Par 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5., 6. un 12. panta, ciktāl ar to likuma pārejas noteikumi papildināti ar 102. punktu, un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 4. panta pirmās daļas un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 114. pantam

neietver tiesības pieprasīt abu pieeju

1vienlaicīgu nodrošināšanu visos izglītības līmeņos.

2Konsultatīvā komiteja esot norādījusi, ka veids, kādā un

3līdzekļi, ar kādiem valsts iekļauj mazākumtautības valodu

4izglītības programmās, jāvērtē, ņemot vērā Minoritāšu konvencijas

5un izglītības mērķus attiecīgās valsts kontekstā. Regulējot

6valodu lietojumu izglītībā, esot nepieciešams līdzsvarot divus

7mērķus - mērķi saglabāt un attīstīt pie mazākumtautībām piederošu

8personu identitāti un valodu un mērķi integrēt pie

9mazākumtautībām piederošās personas sabiedrībā. Šis princips esot

10uzsvērts arī Eiropas reģionālo valodu un mazākumtautību valodu

11hartas 8. panta pirmajā daļā.

12Satversmes 112. pantā neesot ietvertas vecāku tiesības

13izvēlēties bērna mācību valodu. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un

14pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija)

15Pirmā protokola 2. panta otrais teikums neuzliekot valstij

16pienākumu garantēt vecākiem tiesības izvēlēties saviem bērniem

17tādu mācību valodu, kas nav valsts valoda. Šī norma

18garantējot tiesības izmantot visas iespējas, ko sniedz valstī jau

19pastāvošā izglītības sistēma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa

20esot atzinusi, ka tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa

21valsts regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un

22vietas ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un

23resursiem. Arī no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

24sociālajām un kultūras tiesībām personai neizrietot subjektīvas

25tiesības iegūt vispārējo izglītību mazākumtautības valodā.

26Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot šā

27pakta 13. pantu, esot atzinusi, ka termina "tiesības uz

28izglītību" piemērošana ir atkarīga no katrā konkrētajā

29dalībvalstī dominējošiem apstākļiem. Tādējādi tiesības uz

30izglītību pieļaujot zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz

31to, kādu izglītības sistēmu valsts izveidos, ievērojot gan tai

32pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā

33attīstības stadijā.

34Arī bērnam ar speciālām vajadzībām vajagot būt nodrošinātai

35iespējai apgūt valsts valodu augstā līmenī. Pretējā gadījumā

36bērns ar speciālām vajadzībām, kurš latviešu valodu zinātu slikti

37vai nezinātu nemaz, būtu vēl vairāk pakļauts izolācijai no

38sabiedrības un atrastos tiesiski nevienlīdzīgā situācijā ar

39citiem skolēniem. Ar apstrīdētajām normām paredzētā pāreja uz

40mācībām tikai valsts valodā sekmējot bērna ar speciālām

41vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā.

42No Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

4324. panta izrietot saprātīgas pielāgošanas princips. Lai

44ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar speciālām vajadzībām

45sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, viņam izglītības

46iegūšanas procesā tiekot nodrošināts atbalsts. Tiesiskais

47regulējums paredzot gan to, ka izglītojamie ar speciālām

48vajadzībām mācību saturu apgūst atbilstoši savām spējām, gan to,

49ka viņiem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi un palīdzība mācību

50satura apguvē. Turklāt reizē ar apstrīdētajām normām Izglītības

51likuma 55. panta 2.1 daļā esot noteiktas

52izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

53saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

54prasmes apguvei, ja tas nepieciešams. Lai izglītojamiem speciālās

55pirmsskolas izglītības un speciālās pamatizglītības pakāpē tiktu

56nodrošināta secīga pāreja uz mācībām valsts valodā, pedagogiem

57esot paredzēts papildu finansējums.

584.5. Izglītošanas uzdevums esot nodrošināt, lai bērns

59pēc obligātās pamatizglītības un vēl jo vairāk pēc vidējās

60izglītības iegūšanas zinātu latviešu valodu tādā līmenī, ka

61varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un

62līdzdarboties demokrātiskajos procesos. Turklāt tad, ja persona

63vispārējās izglītības procesā nav apguvusi valsts valodu

64pietiekami labi, lai varētu to brīvi lietot, šai personai sniegtā

65izglītība nevarot tikt uzskatīta par kvalitatīvu.

66Valsts, izveidojot tādu pirmsskolas izglītības pakāpi, kurā

67bērns var iestāties jau no pusotra gada vecuma, vienlaikus esot

68izveidojusi viņa vecākiem paredzētu atbalsta mehānismu, lai viņi

69spētu nodrošināt sava bērna izglītību un attīstību. Bērna

70audzināšanu un izglītošanu šajā vecumā primāri un pilnvērtīgi

71esot iespējams nodrošināt arī ģimenes apstākļos, tādējādi

72stiprinot viņa dzimtās valodas prasmes un etniskās identitātes

73apziņu. Savukārt tad, ja Pieteikumu iesniedzēju likumiskie

74pārstāvji tomēr vēlas, lai viņu bērni pirmsskolas izglītības

75iestādi sāktu apmeklēt pirms obligātās pirmsskolas izglītības

76vecuma sasniegšanas, viņiem esot jārespektē izglītības iestādē

77realizētās izglītības programmas un to atbilstība valsts

78tiesiskajam regulējumam, citstarp arī attiecībā uz valsts valodas

79lietojumu.

80Tieši agrīnais vecums esot pats labākais laiks, kad valodu var

81iemācīties bez lielas piepūles. Vairums Eiropas Savienības

82dalībvalstu nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas valsts

83valodā. Mācoties valsts valodu, netiekot traucēta dzimtās valodas

84prasme, bet nostiprinoties vairāku valodu zināšanu pamats, uz

85kura varot tikt balstīta bērnu lingvistiskā attīstība un sekmēta

86viņu tālākā izglītošanās. Savukārt nepilnīgas mācību valodas

87zināšanas varot kļūt par nopietnu šķērsli skolā ne tikai latviešu

88valodas stundās, bet arī citos mācību priekšmetos.

89Apstrīdētās normas esot vērstas uz valsts valodas lietojuma

90stiprināšanu, nodrošinot to, ka ikviens izglītojamais lieto

91valsts valodu ikdienā, ir pienācīgi sagatavots secīgai izglītības

92turpināšanai katrā nākamajā izglītības pakāpē un būs spējīgs

93piedalīties demokrātiskas valsts dzīvē. Līdz ar to apstrīdētajās

94normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi

95- demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

96aizsardzība.

974.6. Neesot pamata pieņemt, ka apstrīdēto normu un ar

98tām saistītā tiesiskā regulējuma piemērošanas rezultātā varētu

99kristies mācību satura apguves kvalitāte. Izglītības politika

100Latvijā ilgstoši esot veidota tā, lai izglītojamo pakāpeniski

101sagatavotu proporcionāli aizvien plašākam valsts valodas

102lietojumam mācību procesā. Apstrīdētās normas ietverošie

1032022. gada Grozījumi Izglītības likumā un 2022. gada

104Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzot izglītojamā

105tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt

106individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes

107apguvei, ja tas nepieciešams.

108Mazākumtautību izglītojamiem pirmsskolas izglītības un

109pamatizglītības pakāpē tiekot nodrošināta iespēja bez maksas

110apgūt mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un

111kultūrvēstures interešu izglītības programmu ietvaros. Savukārt

112mazākumtautības valodas un kultūrvēstures iekļaušana vispārējās

113izglītības programmā neatbilstu spēkā esošajām mācību slodzes

114prasībām.

115Pedagogu darba kvalitātes uzlabošana, kā arī pietiekamības

116nodrošināšana visās izglītības iestādēs neesot uzskatāma par

117alternatīvu līdzekli, bet gan par apstrīdēto normu ieviešanas

118priekšnosacījumu izpildi.

119Valodas politikas rezultātu izpēte Latvijā tiekot veikta ik

120pēc pieciem gadiem un turpmāk tikšot veikta ik pēc septiņiem

121gadiem. Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis

122vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes izvērtējumu par

1232020./2021. mācību gadu, kā arī attālināto mācību izpēti

124laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.

125Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā mazākumtautību

126izglītības programmu īstenojušo izglītības iestāžu aptaujā

127"Izglītības iestādes plāns pārejai uz mācībām valsts

128valodā" no 129 izglītības iestādēm 72 iestādes norādījušas,

129ka tajās tiekot nodrošināta latviešu valodas vide atbilstoši

130izglītības saturam. Savukārt 90 izglītības iestādes norādījušas,

131ka tiekot plānota pārraudzība, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju

132uz mācībām valsts valodā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

133turpināšot uzraudzīt izglītības kvalitāti.

134Mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu

135visupirms nodrošinot iespējas to brīvi lietot privātajās

136attiecībās. Turklāt Latvijā dzīvojošie mazākumtautību bērni

137pārsvarā zinot un brīvi lietojot savu dzimto valodu. Krievu

138valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem dzimtajā valodā esot

139pieejama gan prese un citi plašsaziņas līdzekļi, gan daudzveidīgs

140un plašs kultūras pasākumu klāsts. Pieteikumu iesniedzēji krievu

141mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

142izglītības sistēmai varot stiprināt, piemēram, etniskajos un

143kultūras centros vai privātās nedēļas nogales skolās.

144Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeima uzskata, ka apstrīdētās

145normas neliegs Pieteikumu iesniedzējiem īstenot Satversmes

146114. pantā noteiktās tiesības saglabāt un attīstīt savu

147valodu, etnisko un kultūras savdabību.

1484.7. Ņemot vērā izglītības ieguvi valsts valodā gan kā

149ilgstoši īstenotās izglītības reformas mērķi, gan kā Izglītības

150likumā normatīvi nostiprinātu principu, kā arī nepieciešamību

151turpināt pilnveidot vispārējās izglītības reformu, lai

152nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visās izglītības pakāpēs, esot

153atzīstams tas, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir

154loģisks izglītības reformas noslēgums.

155Apstrīdētās normas, kas paredz atteikšanos no mazākumtautību

156izglītības programmām, attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem

157stājoties spēkā viena gada līdz triju gadu laikā pēc to

158pieņemšanas. Pārejas perioda pieņemamību ietekmējot arī

159izglītojamā tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā

160saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

161prasmes apguvei, ja tas nepieciešams, kā arī Izglītības un

162zinātnes ministrijas nodrošinātais pedagogiem paredzēto atbalsta

163pasākumu kopums.

164Ievērojot visu iepriekš norādīto, Saeima uzskata, ka

165apstrīdētās normas neaizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesisko

166paļāvību, jo likumdevējs ir paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno

167tiesisko regulējumu.

1684.8. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Saeima

169atbildes rakstā esot sniegusi savu redzējumu arī par citām

170normām, tostarp Satversmes 112. pantu, izskaidrojot

171apstrīdēto normu pieņemšanas kontekstu. Pieteikumu iesniedzēju

172pārstāvis un pieteikuma iesniedzējas personas M likumiskā

173pārstāve snieguši savu redzējumu par Satversmes 112. pantu,

174taču, pēc Saeimas ieskata, esot nepieciešams koncentrēties uz

175Satversmes 1. un 114. pantu, bet nepārbaudīt apstrīdēto

176normu atbilstību Satversmes 112. pantam, jo izskatāmā lieta

177neesot ierosināta par šo pantu.

178Esot noteikts, ka izglītības procesam jānotiek valsts valodā,

179tomēr vairāki tiesas sēdē aplūkotie jautājumi esot pārsnieguši

180izglītības procesa ietvaru. Piemēram, bērnam ar invaliditāti

181nodrošinātais asistents nepiedaloties izglītības procesa

182īstenošanā. Asistenta uzdevums esot palīdzēt izglītojamam

183pārvietoties un veikt pašaprūpi. Līdz ar to apstrīdētās normas

184nereglamentējot izglītojamā un asistenta saziņas valodu. Ja

185izglītības iestādē rastos tāda situācija, ka būtu apdraudēta

186izglītojamo dzīvība, tad izglītības process tiktu pārtraukts un

187uz šādu situāciju neattiektos noteikumi par valsts valodas

188lietojumu.

189Tā kā izglītības process notiek valsts valodā, arī logopēdu,

190skolotāju palīgu un pagarinātās dienas grupas pedagogu

191pakalpojumi, kuru mērķis ir sniegt izglītojamiem atbalstu valsts

192valodas apguvei, tiekot sniegti valsts valodā. Lai valodas

193apguves process ritētu veiksmīgāk, pedagogam vajagot turēties pie

194vienas konkrētās valodas lietojuma. Likumdevēja uzdevums esot

195nodrošināt vidi, kas veicina valsts valodas apguvi.

196Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vajagot atrasties

197valsts valodas vidē, lai viņi attīstītu valsts valodas zināšanas

198un integrētos konkrētās valsts sabiedrībā. Turklāt šiem

199izglītojamiem tiekot nodrošināti atbalsta pasākumi gan speciālās

200izglītības ietvaros, gan arī pārejai uz izglītību valsts

201valodā.

202Likumdevējs esot nodrošinājis mazākumtautību interešu

203izglītības programmas visās izglītības pakāpēs, kurās tiek

204īstenota pāreja uz izglītību valsts valodā. Likumdevējs esot

205uzdevis pašvaldībām nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem

206izglītojamiem iespēju šādu programmu apgūt bez maksas. Turklāt

207arī valsts piedaloties mazākumtautību interešu izglītības

208programmu finansēšanā. Tiesas sēdēs izglītības iestādes

209apliecinājušas, ka izglītojamie labprāt apmeklējot mazākumtautību

210interešu izglītības nodarbības. Turklāt mazākumtautību interešu

211izglītības programmas nodarbības varot apmeklēt arī izglītojamie

212ar speciālām vajadzībām. Mazākumtautību interešu izglītības

213programmas ieviešana esot komplekss pasākums, kuru ietekmējot ne

214tikai likumdevējs, bet arī pašas izglītības iestādes. Izglītības

215iestāde atbilstoši Izglītības likuma 28. pantam esot

216patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā,

217darbinieku izraudzīšanā, kā arī finansiālajā un saimnieciskajā

218darbībā. Arī mazākumtautību interešu izglītības programmas

219pedagogu piesaistīšana esot izglītības iestādes kompetences

220jautājums.

