šobrīd mazākumtautību interešu izglītības

529programmas tiekot īstenotas 43 izglītības iestādēs.

530Ja pie mazākumtautības piederošam izglītojamam ir nepieciešams

531atbalsts valsts valodas apguvei, valsts esot izglītības iestādēm

532piešķīrusi finanšu līdzekļus atbalsta mehānismu realizācijai.

533Bērniem ar speciālām vajadzībām logopēdiskais un psiholoģiskais

534atbalsts esot nodrošināms valsts valodā, lai veicinātu viņu

535iekļaušanos sabiedrībā un vienkāršotu viņu tālākās izglītības

536iespējas. Bilingvāli runājošam bērna ar attīstības traucējumiem

537spējas esot vienādas abās valodās un neatšķiroties no

538monolingvāla bērna spējām.

539Mazākumtautību interešu izglītības programma esot apgūstama

540brīvprātīgi, un tās mērķis esot saglabāt izglītojamā interesi par

541savu piederību pie mazākumtautības, tās valodas, kultūras un

542etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu. Šajā programmā

543esot apgūstama gan valoda, gan arī kultūra, vēsture, ģeogrāfija

544un tradīcijas. Mazākumtautību interešu izglītības noteikumos

545ietvertās mazākumtautību interešu izglītības programmas

546īstenošanas vadlīnijas esot tikai paraugs, kuru pedagogi varot

547pilnveidot pēc saviem ieskatiem. Pašvaldībai, piešķirot

548finansējumu mazākumtautību interešu izglītības programmas

549īstenošanai, vajagot rēķinoties ar trim attiecīgām nodarbībām

550nedēļā. Ja ir pietiekams izglītojamo vecāku pieprasījums, tad

551pašvaldība pēc savas iniciatīvas piešķirot finansējumu, kas

552nedrīkstot būt mazāks kā par trim mazākumtautību interešu

553izglītības nodarbībām nedēļā. Šis pirmsskolas vecuma

554izglītojamiem paredzamo nodarbību skaits esot salāgots un

555noteikts atbilstoši pamatizglītības pakāpē izvirzītajām

556prasībām.

557Izglītojamo interesēm visatbilstošākā mazākumtautību interešu

558izglītības programma varot tikt īstenota tajā pašā izglītības

559iestādē, kurā izglītojamais apgūst vispārējās izglītības obligāto

560saturu, bet, ja šajā programmā vēlas iesaistīties tikai viens

561izglītojamais, tad vajadzētu pēc saskaņošanas ar viņa vecākiem

562nodrošināt šim izglītojamam iespēju apgūt mazākumtautību interešu

563izglītību citā, pēc iespējas tuvākā izglītības iestādē.

564Turklāt mazākumtautības valodu esot iespējams apgūt arī

565fakultatīvi. Arī speciālās izglītības iestādēs attiecīga

566pieprasījuma gadījumā vajagot būt nodrošinātai mazākumtautību

567interešu izglītības programmas īstenošanai. Mazākumtautību

568interešu izglītības nodarbībās izglītojamiem atbalsts tiekot

569sniegts viņu dzimtajā valodā.

570Šobrīd tiekot plānota finansējuma piešķiršana mazākumtautību

571interešu izglītības programmu turpināšanai. Pēc pārejas perioda,

572kad apstrīdētajām normām jāstājas spēkā, paredzēts mazākumtautību

573interešu izglītības programmas finansēt ar struktūrfondu

574atbalstu. Nometnēm un mazākumtautību valodu kultūras apguvei

575finansējuma piesaiste tiekot plānota arī no Eiropas atbalsta

576mehānismiem. Šobrīd esot aptuveni 800 pedagogu, kas izglītojamiem

577māca krievu valodu un kultūru. Tieši šie pedagogi tad arī tikšot

578aicināti vadīt mazākumtautību interešu izglītības programmā

579paredzētās nodarbības.

