114. pants
neietver tiesības pieprasīt abu pieeju

vienlaicīgu nodrošināšanu visos izglītības līmeņos.

Konsultatīvā komiteja esot norādījusi, ka veids, kādā un

līdzekļi, ar kādiem valsts iekļauj mazākumtautības valodu

izglītības programmās, jāvērtē, ņemot vērā Minoritāšu konvencijas

un izglītības mērķus attiecīgās valsts kontekstā. Regulējot

valodu lietojumu izglītībā, esot nepieciešams līdzsvarot divus

mērķus - mērķi saglabāt un attīstīt pie mazākumtautībām piederošu

personu identitāti un valodu un mērķi integrēt pie

mazākumtautībām piederošās personas sabiedrībā. Šis princips esot

uzsvērts arī Eiropas reģionālo valodu un mazākumtautību valodu

hartas 8. panta pirmajā daļā.

Satversmes 112. pantā neesot ietvertas vecāku tiesības

izvēlēties bērna mācību valodu. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija)

Pirmā protokola 2. panta otrais teikums neuzliekot valstij

pienākumu garantēt vecākiem tiesības izvēlēties saviem bērniem

tādu mācību valodu, kas nav valsts valoda. Šī norma

garantējot tiesības izmantot visas iespējas, ko sniedz valstī jau

pastāvošā izglītības sistēma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa

esot atzinusi, ka tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa

valsts regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un

vietas ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un

resursiem. Arī no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

sociālajām un kultūras tiesībām personai neizrietot subjektīvas

tiesības iegūt vispārējo izglītību mazākumtautības valodā.

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot šā

pakta 13. pantu, esot atzinusi, ka termina "tiesības uz

izglītību" piemērošana ir atkarīga no katrā konkrētajā

dalībvalstī dominējošiem apstākļiem. Tādējādi tiesības uz

izglītību pieļaujot zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz

to, kādu izglītības sistēmu valsts izveidos, ievērojot gan tai

pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā

attīstības stadijā.

Arī bērnam ar speciālām vajadzībām vajagot būt nodrošinātai

iespējai apgūt valsts valodu augstā līmenī. Pretējā gadījumā

bērns ar speciālām vajadzībām, kurš latviešu valodu zinātu slikti

vai nezinātu nemaz, būtu vēl vairāk pakļauts izolācijai no

sabiedrības un atrastos tiesiski nevienlīdzīgā situācijā ar

citiem skolēniem. Ar apstrīdētajām normām paredzētā pāreja uz

mācībām tikai valsts valodā sekmējot bērna ar speciālām

vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā.

No Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

24. panta izrietot saprātīgas pielāgošanas princips. Lai

ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar speciālām vajadzībām

sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, viņam izglītības

iegūšanas procesā tiekot nodrošināts atbalsts. Tiesiskais

regulējums paredzot gan to, ka izglītojamie ar speciālām

vajadzībām mācību saturu apgūst atbilstoši savām spējām, gan to,

ka viņiem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi un palīdzība mācību

satura apguvē. Turklāt reizē ar apstrīdētajām normām Izglītības

likuma 55. panta 2.1 daļā esot noteiktas

izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

prasmes apguvei, ja tas nepieciešams. Lai izglītojamiem speciālās

pirmsskolas izglītības un speciālās pamatizglītības pakāpē tiktu

nodrošināta secīga pāreja uz mācībām valsts valodā, pedagogiem

esot paredzēts papildu finansējums.

4.5. Izglītošanas uzdevums esot nodrošināt, lai bērns

pēc obligātās pamatizglītības un vēl jo vairāk pēc vidējās

izglītības iegūšanas zinātu latviešu valodu tādā līmenī, ka

varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un

līdzdarboties demokrātiskajos procesos. Turklāt tad, ja persona

vispārējās izglītības procesā nav apguvusi valsts valodu

pietiekami labi, lai varētu to brīvi lietot, šai personai sniegtā

izglītība nevarot tikt uzskatīta par kvalitatīvu.

Valsts, izveidojot tādu pirmsskolas izglītības pakāpi, kurā

bērns var iestāties jau no pusotra gada vecuma, vienlaikus esot

izveidojusi viņa vecākiem paredzētu atbalsta mehānismu, lai viņi

spētu nodrošināt sava bērna izglītību un attīstību. Bērna

audzināšanu un izglītošanu šajā vecumā primāri un pilnvērtīgi

esot iespējams nodrošināt arī ģimenes apstākļos, tādējādi

stiprinot viņa dzimtās valodas prasmes un etniskās identitātes

apziņu. Savukārt tad, ja Pieteikumu iesniedzēju likumiskie

pārstāvji tomēr vēlas, lai viņu bērni pirmsskolas izglītības

iestādi sāktu apmeklēt pirms obligātās pirmsskolas izglītības

vecuma sasniegšanas, viņiem esot jārespektē izglītības iestādē

realizētās izglītības programmas un to atbilstība valsts

tiesiskajam regulējumam, citstarp arī attiecībā uz valsts valodas

lietojumu.

Tieši agrīnais vecums esot pats labākais laiks, kad valodu var

iemācīties bez lielas piepūles. Vairums Eiropas Savienības

dalībvalstu nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas valsts

valodā. Mācoties valsts valodu, netiekot traucēta dzimtās valodas

prasme, bet nostiprinoties vairāku valodu zināšanu pamats, uz

kura varot tikt balstīta bērnu lingvistiskā attīstība un sekmēta

viņu tālākā izglītošanās. Savukārt nepilnīgas mācību valodas

zināšanas varot kļūt par nopietnu šķērsli skolā ne tikai latviešu

valodas stundās, bet arī citos mācību priekšmetos.

Apstrīdētās normas esot vērstas uz valsts valodas lietojuma

stiprināšanu, nodrošinot to, ka ikviens izglītojamais lieto

valsts valodu ikdienā, ir pienācīgi sagatavots secīgai izglītības

turpināšanai katrā nākamajā izglītības pakāpē un būs spējīgs

piedalīties demokrātiskas valsts dzīvē. Līdz ar to apstrīdētajās

normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi

- demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

aizsardzība.

4.6. Neesot pamata pieņemt, ka apstrīdēto normu un ar

tām saistītā tiesiskā regulējuma piemērošanas rezultātā varētu

kristies mācību satura apguves kvalitāte. Izglītības politika

Latvijā ilgstoši esot veidota tā, lai izglītojamo pakāpeniski

sagatavotu proporcionāli aizvien plašākam valsts valodas

lietojumam mācību procesā. Apstrīdētās normas ietverošie

2022. gada Grozījumi Izglītības likumā un 2022. gada

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzot izglītojamā

tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt

individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes

apguvei, ja tas nepieciešams.

Mazākumtautību izglītojamiem pirmsskolas izglītības un

pamatizglītības pakāpē tiekot nodrošināta iespēja bez maksas

apgūt mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un

kultūrvēstures interešu izglītības programmu ietvaros. Savukārt

mazākumtautības valodas un kultūrvēstures iekļaušana vispārējās

izglītības programmā neatbilstu spēkā esošajām mācību slodzes

prasībām.