221Atbilstoši likumdevēja deleģējumam pašvaldībai esot pienākums

222nodrošināt pie mazākumtautībām piederošajiem izglītojamiem

223interešu izglītību, ja to pieprasa izglītojamo vecāki.

224Mazākumtautību interešu izglītības programma esot vienīgā

225interešu izglītības programma, kuras īstenošanai ir valstiskā

226līmenī izstrādātas vadlīnijas un paraugs, kā arī nodrošināts

227finansējums un atbalsts attiecīgu mācību līdzekļu iegādei. Valsts

228veiktās darbības un sniegtais atbalsts sekmējot Satversmes

229114. pantā ietverto pamattiesību īstenošanu. Pieteikumu

230iesniedzēji neesot snieguši nekādus apsvērumus sakarā ar to, ka

231mazākumtautību interešu izglītības programma nebūtu pieejama vai

232ka Pieteikumu iesniedzēji būtu sastapušies ar šķēršļiem, kas tiem

233liedz iesaistīties šādā programmā.

234Tiesas sēdē pieaicināto personu paustie viedokļi apliecinot

235to, ka likumdevējs, ieviešot apstrīdētās normas, nav rīkojies

236pārsteidzīgi un, nodrošinot izglītojamiem iespējas mācīties

237valsts valodu, ir rīkojies izglītojamo interesēs. Apstrīdēto

238normu atbilstību faktiskajiem apstākļiem un pašreizējai

239situācijai tiesas sēdē apstiprinājuši arī izglītības iestāžu

240vadītāji. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem esot nodrošinātas

241pilnvērtīgas iespējas īstenot Satversmes 114. pantā

242ietvertās pamattiesības.

2435. Ministru kabinets sniedzis informāciju, ka

244mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

245programmu mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un

246attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību,

247nevis nodrošināt konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un

248prasmes, kā tas ir formālajā izglītībā.

249Pamatojums tam, kāpēc noteiktas tieši trīs nodarbības nedēļā,

250izrietot no Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra

251noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības

252programmu paraugiem" 12. pielikuma

253"Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs".

254Iepriekš šajā pielikumā bijis noteikts mācību priekšmetam

255"Mazākumtautību valoda un literatūra" veltīto mācību

256stundu skaits trijos gados. Proti, 1.-3. klasei trim gadiem

257bijušas noteiktas 312 mācību stundas, savukārt 4.-6. klasei

258un 7.-9. klasei - 315 mācību stundas, tātad deviņas mācību

259stundas nedēļā un trīs mācību stundas nedēļā attiecīgajā mācību

260gadā.

261Mazākumtautību izglītojamiem esot iespēja darboties arī

262nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas

263programmā "Pulkā eimu, pulkā teku".

264Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apgūšana

265nespējot nodrošināt tādu izpratni par valsts valodas praktisko

266lietojumu, kā arī tādu vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst,

267izmantojot valsts valodu kā mācību valodu citu mācību priekšmetu

268apguvē. Līdz ar to nepastāvot citi, alternatīvi līdzekļi, ar

269kādiem valsts varētu izpildīt savu pozitīvo pienākumu izglītības

270sistēmā garantēt mazākumtautību tiesību ievērošanu un

271mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu.

2726. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

273ministrija - norāda, ka Izglītības likumā un Vispārējās

274izglītības likumā ir nostiprinātas izglītojamā tiesības

275pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un

276personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas

277nepieciešams. Individualizēts un personalizēts atbalsts varot

278tikt sniegts dažādās formās, piemēram, kā individuāls mācību

279plāns, piemēroti mācību materiāli, dažādi tehnoloģiskie

280risinājumi, individuāls darba temps, atbalstoša mācību vide,

281atbalsta personāla pastiprināta iesaiste, vecāku līdzdalība un

282citi. Tādējādi esot paredzēts, ka pirmsskolas izglītības un

283pamatizglītības iestādes sniegs izglītojamiem valsts valodas

284prasmes apguvei nepieciešamo atbalstu.

285Vienlaikus tiekot īstenoti arī atbalsta pasākumi pārejai uz

286mācībām valsts valodā. Tiekot sniegts atbalsts valsts valodas

287pedagogiem, veikta mācību līdzekļu nomaiņa, izstrādāts

288mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

289programmas paraugs un izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam

290darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Izveidotie materiāli

291esot paredzēti izmantošanai gan speciālās izglītības iestādēs,

292gan arī vispārējās izglītības iestādēs, kurās iekļauti

293izglītojamie ar speciālo izglītības programmu. Šie mācību

294līdzekļi esot veidoti kā atbalsta materiāls pedagogiem, un tiem

295esot ieteikuma raksturs.

2966.1. Vispārējās izglītības likums nosakot, ka speciālā

297izglītība ir īpašs vispārējās izglītības veids. Speciālās

298izglītības programmas nodrošinot izglītojamiem ar iegūtiem vai

299iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo

300izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. Speciālās

301izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā valsts

302izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura

303īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši

304izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības

305stāvoklim. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada

30613. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par

307Latvijas izglītības klasifikāciju" tiekot īstenoti deviņi

308speciālās izglītības programmu veidi.

309Noteikumu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

310pirmsskolas izglītības programmu paraugiem 3. pielikumā

311pirmsskolas izglītības saturs esot ietverts speciālās pirmsskolas

312izglītības programmas paraugā. Speciālās izglītības programmas

313īstenošanas pamatā esot pedagogu un speciālistu mērķtiecīgs un

314padziļināts bērna spēju izvērtēšanas, izpētes un korekcijas

315darbs, lai izglītības programma tiktu īstenota atbilstoši bērna

316spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm,

317individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna

318individuālos sasniegumus. Pirmsskolas izglītības grupā bērni ar

319speciālām vajadzībām tiekot iekļauti, ievērojot normatīvo

320regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības

321programmas apguves plānu.

322Ar grozījumiem Izglītības likumā, kuri stājās spēkā

3232021. gada 1. septembrī, Izglītības likuma 14. un

32415. pantā esot noteikta Ministru kabineta un Izglītības un

325zinātnes ministrijas kompetence izglītojamo speciālo vajadzību

326izvērtēšanas metodikas izstrādē pirmsskolas izglītības iestādēm.

327Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 30. pantā esot

328noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas

329uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā,

330nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu atbilstoši šai

331metodikai. Esot apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada

33229. jūnija noteikumi Nr. 453 "Izglītojamo speciālo

333vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības

334iestādēs", kas paredzot, ka izglītojamiem, kuri sasnieguši

335piecu gadu vecumu, tiek veikta speciālo vajadzību izvērtēšana,

336aizpildot šo noteikumu pielikumā pievienoto speciālo vajadzību

337izvērtēšanas veidlapu. Ar izvērtēšanas rezultātiem tiekot

338iepazīstināti vecāki. Atbalsta personāla pieejamību, ja tas

339nepieciešams, izglītojamam nodrošinot izglītības iestāde.

340Pirmsskolas izglītības satura īstenošanai bērniem ar speciālām

341vajadzībām tiekot izmantoti arī Aģentūras izdotie mācību un

342metodiskie materiāli. Tāpat esot pieejami mācību materiāli

343izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, materiāli

344lasītprasmes veicināšanai izglītojamiem ar lasītprasmes grūtībām,

345materiāli izglītojumiem ar smagiem garīgās attīstības

346traucējumiem integrētā mācību satura apguvei, kā arī materiāli

347izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.

348Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem

3492023. gada 1. septembrī speciālās pirmsskolas

350izglītības programmas kopumā apguvuši 4128 izglītojamie. No tiem

351945 izglītojamiem esot nodrošināts atbalsts latviešu valodas

352apguvei, jo iepriekšējā mācību gadā viņi apguvuši kādu no

353speciālās mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmām. No

354945 izglītojamiem obligātās pirmsskolas izglītības vecumā esot

355731 izglītojamais, tostarp 415 izglītojamie jau iepriekšējā

356mācību gadā sasnieguši šo vecumu. No 945 izglītojamiem, kuriem

357tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 741

358izglītojamais speciālās izglītības programmu apgūstot pirmsskolas

359izglītības iestādē, 101 izglītojamais - vispārējās izglītības

360iestādē un 103 izglītojamie - speciālās izglītības iestādē.

361Savukārt no 913 izglītojamiem, kuri izglītību iegūst

362pamatizglītības pakāpes 1., 4. un 7. klasē un kuriem

363tiek nodrošināts atbalsts latviešu valodas apguvei, 627

364izglītojamie attiecīgo izglītības programmu apgūstot vispārējās

365izglītības iestādē, bet 286 - speciālās izglītības iestādē.

366Atbalsta pasākumus izmantojot izglītojamie, kuriem ir logopēda

367novērtēšanas ziņojums par runas un valodas izpētes rezultātiem,

368speciālā pedagoga izvērtējums par pedagoģiskās izpētes

369rezultātiem, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par

370psiholoģiskās izpētes rezultātiem, pedagoģiski medicīniskās

371komisijas atzinums par speciālās izglītības programmu vai

372pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbalsta pasākumu

373nepieciešamību vispārējās pamatizglītības programmā. Šos atbalsta

374pasākumus varot izmantot arī izglītojamie, kuriem konstatētas

375attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītības iestādes atbalsta

376speciālisti, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai

377nepilngadīga izglītojamā vecāka, bāriņtiesas iecelta aizbildņa

378vai aizgādņa iesniegumu, veicot attiecīgu pedagoģisko vai

379psiholoģisko novērtējumu un sniedzot atzinumu par

380nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

381Izglītojamie septiņās speciālās pamatizglītības programmās

382pilnā apjomā apgūstot valsts pamatizglītības standarta saturu un

383kārtojot noteiktos pārbaudes darbus ar atbilstošiem atbalsta

384pasākumiem. Šo skolēnu kopējā intelektuālā attīstība atbilstot

385normai. Saturs esot būtiski atšķirīgs divām speciālās izglītības

386programmām - izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un

387izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai

388vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Izglītojamie, kuri

389mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

390garīgās attīstības traucējumiem", apgūstot atvieglotu valsts

391pamatizglītības standarta saturu, bet atsevišķu mācību priekšmetu

392tēmas esot iekļautas citos mācību priekšmetos. Izglītojamie, kuri

393mācās speciālās pamatizglītības programmā "izglītojamiem ar

394smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem

395attīstības traucējumiem", apgūstot atsevišķas valsts

396pamatizglītības standarta noteiktas zināšanas un prasmes ar

397skolotāja individuālu palīdzību. Katram šajā izglītības programmā

398iesaistītajam izglītojamam esot individuāls izglītības programmas

399apguves plāns. Atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim un

400izglītības iestādes iespējām šāda izglītības programma varot tikt

401īstenota ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem. Abu minēto

402grupu izglītojamie nākamajā klasē tiekot pārcelti bez

403nosacījumiem un esot atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem.

404Atzinumus par konkrētam izglītojamam atbilstošāko izglītības

405programmu un mācību satura apguvei nepieciešamajiem atbalsta

406pasākumiem sniedzot valsts vai pašvaldību pedagoģiski

407medicīniskās komisijas saskaņā ar Ministru kabineta

4082012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 709

409"Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām

410komisijām".

411Pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēma esot

412savienota ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Līdz ar to

413pedagoģiski medicīnisko komisiju izsniegto atzinumu saturs

414izglītības iestādei esot pieejams.

415Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi

416Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai

417to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar

418speciālām vajadzībām" nosakot prasības, kādas izvirzāmas

419vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas,

420vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

421programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām.

422Normatīvais regulējums nosakot atbalsta pasākumus izglītojamiem

423ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvei,

424kā arī vienotu, visās izglītības iestādēs izmantojamu

425individuālās izglītības programmas apguves plāna paraugu. Minētie

426noteikumi paredzot pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un

427atzinuma sniegšanu arī par tiem izglītojamiem, kuriem nav

428pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet ir konstatētas

429attīstības vai mācīšanās grūtības. Izglītojamie ar speciālām

430vajadzībām varot saņemt atbalstu, citstarp arī valsts valodas

431apguvei, speciālās izglītības attīstības centros. Latvijā šobrīd

432darbojoties 10 speciālās izglītības iestādes - attīstības centri,

433kas dislocēti visos Latvijas plānošanas reģionos.

434Sadarbībā ar piecām Latvijas pašvaldībām esot organizētas

435profesionālas sarunas, lai izzinātu pirmsskolas izglītības

436pedagogu un izglītības iestāžu labo praksi, kas uzkrāta,

437īstenojot mācības latviešu valodā, kā arī identificētu

438izaicinājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Laikposmā no

4392023. gada septembra līdz 2024. gada maijam notikušas

440attālinātas un klātienes vizītes 25 Latvijas pirmsskolas

441izglītības iestādēs, tostarp arī izglītības iestādēs, kas īsteno

442speciālās pirmsskolas izglītības programmu, un sarunas ar

443pirmsskolas pedagogiem un vadību. Profesionālo sarunu laikā esot

444apzināta labā prakse attiecībā uz pašvaldības un pirmsskolas

445izglītības iestāžu sadarbību pārejā uz mācībām latviešu valodā,

446rotaļnodarbību plānošanu un īstenošanu latviešu valodā, prasmīgi

447organizētu mācību darbu centros, profesionālu logopēda korekcijas

448darbu un atbalstu, radošas izglītības vides veidošanu,

449mērķtiecīgi organizētu metodisko darbu un regulāru pedagogu

450profesionālo pilnveidi. Profesionālo sarunu laikā tikuši

451konstatēti arī izaicinājumi, kas saistīti ar nepieciešamību

452veicināt pedagogu, izglītības iestāžu un izglītojamo vecāku

453sadarbību jautājumos par latviešu valodas lietošanu ārpus mācību

454iestādes, kā arī nepieciešamību veidot valsts valodas vidi

455neformālai personāla iekšējai saziņai.