580Bērna dzimtās valodas izmantošana izglītības procesā esot

581pieļaujama tikai gadījumos, kad ir apdraudēta viņa dzīvība.

582Izglītības kvalitātes dienests, akreditējot izglītības

583iestādes, veicot to vadītāju novērtēšanu. Šajā procesā Izglītības

584kvalitātes dienests vērtējot visu izglītības procesu kopumā.

585Par pedagogu un darbinieku piesaisti izglītības iestādē esot

586atbildīgs tās vadītājs. Izglītības iestādes vadītājam sadarbībā

587ar izglītības iestādes dibinātāju vajagot atrast veidu, kā,

588izmantojot pieejamos resursus, varētu piesaistīt pedagogus.

589Pedagogu trūkums neesot sistēmiska problēma.

590Izglītības un zinātnes ministrija veicot centralizēto eksāmenu

591rezultātu analīzi atbilstoši izglītības programmu veidiem.

5929. klases centralizēto eksāmenu rezultāti esot analizēti

593atsevišķi kā gūti mazākumtautību izglītības programmas ietvaros,

594bet vidusskolas eksāmenu rezultāti analizēti kopumā, jo šādas

595programmas vairs neesot. Veicot analīzi atbilstoši programmu

596veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija secinājusi, ka

597eksāmenu rezultātu dinamika un latviešu valodas apguvē panāktais

598progress nav pietiekams salīdzinājumā ar vidējiem rezultātiem

599valstī. Atbilstoši 2018. gada datiem par mazākumtautību

600izglītības programmās sasniegtajiem rezultātiem latviešu valodas

601apguves vidējais procentuālais rādītājs bijis 45, toties

602izglītības iestādēs, kurās mazākumtautību izglītības programma

603netika realizēta, šis rādītājs bijis 53.

6047. Pieaicinātā persona - Valsts izglītības satura

605centrs - norāda, ka mazākumtautību interešu izglītības

606programma esot vienīgais izņēmums tajā ziņā, ka tikai tās

607īstenošanai valstiskā līmenī ir izstrādātas vadlīnijas, paraugs,

608kā arī nodrošināts mērķēts valsts finansējums un atbalsts mācību

609līdzekļu iegādei. Tādējādi mazākumtautību interešu izglītības

610programmas īstenošanai esot nodrošināts gan metodiskais, gan arī

611finansiālais atbalsts. Mazākumtautību interešu izglītības

612programmu apstiprinot izglītības iestādes vadītājs. Izglītības

613iestādes vadītājs nosakot arī kārtību, kādā attiecīgā programma

614tiek īstenota izglītības iestādē. Tādējādi izglītības iestādes

615vadītājs un dibinātājs esot atbildīgi par mazākumtautību interešu

616izglītības programmas īstenošanas kontroli.

6177.1. Mazākumtautību izglītojamiem ar speciālām

618vajadzībām tiekot nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izglītības

619iestādē apgūt mazākumtautību interešu izglītības programmu.

620Izglītības iestādei un mazākumtautību interešu izglītības

621pedagogam vajagot nodrošināt to, lai programmas saturs būtu

622piemērots bērna individuālajām spējām un interesēm.

623Interešu izglītības programmu piedāvājums un jebkuras šādas

624programmas saturs, arī mazākumtautību interešu izglītības

625programmas saturs, tiekot veidots atbilstoši izglītojamo

626vecumposmam un ar mērķi papildināt, attīstīt, nostiprināt

627zināšanas un attīstīt spējas un prasmes. Tādējādi bērnam tiekot

628nodrošinātas papildu iespējas gūt jaunu vai paplašinātu pieredzi,

629tai skaitā iespēju saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu,

630kā arī etnisko un kultūras savdabību.