Pedagogu darba kvalitātes uzlabošana, kā arī pietiekamības

nodrošināšana visās izglītības iestādēs neesot uzskatāma par

alternatīvu līdzekli, bet gan par apstrīdēto normu ieviešanas

priekšnosacījumu izpildi.

Valodas politikas rezultātu izpēte Latvijā tiekot veikta ik

pēc pieciem gadiem un turpmāk tikšot veikta ik pēc septiņiem

gadiem. Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis

vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes izvērtējumu par

2020./2021. mācību gadu, kā arī attālināto mācību izpēti

laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.

Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā mazākumtautību

izglītības programmu īstenojušo izglītības iestāžu aptaujā

"Izglītības iestādes plāns pārejai uz mācībām valsts

valodā" no 129 izglītības iestādēm 72 iestādes norādījušas,

ka tajās tiekot nodrošināta latviešu valodas vide atbilstoši

izglītības saturam. Savukārt 90 izglītības iestādes norādījušas,

ka tiekot plānota pārraudzība, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju

uz mācībām valsts valodā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

turpināšot uzraudzīt izglītības kvalitāti.

Mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu

visupirms nodrošinot iespējas to brīvi lietot privātajās

attiecībās. Turklāt Latvijā dzīvojošie mazākumtautību bērni

pārsvarā zinot un brīvi lietojot savu dzimto valodu. Krievu

valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem dzimtajā valodā esot

pieejama gan prese un citi plašsaziņas līdzekļi, gan daudzveidīgs

un plašs kultūras pasākumu klāsts. Pieteikumu iesniedzēji krievu

mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

izglītības sistēmai varot stiprināt, piemēram, etniskajos un

kultūras centros vai privātās nedēļas nogales skolās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeima uzskata, ka apstrīdētās

normas neliegs Pieteikumu iesniedzējiem īstenot Satversmes

114. pantā noteiktās tiesības saglabāt un attīstīt savu

valodu, etnisko un kultūras savdabību.

4.7. Ņemot vērā izglītības ieguvi valsts valodā gan kā

ilgstoši īstenotās izglītības reformas mērķi, gan kā Izglītības

likumā normatīvi nostiprinātu principu, kā arī nepieciešamību

turpināt pilnveidot vispārējās izglītības reformu, lai

nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visās izglītības pakāpēs, esot

atzīstams tas, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir

loģisks izglītības reformas noslēgums.

Apstrīdētās normas, kas paredz atteikšanos no mazākumtautību

izglītības programmām, attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem

stājoties spēkā viena gada līdz triju gadu laikā pēc to

pieņemšanas. Pārejas perioda pieņemamību ietekmējot arī

izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

prasmes apguvei, ja tas nepieciešams, kā arī Izglītības un

zinātnes ministrijas nodrošinātais pedagogiem paredzēto atbalsta

pasākumu kopums.

Ievērojot visu iepriekš norādīto, Saeima uzskata, ka

apstrīdētās normas neaizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesisko

paļāvību, jo likumdevējs ir paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno

tiesisko regulējumu.

4.8. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Saeima

atbildes rakstā esot sniegusi savu redzējumu arī par citām

normām, tostarp Satversmes 112. pantu, izskaidrojot

apstrīdēto normu pieņemšanas kontekstu. Pieteikumu iesniedzēju

pārstāvis un pieteikuma iesniedzējas personas M likumiskā

pārstāve snieguši savu redzējumu par Satversmes 112. pantu,

taču, pēc Saeimas ieskata, esot nepieciešams koncentrēties uz

Satversmes 1. un 114. pantu, bet nepārbaudīt apstrīdēto

normu atbilstību Satversmes 112. pantam, jo izskatāmā lieta

neesot ierosināta par šo pantu.

Esot noteikts, ka izglītības procesam jānotiek valsts valodā,

tomēr vairāki tiesas sēdē aplūkotie jautājumi esot pārsnieguši

izglītības procesa ietvaru. Piemēram, bērnam ar invaliditāti

nodrošinātais asistents nepiedaloties izglītības procesa

īstenošanā. Asistenta uzdevums esot palīdzēt izglītojamam

pārvietoties un veikt pašaprūpi. Līdz ar to apstrīdētās normas

nereglamentējot izglītojamā un asistenta saziņas valodu. Ja

izglītības iestādē rastos tāda situācija, ka būtu apdraudēta

izglītojamo dzīvība, tad izglītības process tiktu pārtraukts un

uz šādu situāciju neattiektos noteikumi par valsts valodas

lietojumu.

Tā kā izglītības process notiek valsts valodā, arī logopēdu,

skolotāju palīgu un pagarinātās dienas grupas pedagogu

pakalpojumi, kuru mērķis ir sniegt izglītojamiem atbalstu valsts

valodas apguvei, tiekot sniegti valsts valodā. Lai valodas

apguves process ritētu veiksmīgāk, pedagogam vajagot turēties pie

vienas konkrētās valodas lietojuma. Likumdevēja uzdevums esot

nodrošināt vidi, kas veicina valsts valodas apguvi.

Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vajagot atrasties

valsts valodas vidē, lai viņi attīstītu valsts valodas zināšanas

un integrētos konkrētās valsts sabiedrībā. Turklāt šiem

izglītojamiem tiekot nodrošināti atbalsta pasākumi gan speciālās

izglītības ietvaros, gan arī pārejai uz izglītību valsts

valodā.

Likumdevējs esot nodrošinājis mazākumtautību interešu

izglītības programmas visās izglītības pakāpēs, kurās tiek

īstenota pāreja uz izglītību valsts valodā. Likumdevējs esot

uzdevis pašvaldībām nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem

izglītojamiem iespēju šādu programmu apgūt bez maksas. Turklāt

arī valsts piedaloties mazākumtautību interešu izglītības

programmu finansēšanā. Tiesas sēdēs izglītības iestādes

apliecinājušas, ka izglītojamie labprāt apmeklējot mazākumtautību

interešu izglītības nodarbības. Turklāt mazākumtautību interešu

izglītības programmas nodarbības varot apmeklēt arī izglītojamie

ar speciālām vajadzībām. Mazākumtautību interešu izglītības

programmas ieviešana esot komplekss pasākums, kuru ietekmējot ne

tikai likumdevējs, bet arī pašas izglītības iestādes. Izglītības

iestāde atbilstoši Izglītības likuma 28. pantam esot

patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā,

darbinieku izraudzīšanā, kā arī finansiālajā un saimnieciskajā

darbībā. Arī mazākumtautību interešu izglītības programmas

pedagogu piesaistīšana esot izglītības iestādes kompetences

jautājums.

Atbilstoši likumdevēja deleģējumam pašvaldībai esot pienākums

nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem izglītojamiem

interešu izglītību, ja to pieprasa izglītojamo vecāki.

Mazākumtautību interešu izglītības programma esot vienīgā

interešu izglītības programma, kuras īstenošanai ir valstiskā

līmenī izstrādātas vadlīnijas un paraugs, kā arī nodrošināts

finansējums un atbalsts attiecīgu mācību līdzekļu iegādei. Valsts

veiktās darbības un sniegtais atbalsts sekmējot Satversmes

114. pantā ietverto pamattiesību īstenošanu. Pieteikumu

iesniedzēji neesot snieguši nekādus apsvērumus sakarā ar to, ka

mazākumtautību interešu izglītības programma nebūtu pieejama vai

ka Pieteikumu iesniedzēji būtu sastapušies ar šķēršļiem, kas tiem

liedz iesaistīties šādā programmā.