456Ministrijā darbojoties Konsultatīvās padomes mentori, kas

457sniedzot pedagogiem atbalstu komunikācijas, profesionālās

458kvalifikācijas pilnveides, nodrošinājuma un kvalitātes jomās.

459Pirmsskolas izglītības programmu, arī speciālo pirmsskolas

460izglītības programmu, īstenojošo izglītības iestāžu vadītājiem,

461vadītāju vietniekiem, pedagogiem, izglītības pārvalžu

462speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos laikposmā no

4632023. gada līdz 2024. gada jūnijam esot noorganizēti

464deviņi tiešsaistes semināri, kuros mentori snieguši metodisku

465atbalstu pārejā uz vienotu skolu. Šajos semināros esot

466piedalījušies vairāk nekā 2000 pirmsskolas pedagogu, vadības

467pārstāvju un metodiķu. Semināru ietvaros sniegtas arī

468individuālas konsultācijas. Semināri esot ierakstīti, un

469attiecīgie ieraksti esot pieejami Izglītības un zinātnes

470ministrijas mājaslapā.

4716.2. Interešu izglītības programmas īstenošanai

472piešķiramo stundu skaits ne ar vienu normatīvo aktu un nevienai

473interešu izglītības programmai neesot noteikts. Attiecībā uz

474interešu izglītību Ministru kabinets neesot izdevis noteikumus

475par konkrētu tās saturu un konkrētu programmu. Katrā pašvaldībā

476interešu izglītības programmas tiekot īstenotas, ņemot vērā gan

477attiecīgās pašvaldības izveidotas programmu izvērtēšanas un

478valsts budžeta mērķdotācijas sadales komisijas lēmumu, gan

479attiecīgās programmas īstenošanai piešķirto licenci. Tādējādi

480pašvaldības komisija, ņemot vērā dažādus nosacījumus, piemēram,

481valstī un pašvaldībā noteiktās prioritātes, pieprasījumu pēc

482konkrētas programmas, pieejamos finanšu līdzekļus, cilvēkresursus

483un materiāltehnisko bāzi, lemjot par to, kādas programmas tiks

484īstenotas un par cik stundām pedagoga darba samaksa tiks

485finansēta. Interešu izglītības programmas varot tikt finansētas

486arī no izglītības iestādes dibinātāja vai izglītojamo vecāku

487finanšu līdzekļiem.

488Parasti interešu izglītības pulciņu nodarbības notiekot pēc

489formālās izglītības mācību stundām un šo nodarbību skaits, lai

490neradītu pārslodzi izglītojamiem, tiekot sabalansēts atbilstoši

491izglītojamo vecumam, programmas specifikai, pieejamiem resursiem

492un citiem apstākļiem. Turklāt normatīvi neesot noteikts, cik

493daudzās interešu izglītības programmās izglītojamais var

494piedalīties. Pieredze liecinot, ka bērni iesaistās vairākās

495interešu izglītības programmās, izmēģinot savas spējas dažādās

496jomās, piemēram, sportā, dejošanā, dziedāšanā, mācoties valodas,

497un viņu intereses var mainīties. Visbiežāk vienas interešu

498izglītības programmas apguves apjoms esot trīs nodarbības nedēļā.

499Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos programmu īstenošanas un

500finansēšanas principus, arī Ministru kabineta 2023. gada

50129. augusta noteikumos Nr. 494 "Noteikumi par

502mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

503programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām" (turpmāk

504arī - Mazākumtautību interešu izglītības noteikumi) noteikts, ka

505mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

506programma īstenojama nodarbībās, kuru skaits var sniegties līdz

507trim nodarbībām nedēļā.

508Mazākumtautības valodas prasmes un etniskās piederības izjūtu

509bērns pamatā apgūstot ģimenē. Savukārt interešu izglītības

510programmas mērķis esot sekmēt izglītojamā interesi saglabāt un

511attīstīt savu mazākumtautības pārstāvja identitāti, attiecīgās

512mazākumtautības valodu un kultūras savdabību, nevis nodrošināt

513konkrētas, ar atzīmi novērtējamas zināšanas un prasmes, kā tas ir

514formālajā izglītībā. Izglītības iestādes varot mazākumtautību

515valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvei

516atvēlēt arī vairāk vai mazāk par trim nodarbībām nedēļā.

517Lai bērns līdz pirmsskolas izglītības posma beigām būtu valsts

518valodu apguvis pietiekamā līmenī un būtu gatavs sākt mācības

5191. klasē valsts valodā, spētu sekmīgi apgūt valsts valodā

520pasniegto mācību saturu un iekļauties skolas vidē, Latvijā no

5212023. gada 1. septembra visā pirmsskolas posmā

522pirmsskolas izglītības programma tiekot apgūta latviešu valodā,

523un neesot nekāda pamata pirmsskolas izglītības satura apguvē

524noteikt izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

5256.3. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija

526norādīja, ka 2022. gada 1. septembrī mazākumtautību

527izglītības programmas īstenojušas 136 pirmsskolas izglītības

528iestādes, bet šobrīd mazākumtautību interešu izglītības

529programmas tiekot īstenotas 43 izglītības iestādēs.

530Ja pie mazākumtautības piederošam izglītojamam ir nepieciešams

531atbalsts valsts valodas apguvei, valsts esot izglītības iestādēm

532piešķīrusi finanšu līdzekļus atbalsta mehānismu realizācijai.

533Bērniem ar speciālām vajadzībām logopēdiskais un psiholoģiskais

534atbalsts esot nodrošināms valsts valodā, lai veicinātu viņu

535iekļaušanos sabiedrībā un vienkāršotu viņu tālākās izglītības

536iespējas. Bilingvāli runājošam bērna ar attīstības traucējumiem

537spējas esot vienādas abās valodās un neatšķiroties no

538monolingvāla bērna spējām.

539Mazākumtautību interešu izglītības programma esot apgūstama

540brīvprātīgi, un tās mērķis esot saglabāt izglītojamā interesi par

541savu piederību pie mazākumtautības, tās valodas, kultūras un

542etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu. Šajā programmā

543esot apgūstama gan valoda, gan arī kultūra, vēsture, ģeogrāfija

544un tradīcijas. Mazākumtautību interešu izglītības noteikumos

545ietvertās mazākumtautību interešu izglītības programmas

546īstenošanas vadlīnijas esot tikai paraugs, kuru pedagogi varot

547pilnveidot pēc saviem ieskatiem. Pašvaldībai, piešķirot

548finansējumu mazākumtautību interešu izglītības programmas

549īstenošanai, vajagot rēķinoties ar trim attiecīgām nodarbībām

550nedēļā. Ja ir pietiekams izglītojamo vecāku pieprasījums, tad

551pašvaldība pēc savas iniciatīvas piešķirot finansējumu, kas

552nedrīkstot būt mazāks kā par trim mazākumtautību interešu

553izglītības nodarbībām nedēļā. Šis pirmsskolas vecuma

554izglītojamiem paredzamo nodarbību skaits esot salāgots un

555noteikts atbilstoši pamatizglītības pakāpē izvirzītajām

556prasībām.

557Izglītojamo interesēm visatbilstošākā mazākumtautību interešu

558izglītības programma varot tikt īstenota tajā pašā izglītības

559iestādē, kurā izglītojamais apgūst vispārējās izglītības obligāto

560saturu, bet, ja šajā programmā vēlas iesaistīties tikai viens

561izglītojamais, tad vajadzētu pēc saskaņošanas ar viņa vecākiem

562nodrošināt šim izglītojamam iespēju apgūt mazākumtautību interešu

563izglītību citā, pēc iespējas tuvākā izglītības iestādē.

564Turklāt mazākumtautības valodu esot iespējams apgūt arī

565fakultatīvi. Arī speciālās izglītības iestādēs attiecīga

566pieprasījuma gadījumā vajagot būt nodrošinātai mazākumtautību

567interešu izglītības programmas īstenošanai. Mazākumtautību

568interešu izglītības nodarbībās izglītojamiem atbalsts tiekot

569sniegts viņu dzimtajā valodā.

570Šobrīd tiekot plānota finansējuma piešķiršana mazākumtautību

571interešu izglītības programmu turpināšanai. Pēc pārejas perioda,

572kad apstrīdētajām normām jāstājas spēkā, paredzēts mazākumtautību

573interešu izglītības programmas finansēt ar struktūrfondu

574atbalstu. Nometnēm un mazākumtautību valodu kultūras apguvei

575finansējuma piesaiste tiekot plānota arī no Eiropas atbalsta

576mehānismiem. Šobrīd esot aptuveni 800 pedagogu, kas izglītojamiem

577māca krievu valodu un kultūru. Tieši šie pedagogi tad arī tikšot

578aicināti vadīt mazākumtautību interešu izglītības programmā

579paredzētās nodarbības.

580Bērna dzimtās valodas izmantošana izglītības procesā esot

581pieļaujama tikai gadījumos, kad ir apdraudēta viņa dzīvība.

582Izglītības kvalitātes dienests, akreditējot izglītības

583iestādes, veicot to vadītāju novērtēšanu. Šajā procesā Izglītības

584kvalitātes dienests vērtējot visu izglītības procesu kopumā.

585Par pedagogu un darbinieku piesaisti izglītības iestādē esot

586atbildīgs tās vadītājs. Izglītības iestādes vadītājam sadarbībā

587ar izglītības iestādes dibinātāju vajagot atrast veidu, kā,

588izmantojot pieejamos resursus, varētu piesaistīt pedagogus.

589Pedagogu trūkums neesot sistēmiska problēma.

590Izglītības un zinātnes ministrija veicot centralizēto eksāmenu

591rezultātu analīzi atbilstoši izglītības programmu veidiem.

5929. klases centralizēto eksāmenu rezultāti esot analizēti

593atsevišķi kā gūti mazākumtautību izglītības programmas ietvaros,

594bet vidusskolas eksāmenu rezultāti analizēti kopumā, jo šādas

595programmas vairs neesot. Veicot analīzi atbilstoši programmu

596veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija secinājusi, ka

597eksāmenu rezultātu dinamika un latviešu valodas apguvē panāktais

598progress nav pietiekams salīdzinājumā ar vidējiem rezultātiem

599valstī. Atbilstoši 2018. gada datiem par mazākumtautību

600izglītības programmās sasniegtajiem rezultātiem latviešu valodas

601apguves vidējais procentuālais rādītājs bijis 45, toties

602izglītības iestādēs, kurās mazākumtautību izglītības programma

603netika realizēta, šis rādītājs bijis 53.

6047. Pieaicinātā persona - Valsts izglītības satura

605centrs - norāda, ka mazākumtautību interešu izglītības

606programma esot vienīgais izņēmums tajā ziņā, ka tikai tās

607īstenošanai valstiskā līmenī ir izstrādātas vadlīnijas, paraugs,

608kā arī nodrošināts mērķēts valsts finansējums un atbalsts mācību

609līdzekļu iegādei. Tādējādi mazākumtautību interešu izglītības

610programmas īstenošanai esot nodrošināts gan metodiskais, gan arī

611finansiālais atbalsts. Mazākumtautību interešu izglītības

612programmu apstiprinot izglītības iestādes vadītājs. Izglītības

613iestādes vadītājs nosakot arī kārtību, kādā attiecīgā programma

614tiek īstenota izglītības iestādē. Tādējādi izglītības iestādes

615vadītājs un dibinātājs esot atbildīgi par mazākumtautību interešu

616izglītības programmas īstenošanas kontroli.

6177.1. Mazākumtautību izglītojamiem ar speciālām

618vajadzībām tiekot nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izglītības

619iestādē apgūt mazākumtautību interešu izglītības programmu.

620Izglītības iestādei un mazākumtautību interešu izglītības

621pedagogam vajagot nodrošināt to, lai programmas saturs būtu

622piemērots bērna individuālajām spējām un interesēm.

623Interešu izglītības programmu piedāvājums un jebkuras šādas

624programmas saturs, arī mazākumtautību interešu izglītības

625programmas saturs, tiekot veidots atbilstoši izglītojamo

626vecumposmam un ar mērķi papildināt, attīstīt, nostiprināt

627zināšanas un attīstīt spējas un prasmes. Tādējādi bērnam tiekot

628nodrošinātas papildu iespējas gūt jaunu vai paplašinātu pieredzi,

629tai skaitā iespēju saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu,

630kā arī etnisko un kultūras savdabību.

631Mazākumtautību interešu izglītības programma varot tikt

632īstenota pēc vecāku pieprasījuma vai vecākiem atsaucoties uz

633pirmsskolas izglītības iestādes piedāvājumu. Mazākumtautību

634interešu izglītības programmas sagatavošanā un īstenošanā

635izglītības iestādei un pedagogam vajagot ievērot Mazākumtautību

636interešu izglītības noteikumus.