631Mazākumtautību interešu izglītības programma varot tikt

632īstenota pēc vecāku pieprasījuma vai vecākiem atsaucoties uz

633pirmsskolas izglītības iestādes piedāvājumu. Mazākumtautību

634interešu izglītības programmas sagatavošanā un īstenošanā

635izglītības iestādei un pedagogam vajagot ievērot Mazākumtautību

636interešu izglītības noteikumus.

6377.2. Tiesas sēdē Valsts izglītības satura centrs

638norādīja, ka interešu izglītībā sasniedzamie rezultāti neesot

639strikti reglamentēti. Mazākumtautību interešu izglītības

640programmas saturs un mērķi neesot tādi paši kā iepriekš

641izglītības pamatprogrammā iekļautajai krievu valodas un

642literatūras apguvei. Mazākumtautību interešu izglītības programma

643esot vērtējama kā veselums, kas dod iespēju saglabāt un attīstīt

644mazākumtautības valodu un kultūru. Ja izglītības iestāde un

645izglītojamo vecāki uzskata par nepieciešamu palielināt

646mazākumtautību interešu izglītībai paredzēto stundu skaitu, tas

647neesot aizliegts.

648Obligātā izglītības satura pasniegšanā izglītojamiem ar

649speciālām vajadzībām pedagogi izmantojot īpašas metodes, kas

650pielāgotas tam, lai izglītojamais spētu šo saturu efektīvi

651uztvert. Speciālās izglītības iestādē arī interešu izglītības

652jomā ar izglītojamiem strādājot tam īpaši apmācīti pedagogi.

653Interešu izglītības programmas īstenošanā atbalsta sniegšanai

654varot tikt piesaistīts arī pedagoga asistents. Turklāt Valsts

655izglītības satura centrs ļoti daudzus pedagogus esot apmācījis

656darbam ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodas

657apguvi.

658Jo agrāk bērns iekļausies valsts valodas vidē, jo vieglāk viņš

659šo valodu apgūšot. Tieši tāpēc arī logopēdiem un citiem

660speciālistiem esot ieteicams strādāt ar izglītojamo valsts

661valodā. Bērna dzimtās valodas izmantošana būtu pieļaujama tikai

662krīzes situācijās un turklāt tikai tādā gadījumā, ja pedagogs šo

663valodu zina.

664Sākotnēji, pārejot uz izglītību valsts valodā, varot būt tā,

665ka pasliktinās nevis valodas, bet citu mācību priekšmetu apguves

666rezultāti. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka izglītības reforma tiek

667ieviesta pakāpeniski. Pāreju uz izglītību valsts valodā

6682023. gada 1. septembrī uzsāka 1., 4. un 7. klases

669izglītojamie. Šo izglītojamo sasniegtie rezultāti būšot redzami

670laikā, kad viņi mācīsies 3., 6. un 9. klasē.

6718. Pieaicinātā persona - Rīgas Purvciema

672vidusskola - tiesas sēdē norādīja, ka šajā mācību gadā

673pirmsskolas absolventi bijuši labāk sagatavoti mācību uzsākšanai

6741. klasē.

675Mazākumtautību interešu izglītības programma palīdzot attīstīt

676un saglabāt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

677identitāti. Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās

6781. klases izglītojamie mācoties lasīt, rakstīt krieviski un

679iepazīstot folkloru. Izglītojamie 4. klasē mazākumtautību

680interešu programmas ietvaros galvenokārt padziļinot savas krievu

681valodas gramatikas zināšanas un izpratni par krievu literatūru.

6827. klasē izglītojamo interese piedalīties mazākumtautību

683interešu izglītības nodarbībās zināmā mērā zūdot, jo tās notiekot

684vai nu pēc, vai pirms izglītības pamatprogrammas apgūšanas un

685šajā pašā laikā skolotāji sniedzot arī konsultācijas

686pamatprogrammā apgūstamajos mācību priekšmetos.