Tiesas sēdē pieaicināto personu paustie viedokļi apliecinot

to, ka likumdevējs, ieviešot apstrīdētās normas, nav rīkojies

pārsteidzīgi un, nodrošinot izglītojamiem iespējas mācīties

valsts valodu, ir rīkojies izglītojamo interesēs. Apstrīdēto

normu atbilstību faktiskajiem apstākļiem un pašreizējai

situācijai tiesas sēdē apstiprinājuši arī izglītības iestāžu

vadītāji. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem esot nodrošinātas

pilnvērtīgas iespējas īstenot Satversmes 114. pantā

ietvertās pamattiesības.

5. Ministru kabinets sniedzis informāciju, ka

mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

programmu mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un

attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību,

nevis nodrošināt konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un

prasmes, kā tas ir formālajā izglītībā.

Pamatojums tam, kāpēc noteiktas tieši trīs nodarbības nedēļā,

izrietot no Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra

noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

programmu paraugiem" 12. pielikuma

"Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs".

Iepriekš šajā pielikumā bijis noteikts mācību priekšmetam

"Mazākumtautību valoda un literatūra" veltīto mācību

stundu skaits trijos gados. Proti, 1.-3. klasei trim gadiem

bijušas noteiktas 312 mācību stundas, savukārt 4.-6. klasei

un 7.-9. klasei - 315 mācību stundas, tātad deviņas mācību

stundas nedēļā un trīs mācību stundas nedēļā attiecīgajā mācību

gadā.

Mazākumtautību izglītojamiem esot iespēja darboties arī

nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas

programmā "Pulkā eimu, pulkā teku".

Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apgūšana

nespējot nodrošināt tādu izpratni par valsts valodas praktisko

lietojumu, kā arī tādu vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst,

izmantojot valsts valodu kā mācību valodu citu mācību priekšmetu

apguvē. Līdz ar to nepastāvot citi, alternatīvi līdzekļi, ar

kādiem valsts varētu izpildīt savu pozitīvo pienākumu izglītības

sistēmā garantēt mazākumtautību tiesību ievērošanu un

mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu.

6. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - norāda, ka Izglītības likumā un Vispārējās

izglītības likumā ir nostiprinātas izglītojamā tiesības

pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un

personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas

nepieciešams. Individualizēts un personalizēts atbalsts varot

tikt sniegts dažādās formās, piemēram, kā individuāls mācību

plāns, piemēroti mācību materiāli, dažādi tehnoloģiskie

risinājumi, individuāls darba temps, atbalstoša mācību vide,

atbalsta personāla pastiprināta iesaiste, vecāku līdzdalība un

citi. Tādējādi esot paredzēts, ka pirmsskolas izglītības un

pamatizglītības iestādes sniegs izglītojamiem valsts valodas

prasmes apguvei nepieciešamo atbalstu.

Vienlaikus tiekot īstenoti arī atbalsta pasākumi pārejai uz

mācībām valsts valodā. Tiekot sniegts atbalsts valsts valodas

pedagogiem, veikta mācību līdzekļu nomaiņa, izstrādāts

mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

programmas paraugs un izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam

darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Izveidotie materiāli

esot paredzēti izmantošanai gan speciālās izglītības iestādēs,

gan arī vispārējās izglītības iestādēs, kurās iekļauti

izglītojamie ar speciālo izglītības programmu. Šie mācību

līdzekļi esot veidoti kā atbalsta materiāls pedagogiem, un tiem

esot ieteikuma raksturs.

6.1. Vispārējās izglītības likums nosakot, ka speciālā

izglītība ir īpašs vispārējās izglītības veids. Speciālās

izglītības programmas nodrošinot izglītojamiem ar iegūtiem vai

iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo

izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. Speciālās

izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā valsts

izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura

īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši

izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības

stāvoklim. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada

13. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par

Latvijas izglītības klasifikāciju" tiekot īstenoti deviņi

speciālās izglītības programmu veidi.

Noteikumu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

pirmsskolas izglītības programmu paraugiem 3. pielikumā

pirmsskolas izglītības saturs esot ietverts speciālās pirmsskolas

izglītības programmas paraugā. Speciālās izglītības programmas

īstenošanas pamatā esot pedagogu un speciālistu mērķtiecīgs un

padziļināts bērna spēju izvērtēšanas, izpētes un korekcijas

darbs, lai izglītības programma tiktu īstenota atbilstoši bērna

spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm,

individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna

individuālos sasniegumus. Pirmsskolas izglītības grupā bērni ar

speciālām vajadzībām tiekot iekļauti, ievērojot normatīvo

regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības

programmas apguves plānu.

Ar grozījumiem Izglītības likumā, kuri stājās spēkā

2021. gada 1. septembrī, Izglītības likuma 14. un

15. pantā esot noteikta Ministru kabineta un Izglītības un

zinātnes ministrijas kompetence izglītojamo speciālo vajadzību

izvērtēšanas metodikas izstrādē pirmsskolas izglītības iestādēm.

Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 30. pantā esot

noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas

uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā,

nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu atbilstoši šai

metodikai. Esot apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada

29. jūnija noteikumi Nr. 453 "Izglītojamo speciālo

vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības

iestādēs", kas paredzot, ka izglītojamiem, kuri sasnieguši

piecu gadu vecumu, tiek veikta speciālo vajadzību izvērtēšana,

aizpildot šo noteikumu pielikumā pievienoto speciālo vajadzību

izvērtēšanas veidlapu. Ar izvērtēšanas rezultātiem tiekot

iepazīstināti vecāki. Atbalsta personāla pieejamību, ja tas

nepieciešams, izglītojamam nodrošinot izglītības iestāde.

Pirmsskolas izglītības satura īstenošanai bērniem ar speciālām

vajadzībām tiekot izmantoti arī Aģentūras izdotie mācību un

metodiskie materiāli. Tāpat esot pieejami mācību materiāli

izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, materiāli

lasītprasmes veicināšanai izglītojamiem ar lasītprasmes grūtībām,

materiāli izglītojumiem ar smagiem garīgās attīstības

traucējumiem integrētā mācību satura apguvei, kā arī materiāli

izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.

Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem

2023. gada 1. septembrī speciālās pirmsskolas

izglītības programmas kopumā apguvuši 4128 izglītojamie. No tiem

945 izglītojamiem esot nodrošināts atbalsts latviešu valodas

apguvei, jo iepriekšējā mācību gadā viņi apguvuši kādu no

speciālās mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmām. No

945 izglītojamiem obligātās pirmsskolas izglītības vecumā esot

731 izglītojamais, tostarp 415 izglītojamie jau iepriekšējā

mācību gadā sasnieguši šo vecumu. No 945 izglītojamiem, kuriem

tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 741

izglītojamais speciālās izglītības programmu apgūstot pirmsskolas

izglītības iestādē, 101 izglītojamais - vispārējās izglītības

iestādē un 103 izglītojamie - speciālās izglītības iestādē.

