41. punkts, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

1īstenošanu, bet ar 12. pantu paredzēti 2022. gada

2Grozījumu Izglītības likumā 6. panta spēkā stāšanās

3noteikumi. Savukārt ar 2022. gada Grozījumu Vispārējās

4izglītības likumā 4. panta pirmo daļu izslēgta Vispārējās

5izglītības likuma 30. panta piektā daļa, kas paredzēja

6iespēju pamatizglītības programmu apvienot ar mazākumtautību

7izglītības programmu, bet ar 6. pantu paredzēti šo grozījumu

84. panta pirmās daļas spēkā stāšanās noteikumi. Tādējādi

9apstrīdētās normas to kopsakarā veido tiesisko regulējumu, kas no

102023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē

11un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē, no

122024. gada 1. septembra - 2., 5. un 8. klasē, bet

13no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un

149. klasē neparedz iespēju valsts un pašvaldību izglītības

15iestādēs iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību izglītības

16programmu ietvaros.

17Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

18kā vienota tiesiskā regulējuma, kas paredz to, ka valsts un

19pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas

20pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas

21tikai valsts valodā, atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

22normām.

2314.2. Pieteikumā Satversmes tiesai Pieteikumu

24iesniedzēji lūguši Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu

25atbilstību Satversmes 1. un 114. pantam. Tomēr tiesas

26sēdē pieteikuma iesniedzējas personas M pārstāve Olga Loginova

27norādīja, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmes

28114. pantam būtu jāvērtē kopsakarā ar to atbilstību

29Satversmes 112. pantam, jo apstrīdētās normas skarot arī

30jautājumu par izglītības kvalitāti un pieejamību, it sevišķi

31izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

32Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas

33tulkojamas sistēmiski. Ņemot vērā Satversmes vienotības principu

34un ievērojot Satversmes tiesas procesa principus, Satversmes

35tiesa var pārbaudīt apstrīdēto normu atbilstību arī tādām

36Satversmes normām, par atbilstību kurām lieta nav ierosināta

37(sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada

382. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01

3914. punktu).

40Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka no Satversmes

41112. panta izriet valsts pienākums izveidot ikvienam

42izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu (sk. Satversmes

43tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

44Nr. 2018-12-01 20. punktu). Izveidotajai

45izglītības sistēmai ir jāatbilst arī Satversmes 112. panta

46pirmajā teikumā ietvertajiem valsts pienākumiem un jānodrošina

47personu tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību (sal. sk.

48Satversmes tiesas 2022. gada 26. maija sprieduma lietā

49Nr. 2021-33-0103 16. punktu).

50Pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo interesēm atbilstošs

51izglītības process ir tāds izglītības process, kas ne tikai

52ietver ar mazākumtautības identitātes saglabāšanu un attīstību

53saistītus aspektus, bet arī nodrošina pieejamu un kvalitatīvu

54izglītību. Turklāt gan lietas dalībnieki, gan pieaicinātās

55personas ir izteikušas argumentus arī par to, kā apstrīdētās

56normas ietekmē izglītības pieejamību un kvalitāti attiecībā uz

57mazākumtautībām piederīgajām personām (sk., piemēram, lietas

58materiālu 5. sēj. 53., 80., 105. lp. un

596. sēj. 75. lp.)

60Tādēļ izskatāmajā lietā, ņemot vērā faktiskos apstākļus un

61Pieteikumu iesniedzēju argumentus par apstrīdēto normu iespējamo

62neatbilstību Satversmei, kā arī Satversmes tiesas judikatūru,

63efektīvākai lietas izskatīšanai nepieciešams vērtēt apstrīdēto

64normu atbilstību arī Satversmes 112. panta pirmajam

65teikumam.

6614.3. Satversmes 114. pants nosaka:

67"Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības

68saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras

69savdabību." Satversmes 114. pants aptver ne tikai

70personas tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru,

71bet arī kolektīvas tiesības ar vienotu mērķi nodrošināt

72mazākumtautības identitātes saglabāšanos un attīstību, jo pie

73mazākumtautības piederoša persona savu identitāti var saglabāt

74kopīgi ar citām pie attiecīgās mazākumtautības piederošām

75personām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

7623. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

7723. punktu). Satversmes 114. pants prasa valsts

78pozitīvu rīcību ar mērķi aizsargāt un nodrošināt pie

79mazākumtautībām piederošu personu tiesības (sal.

80sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija

81sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 18.1. punktu).

82Satversmes 114. pantā ietverto tiesību saturs atklājams

83kopsakarā ar citām Satversmes normām un Latvijai saistošiem

84starptautisko tiesību dokumentiem mazākumtautību tiesību

85aizsardzības jomā, it sevišķi Minoritāšu konvenciju.

86Minoritāšu konvencijas 14. pants konkretizē nacionālo

87minoritāšu identitātes saglabāšanai nepieciešamo izglītības

88tiesību tvērumu. Šo pantu veido trīs saturiski saistītas daļas.

89Minoritāšu konvencijas 14. panta pirmā daļa paredz, ka

90jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir

91tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, kas ir viens no

92līdzekļiem, ar kuriem šādas personas var apliecināt un saglabāt

93savu identitāti (sk.: Council of Europe, "Explanatory

94Report to the Framework Convention for the Protection of National

95Minorities", 1 February 1995, para. 74). Minoritāšu

96konvencijas 14. panta otrā daļa noteic, ka noteiktos

97apstākļos personai, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir

98jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību attiecīgās nacionālās

99minoritātes valodā vai mācīties šo valodu. Valsts var izvēlēties,

100kuru no šīm iespējām tā pie mazākumtautībām piederošām personām

101nodrošinās. Reizē atbilstoši Minoritāšu konvencijas

10214. panta trešajai daļai šīs mazākumtautību tiesības

103īstenojamas tā, lai netraucētu valsts valodas apguvi.

104Mazākumtautības valodas lietošanai izglītības procesā ir

105jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī pie

106mazākumtautības piederošas personas identitātes attīstība. Tomēr

107no Satversmes 114. panta un Minoritāšu konvencijas

10814. panta neizriet valsts pienākums nodrošināt tādu

109mazākumtautības valodas, etniskās un kultūras savdabības

110saglabāšanas un attīstīšanas veidu kā izglītības iegūšana

111mazākumtautības valodā vai noteiktā šīs valodas lietojuma

112proporcijā valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvaros valsts

113un pašvaldību izglītības iestādēs, neņemot vērā valsts

114konstitucionālo sistēmu un vispārējo Minoritāšu konvencijas mērķi

115- radīt tolerances un dialoga atmosfēru plurālā sabiedrībā

116(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

117sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.1. punktu). Šīs

118normas tikai vispārīgi garantē mazākumtautību valodas, kā arī

119etniskās un kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu

120pienācīgā līmenī.

121Savukārt Satversmes 112. panta pirmais teikums paredz

122ikviena, tostarp arī pie mazākumtautībām piederošu personu,

123tiesības uz izglītību. Tiesības uz izglītību ir tādas tiesības,

124kuras valstij ir jāregulē. Valstij ir jānosaka tāds tiesiskais

125regulējums, kas ļauj ikvienam sasniegt visus izglītības mērķus

126atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam. Latvijas

127izglītības sistēmas mērķi - nodrošināt ikvienam Latvijas

128iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu,

129lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas

130Latvijas valsts un sabiedrības locekli - Satversmes tiesa ir

131atzinusi par atbilstošu ne tikai pašu izglītojamo, bet arī visas

132sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

13323. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

13420. punktu un 2024. gada 10. jūlija sprieduma

135lietā Nr. 2022-45-01 29.1. punktu).

13614.4. Satversmes 112. panta pirmā teikuma tvērumā

137neietilpst personas tiesības uz vispārējo izglītību sev vēlamā

138valodā, tostarp pie mazākumtautības piederoša izglītojamā

139dzimtajā valodā. Valstij ir jāatbalsta mazākumtautību savdabības

140saglabāšana un attīstība izglītības sistēmas ietvaros, veicinot

141kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis

142pretstatot pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības kopējām

143sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

1442019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

145Nr. 2018-12-01 23.2. un 24.3. punktu).