687Iepriekš mazākumtautību valodas un literatūras apguvei bijušas

688paredzētas trīs stundas nedēļā, bet, tā kā mazākumtautību

689interešu izglītības nodarbībās tiek apgūtas ne tikai

690mazākumtautības valodas un literatūras zināšanas un attīstītas

691arī citas prasmes, iepriekš apgūtās izglītības un tagad

692apgūstamās izglītības saturu nevarot salīdzināt. Izglītības

693iestāde esot konsultējusies ar vecākiem par mazākumtautību

694interešu izglītības programmas īstenošanas laiku. Vairums vecāku

695vēlējušies, lai attiecīgās nodarbības tiktu organizētas pēc

696izglītības pamatprogrammas apguves. Direktora vietnieks

697apmeklējot interešu izglītības nodarbības, un par tām tiekot

698sniegtas atskaites. Vecāku sapulču laikā tiekot nodrošināta

699atgriezeniskā saite arī par mazākumtautību interešu izglītības

700programmas norisi. Mazākumtautību interešu izglītības programmu

701vadot pedagogi, kas iepriekš pasnieguši krievu valodu un

702literatūru. Nākotnē izglītības iestāde plānojot ieviest arī citus

703mazākumtautību interešu izglītības kontroles mehānismus.

704Pārejai uz izglītību valsts valodā izglītības iestāde esot

705gatavojusies savlaicīgi. Pedagogi apmeklējuši īpašas nodarbības,

706kursus un pieredzes apmaiņas pasākumus.

707Bērniem ar psiholoģiska rakstura traucējumiem būtu

708nepieciešams konkrētās situācijās sniegt atbalstu, izmantojot

709viņu dzimto valodu.

710Izglītojamie dzimto valodu varot izmantot starpbrīžos un

711meklējot informācijas avotus mācību nolūkos.

7129. Pieaicinātā persona - Rēzeknes valsts poļu

713ģimnāzija - tiesas sēdē norādīja, ka tajā vispārējās

714izglītības programma tiekot īstenota atbilstoši starpvalstu

715līgumam. Izglītības iestāde esot izstrādājusi autorprogrammu un

716tādējādi mācību plānā saglabājusi poļu valodas stundas gan

717pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē.

7183. klasei esot paredzētas četras, bet 5. un

7197. klasei - trīs poļu valodas mācību stundas nedēļā. Šāds

720stundu skaits esot optimāls, turklāt izglītības iestāde

721piedāvājot poļu valodu apgūt arī fakultatīvi, ja izglītojamie un

722viņu vecāki to vēlas.

723Papildus tam iestādes īstenotās interešu izglītības programmas

724esot vērstas uz poļu kultūras un tās mantojuma saglabāšanu. Kori

725un tautas deju nodarbības vadot pedagogi no Polijas.

726Izglītības iestāde regulāri kontrolējot izglītojamo sekmes un

727neesot konstatējusi izglītības kvalitātes kritumu. Izglītības

728iestādes rīcībā esot bijusi pienācīga pārejai uz izglītību valsts

729valodā nepieciešamā mācību literatūra un digitālie mācību

730līdzekļi.

731Izglītības iestādē esot arī piecgadīgu un sešgadīgu

732izglītojamo grupiņa. Šiem bērniem pedagogs no Polijas līdz ar

733poļu dziesmām un dejām mācot arī poļu valodu. Izglītojamiem

734rodoties izpratne par to, kādā valodā ar kuru no pedagogiem var

735sazināties. Izglītības iestāde cenšoties veicināt valsts valodas

736apguvi arī starpbrīžos un rotaļnodarbībās. Arī vecāki tiekot

737mudināti palīdzēt izglītojamiem apgūt valsts valodu. Bērni šajā

738vecumā valodas apgūstot ļoti ātri.

739Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot iespēja

740saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un

741kultūras savdabību, jo viņi mācoties kopā ar pārējiem

742izglītojamiem. Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja

743nepieciešams, tiekot nodrošinātas arī individuālas nodarbības

744katrā mācību priekšmetā. Tāpat viņiem gan pirmsskolas izglītības,

745gan pamatizglītības pakāpē tiekot piesaistīts speciālais

746pedagogs, sociālais pedagogs, kā arī logopēds. Izglītojamie ar

747speciālām vajadzībām aktīvi iesaistoties interešu izglītības

748nodarbībās, un arī viņiem esot nodrošināta saikne ar poļu valodu

749un kultūru.

750Padomju laikos neesot bijis iespējams apgūt poļu valodu, jo

751neesot bijušas poļu izglītības iestādes. Šobrīd izglītojamiem ir

752iespēja gan mācīties poļu izglītības iestādēs, gan arī apgūt poļu

753valodu. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas absolventi izvēloties arī

754savus bērnus izglītot šajā izglītības iestādē un palīdzot viņiem

755apgūt poļu valodu.

75610. Pieaicinātā persona - Rīgas

757224. pirmsskolas izglītības iestāde - norāda, ka tajā

758izglītību iegūstot 11 izglītojamo grupas vecumā no pusotra gada

759līdz septiņiem gadiem.

760Izglītības iestāde esot saņēmusi metodiskos materiālus,

761grāmatas, kā arī papildu finansējumu pārejai uz izglītību valsts

762valodā nepieciešamo digitālo mācību līdzekļu iegādei.

763Izglītības iestādē esot pieejama arī mazākumtautību interešu

764izglītība. Attiecīgās nodarbības apmeklējot vairums izglītojamo.

765Pašvaldība visiem izglītojamiem kopā interešu izglītības

766programmas apguvei esot piešķīrusi 18 stundas nedēļā. Vienai

767grupai mazākumtautību interešu izglītības nodarbība ilgstot

768aptuveni 20-25 minūtes. Programma tiekot īstenota no

769plkst. 15.00 līdz plkst. 18.30. Mazākumtautību interešu

770izglītības nodarbības katrai grupai notiekot divas reizes

771nedēļā.

772Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās tiekot stāstīts

773par folkloru, lasītas pasakas un dziedātas dziesmas. Izglītojamie

774savās mājās ar ģimeni sazinoties dzimtajā valodā, tāpēc

775mazākumtautību interešu izglītība esot vērsta vairāk tieši uz

776kultūras apguvi. Mazākumtautību interešu izglītības saturu

777izglītības iestāde varot pielāgot vecāku pieprasījumam. Par

778mazākumtautību interešu izglītības programmas ietvaros apgūto

779tiekot veidotas atskaites e-žurnālā.

780Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot pieejams atbalsta

781personāls. Pedagogu palīgi veicot individuālu darbu ar

782izglītojamiem, kuriem konstatētas valodas apguves grūtības.

783Izglītojamie ar speciālām vajadzībām apmeklējot arī

784mazākumtautību interešu izglītības nodarbības.

785Tā kā izglītības process tiek īstenots valsts valodā, arī

786saziņa ar izglītojamiem notiekot valsts valodā. Izglītojamie šajā

787agrīnajā vecumā valodu apgūstot ļoti ātri. Dzimto valodu

788izglītojamie izmantojot savstarpējā saziņā. Izņēmuma gadījumos

789bērnu dzimtā valoda tiekot izmantota viņu nomierināšanai vai viņu

790drošībai bīstamās situācijās.

79111. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

792iestāde "Dzirnaviņas" -norāda, ka tajā īstenotajā

793mazākumtautību interešu izglītības programmā tiekot iesaistīti

794izglītojamie no triju līdz septiņu gadu vecumam. Izvēle

795neparedzēt šādu programmu izglītojamiem no pusotra gada līdz trim

796gadiem esot saskaņota ar viņu vecākiem. Interešu izglītības

797nodarbībā izglītojamie piedaloties grupās līdz 15 bērniem.