Savukārt no 913 izglītojamiem, kuri izglītību iegūst

pamatizglītības pakāpes 1., 4. un 7. klasē un kuriem

tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 627

izglītojamie attiecīgo izglītības programmu apgūstot vispārējās

izglītības iestādē, bet 286 - speciālās izglītības iestādē.

Atbalsta pasākumus izmantojot izglītojamie, kuriem ir logopēda

novērtēšanas ziņojums par runas un valodas izpētes rezultātiem,

speciālā pedagoga izvērtējums par pedagoģiskās izpētes

rezultātiem, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par

psiholoģiskās izpētes rezultātiem, pedagoģiski medicīniskās

komisijas atzinums par speciālās izglītības programmu vai

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbalsta pasākumu

nepieciešamību vispārējās pamatizglītības programmā. Šos atbalsta

pasākumus varot izmantot arī izglītojamie, kuriem konstatētas

attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītības iestādes atbalsta

speciālisti, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai

nepilngadīga izglītojamā vecāka, bāriņtiesas iecelta aizbildņa

vai aizgādņa iesniegumu, veicot attiecīgu pedagoģisko vai

psiholoģisko novērtējumu un sniedzot atzinumu par

nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Izglītojamie septiņās speciālās pamatizglītības programmās

pilnā apjomā apgūstot valsts pamatizglītības standarta saturu un

kārtojot noteiktos pārbaudes darbus ar atbilstošiem atbalsta

pasākumiem. Šo skolēnu kopējā intelektuālā attīstība atbilstot

normai. Saturs esot būtiski atšķirīgs divām speciālās izglītības

programmām - izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un

izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai

vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Izglītojamie, kuri

mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

garīgās attīstības traucējumiem", apgūstot atvieglotu valsts

pamatizglītības standarta saturu, bet atsevišķu mācību priekšmetu

tēmas esot iekļautas citos mācību priekšmetos. Izglītojamie, kuri

mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem

attīstības traucējumiem", apgūstot atsevišķas valsts

pamatizglītības standarta noteiktas zināšanas un prasmes ar

skolotāja individuālu palīdzību. Katram šajā izglītības programmā

iesaistītajam izglītojamam esot individuāls izglītības programmas

apguves plāns. Atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim un

izglītības iestādes iespējām šāda izglītības programma varot tikt

īstenota ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem. Abu minēto

grupu izglītojamie nākamajā klasē tiekot pārcelti bez

nosacījumiem un esot atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem.

Atzinumus par konkrētam izglītojamam atbilstošāko izglītības

programmu un mācību satura apguvei nepieciešamajiem atbalsta

pasākumiem sniedzot valsts vai pašvaldību pedagoģiski

medicīniskās komisijas saskaņā ar Ministru kabineta

2012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 709

"Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām

komisijām".

Pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēma esot

savienota ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Līdz ar to

pedagoģiski medicīnisko komisiju izsniegto atzinumu saturs

izglītības iestādei esot pieejams.

Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi

Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai

to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar

speciālām vajadzībām" nosakot prasības, kādas izvirzāmas

vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas,

vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām.

Normatīvais regulējums nosakot atbalsta pasākumus izglītojamiem

ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvei,

kā arī vienotu, visās izglītības iestādēs izmantojamu

individuālās izglītības programmas apguves plāna paraugu. Minētie

noteikumi paredzot pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un

atzinuma sniegšanu arī par tiem izglītojamiem, kuriem nav

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet ir konstatētas

attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītojamie ar speciālām

vajadzībām varot saņemt atbalstu, citstarp arī valsts valodas

apguvei, speciālās izglītības attīstības centros. Latvijā šobrīd

darbojoties 10 speciālās izglītības iestādes - attīstības centri,

kas dislocēti visos Latvijas plānošanas reģionos.

Sadarbībā ar piecām Latvijas pašvaldībām esot organizētas

profesionālas sarunas, lai izzinātu pirmsskolas izglītības

pedagogu un izglītības iestāžu labo praksi, kas uzkrāta,

īstenojot mācības latviešu valodā, kā arī identificētu

izaicinājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Laikposmā no

2023. gada septembra līdz 2024. gada maijam notikušas

attālinātas un klātienes vizītes 25 Latvijas pirmsskolas

izglītības iestādēs, tostarp arī izglītības iestādēs, kas īsteno

speciālās pirmsskolas izglītības programmu, un sarunas ar

pirmsskolas pedagogiem un vadību. Profesionālo sarunu laikā esot

apzināta labā prakse attiecībā uz pašvaldības un pirmsskolas

izglītības iestāžu sadarbību pārejā uz mācībām latviešu valodā,

rotaļnodarbību plānošanu un īstenošanu latviešu valodā, prasmīgi

organizētu mācību darbu centros, profesionālu logopēda korekcijas

darbu un atbalstu, radošas izglītības vides veidošanu,

mērķtiecīgi organizētu metodisko darbu un regulāru pedagogu

profesionālo pilnveidi. Profesionālo sarunu laikā tikuši

konstatēti arī izaicinājumi, kas saistīti ar nepieciešamību

veicināt pedagogu, izglītības iestāžu un izglītojamo vecāku

sadarbību jautājumos par latviešu valodas lietošanu ārpus mācību

iestādes, kā arī nepieciešamību veidot valsts valodas vidi

neformālai personāla iekšējai saziņai.

Ministrijā darbojoties Konsultatīvās padomes mentori, kas

sniedzot pedagogiem atbalstu komunikācijas, profesionālās

kvalifikācijas pilnveides, nodrošinājuma un kvalitātes jomās.

Pirmsskolas izglītības programmu, arī speciālo pirmsskolas

izglītības programmu, īstenojošo izglītības iestāžu vadītājiem,

vadītāju vietniekiem, pedagogiem, izglītības pārvalžu

speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos laikposmā no

2023. gada līdz 2024. gada jūnijam esot noorganizēti

deviņi tiešsaistes semināri, kuros mentori snieguši metodisku

atbalstu pārejā uz vienotu skolu. Šajos semināros esot

piedalījušies vairāk nekā 2000 pirmsskolas pedagogu, vadības

pārstāvju un metodiķu. Semināru ietvaros sniegtas arī

individuālas konsultācijas. Semināri esot ierakstīti, un

attiecīgie ieraksti esot pieejami Izglītības un zinātnes

ministrijas mājaslapā.

6.2. Interešu izglītības programmas īstenošanai

piešķiramo stundu skaits ne ar vienu normatīvo aktu un nevienai

interešu izglītības programmai neesot noteikts. Attiecībā uz

interešu izglītību Ministru kabinets neesot izdevis noteikumus

par konkrētu tās saturu un konkrētu programmu. Katrā pašvaldībā

interešu izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā gan

attiecīgās pašvaldības izveidotas programmu izvērtēšanas un

valsts budžeta mērķdotācijas sadales komisijas lēmumu, gan

attiecīgās programmas īstenošanai piešķirto licenci. Tādējādi

pašvaldības komisija, ņemot vērā dažādus nosacījumus, piemēram,

valstī un pašvaldībā noteiktās prioritātes, pieprasījumu pēc

konkrētas programmas, pieejamos finanšu līdzekļus, cilvēkresursus

un materiāltehnisko bāzi, lemjot par to, kādas programmas tiks

īstenotas un par cik stundām pedagoga darba samaksa tiks

finansēta. Interešu izglītības programmas varot tikt finansētas

arī no izglītības iestādes dibinātāja vai izglītojamo vecāku

finanšu līdzekļiem.