6377.2. Tiesas sēdē Valsts izglītības satura centrs

638norādīja, ka interešu izglītībā sasniedzamie rezultāti neesot

639strikti reglamentēti. Mazākumtautību interešu izglītības

640programmas saturs un mērķi neesot tādi paši kā iepriekš

641izglītības pamatprogrammā iekļautajai krievu valodas un

642literatūras apguvei. Mazākumtautību interešu izglītības programma

643esot vērtējama kā veselums, kas dod iespēju saglabāt un attīstīt

644mazākumtautības valodu un kultūru. Ja izglītības iestāde un

645izglītojamo vecāki uzskata par nepieciešamu palielināt

646mazākumtautību interešu izglītībai paredzēto stundu skaitu, tas

647neesot aizliegts.

648Obligātā izglītības satura pasniegšanā izglītojamiem ar

649speciālām vajadzībām pedagogi izmantojot īpašas metodes, kas

650pielāgotas tam, lai izglītojamais spētu šo saturu efektīvi

651uztvert. Speciālās izglītības iestādē arī interešu izglītības

652jomā ar izglītojamiem strādājot tam īpaši apmācīti pedagogi.

653Interešu izglītības programmas īstenošanā atbalsta sniegšanai

654varot tikt piesaistīts arī pedagoga asistents. Turklāt Valsts

655izglītības satura centrs ļoti daudzus pedagogus esot apmācījis

656darbam ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodas

657apguvi.

658Jo agrāk bērns iekļausies valsts valodas vidē, jo vieglāk viņš

659šo valodu apgūšot. Tieši tāpēc arī logopēdiem un citiem

660speciālistiem esot ieteicams strādāt ar izglītojamo valsts

661valodā. Bērna dzimtās valodas izmantošana būtu pieļaujama tikai

662krīzes situācijās un turklāt tikai tādā gadījumā, ja pedagogs šo

663valodu zina.

664Sākotnēji, pārejot uz izglītību valsts valodā, varot būt tā,

665ka pasliktinās nevis valodas, bet citu mācību priekšmetu apguves

666rezultāti. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka izglītības reforma tiek

667ieviesta pakāpeniski. Pāreju uz izglītību valsts valodā

6682023. gada 1. septembrī uzsāka 1., 4. un 7. klases

669izglītojamie. Šo izglītojamo sasniegtie rezultāti būšot redzami

670laikā, kad viņi mācīsies 3., 6. un 9. klasē.

6718. Pieaicinātā persona - Rīgas Purvciema

672vidusskola - tiesas sēdē norādīja, ka šajā mācību gadā

673pirmsskolas absolventi bijuši labāk sagatavoti mācību uzsākšanai

6741. klasē.

675Mazākumtautību interešu izglītības programma palīdzot attīstīt

676un saglabāt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

677identitāti. Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās

6781. klases izglītojamie mācoties lasīt, rakstīt krieviski un

679iepazīstot folkloru. Izglītojamie 4. klasē mazākumtautību

680interešu programmas ietvaros galvenokārt padziļinot savas krievu

681valodas gramatikas zināšanas un izpratni par krievu literatūru.

6827. klasē izglītojamo interese piedalīties mazākumtautību

683interešu izglītības nodarbībās zināmā mērā zūdot, jo tās notiekot

684vai nu pēc, vai pirms izglītības pamatprogrammas apgūšanas un

685šajā pašā laikā skolotāji sniedzot arī konsultācijas

686pamatprogrammā apgūstamajos mācību priekšmetos.

687Iepriekš mazākumtautību valodas un literatūras apguvei bijušas

688paredzētas trīs stundas nedēļā, bet, tā kā mazākumtautību

689interešu izglītības nodarbībās tiek apgūtas ne tikai

690mazākumtautības valodas un literatūras zināšanas un attīstītas

691arī citas prasmes, iepriekš apgūtās izglītības un tagad

692apgūstamās izglītības saturu nevarot salīdzināt. Izglītības

693iestāde esot konsultējusies ar vecākiem par mazākumtautību

694interešu izglītības programmas īstenošanas laiku. Vairums vecāku

695vēlējušies, lai attiecīgās nodarbības tiktu organizētas pēc

696izglītības pamatprogrammas apguves. Direktora vietnieks

697apmeklējot interešu izglītības nodarbības, un par tām tiekot

698sniegtas atskaites. Vecāku sapulču laikā tiekot nodrošināta

699atgriezeniskā saite arī par mazākumtautību interešu izglītības

700programmas norisi. Mazākumtautību interešu izglītības programmu

701vadot pedagogi, kas iepriekš pasnieguši krievu valodu un

702literatūru. Nākotnē izglītības iestāde plānojot ieviest arī citus

703mazākumtautību interešu izglītības kontroles mehānismus.

704Pārejai uz izglītību valsts valodā izglītības iestāde esot

705gatavojusies savlaicīgi. Pedagogi apmeklējuši īpašas nodarbības,

706kursus un pieredzes apmaiņas pasākumus.

707Bērniem ar psiholoģiska rakstura traucējumiem būtu

708nepieciešams konkrētās situācijās sniegt atbalstu, izmantojot

709viņu dzimto valodu.

710Izglītojamie dzimto valodu varot izmantot starpbrīžos un

711meklējot informācijas avotus mācību nolūkos.

7129. Pieaicinātā persona - Rēzeknes valsts poļu

713ģimnāzija - tiesas sēdē norādīja, ka tajā vispārējās

714izglītības programma tiekot īstenota atbilstoši starpvalstu

715līgumam. Izglītības iestāde esot izstrādājusi autorprogrammu un

716tādējādi mācību plānā saglabājusi poļu valodas stundas gan

717pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē.

7183. klasei esot paredzētas četras, bet 5. un

7197. klasei - trīs poļu valodas mācību stundas nedēļā. Šāds

720stundu skaits esot optimāls, turklāt izglītības iestāde

721piedāvājot poļu valodu apgūt arī fakultatīvi, ja izglītojamie un

722viņu vecāki to vēlas.

723Papildus tam iestādes īstenotās interešu izglītības programmas

724esot vērstas uz poļu kultūras un tās mantojuma saglabāšanu. Kori

725un tautas deju nodarbības vadot pedagogi no Polijas.

726Izglītības iestāde regulāri kontrolējot izglītojamo sekmes un

727neesot konstatējusi izglītības kvalitātes kritumu. Izglītības

728iestādes rīcībā esot bijusi pienācīga pārejai uz izglītību valsts

729valodā nepieciešamā mācību literatūra un digitālie mācību

730līdzekļi.

731Izglītības iestādē esot arī piecgadīgu un sešgadīgu

732izglītojamo grupiņa. Šiem bērniem pedagogs no Polijas līdz ar

733poļu dziesmām un dejām mācot arī poļu valodu. Izglītojamiem

734rodoties izpratne par to, kādā valodā ar kuru no pedagogiem var

735sazināties. Izglītības iestāde cenšoties veicināt valsts valodas

736apguvi arī starpbrīžos un rotaļnodarbībās. Arī vecāki tiekot

737mudināti palīdzēt izglītojamiem apgūt valsts valodu. Bērni šajā

738vecumā valodas apgūstot ļoti ātri.

739Arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot iespēja

740saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un

741kultūras savdabību, jo viņi mācoties kopā ar pārējiem

742izglītojamiem. Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja

743nepieciešams, tiekot nodrošinātas arī individuālas nodarbības

744katrā mācību priekšmetā. Tāpat viņiem gan pirmsskolas izglītības,

745gan pamatizglītības pakāpē tiekot piesaistīts speciālais

746pedagogs, sociālais pedagogs, kā arī logopēds. Izglītojamie ar

747speciālām vajadzībām aktīvi iesaistoties interešu izglītības

748nodarbībās, un arī viņiem esot nodrošināta saikne ar poļu valodu

749un kultūru.

750Padomju laikos neesot bijis iespējams apgūt poļu valodu, jo

751neesot bijušas poļu izglītības iestādes. Šobrīd izglītojamiem ir

752iespēja gan mācīties poļu izglītības iestādēs, gan arī apgūt poļu

753valodu. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas absolventi izvēloties arī

754savus bērnus izglītot šajā izglītības iestādē un palīdzot viņiem

755apgūt poļu valodu.

75610. Pieaicinātā persona - Rīgas

757224. pirmsskolas izglītības iestāde - norāda, ka tajā

758izglītību iegūstot 11 izglītojamo grupas vecumā no pusotra gada

759līdz septiņiem gadiem.

760Izglītības iestāde esot saņēmusi metodiskos materiālus,

761grāmatas, kā arī papildu finansējumu pārejai uz izglītību valsts

762valodā nepieciešamo digitālo mācību līdzekļu iegādei.

763Izglītības iestādē esot pieejama arī mazākumtautību interešu

764izglītība. Attiecīgās nodarbības apmeklējot vairums izglītojamo.

765Pašvaldība visiem izglītojamiem kopā interešu izglītības

766programmas apguvei esot piešķīrusi 18 stundas nedēļā. Vienai

767grupai mazākumtautību interešu izglītības nodarbība ilgstot

768aptuveni 20-25 minūtes. Programma tiekot īstenota no

769plkst. 15.00 līdz plkst. 18.30. Mazākumtautību interešu

770izglītības nodarbības katrai grupai notiekot divas reizes

771nedēļā.

772Mazākumtautību interešu izglītības nodarbībās tiekot stāstīts

773par folkloru, lasītas pasakas un dziedātas dziesmas. Izglītojamie

774savās mājās ar ģimeni sazinoties dzimtajā valodā, tāpēc

775mazākumtautību interešu izglītība esot vērsta vairāk tieši uz

776kultūras apguvi. Mazākumtautību interešu izglītības saturu

777izglītības iestāde varot pielāgot vecāku pieprasījumam. Par

778mazākumtautību interešu izglītības programmas ietvaros apgūto

779tiekot veidotas atskaites e-žurnālā.

780Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām esot pieejams atbalsta

781personāls. Pedagogu palīgi veicot individuālu darbu ar

782izglītojamiem, kuriem konstatētas valodas apguves grūtības.

783Izglītojamie ar speciālām vajadzībām apmeklējot arī

784mazākumtautību interešu izglītības nodarbības.

785Tā kā izglītības process tiek īstenots valsts valodā, arī

786saziņa ar izglītojamiem notiekot valsts valodā. Izglītojamie šajā

787agrīnajā vecumā valodu apgūstot ļoti ātri. Dzimto valodu

788izglītojamie izmantojot savstarpējā saziņā. Izņēmuma gadījumos

789bērnu dzimtā valoda tiekot izmantota viņu nomierināšanai vai viņu

790drošībai bīstamās situācijās.

79111. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

792iestāde "Dzirnaviņas" -norāda, ka tajā īstenotajā

793mazākumtautību interešu izglītības programmā tiekot iesaistīti

794izglītojamie no triju līdz septiņu gadu vecumam. Izvēle

795neparedzēt šādu programmu izglītojamiem no pusotra gada līdz trim

796gadiem esot saskaņota ar viņu vecākiem. Interešu izglītības

797nodarbībā izglītojamie piedaloties grupās līdz 15 bērniem.

798Šīs nodarbības apmeklējot arī izglītojamie ar valodas attīstības

799traucējumiem.

800Nodarbības tiekot organizētas dienas otrajā pusē no

801plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00. Nodarbība ilgstot līdz

80245 minūtēm un notiekot divas reizes nedēļā. Izglītības iestādei

803esot piešķirts pašvaldības finansējums mazākumtautību interešu

804programmas īstenošanai tieši šādā apmērā. Nelielās slodzes dēļ

805esot bijis problemātiski atrast pedagogu interešu izglītības

806programmas īstenošanai. Atgriezeniskā saite par mazākumtautību

807interešu izglītības programmas ietvaros apgūto vecākiem tiekot

808sniegta pēc katra lielā temata apguves organizētajos kopējos

809svētkos.

810Izglītojamo nomierināšanai būtisks esot balss tonis. Kritiskās

811situācijās, kad izglītojamais nesaprot valsts valodā teikto, viņa

812nomierināšanai tiekot izmantoti žesti vai arī viņa dzimtā valoda.

813Izglītojamie savstarpēji sazinoties dzimtajā valodā. Viņi mēdzot

814arī ar pedagogiem sazināties dzimtajā valodā, bet pedagogi

815atbildi sniedzot valsts valodā. Arī atbalsts valsts valodas

816apguvei tiekot sniegts tikai valsts valodā. Izglītojamam ar

817speciālām vajadzībām tiekot piesaistīts asistents, kas ar

818izglītojamo runā viņa dzimtajā valodā, savukārt pedagogi arī ar

819šādu izglītojamo sazinoties valsts valodā.

820Kopš 2023. gada 1. septembra mazākumtautību

821izglītojamo saikne ar viņu tautas kultūru neesot

822pasliktinājusies. Izglītības iestāde par izglītojamo vecāku

823nodrošināto finansējumu varot piesaistīt arī citus interešu

824izglītības pedagogus.

82512. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

826universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs,

827Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, Pusaudžu resursu centra

828attīstības vadītājs Dr. med. Ņikita Bezborodovs -

829norāda, ka bilingvālā vidē bērniem ar speciālām vajadzībām mēdzot

830īslaicīgi aizkavēties valodas attīstība, taču ilgtermiņā tas

831neatstājot nekādas negatīvas sekas. Izglītojamam ar speciālām

832vajadzībām, kurš mācās divās valodās, sākotnēji katrā no tām

833vārdu krājums esot šaurāks, tomēr abās valodās kopumā diezgan

834liels. Izglītojamais ar speciālām vajadzībām laika gaitā apgūstot

835abas valodas. Vecākiem vajagot ar savu bērnu sazināties dzimtajā

836valodā un rēķināties ar to, ka šīs valodas apguve viņam prasīs

837ilgāku laiku.