798Šīs nodarbības apmeklējot arī izglītojamie ar valodas attīstības

799traucējumiem.

800Nodarbības tiekot organizētas dienas otrajā pusē no

801plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00. Nodarbība ilgstot līdz

80245 minūtēm un notiekot divas reizes nedēļā. Izglītības iestādei

803esot piešķirts pašvaldības finansējums mazākumtautību interešu

804programmas īstenošanai tieši šādā apmērā. Nelielās slodzes dēļ

805esot bijis problemātiski atrast pedagogu interešu izglītības

806programmas īstenošanai. Atgriezeniskā saite par mazākumtautību

807interešu izglītības programmas ietvaros apgūto vecākiem tiekot

808sniegta pēc katra lielā temata apguves organizētajos kopējos

809svētkos.

810Izglītojamo nomierināšanai būtisks esot balss tonis. Kritiskās

811situācijās, kad izglītojamais nesaprot valsts valodā teikto, viņa

812nomierināšanai tiekot izmantoti žesti vai arī viņa dzimtā valoda.

813Izglītojamie savstarpēji sazinoties dzimtajā valodā. Viņi mēdzot

814arī ar pedagogiem sazināties dzimtajā valodā, bet pedagogi

815atbildi sniedzot valsts valodā. Arī atbalsts valsts valodas

816apguvei tiekot sniegts tikai valsts valodā. Izglītojamam ar

817speciālām vajadzībām tiekot piesaistīts asistents, kas ar

818izglītojamo runā viņa dzimtajā valodā, savukārt pedagogi arī ar

819šādu izglītojamo sazinoties valsts valodā.

820Kopš 2023. gada 1. septembra mazākumtautību

821izglītojamo saikne ar viņu tautas kultūru neesot

822pasliktinājusies. Izglītības iestāde par izglītojamo vecāku

823nodrošināto finansējumu varot piesaistīt arī citus interešu

824izglītības pedagogus.

82512. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

826universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs,

827Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, Pusaudžu resursu centra

828attīstības vadītājs Dr. med. Ņikita Bezborodovs -

829norāda, ka bilingvālā vidē bērniem ar speciālām vajadzībām mēdzot

830īslaicīgi aizkavēties valodas attīstība, taču ilgtermiņā tas

831neatstājot nekādas negatīvas sekas. Izglītojamam ar speciālām

832vajadzībām, kurš mācās divās valodās, sākotnēji katrā no tām

833vārdu krājums esot šaurāks, tomēr abās valodās kopumā diezgan

834liels. Izglītojamais ar speciālām vajadzībām laika gaitā apgūstot

835abas valodas. Vecākiem vajagot ar savu bērnu sazināties dzimtajā

836valodā un rēķināties ar to, ka šīs valodas apguve viņam prasīs

837ilgāku laiku.

838Izglītojamiem ar attīstības traucējumiem vislabākais

839izglītības veids esot iekļaujošā izglītība. Tā ļaujot izvairīties

840no segregācijas. Viens no izglītības mērķiem esot tādu prasmju

841trenēšana, kuras nodrošina spēju kļūt par sabiedrības locekli un

842funkcionēt sabiedrībā. Ja reiz valsts valoda ir latviešu valoda,

843tad šī valoda esot jāzina, citādi cilvēks nebūšot spējīgs

844patstāvīgi funkcionēt. Valsts valodas prasme esot svarīga arī

845bērniem ar neiropsihiskās attīstības traucējumiem. Valodas

846nezināšana novedot pie tā, ka samazinās kontaktu skaits un to

847kvalitāte. Pedagogam esot svarīgi valsts valodu pārzināt labā

848līmenī, lai neaizkavētu izglītojamos valsts valodas apguves

849procesā. Pedagogam neesot ieteicams ikdienā lietot abas valodas,

850lai bērnam netiktu jaukti valodu kodi un traucēta valodas

851apguve.