Parasti interešu izglītības pulciņu nodarbības notiekot pēc

formālās izglītības mācību stundām un šo nodarbību skaits, lai

neradītu pārslodzi izglītojamiem, tiekot sabalansēts atbilstoši

izglītojamo vecumam, programmas specifikai, pieejamiem resursiem

un citiem apstākļiem. Turklāt normatīvi neesot noteikts, cik

daudzās interešu izglītības programmās izglītojamais var

piedalīties. Pieredze liecinot, ka bērni iesaistās vairākās

interešu izglītības programmās, izmēģinot savas spējas dažādās

jomās, piemēram, sportā, dejošanā, dziedāšanā, mācoties valodas,

un viņu intereses var mainīties. Visbiežāk vienas interešu

izglītības programmas apguves apjoms esot trīs nodarbības nedēļā.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos programmu īstenošanas un

finansēšanas principus, arī Ministru kabineta 2023. gada

29. augusta noteikumos Nr. 494 "Noteikumi par

mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām" (turpmāk

arī - Mazākumtautību interešu izglītības noteikumi) noteikts, ka

mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

programma īstenojama nodarbībās, kuru skaits var sniegties līdz

trim nodarbībām nedēļā.

Mazākumtautības valodas prasmes un etniskās piederības izjūtu

bērns pamatā apgūstot ģimenē. Savukārt interešu izglītības

programmas mērķis esot sekmēt izglītojamā interesi saglabāt un

attīstīt savu mazākumtautības pārstāvja identitāti, attiecīgās

mazākumtautības valodu un kultūras savdabību, nevis nodrošināt

konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un prasmes, kā tas ir

formālajā izglītībā. Izglītības iestādes varot mazākumtautību

valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvei

atvēlēt arī vairāk vai mazāk par trim nodarbībām nedēļā.

Lai bērns līdz pirmsskolas izglītības posma beigām būtu valsts

valodu apguvis pietiekamā līmenī un būtu gatavs sākt mācības

1. klasē valsts valodā, spētu sekmīgi apgūt valsts valodā

pasniegto mācību saturu un iekļauties skolas vidē, Latvijā no

2023. gada 1. septembra visā pirmsskolas posmā

pirmsskolas izglītības programma tiekot apgūta latviešu valodā,

un neesot nekāda pamata pirmsskolas izglītības satura apguvē

noteikt izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

6.3. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija

norādīja, ka 2022. gada 1. septembrī mazākumtautību

izglītības programmas īstenojušas 136 pirmsskolas izglītības

iestādes, bet šobrīd mazākumtautību interešu izglītības

programmas tiekot īstenotas 43 izglītības iestādēs.

Ja pie mazākumtautības piederošam izglītojamam ir nepieciešams

atbalsts valsts valodas apguvei, valsts esot izglītības iestādēm

piešķīrusi finanšu līdzekļus atbalsta mehānismu realizācijai.

Bērniem ar speciālām vajadzībām logopēdiskais un psiholoģiskais

atbalsts esot nodrošināms valsts valodā, lai veicinātu viņu

iekļaušanos sabiedrībā un vienkāršotu viņu tālākās izglītības

iespējas. Bilingvāli runājošam bērna ar attīstības traucējumiem

spējas esot vienādas abās valodās un neatšķiroties no

monolingvāla bērna spējām.

Mazākumtautību interešu izglītības programma esot apgūstama

brīvprātīgi, un tās mērķis esot saglabāt izglītojamā interesi par

savu piederību pie mazākumtautības, tās valodas, kultūras un

etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu. Šajā programmā

esot apgūstama gan valoda, gan arī kultūra, vēsture, ģeogrāfija

un tradīcijas. Mazākumtautību interešu izglītības noteikumos

ietvertās mazākumtautību interešu izglītības programmas

īstenošanas vadlīnijas esot tikai paraugs, kuru pedagogi varot

pilnveidot pēc saviem ieskatiem. Pašvaldībai, piešķirot

finansējumu mazākumtautību interešu izglītības programmas

īstenošanai, vajagot rēķinoties ar trim attiecīgām nodarbībām

nedēļā. Ja ir pietiekams izglītojamo vecāku pieprasījums, tad

pašvaldība pēc savas iniciatīvas piešķirot finansējumu, kas

nedrīkstot būt mazāks kā par trim mazākumtautību interešu

izglītības nodarbībām nedēļā. Šis pirmsskolas vecuma

izglītojamiem paredzamo nodarbību skaits esot salāgots un

noteikts atbilstoši pamatizglītības pakāpē izvirzītajām

prasībām.

Izglītojamo interesēm visatbilstošākā mazākumtautību interešu

izglītības programma varot tikt īstenota tajā pašā izglītības

iestādē, kurā izglītojamais apgūst vispārējās izglītības obligāto

saturu, bet, ja šajā programmā vēlas iesaistīties tikai viens

izglītojamais, tad vajadzētu pēc saskaņošanas ar viņa vecākiem

nodrošināt šim izglītojamam iespēju apgūt mazākumtautību interešu

izglītību citā, pēc iespējas tuvākā izglītības iestādē.

Turklāt mazākumtautības valodu esot iespējams apgūt arī

fakultatīvi. Arī speciālās izglītības iestādēs attiecīga

pieprasījuma gadījumā vajagot būt nodrošinātai mazākumtautību

interešu izglītības programmas īstenošanai. Mazākumtautību

interešu izglītības nodarbībās izglītojamiem atbalsts tiekot

sniegts viņu dzimtajā valodā.

Šobrīd tiekot plānota finansējuma piešķiršana mazākumtautību

interešu izglītības programmu turpināšanai. Pēc pārejas perioda,

kad apstrīdētajām normām jāstājas spēkā, paredzēts mazākumtautību

interešu izglītības programmas finansēt ar struktūrfondu

atbalstu. Nometnēm un mazākumtautību valodu kultūras apguvei

finansējuma piesaiste tiekot plānota arī no Eiropas atbalsta

mehānismiem. Šobrīd esot aptuveni 800 pedagogu, kas izglītojamiem

māca krievu valodu un kultūru. Tieši šie pedagogi tad arī tikšot

aicināti vadīt mazākumtautību interešu izglītības programmā

paredzētās nodarbības.

Bērna dzimtās valodas izmantošana izglītības procesā esot

pieļaujama tikai gadījumos, kad ir apdraudēta viņa dzīvība.

Izglītības kvalitātes dienests, akreditējot izglītības

iestādes, veicot to vadītāju novērtēšanu. Šajā procesā Izglītības

kvalitātes dienests vērtējot visu izglītības procesu kopumā.