146Reizē Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver

147personas tiesības pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz

148izglītības sistēma. Valsts izveidotajai izglītības sistēmai

149jāatbilst tādiem principiem kā izglītības iespējas, pieejamība,

150pieņemamība un pielāgošanās (sal. sk. Satversmes tiesas

1512020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

152Nr. 2019-20-03 13. punktu).

153Izglītības iespējas nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša

154skaita izglītības iestāžu un izglītības programmu izveidošanu

155tādējādi, lai tiktu garantēta izglītības mērķu īstenošana.

156Izglītības pieejamība ir nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas

157un novēršot šķēršļus, kas varētu rasties, izmantojot izglītības

158iespējas. Savukārt izglītības pieņemamība ir nodrošināma ar

159izglītības satura un metožu pielāgošanu izglītojamo vajadzībām,

160citstarp nosakot izglītības standartus un radot apstākļus radošai

161brīvībai attiecīgo standartu sasniegšanā noteiktos izglītības

162posmos, kā arī paredzot vecāku līdzdalības iespējas. Izglītības

163pieņemamība ietver arī izglītojamā tiesības uz brīvu dalību

164kultūras dzīvē, tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, kā arī drošus un

165veselīgus izglītošanās apstākļus (sk. Satversmes

166tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

167Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2020. gada

16819. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03

16913. punktu). Tāpat izglītības pieņemamības princips

170prasa, lai valsts izveidotā izglītības sistēma būtu spējīga

171mazākumtautībām nodrošināt kultūras ziņā pieņemamu un kvalitatīvu

172izglītību (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

173Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to

174Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and

175Cultural Rights), 8 December1999, E/C.12/1999/10,

176para. 6 and para. 50). Visbeidzot, izglītības

177pielāgošanās spēja nozīmē izglītības sistēmas attīstību

178atbilstoši mainīgajām sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes

179tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

180Nr. 2019-20-03 13. punktu).

181Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ir ietvertas

182ikviena tiesības uz izglītību neatkarīgi no viņa veselības

183stāvokļa. Bērnam ar speciālām vajadzībām ir tādas pašas

184vajadzības kā citiem bērniem un vēl arī citas, konkrētajam bērnam

185raksturīgas vajadzības. Tādēļ valstij ir pienākums īstenot

186papildu pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka šīs

187speciālās vajadzības nav šķērslis Satversmē ietverto tiesību,

188tostarp tiesību uz izglītību, izmantošanai. Proti, valstij ir

189jāparedz tāds regulējums, kas pēc iespējas atbilstu katra bērna

190individuālajām izglītības vajadzībām un sekmētu viņa tiesību uz

191izglītību efektīvu īstenošanu (sal. sk. Satversmes tiesas

1922020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

193Nr. 2019-20-03 23. punktu). Minētais valsts

194pienākums ir cieši saistīts ar Satversmes 110. pantu, kurā

195ietverts valsts pienākums izveidot un uzturēt sistēmu, kas

196bērniem ar invaliditāti nodrošina īpašu sociālo un ekonomisko

197aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2007. gada

19821. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-08-01

19910. punktu).

200Satversmes 112. pantā ietverto valsts pienākumu saturs

201attiecībā uz bērniem ar speciālām vajadzībām atklājams kopsakarā

202ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šīs

203konvencijas 24. pantā atspoguļots saprātīgas pielāgošanās

204princips. No tā ir atvasināmi iespējamie pasākumi, kas veicami,

205lai palīdzētu izglītojamam ar speciālām vajadzībām iegūt

206izglītību vienlīdzīgi ar citiem izglītojamiem.

207Līdz ar to Satversmes 112. panta pirmā teikuma tvērumā

208ietilpstošais pielāgošanās princips ietver arī prasību, ka

209valstij vispārējie noteikumi saprātīgi jāpielāgo katra bērna

210īpašajām vajadzībām. Tas nozīmē arī to, ka valstij jāizstrādā

211tādi noteikumi, kas ir pietiekami elastīgi, lai tajos ietvertās

212prasības varētu izpildīt, ņemot vērā katra bērna īpašās

213vajadzības un individuālās spējas (sal. sk. Satversmes

214tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

215Nr. 2019-20-03 26.3. punktu).

216Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka Satversmes