838Izglītojamiem ar attīstības traucējumiem vislabākais

839izglītības veids esot iekļaujošā izglītība. Tā ļaujot izvairīties

840no segregācijas. Viens no izglītības mērķiem esot tādu prasmju

841trenēšana, kuras nodrošina spēju kļūt par sabiedrības locekli un

842funkcionēt sabiedrībā. Ja reiz valsts valoda ir latviešu valoda,

843tad šī valoda esot jāzina, citādi cilvēks nebūšot spējīgs

844patstāvīgi funkcionēt. Valsts valodas prasme esot svarīga arī

845bērniem ar neiropsihiskās attīstības traucējumiem. Valodas

846nezināšana novedot pie tā, ka samazinās kontaktu skaits un to

847kvalitāte. Pedagogam esot svarīgi valsts valodu pārzināt labā

848līmenī, lai neaizkavētu izglītojamos valsts valodas apguves

849procesā. Pedagogam neesot ieteicams ikdienā lietot abas valodas,

850lai bērnam netiktu jaukti valodu kodi un traucēta valodas

851apguve.

852Cik liels atbalsts nepieciešams izglītojamam ar speciālām

853vajadzībām, tas lielā mērā esot atkarīgs no viņa veselības

854stāvokļa. Izglītojamam ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta

855pasākumu veidu un nepieciešamību vajagot vērtēt izglītības vidē.

856Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbalsts būtu jāsaņem tādā

857veidā, kādu viņi saprot. Atbalsta sniegšana saprotamā veidā varot

858izpausties gan kā atbalsta sniegšana ar vizuāliem uztveres

859materiāliem, neizmantojot valodu, gan arī kā skaidrojuma

860sniegšana bērnam saprotamā valodā. Kamēr bērns konkrētu valodu

861neprot, komunicēt ar viņu vajadzētu tādā valodā, kuru viņš

862saprot, proti, vai nu viņa dzimtajā valodā, vai arī ar

863žestiem.

864Gandrīz vai visi pētījumi par bilingvālas vides ietekmi uz

865izglītojamiem ar speciālām vajadzībām attiecoties uz tādām

866situācijām, kad komunikācija ģimenē notiek dzimtajā valodā, bet

867izglītības process izglītības iestādē - citā valodā.

868Valodas apguve esot process, kas faktiski sākoties vēl pirms

869dzimšanas, uztverot skaņas. Ja cilvēks jaunu valodu apgūst

870periodā, kad viņa smadzenes ir visplastiskākās, tātad agrā

871jaunībā, tad to iemācīties varot ļoti viegli. Tomēr valodas

872apguvei īpaši svarīga esot atrašanās konkrētās valodas vidē.

873Izglītojamie, kas mācās mazākumtautību izglītības iestādēs,

874lielākoties atrodoties triju valodu vidēs: mājās viņi komunicējot

875dzimtajā valodā, izglītības iestādē apgūstot valsts valodu, bet

876interneta vidē - angļu valodu. Ja izglītojamam nav iespējas

877atrasties dzimtās valodas vidē, tad ar trim stundām nedēļā šīs

878valodas apguvei varētu būt par maz.

87913. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

880profesore un Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle

881Dr. paed. Sarmīte Tūbele - tiesas sēdē

882norādīja, ka logopēds strādājot ar bērniem, kuriem konstatēti

883valodas traucējumi. Dzimtās valodas nostiprināšanai esot

884iespējams logopēdu apmeklēt privāti, bet izglītības process

885izglītības iestādē tiekot īstenots valsts valodā un tātad arī

886logopēda pakalpojami izglītības iestādē tiekot sniegti valsts

887valodā. Tas attiecoties arī uz bērniem ar speciālām vajadzībām.

888Logopēda pakalpojuma sniegšana citā, nevis valsts valodā

889neveicinātu valsts valodas apguvi.

890Pie mazākumtautībām piederošie izglītojamie dzimto valodu

891izmantojot ikdienā gan saziņā ar ģimeni, gan arī citā

892komunikācijā, tāpēc uz nepieciešamību šo valodu papildus apgūt

893arī formālās izglītības procesā esot jāraugās kritiski. Ja

894izglītojamais nesaprot to, ko pedagogs saka valsts valodā, tad

895pedagogs varot mēģināt to izskaidrot ar citiem vārdiem, bet tādā

896gadījumā, ja izglītojamais joprojām to nesaprot, varētu būt

897pieļaujama sarežģītāku jēdzienu izskaidrošana viņa dzimtajā

898valodā.

899Secinājumu

900daļa

90114. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

902vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

903tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

904efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

905Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

906Nr. 2019-17-05 13. punktu).

90714.1. Ar 2022. gada Grozījumu Izglītības likumā

9081. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

909daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju valsts un pašvaldību

910izglītības iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā

911valodā mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības

912un pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu izslēgts Izglītības

913likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

914mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

915īpašo veidu, ar 6. pantu izslēgts Izglītības likuma

, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

1īstenošanu, bet ar 12. pantu paredzēti 2022. gada

2Grozījumu Izglītības likumā 6. panta spēkā stāšanās

3noteikumi. Savukārt ar 2022. gada Grozījumu Vispārējās

4izglītības likumā 4. panta pirmo daļu izslēgta Vispārējās

5izglītības likuma 30. panta piektā daļa, kas paredzēja

6iespēju pamatizglītības programmu apvienot ar mazākumtautību

7izglītības programmu, bet ar 6. pantu paredzēti šo grozījumu

84. panta pirmās daļas spēkā stāšanās noteikumi. Tādējādi

9apstrīdētās normas to kopsakarā veido tiesisko regulējumu, kas no

102023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē

11un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē, no

122024. gada 1. septembra - 2., 5. un 8. klasē, bet

13no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un

149. klasē neparedz iespēju valsts un pašvaldību izglītības

15iestādēs iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību izglītības

16programmu ietvaros.

17Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

18kā vienota tiesiskā regulējuma, kas paredz to, ka valsts un

19pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas

20pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas

21tikai valsts valodā, atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

22normām.

2314.2. Pieteikumā Satversmes tiesai Pieteikumu

24iesniedzēji lūguši Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu

25atbilstību Satversmes 1. un 114. pantam. Tomēr tiesas

26sēdē pieteikuma iesniedzējas personas M pārstāve Olga Loginova

27norādīja, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmes

28114. pantam būtu jāvērtē kopsakarā ar to atbilstību

29Satversmes 112. pantam, jo apstrīdētās normas skarot arī

30jautājumu par izglītības kvalitāti un pieejamību, it sevišķi

31izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

32Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas

33tulkojamas sistēmiski. Ņemot vērā Satversmes vienotības principu

34un ievērojot Satversmes tiesas procesa principus, Satversmes

35tiesa var pārbaudīt apstrīdēto normu atbilstību arī tādām

36Satversmes normām, par atbilstību kurām lieta nav ierosināta

37(sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada

382. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01

3914. punktu).

40Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka no Satversmes

41112. panta izriet valsts pienākums izveidot ikvienam

42izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu (sk. Satversmes

43tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

44Nr. 2018-12-01 20. punktu). Izveidotajai

45izglītības sistēmai ir jāatbilst arī Satversmes 112. panta

46pirmajā teikumā ietvertajiem valsts pienākumiem un jānodrošina

47personu tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību (sal. sk.

48Satversmes tiesas 2022. gada 26. maija sprieduma lietā

49Nr. 2021-33-0103 16. punktu).

50Pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo interesēm atbilstošs

51izglītības process ir tāds izglītības process, kas ne tikai

52ietver ar mazākumtautības identitātes saglabāšanu un attīstību

53saistītus aspektus, bet arī nodrošina pieejamu un kvalitatīvu

54izglītību. Turklāt gan lietas dalībnieki, gan pieaicinātās

55personas ir izteikušas argumentus arī par to, kā apstrīdētās

56normas ietekmē izglītības pieejamību un kvalitāti attiecībā uz

57mazākumtautībām piederīgajām personām (sk., piemēram, lietas

58materiālu 5. sēj. 53., 80., 105. lp. un

596. sēj. 75. lp.)

60Tādēļ izskatāmajā lietā, ņemot vērā faktiskos apstākļus un

61Pieteikumu iesniedzēju argumentus par apstrīdēto normu iespējamo

62neatbilstību Satversmei, kā arī Satversmes tiesas judikatūru,

63efektīvākai lietas izskatīšanai nepieciešams vērtēt apstrīdēto

64normu atbilstību arī Satversmes 112. panta pirmajam

65teikumam.

6614.3. Satversmes 114. pants nosaka:

67"Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības

68saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras

69savdabību." Satversmes 114. pants aptver ne tikai

70personas tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru,

71bet arī kolektīvas tiesības ar vienotu mērķi nodrošināt

72mazākumtautības identitātes saglabāšanos un attīstību, jo pie

73mazākumtautības piederoša persona savu identitāti var saglabāt

74kopīgi ar citām pie attiecīgās mazākumtautības piederošām

75personām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

7623. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

7723. punktu). Satversmes 114. pants prasa valsts

78pozitīvu rīcību ar mērķi aizsargāt un nodrošināt pie

79mazākumtautībām piederošu personu tiesības (sal.

80sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija

81sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 18.1. punktu).

82Satversmes 114. pantā ietverto tiesību saturs atklājams

83kopsakarā ar citām Satversmes normām un Latvijai saistošiem

84starptautisko tiesību dokumentiem mazākumtautību tiesību

85aizsardzības jomā, it sevišķi Minoritāšu konvenciju.

86Minoritāšu konvencijas 14. pants konkretizē nacionālo

87minoritāšu identitātes saglabāšanai nepieciešamo izglītības

88tiesību tvērumu. Šo pantu veido trīs saturiski saistītas daļas.

89Minoritāšu konvencijas 14. panta pirmā daļa paredz, ka

90jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir

91tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, kas ir viens no

92līdzekļiem, ar kuriem šādas personas var apliecināt un saglabāt

93savu identitāti (sk.: Council of Europe, "Explanatory

94Report to the Framework Convention for the Protection of National

95Minorities", 1 February 1995, para. 74). Minoritāšu

96konvencijas 14. panta otrā daļa noteic, ka noteiktos

97apstākļos personai, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir

98jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību attiecīgās nacionālās

99minoritātes valodā vai mācīties šo valodu. Valsts var izvēlēties,

100kuru no šīm iespējām tā pie mazākumtautībām piederošām personām

101nodrošinās. Reizē atbilstoši Minoritāšu konvencijas

10214. panta trešajai daļai šīs mazākumtautību tiesības

103īstenojamas tā, lai netraucētu valsts valodas apguvi.

104Mazākumtautības valodas lietošanai izglītības procesā ir

105jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī pie

106mazākumtautības piederošas personas identitātes attīstība. Tomēr

107no Satversmes 114. panta un Minoritāšu konvencijas

10814. panta neizriet valsts pienākums nodrošināt tādu

109mazākumtautības valodas, etniskās un kultūras savdabības

110saglabāšanas un attīstīšanas veidu kā izglītības iegūšana

111mazākumtautības valodā vai noteiktā šīs valodas lietojuma

112proporcijā valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvaros valsts

113un pašvaldību izglītības iestādēs, neņemot vērā valsts

114konstitucionālo sistēmu un vispārējo Minoritāšu konvencijas mērķi

115- radīt tolerances un dialoga atmosfēru plurālā sabiedrībā

116(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

117sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.1. punktu). Šīs

118normas tikai vispārīgi garantē mazākumtautību valodas, kā arī

119etniskās un kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu

120pienācīgā līmenī.

121Savukārt Satversmes 112. panta pirmais teikums paredz

122ikviena, tostarp arī pie mazākumtautībām piederošu personu,

123tiesības uz izglītību. Tiesības uz izglītību ir tādas tiesības,

124kuras valstij ir jāregulē. Valstij ir jānosaka tāds tiesiskais

125regulējums, kas ļauj ikvienam sasniegt visus izglītības mērķus

126atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam. Latvijas

127izglītības sistēmas mērķi - nodrošināt ikvienam Latvijas

128iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu,

129lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas

130Latvijas valsts un sabiedrības locekli - Satversmes tiesa ir

131atzinusi par atbilstošu ne tikai pašu izglītojamo, bet arī visas

132sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

13323. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

13420. punktu un 2024. gada 10. jūlija sprieduma

135lietā Nr. 2022-45-01 29.1. punktu).

13614.4. Satversmes 112. panta pirmā teikuma tvērumā

137neietilpst personas tiesības uz vispārējo izglītību sev vēlamā

138valodā, tostarp pie mazākumtautības piederoša izglītojamā

139dzimtajā valodā. Valstij ir jāatbalsta mazākumtautību savdabības

140saglabāšana un attīstība izglītības sistēmas ietvaros, veicinot

141kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis

142pretstatot pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības kopējām

143sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

1442019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

145Nr. 2018-12-01 23.2. un 24.3. punktu).

146Reizē Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver

147personas tiesības pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz

148izglītības sistēma. Valsts izveidotajai izglītības sistēmai

149jāatbilst tādiem principiem kā izglītības iespējas, pieejamība,

150pieņemamība un pielāgošanās (sal. sk. Satversmes tiesas

1512020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

152Nr. 2019-20-03 13. punktu).

153Izglītības iespējas nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša

154skaita izglītības iestāžu un izglītības programmu izveidošanu

155tādējādi, lai tiktu garantēta izglītības mērķu īstenošana.