Par pedagogu un darbinieku piesaisti izglītības iestādē esot

atbildīgs tās vadītājs. Izglītības iestādes vadītājam sadarbībā

ar izglītības iestādes dibinātāju vajagot atrast veidu, kā,

izmantojot pieejamos resursus, varētu piesaistīt pedagogus.

Pedagogu trūkums neesot sistēmiska problēma.

Izglītības un zinātnes ministrija veicot centralizēto eksāmenu

rezultātu analīzi atbilstoši izglītības programmu veidiem.

9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti esot analizēti

atsevišķi kā gūti mazākumtautību izglītības programmas ietvaros,

bet vidusskolas eksāmenu rezultāti analizēti kopumā, jo šādas

programmas vairs neesot. Veicot analīzi atbilstoši programmu

veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija secinājusi, ka

eksāmenu rezultātu dinamika un latviešu valodas apguvē panāktais

progress nav pietiekams salīdzinājumā ar vidējiem rezultātiem

valstī. Atbilstoši 2018. gada datiem par mazākumtautību

izglītības programmās sasniegtajiem rezultātiem latviešu valodas

apguves vidējais procentuālais rādītājs bijis 45, toties

izglītības iestādēs, kurās mazākumtautību izglītības programma

netika realizēta, šis rādītājs bijis 53.

7. Pieaicinātā persona - Valsts izglītības satura

centrs - norāda, ka mazākumtautību interešu izglītības

programma esot vienīgais izņēmums tajā ziņā, ka tikai tās

īstenošanai valstiskā līmenī ir izstrādātas vadlīnijas, paraugs,

kā arī nodrošināts mērķēts valsts finansējums un atbalsts mācību

līdzekļu iegādei. Tādējādi mazākumtautību interešu izglītības

programmas īstenošanai esot nodrošināts gan metodiskais, gan arī

finansiālais atbalsts. Mazākumtautību interešu izglītības

programmu apstiprinot izglītības iestādes vadītājs. Izglītības

iestādes vadītājs nosakot arī kārtību, kādā attiecīgā programma

tiek īstenota izglītības iestādē. Tādējādi izglītības iestādes

vadītājs un dibinātājs esot atbildīgi par mazākumtautību interešu

izglītības programmas īstenošanas kontroli.

7.1. Mazākumtautību izglītojamiem ar speciālām

vajadzībām tiekot nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izglītības

iestādē apgūt mazākumtautību interešu izglītības programmu.

Izglītības iestādei un mazākumtautību interešu izglītības

pedagogam vajagot nodrošināt to, lai programmas saturs būtu

piemērots bērna individuālajām spējām un interesēm.

Interešu izglītības programmu piedāvājums un jebkuras šādas

programmas saturs, arī mazākumtautību interešu izglītības

programmas saturs, tiekot veidots atbilstoši izglītojamo

vecumposmam un ar mērķi papildināt, attīstīt, nostiprināt

zināšanas un attīstīt spējas un prasmes. Tādējādi bērnam tiekot

nodrošinātas papildu iespējas gūt jaunu vai paplašinātu pieredzi,

tai skaitā iespēju saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu,

kā arī etnisko un kultūras savdabību.

Mazākumtautību interešu izglītības programma varot tikt

īstenota pēc vecāku pieprasījuma vai vecākiem atsaucoties uz

pirmsskolas izglītības iestādes piedāvājumu. Mazākumtautību

interešu izglītības programmas sagatavošanā un īstenošanā

izglītības iestādei un pedagogam vajagot ievērot Mazākumtautību

interešu izglītības noteikumus.

7.2. Tiesas sēdē Valsts izglītības satura centrs

norādīja, ka interešu izglītībā sasniedzamie rezultāti neesot

strikti reglamentēti. Mazākumtautību interešu izglītības

programmas saturs un mērķi neesot tādi paši kā iepriekš

izglītības pamatprogrammā iekļautajai krievu valodas un

literatūras apguvei. Mazākumtautību interešu izglītības programma

esot vērtējama kā veselums, kas dod iespēju saglabāt un attīstīt

mazākumtautības valodu un kultūru. Ja izglītības iestāde un

izglītojamo vecāki uzskata par nepieciešamu palielināt

mazākumtautību interešu izglītībai paredzēto stundu skaitu, tas

neesot aizliegts.

Obligātā izglītības satura pasniegšanā izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām pedagogi izmantojot īpašas metodes, kas

pielāgotas tam, lai izglītojamais spētu šo saturu efektīvi

uztvert. Speciālās izglītības iestādē arī interešu izglītības

jomā ar izglītojamiem strādājot tam īpaši apmācīti pedagogi.

Interešu izglītības programmas īstenošanā atbalsta sniegšanai

varot tikt piesaistīts arī pedagoga asistents. Turklāt Valsts

izglītības satura centrs ļoti daudzus pedagogus esot apmācījis

darbam ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodas

apguvi.

Jo agrāk bērns iekļausies valsts valodas vidē, jo vieglāk viņš

šo valodu apgūšot. Tieši tāpēc arī logopēdiem un citiem

speciālistiem esot ieteicams strādāt ar izglītojamo valsts

valodā. Bērna dzimtās valodas izmantošana būtu pieļaujama tikai

krīzes situācijās un turklāt tikai tādā gadījumā, ja pedagogs šo

valodu zina.

Sākotnēji, pārejot uz izglītību valsts valodā, varot būt tā,

ka pasliktinās nevis valodas, bet citu mācību priekšmetu apguves

rezultāti. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka izglītības reforma tiek

ieviesta pakāpeniski. Pāreju uz izglītību valsts valodā

2023. gada 1. septembrī uzsāka 1., 4. un 7. klases

izglītojamie. Šo izglītojamo sasniegtie rezultāti būšot redzami

laikā, kad viņi mācīsies 3., 6. un 9. klasē.

8. Pieaicinātā persona - Rīgas Purvciema

vidusskola - tiesas sēdē norādīja, ka šajā mācību gadā

pirmsskolas absolventi bijuši labāk sagatavoti mācību uzsākšanai

1. klasē.

Mazākumtautību interešu izglītības programma palīdzot attīstīt

un saglabāt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

identitāti. Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās

1. klases izglītojamie mācoties lasīt, rakstīt krieviski un

iepazīstot folkloru. Izglītojamie 4. klasē mazākumtautību

interešu programmas ietvaros galvenokārt padziļinot savas krievu

valodas gramatikas zināšanas un izpratni par krievu literatūru.

7. klasē izglītojamo interese piedalīties mazākumtautību

interešu izglītības nodarbībās zināmā mērā zūdot, jo tās notiekot

vai nu pēc, vai pirms izglītības pamatprogrammas apgūšanas un

šajā pašā laikā skolotāji sniedzot arī konsultācijas

pamatprogrammā apgūstamajos mācību priekšmetos.