852Cik liels atbalsts nepieciešams izglītojamam ar speciālām

853vajadzībām, tas lielā mērā esot atkarīgs no viņa veselības

854stāvokļa. Izglītojamam ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta

855pasākumu veidu un nepieciešamību vajagot vērtēt izglītības vidē.

856Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbalsts būtu jāsaņem tādā

857veidā, kādu viņi saprot. Atbalsta sniegšana saprotamā veidā varot

858izpausties gan kā atbalsta sniegšana ar vizuāliem uztveres

859materiāliem, neizmantojot valodu, gan arī kā skaidrojuma

860sniegšana bērnam saprotamā valodā. Kamēr bērns konkrētu valodu

861neprot, komunicēt ar viņu vajadzētu tādā valodā, kuru viņš

862saprot, proti, vai nu viņa dzimtajā valodā, vai arī ar

863žestiem.

864Gandrīz vai visi pētījumi par bilingvālas vides ietekmi uz

865izglītojamiem ar speciālām vajadzībām attiecoties uz tādām

866situācijām, kad komunikācija ģimenē notiek dzimtajā valodā, bet

867izglītības process izglītības iestādē - citā valodā.

868Valodas apguve esot process, kas faktiski sākoties vēl pirms

869dzimšanas, uztverot skaņas. Ja cilvēks jaunu valodu apgūst

870periodā, kad viņa smadzenes ir visplastiskākās, tātad agrā

871jaunībā, tad to iemācīties varot ļoti viegli. Tomēr valodas

872apguvei īpaši svarīga esot atrašanās konkrētās valodas vidē.

873Izglītojamie, kas mācās mazākumtautību izglītības iestādēs,

874lielākoties atrodoties triju valodu vidēs: mājās viņi komunicējot

875dzimtajā valodā, izglītības iestādē apgūstot valsts valodu, bet

876interneta vidē - angļu valodu. Ja izglītojamam nav iespējas

877atrasties dzimtās valodas vidē, tad ar trim stundām nedēļā šīs

878valodas apguvei varētu būt par maz.

87913. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

880profesore un Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle

881Dr. paed. Sarmīte Tūbele - tiesas sēdē

882norādīja, ka logopēds strādājot ar bērniem, kuriem konstatēti

883valodas traucējumi. Dzimtās valodas nostiprināšanai esot

884iespējams logopēdu apmeklēt privāti, bet izglītības process

885izglītības iestādē tiekot īstenots valsts valodā un tātad arī

886logopēda pakalpojami izglītības iestādē tiekot sniegti valsts

887valodā. Tas attiecoties arī uz bērniem ar speciālām vajadzībām.

888Logopēda pakalpojuma sniegšana citā, nevis valsts valodā

889neveicinātu valsts valodas apguvi.

890Pie mazākumtautībām piederošie izglītojamie dzimto valodu

891izmantojot ikdienā gan saziņā ar ģimeni, gan arī citā

892komunikācijā, tāpēc uz nepieciešamību šo valodu papildus apgūt

893arī formālās izglītības procesā esot jāraugās kritiski. Ja

894izglītojamais nesaprot to, ko pedagogs saka valsts valodā, tad

895pedagogs varot mēģināt to izskaidrot ar citiem vārdiem, bet tādā

896gadījumā, ja izglītojamais joprojām to nesaprot, varētu būt

897pieļaujama sarežģītāku jēdzienu izskaidrošana viņa dzimtajā

898valodā.

899Secinājumu

900daļa

90114. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

902vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

903tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

904efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

905Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

906Nr. 2019-17-05 13. punktu).

90714.1. Ar 2022. gada Grozījumu Izglītības likumā

9081. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

909daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju valsts un pašvaldību

910izglītības iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā

911valodā mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības

912un pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu izslēgts Izglītības

913likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

914mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

915īpašo veidu, ar 6. pantu izslēgts Izglītības likuma