156Izglītības pieejamība ir nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas

157un novēršot šķēršļus, kas varētu rasties, izmantojot izglītības

158iespējas. Savukārt izglītības pieņemamība ir nodrošināma ar

159izglītības satura un metožu pielāgošanu izglītojamo vajadzībām,

160citstarp nosakot izglītības standartus un radot apstākļus radošai

161brīvībai attiecīgo standartu sasniegšanā noteiktos izglītības

162posmos, kā arī paredzot vecāku līdzdalības iespējas. Izglītības

163pieņemamība ietver arī izglītojamā tiesības uz brīvu dalību

164kultūras dzīvē, tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, kā arī drošus un

165veselīgus izglītošanās apstākļus (sk. Satversmes

166tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

167Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2020. gada

16819. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03

16913. punktu). Tāpat izglītības pieņemamības princips

170prasa, lai valsts izveidotā izglītības sistēma būtu spējīga

171mazākumtautībām nodrošināt kultūras ziņā pieņemamu un kvalitatīvu

172izglītību (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

173Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to

174Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and

175Cultural Rights), 8 December1999, E/C.12/1999/10,

176para. 6 and para. 50). Visbeidzot, izglītības

177pielāgošanās spēja nozīmē izglītības sistēmas attīstību

178atbilstoši mainīgajām sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes

179tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

180Nr. 2019-20-03 13. punktu).

181Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ir ietvertas

182ikviena tiesības uz izglītību neatkarīgi no viņa veselības

183stāvokļa. Bērnam ar speciālām vajadzībām ir tādas pašas

184vajadzības kā citiem bērniem un vēl arī citas, konkrētajam bērnam

185raksturīgas vajadzības. Tādēļ valstij ir pienākums īstenot

186papildu pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka šīs

187speciālās vajadzības nav šķērslis Satversmē ietverto tiesību,

188tostarp tiesību uz izglītību, izmantošanai. Proti, valstij ir

189jāparedz tāds regulējums, kas pēc iespējas atbilstu katra bērna

190individuālajām izglītības vajadzībām un sekmētu viņa tiesību uz

191izglītību efektīvu īstenošanu (sal. sk. Satversmes tiesas

1922020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

193Nr. 2019-20-03 23. punktu). Minētais valsts

194pienākums ir cieši saistīts ar Satversmes 110. pantu, kurā

195ietverts valsts pienākums izveidot un uzturēt sistēmu, kas

196bērniem ar invaliditāti nodrošina īpašu sociālo un ekonomisko

197aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2007. gada

19821. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-08-01

19910. punktu).

200Satversmes 112. pantā ietverto valsts pienākumu saturs

201attiecībā uz bērniem ar speciālām vajadzībām atklājams kopsakarā

202ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šīs

203konvencijas 24. pantā atspoguļots saprātīgas pielāgošanās

204princips. No tā ir atvasināmi iespējamie pasākumi, kas veicami,

205lai palīdzētu izglītojamam ar speciālām vajadzībām iegūt

206izglītību vienlīdzīgi ar citiem izglītojamiem.

207Līdz ar to Satversmes 112. panta pirmā teikuma tvērumā

208ietilpstošais pielāgošanās princips ietver arī prasību, ka

209valstij vispārējie noteikumi saprātīgi jāpielāgo katra bērna

210īpašajām vajadzībām. Tas nozīmē arī to, ka valstij jāizstrādā

211tādi noteikumi, kas ir pietiekami elastīgi, lai tajos ietvertās

212prasības varētu izpildīt, ņemot vērā katra bērna īpašās

213vajadzības un individuālās spējas (sal. sk. Satversmes

214tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

215Nr. 2019-20-03 26.3. punktu).

216Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka Satversmes

ietver ikviena, tostarp pie mazākumtautības

1piederoša izglītojamā tiesības pilnvērtīgi izmantot visas

2iespējas, ko sniedz izglītības sistēma. Tādējādi valstij no

3Satversmes 112. panta pirmā teikuma, interpretējot to

4kopsakarā ar Satversmes 114. pantu, izriet pienākums

5izveidot tādu izglītības sistēmu, kas citstarp arī attiecībā uz

6mazākumtautību izglītojamiem atbilst izglītības pieejamības,

7pieņemamības un pielāgošanās principiem un nodrošina

8mazākumtautību tiesības apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu,

9etnisko un kultūras savdabību. Turklāt valstij šā pienākuma

10izpildē ir jāņem vērā arī izglītojamo individuālās spējas un

11vajadzības, tostarp speciālās vajadzības.

1214.5. Izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, kā

13apstrīdētās normas ietekmē pie mazākumtautībām piederošu personu

14tiesības izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt savu

15valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Reizē Pieteikumu

16iesniedzēji ir norādījuši, ka prasība valsts un pašvaldību

17izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas

18izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenot tikai valsts valodā

19var apgrūtināt izglītības mērķu sasniegšanu un mazināt izglītības

20kvalitāti. Šādam riskam it īpaši esot pakļauti pie

21mazākumtautībām piederoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām,

22kuriem izglītības procesā būtu nepieciešams izmantot dzimto

23valodu.

24Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jāvērtē apstrīdēto nomu

25atbilstība Satversmes 114. pantam kopsakarā ar

26112. panta pirmo teikumu, proti, jānoskaidro, vai valsts ir

27izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību

28izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības

29pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm

30atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie

31mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt, saglabāt un

32attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī

33atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

34principiem.

35Pēc tam Satversmes tiesai ir jāvērtē apstrīdēto normu

36atbilstība Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās

37paļāvības aizsardzības principam.

3815. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz

39izglītību pieļauj zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz to,

40kādu izglītības sistēmu valsts izveido, ievērojot gan valstij

41pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā

42attīstības stadijā (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4319. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03

4412. punktu). Tas izriet arī no valstij saistošajiem

45starptautiskajiem tiesību aktiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa

46secinājusi, ka Konvencijas Pirmā protokola 2. pantā

47noteiktās tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts

48regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un vietas

49ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un resursiem

50(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

511968. gada 23. jūlija sprieduma lietā "Relating

52to certain aspects of the laws on the use of languages in

53education in Belgium" v. Belgium"",

54pieteikums Nr. 1474/62 u. c., I B daļas 5. punktu

55un 1982. gada 25. februāra sprieduma lietā

56"Campbell and Cosans v. the United Kingdom",

57pieteikums Nr. 7511/76 u. c., 41. punktu). Arī

58Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot

59Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

60tiesībām 13. pantu, kas ietver ikviena tiesības uz

61izglītību, ir atzinusi, ka šo tiesību īstenošana ir atkarīga no

62katrā konkrētajā dalībvalstī dominējošiem apstākļiem

63(sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

64Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to

65Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and

66Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10,

67para. 6).

68Tāpat, arī nosakot atbilstošāko veidu Satversmes

69114. pantā kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas

7014. pantu ietverto tiesību izmantošanai, jāņem vērā

71sabiedrību un mazākumtautību raksturojošie apstākļi un

72vēsturiskais konteksts (sal. sk. Satversmes tiesas

732019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

74Nr. 2018-12-01 23.2. un 24. 2. punktu).

75Uz to norādījusi arī Konsultatīvā komiteja, atzīstot, ka

76dalībvalstis konkrētas šo tiesību īstenošanas metodes un

77instrumentus var pielāgot konkrētās valsts, reģiona vai

78mazākumtautības īpašajām vajadzībām (sk.: Advisory Committee

79on the Framework Convention for the Protection of National

80Minorities, Commentary on Education under the Framework

81Convention for the Protection of National Minorities, 2 March

822006, para. 2.3.2).

83Tādējādi valstij ir tās īpašajiem apstākļiem atbilstoša

84rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tā nodrošina pie

85mazākumtautībām piederošu personu tiesību ievērošanu izglītības

86procesā.

8715.1. Īpašie apstākļi, kas izveidojušies Latvijas

88ilgstošās okupācijas un rusifikācijas rezultātā, jau ir analizēti

89Satversmes tiesas judikatūrā (sk. Satversmes tiesas

902024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

91Nr. 2022-45-01 30. punktu un 2019. gada

9223. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

9324.2. punktu). Pirms okupācijas Latvijā dzīvoja dažādas

94mazākumtautības, kurām citstarp bija arī savas izglītības

95iestādes. PSRS īstenotās okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāju

96etniskā sastāva proporcijas mainīja galvenokārt straujais

97iedzīvotāju pieplūdums no citām PSRS teritorijām, ko veicināja

98gan okupācijas varas mērķtiecīgā politika, gan sociālistiskā

99industrializācija, gan PSRS bruņoto spēku vai iekšējā karaspēka

100militārpersonu izvēle pēc demobilizēšanās apmesties uz dzīvi

101Latvijas Republikā un citi faktori (sk. Satversmes tiesas

1022024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

103Nr. 2022-45-01 30.1. punktu). Latviešu īpatsvars

104samazinājās no nepilniem 80 procentiem pirms Otrā pasaules

105kara līdz 52 procentiem 1989. gadā (sk.:

106Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. 20. gadsimts.

107Rīga: Jumava, 2005, 363. lpp.).

108Saziņas jautājums šajā periodā tika risināts, īstenojot

109vispārēju rusifikāciju. Izglītības procesā rusifikācija izpaudās

110divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas izveidē, kas pēc būtības

111nozīmēja segregāciju: līdzās izglītības iestādēm, kas nodrošināja

112izglītību latviešu valodā, tika izveidotas izglītības iestādes,

113kurās mācības notika tikai krievu valodā. Mazākumtautību skolas

114tika likvidētas (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

11510. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

11630.2. punktu).

117Vēl 10 gadus pēc okupācijas beigām 50,2 procenti

118cittautiešu jeb 21 procents visu iedzīvotāju, pēc pašu

119vērtējuma, neprata valsts valodu (sk.: Eglīte P. Padomju

120okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

121sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93, ar atsauci

122uz: Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga:

123Centrālā statistikas pārvalde, 2002,

124145.-147. lpp.).

12515.2. Latvija jau kopš 1991. gada īsteno

126mērķtiecīgu padomju okupācijas varas uzspiestās rusifikācijas

127politikas rezultātā izveidojušās divplūsmu izglītības iestāžu

128sistēmas reformu.

1291991. gada 19. jūnijā pieņemtais Latvijas Republikas

130Izglītības likums aizsāka izglītības sistēmas demokratizāciju,

131decentralizāciju un depolitizāciju, kā arī bija vērsts uz

132izglītības iespēju daudzveidības nodrošināšanu (sk. Satversmes

133tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

134Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

1352. punktu). Šā likuma 5. pants garantēja

136tiesības iegūt izglītību valsts valodā un paredzēja valsts

137valodas nozīmes un lietojuma stiprināšanu izglītības sistēmā.

138Tāpat šajā laikā savu darbību Latvijā faktiski atsāka

139mazākumtautību, piemēram, poļu, ebreju un ukraiņu,

140vispārizglītojošās skolas (sk., piemēram: Papule E.

141Mazākumtautību skola un nacionālo kultūru aktualizēšanas

142iespējas. Latvijas Vēstnesis, 06.10.1999.,

143Nr. 328/329.).

144Šai izglītības sistēmas reformai sekoja vēl vairākas citas

145reformas. Tomēr Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības

146un integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam tika

147secināts, ka Latvijā tās okupācijas periodā radītās lielās krievu

148valodā runājošās iebraucēju kopienas dēļ joprojām ir vērojamas

149divkopienu sabiedrības pazīmes: nošķirtas informācijas telpas,

150politiskajā vidē vērojamā sašķeltība pēc nacionālajām pazīmēm,

151atšķirīgas sociālās atmiņas, valodas nošķirtība darba kolektīvos,

152skolās, bērnudārzos (sk.: Nacionālās identitātes,

153pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

1542012.-2018. gadam. Rīga, 2012, 8. lpp. Pieejamas:

155km.gov.lv; sk. arī Satversmes tiesas 2024. gada

15610. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

15730.3. punktu).

158Balstoties pētījumos par izglītojamo nepietiekamajām valsts

159valodas zināšanām, tika īstenoti turpmākie izglītības sistēmas

160reformas posmi. 2018. gada Grozījumi Izglītības likumā

161noteica, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējo

162izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās

163izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Atbilstoši šim

164tiesiskajam regulējumam mazākumtautību izglītības programmās no

1651. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts

166valodā bija jānodrošina vismaz 50 procentu apjomā, savukārt

167no 7. klases līdz 9. klasei - vismaz 80 procentu

168apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot

169svešvalodas (sk. 2018. gada 22. marta likuma

170"Grozījumi Izglītības likumā" 1. un

1713. pantu).

17215.3. Latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts

173konstitucionālās identitātes sastāvdaļa (sk. Satversmes tiesas

1742024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

175Nr. 2022-45-01 30.2. punktu). Lai persona vēlētos

176un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē, tai ir nepieciešamas

177atbilstošas valsts valodas zināšanas (sk. Satversmes tiesas

1782019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

179Nr. 2018-12-01 24.3. punktu).

180Personai, kas prot valsts valodu, ir iespēja salīdzināt un

181kritiski izvērtēt iegūto informāciju un kvalitatīvi piedalīties

182publiskajā diskursā, kas ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības

183sastāvdaļa (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

18524.3. punktu). Valsts valoda līdz ar citām savām

186sociālajām funkcijām veic arī specifiskus valstiski svarīgus

187uzdevumus, tas ir, nodrošina valsts funkcionēšanu un saziņu starp

188personu un valsti (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

19024.2. punktu un 2024. gada 10. jūlija

191sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 32. punktu). Tāpat

192valsts valodas prasme ļauj personai gūt maksimālu labumu no

193valstī pastāvošās izglītības sistēmas, spējot turpināt izglītību

194valsts valodā, kā arī veiksmīgi iesaistoties darba tirgū pēc

195izglītības iegūšanas (sal. sk. Satversmes tiesas

1962005. gada 13. maija sprieduma lietā

197Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu). Līdz

198ar to valsts valodas prasme ir būtiska saliedētas sabiedrības

199veidošanā un personas tiesību nodrošināšanā. Visbeidzot, pie

200mazākumtautībām piederošo personu valsts valodas prasme aizsargā

201arī citu personu tiesības brīvi lietot valsts valodu jebkurā

202dzīves jomā visā valsts teritorijā (sk. Satversmes tiesas

2032024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

204Nr. 2022-45-01 32. punktu).