Iepriekš mazākumtautību valodas un literatūras apguvei bijušas

paredzētas trīs stundas nedēļā, bet, tā kā mazākumtautību

interešu izglītības nodarbībās tiek apgūtas ne tikai

mazākumtautības valodas un literatūras zināšanas un attīstītas

arī citas prasmes, iepriekš apgūtās izglītības un tagad

apgūstamās izglītības saturu nevarot salīdzināt. Izglītības

iestāde esot konsultējusies ar vecākiem par mazākumtautību

interešu izglītības programmas īstenošanas laiku. Vairums vecāku

vēlējušies, lai attiecīgās nodarbības tiktu organizētas pēc

izglītības pamatprogrammas apguves. Direktora vietnieks

apmeklējot interešu izglītības nodarbības, un par tām tiekot

sniegtas atskaites. Vecāku sapulču laikā tiekot nodrošināta

atgriezeniskā saite arī par mazākumtautību interešu izglītības

programmas norisi. Mazākumtautību interešu izglītības programmu

vadot pedagogi, kas iepriekš pasnieguši krievu valodu un

literatūru. Nākotnē izglītības iestāde plānojot ieviest arī citus

mazākumtautību interešu izglītības kontroles mehānismus.

Pārejai uz izglītību valsts valodā izglītības iestāde esot

gatavojusies savlaicīgi. Pedagogi apmeklējuši īpašas nodarbības,

kursus un pieredzes apmaiņas pasākumus.

Bērniem ar psiholoģiska rakstura traucējumiem būtu

nepieciešams konkrētās situācijās sniegt atbalstu, izmantojot

viņu dzimto valodu.

Izglītojamie dzimto valodu varot izmantot starpbrīžos un

meklējot informācijas avotus mācību nolūkos.

9. Pieaicinātā persona - Rēzeknes valsts poļu

ģimnāzija - tiesas sēdē norādīja, ka tajā vispārējās

izglītības programma tiekot īstenota atbilstoši starpvalstu

līgumam. Izglītības iestāde esot izstrādājusi autorprogrammu un

tādējādi mācību plānā saglabājusi poļu valodas stundas gan

pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē.

3. klasei esot paredzētas četras, bet 5. un

7. klasei - trīs poļu valodas mācību stundas nedēļā. Šāds

stundu skaits esot optimāls, turklāt izglītības iestāde

piedāvājot poļu valodu apgūt arī fakultatīvi, ja izglītojamie un

viņu vecāki to vēlas.

Papildus tam iestādes īstenotās interešu izglītības programmas

esot vērstas uz poļu kultūras un tās mantojuma saglabāšanu. Kori

un tautas deju nodarbības vadot pedagogi no Polijas.

Izglītības iestāde regulāri kontrolējot izglītojamo sekmes un

neesot konstatējusi izglītības kvalitātes kritumu. Izglītības

iestādes rīcībā esot bijusi pienācīga pārejai uz izglītību valsts

valodā nepieciešamā mācību literatūra un digitālie mācību

līdzekļi.

Izglītības iestādē esot arī piecgadīgu un sešgadīgu

izglītojamo grupiņa. Šiem bērniem pedagogs no Polijas līdz ar

poļu dziesmām un dejām mācot arī poļu valodu. Izglītojamiem

rodoties izpratne par to, kādā valodā ar kuru no pedagogiem var

sazināties. Izglītības iestāde cenšoties veicināt valsts valodas

apguvi arī starpbrīžos un rotaļnodarbībās. Arī vecāki tiekot

mudināti palīdzēt izglītojamiem apgūt valsts valodu. Bērni šajā

vecumā valodas apgūstot ļoti ātri.

Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot iespēja

saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un

kultūras savdabību, jo viņi mācoties kopā ar pārējiem

izglītojamiem. Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja

nepieciešams, tiekot nodrošinātas arī individuālas nodarbības

katrā mācību priekšmetā. Tāpat viņiem gan pirmsskolas izglītības,

gan pamatizglītības pakāpē tiekot piesaistīts speciālais

pedagogs, sociālais pedagogs, kā arī logopēds. Izglītojamie ar

speciālām vajadzībām aktīvi iesaistoties interešu izglītības

nodarbībās, un arī viņiem esot nodrošināta saikne ar poļu valodu

un kultūru.

Padomju laikos neesot bijis iespējams apgūt poļu valodu, jo

neesot bijušas poļu izglītības iestādes. Šobrīd izglītojamiem ir

iespēja gan mācīties poļu izglītības iestādēs, gan arī apgūt poļu

valodu. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas absolventi izvēloties arī

savus bērnus izglītot šajā izglītības iestādē un palīdzot viņiem

apgūt poļu valodu.

10. Pieaicinātā persona - Rīgas

224. pirmsskolas izglītības iestāde - norāda, ka tajā

izglītību iegūstot 11 izglītojamo grupas vecumā no pusotra gada

līdz septiņiem gadiem.

Izglītības iestāde esot saņēmusi metodiskos materiālus,

grāmatas, kā arī papildu finansējumu pārejai uz izglītību valsts

valodā nepieciešamo digitālo mācību līdzekļu iegādei.

Izglītības iestādē esot pieejama arī mazākumtautību interešu

izglītība. Attiecīgās nodarbības apmeklējot vairums izglītojamo.

Pašvaldība visiem izglītojamiem kopā interešu izglītības

programmas apguvei esot piešķīrusi 18 stundas nedēļā. Vienai

grupai mazākumtautību interešu izglītības nodarbība ilgstot

aptuveni 20-25 minūtes. Programma tiekot īstenota no

plkst. 15.00 līdz plkst. 18.30. Mazākumtautību interešu

izglītības nodarbības katrai grupai notiekot divas reizes

nedēļā.

Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās tiekot stāstīts

par folkloru, lasītas pasakas un dziedātas dziesmas. Izglītojamie

savās mājās ar ģimeni sazinoties dzimtajā valodā, tāpēc

mazākumtautību interešu izglītība esot vērsta vairāk tieši uz

kultūras apguvi. Mazākumtautību interešu izglītības saturu

izglītības iestāde varot pielāgot vecāku pieprasījumam. Par

mazākumtautību interešu izglītības programmas ietvaros apgūto

tiekot veidotas atskaites e-žurnālā.

Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot pieejams atbalsta

personāls. Pedagogu palīgi veicot individuālu darbu ar

izglītojamiem, kuriem konstatētas valodas apguves grūtības.

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām apmeklējot arī

mazākumtautību interešu izglītības nodarbības.

Tā kā izglītības process tiek īstenots valsts valodā, arī

saziņa ar izglītojamiem notiekot valsts valodā. Izglītojamie šajā

agrīnajā vecumā valodu apgūstot ļoti ātri. Dzimto valodu

izglītojamie izmantojot savstarpējā saziņā. Izņēmuma gadījumos

bērnu dzimtā valoda tiekot izmantota viņu nomierināšanai vai viņu

drošībai bīstamās situācijās.

11. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

iestāde "Dzirnaviņas" -norāda, ka tajā īstenotajā

mazākumtautību interešu izglītības programmā tiekot iesaistīti

izglītojamie no triju līdz septiņu gadu vecumam. Izvēle

neparedzēt šādu programmu izglītojamiem no pusotra gada līdz trim

gadiem esot saskaņota ar viņu vecākiem. Interešu izglītības

nodarbībā izglītojamie piedaloties grupās līdz 15 bērniem.

Šīs nodarbības apmeklējot arī izglītojamie ar valodas attīstības

traucējumiem.

Nodarbības tiekot organizētas dienas otrajā pusē no

plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00. Nodarbība ilgstot līdz

45 minūtēm un notiekot divas reizes nedēļā. Izglītības iestādei

esot piešķirts pašvaldības finansējums mazākumtautību interešu

programmas īstenošanai tieši šādā apmērā. Nelielās slodzes dēļ

esot bijis problemātiski atrast pedagogu interešu izglītības

programmas īstenošanai. Atgriezeniskā saite par mazākumtautību

interešu izglītības programmas ietvaros apgūto vecākiem tiekot

sniegta pēc katra lielā temata apguves organizētajos kopējos

svētkos.

Izglītojamo nomierināšanai būtisks esot balss tonis. Kritiskās

situācijās, kad izglītojamais nesaprot valsts valodā teikto, viņa

nomierināšanai tiekot izmantoti žesti vai arī viņa dzimtā valoda.

Izglītojamie savstarpēji sazinoties dzimtajā valodā. Viņi mēdzot

arī ar pedagogiem sazināties dzimtajā valodā, bet pedagogi

atbildi sniedzot valsts valodā. Arī atbalsts valsts valodas

apguvei tiekot sniegts tikai valsts valodā. Izglītojamam ar

speciālām vajadzībām tiekot piesaistīts asistents, kas ar

izglītojamo runā viņa dzimtajā valodā, savukārt pedagogi arī ar

šādu izglītojamo sazinoties valsts valodā.

Kopš 2023. gada 1. septembra mazākumtautību

izglītojamo saikne ar viņu tautas kultūru neesot

pasliktinājusies. Izglītības iestāde par izglītojamo vecāku

nodrošināto finansējumu varot piesaistīt arī citus interešu

izglītības pedagogus.

12. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs,

Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, Pusaudžu resursu centra

attīstības vadītājs Dr. med. Ņikita Bezborodovs -

norāda, ka bilingvālā vidē bērniem ar speciālām vajadzībām mēdzot

īslaicīgi aizkavēties valodas attīstība, taču ilgtermiņā tas

neatstājot nekādas negatīvas sekas. Izglītojamam ar speciālām

vajadzībām, kurš mācās divās valodās, sākotnēji katrā no tām

vārdu krājums esot šaurāks, tomēr abās valodās kopumā diezgan

liels. Izglītojamais ar speciālām vajadzībām laika gaitā apgūstot

abas valodas. Vecākiem vajagot ar savu bērnu sazināties dzimtajā

valodā un rēķināties ar to, ka šīs valodas apguve viņam prasīs

ilgāku laiku.

Izglītojamiem ar attīstības traucējumiem vislabākais

izglītības veids esot iekļaujošā izglītība. Tā ļaujot izvairīties

no segregācijas. Viens no izglītības mērķiem esot tādu prasmju

trenēšana, kuras nodrošina spēju kļūt par sabiedrības locekli un

funkcionēt sabiedrībā. Ja reiz valsts valoda ir latviešu valoda,

tad šī valoda esot jāzina, citādi cilvēks nebūšot spējīgs

patstāvīgi funkcionēt. Valsts valodas prasme esot svarīga arī

bērniem ar neiropsihiskās attīstības traucējumiem. Valodas

nezināšana novedot pie tā, ka samazinās kontaktu skaits un to

kvalitāte. Pedagogam esot svarīgi valsts valodu pārzināt labā

līmenī, lai neaizkavētu izglītojamos valsts valodas apguves

procesā. Pedagogam neesot ieteicams ikdienā lietot abas valodas,

lai bērnam netiktu jaukti valodu kodi un traucēta valodas

apguve.

Cik liels atbalsts nepieciešams izglītojamam ar speciālām

vajadzībām, tas lielā mērā esot atkarīgs no viņa veselības

stāvokļa. Izglītojamam ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta

pasākumu veidu un nepieciešamību vajagot vērtēt izglītības vidē.

Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbalsts būtu jāsaņem tādā

veidā, kādu viņi saprot. Atbalsta sniegšana saprotamā veidā varot

izpausties gan kā atbalsta sniegšana ar vizuāliem uztveres

materiāliem, neizmantojot valodu, gan arī kā skaidrojuma

sniegšana bērnam saprotamā valodā. Kamēr bērns konkrētu valodu

neprot, komunicēt ar viņu vajadzētu tādā valodā, kuru viņš

saprot, proti, vai nu viņa dzimtajā valodā, vai arī ar

žestiem.

Gandrīz vai visi pētījumi par bilingvālas vides ietekmi uz

izglītojamiem ar speciālām vajadzībām attiecoties uz tādām

situācijām, kad komunikācija ģimenē notiek dzimtajā valodā, bet

izglītības process izglītības iestādē - citā valodā.

Valodas apguve esot process, kas faktiski sākoties vēl pirms

dzimšanas, uztverot skaņas. Ja cilvēks jaunu valodu apgūst

periodā, kad viņa smadzenes ir visplastiskākās, tātad agrā

jaunībā, tad to iemācīties varot ļoti viegli. Tomēr valodas

apguvei īpaši svarīga esot atrašanās konkrētās valodas vidē.

Izglītojamie, kas mācās mazākumtautību izglītības iestādēs,

lielākoties atrodoties triju valodu vidēs: mājās viņi komunicējot

dzimtajā valodā, izglītības iestādē apgūstot valsts valodu, bet

interneta vidē - angļu valodu. Ja izglītojamam nav iespējas

atrasties dzimtās valodas vidē, tad ar trim stundām nedēļā šīs

valodas apguvei varētu būt par maz.

13. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

profesore un Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle

Dr. paed. Sarmīte Tūbele - tiesas sēdē

norādīja, ka logopēds strādājot ar bērniem, kuriem konstatēti

valodas traucējumi. Dzimtās valodas nostiprināšanai esot

iespējams logopēdu apmeklēt privāti, bet izglītības process

izglītības iestādē tiekot īstenots valsts valodā un tātad arī

logopēda pakalpojami izglītības iestādē tiekot sniegti valsts

valodā. Tas attiecoties arī uz bērniem ar speciālām vajadzībām.

Logopēda pakalpojuma sniegšana citā, nevis valsts valodā

neveicinātu valsts valodas apguvi.

Pie mazākumtautībām piederošie izglītojamie dzimto valodu

izmantojot ikdienā gan saziņā ar ģimeni, gan arī citā

komunikācijā, tāpēc uz nepieciešamību šo valodu papildus apgūt

arī formālās izglītības procesā esot jāraugās kritiski. Ja

izglītojamais nesaprot to, ko pedagogs saka valsts valodā, tad

pedagogs varot mēģināt to izskaidrot ar citiem vārdiem, bet tādā

gadījumā, ja izglītojamais joprojām to nesaprot, varētu būt

pieļaujama sarežģītāku jēdzienu izskaidrošana viņa dzimtajā

valodā.

Secinājumu

daļa

14. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

Nr. 2019-17-05 13. punktu).

14.1. Ar 2022. gada Grozījumu Izglītības likumā

1. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju valsts un pašvaldību

izglītības iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā

valodā mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības

un pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu izslēgts Izglītības

likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

īpašo veidu, ar 6. pantu izslēgts Izglītības likuma