205Tādēļ, lai nodrošinātu citstarp pie mazākumtautībām piederošu

206personu, kā arī citu cilvēku tiesības un demokrātiskas valsts

207aizsardzību, valstij ir bijis un joprojām ir jāveicina un

208jāstiprina latviešu valodas lietojums Latvijā. Šis pienākums

209ietver arī valsts valodas lietojuma veicināšanu ikvienā

210izglītības pakāpē.

21115.4. Valsts valodas pamatnostādnēs

2122021.-2027. gadam, kas pieņemtas 2021. gadā,

213konstatēts, ka Latvijā valsts valodas situāciju joprojām ietekmē

214padomju okupācijas sekas (sk. Ministru kabineta

2152021. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 602

216"Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm

2172021.-2027. gadam"). Paralēli valsts valodai

218publiskajā telpā plaši tiek lietota krievu valoda, un tas

219nelabvēlīgi ietekmē arī krievu valodu nezinošu personu tiesības

220un iespējas. Atsevišķi fakti norāda uz to, ka krievu valodu

221nezinoši un pie attiecīgās mazākumtautības nepiederoši jaunieši

222tiek diskriminēti sabiedrībā, it īpaši darba tirgū. Piemēram,

223Aģentūras 2020. gada pētījumā konstatēts, ka

22455 procenti aptaujāto latviešu jauniešu vecumā no 19 līdz 34

225gadiem ir saskārušies ar to, ka krievu valodas nezināšana

226negatīvi ietekmē iespēju iegūt darbu (sk. Latviešu

227valodas aģentūras sociolingvistisko pētījumu "Valodas

228situācija Latvijā: 2016-2020", 116. lpp.). Tāpat

229joprojām novērojamas arī valsts valodas zināšanu nepietiekamības

230izraisītās sekas, kas skar pašas pie mazākumtautībām piederošās

231personas gan attiecībā uz to nodarbinātību, gan sabiedriskās

232līdzdalības iespējām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

23310. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

23430.4. punktu). Tajā pašā laikā secināts, ka

235Latvijā pārējo tradicionāli runāto mazākumtautību valodu −

236baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, romu u. c.

237valodu − pratēju skaits joprojām samazinās

238(sk. Latviešu valodas aģentūras sociolingvistisko

239pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020",

24066. lpp.).

2412019. gadā 20 procenti Aģentūras aptaujāto pie

242mazākumtautībām piederošo personu vecumposmā no 18 līdz 34 gadiem

243atzinušas, ka latviešu valodu ir apguvušas tikai pamatprasmes

244līmenī vai zina to vāji (sk. Latviešu valodas aģentūras

245sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija Latvijā:

2462016-2020", 23. lpp.). Tāpat pētījumā

247"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā,

248Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve"

249konstatēts, ka pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas

250zināšanas nav pietiekamas izglītības ieguves uzsākšanai

251pamatizglītības pakāpē, turklāt tieši tajos gadījumos, kad

252apmeklētas pirmsskolas izglītības grupas ar ikdienā dominējošo

253krievu valodu (sk. pētījumu "Pirmsskolēnu latviešu

254valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē.

255Latviešu valodas apguve", Liepājas Universitāte, 2021; sk.

256arī likumprojekta Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības

257likumā" anotācijas 6.-7. un 10.-11. lpp.).

258Satversmes tiesas procesā lietā Nr. 2022-45-01 arī

259izglītības iestāžu pedagogi un Latvijas Izglītības un zinātnes

260darbinieku arodbiedrība norādīja uz izglītojamo valsts valodas

261zināšanu trūkumu pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības

262pakāpē, tostarp valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (sk.

263Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

264Nr. 2022-45-01 34.1. punktu). Ņemot vērā, ka

2652022. gadā 24 procenti no visiem izglītojamiem apguva

266vispārējo izglītību mazākumtautību pirmsskolas izglītības

267programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu ietvaros,

268šādi secinājumi varētu tikt attiecināti aptuveni uz vienu ceturto

269daļu izglītojamo (sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

270"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas

2711. lpp.).

272Visbeidzot Satversmes tiesa ņem vērā Saeimas paustos

273argumentus par Krievijas īstenoto karu Ukrainā un dezinformācijas

274aktivitāšu izvērsumu informācijas telpā krievu valodā. Personas,

275kurām valsts valodas prasmju trūkuma dēļ informācijas telpa ir

276pieejama tikai krievu valodā, ir pakļautas šīs dezinformācijas

277ietekmei un no tās izrietošai pašsegregācijai.

278Līdz ar to, vērtējot, vai valsts ir izpildījusi savu pozitīvo

279pienākumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas

280izglītības un pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie

281mazākumtautībām piederošu personu interesēm atbilstošu izglītības

282procesu, ir jāņem vērā šie Latvijas īpašie apstākļi, kas

283izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas

284rezultātā, un to saistība ar pašreizējo situāciju valsts valodas

285lietošanas jomā, kam ir jo īpaši liela nozīme pašreizējā

286ģeopolitiskajā situācijā.

28716. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

288normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo likumdevējs neesot

289ievērojis labas likumdošanas principu. Satversmes tiesa ir

290atzinusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir

291tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram,

292Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma

293lietā Nr. 2008-03-03 7.3. punktu), tādēļ tai

294visupirms jāpārbauda, vai apstrīdētās normas ir pieņemtas

295pienācīgā kārtībā, tostarp atbilstoši labas likumdošanas

296principam.

29716.1. Apstrīdētās normas bija iekļautas Likumprojektā

298"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un

299Likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā".

300Abus likumprojektus 2022. gada 8. jūnijā Saeimai

301iesniedza Ministru kabinets. Abi likumprojekti tika apspriesti

302trijos lasījumos un pieņemti Saeimas 2022. gada

30329. septembra sēdē. 2022. gada Grozījumi Izglītības

304likumā un 2022. gada Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

305izsludināti 2022. gada 11. oktobrī oficiālajā izdevumā

306"Latvijas Vēstnesis" Nr. 197 un stājās spēkā

3072022. gada 25. oktobrī.

308Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

309ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

310noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

311prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

312apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

313varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

31416.2. No abu likumprojektu izstrādes materiāliem

315izriet, ka Ministru kabinets Saeimas Prezidiju lūdzis

316Likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

317izskatīt vienlaikus ar Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

318likumā" (sk. Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja

3192022. gada 8. jūnija vēstuli Nr. 22-TA-1457

320"Par likumprojekta nosūtīšanu"). Arī Likumprojekta

321"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

3221. lasījumā tika norādīts, ka šī likumprojekta mērķis ir

323nodrošināt vienotu pieeju pārejai uz mācībām valsts valodā,

324salāgojot to ar Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

325likumā" (sk. likumprojekta Nr. 1520/Lp13

326"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

3272022. gada 16. jūnija 1. lasījuma sēdes

328stenogrammu). Gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

329komisijā, gan arī Saeimā abos likumprojektos iekļautās normas

330tika skatītas kā vienota tiesiska iecere nodrošināt vispārējās

331izglītības norisi tikai valsts valodā.

332Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 ir vērtējusi

333Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Likumprojekta

334"Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanas gaitu un

335atzinusi, ka šajā likumprojektā iekļautās Satversmes tiesas lietā

336Nr. 2022-45-01 apstrīdētās normas, kas lielākoties sakrīt ar

337izskatāmajā lietā apstrīdētajām Izglītības likuma normām, ir

338pieņemtas pienācīgā kārtībā. Satversmes tiesa atzina, ka

339likumdevējs atbilstoši labas likumdošanas principam ir

340nodrošinājis Likumprojektā "Grozījumi Izglītības

341likumā" ietverto normu pienācīgu apspriešanu likumdošanas

342procesā, pēc iespējas apzinājis visu ieinteresēto personu

343viedokļus, saskaņojis minētajā likumprojektā paredzētās tiesību

344normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas, kā arī

345izvērtējis tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka

346normām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

34710. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

34831.-31.4. punktu).

34916.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās

350normas neesot pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam,

351jo likumdevējs to izstrādes procesā neesot pienācīgi izvērtējis

3522018. gada izglītības valodas reformu un attiecināmos

353starptautisko organizāciju atzinumus. Tāpat Saeima neesot

354saskaņojusi apstrīdētās normas ar izglītojamo vecākiem.

355Visbeidzot pieteikuma iesniedzējas personas M likumiskā pārstāve

356Olga Loginova tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētās normas

357esot pretrunā ar Valsts valodas politikas pamatnostādnēm

3582021.-2027. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēm

3592021.-2027. gadam. Šajos dokumentos neesot atrodami

360uzdevumi, kas saistīti ar atteikšanos no izglītības

361mazākumtautību valodā un pilnīgu pāreju uz izglītību valsts

362valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē. Turklāt

363pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā neesot

364bijuši ekspertu atzinumi par to, ka vispārējās mazākumtautību

365izglītības programmas aizstāšana ar mazākumtautību interešu

366izglītības programmām nesamazinās izglītojamo iespējas apgūt,

367saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un kultūras

368savdabību. Savukārt Saeima norādījusi, ka apstrīdēto normu

369pieņemšanas procesā labas likumdošanas princips ir ievērots.

370Satversmes tiesa secina, ka Pieteikumu iesniedzēju argumenti,

371kas attiecas uz labas likumdošanas principa ievērošanu,

372lielākoties ir tādi paši, kādi jau tika vērtēti Satversmes tiesas

373lietā Nr. 2022-45-01. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka

374Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" normu

375pieņemšanas procesā tika pienācīgi iesaistīti mazākumtautību

376pārstāvji un izvērtēti starptautisko organizāciju lēmumi, kā arī

377debatēts par tiesiskā regulējuma ietekmi uz izglītojamiem (sk.

378Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

379sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

38031.-31.4. punktu).

381Papildus tam Satversmes tiesa ņem vērā, ka politikas

382pamatnostādnes ietver attiecīgajā nozarē esošās situācijas

383raksturojumu, identificē problēmas, kā arī esošos un no jauna

384izvirzītos mērķus. Izglītības attīstības pamatnostādnes

3852021.-2027. gadam ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 436

386tika apstiprinātas 2021. gada 22. jūnijā, bet Valsts

387valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ar

388Ministru kabineta rīkojumu Nr. 601 tika apstiprinātas

3892021. gada 25. augustā. Savukārt apstrīdēto normu

390pieņemšanu 2022. gadā likumdevējs ir saistījis ar aktuālo

391ģeopolitisko situāciju un no tās izrietošo nepieciešamību pēc

392iespējas ātrāk noslēgt izglītības valodas reformu. Atšķirības

393starp apstrīdētajam normām un iepriekš pieņemtajām pamatnostādnēm

394var tikt izskaidrotas ar nepieciešamību reaģēt uz šiem

395faktiskajiem apstākļiem.

396Savukārt Pieteikumu iesniedzēju norādītā padziļinātu pētījumu

397neesība attiecībā uz iepriekšējo reformu pati par sevi nenozīmē

398to, ka nākamajai izglītības reformai būs negatīva ietekme uz

399izglītības kvalitāti (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

40010. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

40136.1.1. punktu). To, kā apstrīdētās normas un pārējais

402ar tām saistītais tiesiskais regulējums ietekmēs pie

403mazākumtautībām piederošu izglītojamo iespējas iegūt tādu

404izglītību, kas atbilst pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

405principiem, Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot likumdevēja

406rīcību pēc būtības.

407Līdz ar to apstrīdētās normas ir

408pieņemtas pienācīgā kārtībā.

40917. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai valsts ir

410izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību

411izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības

412pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm

413atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie

414mazākumtautībām piederošo personu iespējas apgūt, saglabāt un

415attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī

416atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

417principiem.

418Visupirms pārbaudāms pirmais no šiem pie mazākumtautībām

419piederošo personu tiesību elementiem.

42017.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto

421normu dēļ viņiem, tostarp bērniem ar speciālām vajadzībām,

422izglītības procesā vairs netikšot nodrošinātas iespējas apgūt,

423saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

424Savukārt Saeima norāda, ka likumdevējs ir uzlicis pašvaldībām

425pienākumu nodrošināt mazākumtautību izglītojamiem, kuri

426attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās

427vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības

428programmu vai pamatizglītības programmu, iespēju bez maksas apgūt

429arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un

430kultūrvēstures interešu izglītības programmas ietvaros.

431Izglītības process ir aplūkojams kompleksi. Tas aptver gan

432mācību, gan audzināšanas darbu un tiek īstenots dažādu izglītības

433programmu veidā. Viena no tām ir vispārējās izglītības

434programma.

435Mūsdienās izglītības iestāžu mērķis ir attīstīt izglītojamo

436spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties dažādās

437situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam

438pilsonim, un šis mērķis var tikt sasniegts daudzpusējā veidā,

439integrējot un sasaistot dažādas izglītības programmas, kas ir

440daļa no iestādēs īstenotā izglītības procesa, un neformālo

441komunikācijas procesu. Citstarp arī valsts un pašvaldību

442izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas vispārējās izglītības

443programmas, ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas

444bez licences saņemšanas (sk. Izglītības likuma 47. panta

445otro daļu).

44617.2. Apstrīdētās normas primāri regulē vispārējās

447izglītības, kā arī profesionālās izglītības un augstākās

448izglītības ieguvi. Tātad citas izglītības programmas, tostarp

449interešu izglītības programmas, var tikt īstenotas citās valodās.

450No tā izriet, ka mazākumtautības valodas apguve, kā arī kultūras

451un etniskās savdabības saglabāšana un attīstīšana var tikt

452nodrošināta arī interešu izglītības programmas veidā. Šādu pieeju

453attiecībā uz noteiktām mazākumtautībām izvēlējušās arī citas

454Minoritāšu konvencijas dalībvalstis (sk. Konsultatīvās

455komitejas 5. ziņojuma par Kipru 179. punktu un

4565. ziņojuma par Vāciju 213. un 218. punktu). Tomēr

457interešu izglītības programmas nodarbībām jābūt faktiski

458piemērotām mazākumtautības valodas, etniskās un kultūras

459savdabības apguvei, saglabāšanai un attīstīšanai.

460Pieteikumu iesniedzēji ir uzskaitījuši argumentus, kas norādot

461uz to, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

462izglītības programma pēc būtības nav pienācīga un nevarot aizstāt

463mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un kultūras savdabības

464apguvi, saglabāšanu un attīstīšanu vispārējās izglītības obligātā

465satura ietvaros. Arī Konsultatīvā komiteja tās Ceturtajā ziņojumā

466par Latviju, kas pieņemts 2024. gada 22. februārī

467(turpmāk - Konsultatīvās komitejas Ziņojums), ir vērtējusi šīs

468interešu izglītības programmas atbilstību Minoritāšu konvencijas

46914. panta otrajā daļā minētajam standartam (sk.

470Konsultatīvās komitejas Ziņojuma 165. punktu).

471Līdz ar to, lai pārbaudītu, vai valsts savu pozitīvo pienākumu

472šajā aspektā pilda pienācīgi, Satversmes tiesa secīgi vērtēs

473izteiktos argumentus.

47417.3. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka

475mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

476programma neesot uzskatāma par pienācīgu tās neobligātā rakstura

477dēļ. Līdzīgs viedoklis pausts arī Konsultatīvās komitejas

478Ziņojumā, citstarp norādot, ka neesot skaidri noregulēts šādu

479programmu īstenošanas veids.

48017.3.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā

481Nr. 2022-45-01 secinājusi, ka interešu izglītība ir

482piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kā arī ar

483mazākumtautību kultūru un etnisko savdabību saistīta satura

484apguvei gan pirmsskolas izglītības pakāpē bērniem jau no pusotra

485gada vecuma, gan arī pamatizglītības pakāpē, ja interešu

486izglītības nodarbību saturs tiek veidots atbilstoši bērnu spējām

487un vajadzībām. Šajā lietā Dr. paed. Ieva

488Margeviča-Grinberga, atsaucoties uz pētījumu rezultātiem,

489uzsvēra, ka interešu izglītība var nodrošināt valodas apguvi, kā

490arī kultūras un identitātes saglabāšanu, jo izglītojamo sociālā

491mijiedarbība ar vienaudžiem mazākumtautību valodas un kultūras

492interešu izglītības programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā

493pašas valodas apguve. Arī Dr. psych. Anika Miltuze

494atzina, ka, savienojot pirmsskolas izglītības programmas

495īstenošanu ar interešu izglītību, tiek bagātināta izglītojamā

496apkārtējā vide, kas veicina smadzeņu attīstību (sk. Satversmes

497tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

498Nr. 2022-45-01 36.3. punktu).

499Arī bērniem ar speciālām vajadzībām interešu izglītība vispār

500ir piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kā arī ar

501mazākumtautību kultūru un etnisko savdabību saistīta satura

502apguvei. Šādu bērnu iesaisti interešu izglītības nodarbībās

503apstiprina arī izglītības iestāžu, tostarp Rēzeknes valsts poļu

504ģimnāzijas, Rīgas 224. pirmsskolas izglītības iestādes, kā

505arī pirmsskolas izglītības iestādes "Dzirnaviņas"

506pieredze (sk. lietas materiālu 6. sēj. 25., 36. un

50755. lp.).

508Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka izglītojamam

509atbalsts šajās nodarbībās tiekot sniegts dzimtajā valodā (sk.

510lietas materiālu 5. sēj. 122. lp.). Turklāt

511valsts un pašvaldību izglītības iestādes un interešu izglītības

512pedagogi varot programmas saturu pielāgot bērna individuālajām

513spējām un interesēm, tostarp bērna speciālajām vajadzībām (sk.

514lietas materiālu 5. sēj. 112. un 142. lp.). Arī

515Valsts izglītības satura centrs ir norādījis, ka šādās interešu

516izglītības nodarbībās var tikt piesaistīti pedagogi un pedagogu

517palīgi, kuri apguvuši īpašas, izglītojamiem ar speciālām

518vajadzībām piemērotas mācīšanas metodes (sk. lietas materiālu

5195. sēj. 127. lp.).

520Lai gan interešu izglītības nodarbību apmeklēšana ir

521brīvprātīga, proti, balstīta izglītojamo interesēs, vajadzībās un

522viņu vecāku izteiktajā gribā, iepretim vispārējai izglītībai,

523kuras satura apguve ir obligāta, tas pats par sevi nav tāds

524apstāklis, kas liktu apšaubīt valsts pozitīvā pienākuma izpildes

525pienācību. Valsts pozitīvais pienākums ir izpildīts, nodrošinot

526šādu programmu pieejamību, un tas, vai šis pienākums tiek pildīts

527pienācīgi, nav atkarīgs no programmas obligātās vai neobligātās

528dabas. Efektīva interešu izglītības programmas norise, kas ietver

529arī izglītojamo iesaisti attiecīgajās nodarbībās, ir balstīta uz

530valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, izglītojamo un viņu

531vecāku sadarbību. Citstarp jāņem vērā, ka arī iepriekš

532pastāvējušais regulējums bija balstīts uz brīvprātības principu,

533jo ļāva personai izvēlēties, vai tā apgūs mazākumtautību

534izglītības programmu vai vispārējās izglītības programmu.

53517.3.2. Ar Izglītības likuma 47.3 pantu

536pašvaldībām ir uzlikts pienākums organizēt mazākumtautību valodas

537un kultūrvēstures interešu izglītības programmu.

538Šis pienākums jāpilda atbilstoši bērna labākajām interesēm, un

539pieeja minētajai programmai ir nodrošināma ikvienam izglītojamam,

540kura vecāki vai likumiskie pārstāvji ir iesnieguši attiecīgu

541iesniegumu. Nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka mazākumtautību

542valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvē

543ieinteresētam izglītojamam tiktu liegta iespēja šādu programmu

544apgūt. Uz šādas situācijas nepieļaujamību Likumprojekta

545"Grozījumi Izglītības likumā" izstrādes gaitā uzmanību

546vērsis tiesībsargs, vienlaikus norādot uz to, ka arī izglītojamo

547vecākiem jābūt aktīviem un, ievērojot bērna labākās interese un

548vajadzības, jāvēršas izglītības iestādē ar lūgumu nodrošināt viņu

549bērna izglītošanu interešu izglītības programmā (sk.

550tiesībsarga vēstuli Nr. 1-8/21 "Par viedokļa

551sniegšanu par likumprojektu "Grozījumi Izglītības

552likumā" (Nr. 1519/Lp13). Pieejama:

553titania.saeima.lv).

554Latvijas Pašvaldību savienība norādījusi, ka arī tādā

555gadījumā, ja mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

556izglītības programmu vēlas apgūt tikai viens vai divi

557izglītojamie, pašvaldības meklējot iespēju apmierināt šo

558izglītojamo pausto vēlmi (sk. Satversmes tiesas

5592024. gada 12. aprīļa tiesas sēdes lietā

560Nr. 2022-45-01 stenogrammu, 47. lp.).

561Tāpat valsts, pildot savu pozitīvo pienākumu, ir noregulējusi

562mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

563programmas norisi. Ministru kabinets, izpildot tam likumdevēja

564piešķirto pilnvarojumu, ir pieņēmis Mazākumtautību interešu

565izglītības noteikumus. Atbilstoši šajos noteikumos ietvertajai

566paraugprogrammai plānots, ka mazākumtautību valodas un

567kultūrvēstures interešu izglītības programmas ietvaros

568izglītojamie apgūs mazākumtautību mutvārdu tradīcijas un

569izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos

570simbolus, pēc iespējām tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas,

571dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes, kā arī kultūras

572savdabību raksturojošos artefaktus, zināšanas par attiecīgās

573tautas kultūrai nozīmīgām personībām un to svarīgākajiem darbiem,

574kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas. Tātad

575mazākumtautības valoda ir izmantojama ne tikai pašas šīs valodas

576kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē, bet gan kā pamats

577mazākumtautības kultūras un etniskās savdabības apguvei,

578saglabāšanai un attīstīšanai.

579Reizē valsts un pašvaldību izglītības iestādes var un tām ir

580pienākums individualizēt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

581interešu izglītības programmu norisi atbilstoši izglītojamo

582vajadzībām. Tā, piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolas pārstāve

583norādīja, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

584izglītības nodarbībās 1. klases izglītojamie mācoties lasīt,

585rakstīt krieviski un iepazīstot krievu folkloru, savukārt

5864. klasē mazākumtautību interešu programmas ietvaros

587attīstot galvenokārt krievu valodas gramatikas zināšanas un

588izpratni par krievu literatūru (sk. lietas materiālu

5895. sēj. 128. un 134. lp.).

590Izglītības iestādes dibinātājs un vadītājs ir atbildīgi par

591visu izglītības iestādē īstenoto programmu, tostarp

592mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

593programmas, norises tiesiskumu, un pie šīm personām izglītojamo

594vecāki var vērsties arī jautājumos par izglītības saturu (sk.

595Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

596sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 34.4.3. punktu).

597Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāji apmeklē interešu

598izglītības nodarbības un par tām tiek sniegtas arī atskaites

599(sk. lietas materiālu

6005. sēj. 133. lp.).

601Līdz ar to mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

602izglītības programmas organizēšana un norise ir vispārīgi

603noregulēta Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos

604aktos, bet valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, ja tās

605atbilstoši pieprasījumam īsteno šādu programmu, ir pienākums

606individualizēt un kontrolēt tās norisi.

60717.4. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka interešu

608izglītība esot sadrumstalota un neietverot obligātu pedagoģisko

609atbalstu subjektīvu šķēršļu gadījumā. Arī Konsultatīvās komitejas

610Ziņojumā uzsvērts, ka interešu izglītības programmu ietvaros

611sasniegtie rezultāti netiekot vērtēti un neesot redzami skolas

612pārskatos.

613Pedagogam, kurš vēlas īstenot mazākumtautību valodas un

614kultūrvēstures interešu izglītības programmu, atbilstoši

615paraugprogrammai ir jāizstrādā un jāīsteno sava programma, kurā

616norādāmi tās mērķi, uzdevumi, mērķauditorija, īstenošanas laiks

617un vieta, plānoto mācību nodarbību skaits nedēļā un gadā, satura

618tematiskais sadalījums, plānojamie sasniedzamie rezultāti, darba

619organizācijas formas, mācību metodes, atgriezeniskās saites

620nodrošināšana, mācību vides raksturojums, nepieciešamie mācību

621līdzekļi un materiāli, programmas izstrādē izmantotās literatūras

622saraksts un informācijas avoti (sk. Ministru

623kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumu Nr. 494

624"Noteikumi par mazākumtautību valodas un

625kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

626īstenošanas vadlīnijām" 5. punktu). Tādējādi

627mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

628programma ir īstenojama atbilstoši konkrētam un mērķtiecīgam

629plānam.

630Nedz Satversmes normas, nedz Minoritāšu konvencijas

neparedz, ka valsts pozitīvajam pienākumam

1nodrošināt pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu

2iespējas apgūt, saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā

3arī etnisko un kultūras savdabību vajadzētu tikt pildītam tikai

4formālās izglītības ietvaros. No Satversmes normām un Latvijai

5saistošajiem starptautiskajiem līgumiem neizriet arī prasība

6nodrošināt šādai ar mazākumtautības valodu un etnisko savdabību

7saistītai interešu izglītībai tādu pašu izglītojamā zināšanu

8vērtēšanu, kāda ir obligāta formālajai izglītībai.

9Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

10programmas īstenotāja pienākums nodrošināt atgriezenisko saiti

11kopsakarā ar citiem pedagoga pienākumiem nozīmē to, ka

12izglītojamam ir iespēja saņemt individualizētu pedagoģisku

13atbalstu, ja tas nepieciešams, un izglītojamam, kā arī viņa

14vecākiem ir iespēja saprast, kādi sasniegumi gūti attiecīgās

15programmas ietvaros. Atgriezeniskā saite par mazākumtautību

16valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas norisi

17var tikt sniegta, piemēram, arī vecāku sapulču laikā vai arī pēc

18katra būtiskā mācību temata apguves organizētos kopējos svētkos,

19vai iesniedzot atskaites e-žurnālā (sk. lietas materiālu

205. sēj. 31. lp., 131.-132. lp. un

216. sēj. 49. lp.). Tātad izglītības

22iestādes sadarbība ar izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem

23pārstāvjiem var nodrošināt mērķtiecīgu izglītojamā attīstību.

24Līdz ar to secināms, ka pedagogam mazākumtautību valodas un

25kultūrvēstures interešu izglītības programma ir jāīsteno

26atbilstoši konkrētam un mērķtiecīgam plānam un jānodrošina tas,

27lai izglītojamie un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji būtu

28informēti par attiecīgās programmas ietvaros gūto sasniegumu

29līmeni.

3017.5. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka interešu

31izglītībai atvēlētais laiks nebūšot pietiekams pienācīgai dzimtās

32valodas apguvei un radīšot tiem nesamērīgu slodzi, jo attiecīgās

33nodarbības notiekot vakaros. Izglītojamo interesi par

34mazākumtautības valodas un kultūras apguvi interešu izglītības

35programmas ietvaros mazināšot ar vispārējās izglītības programmas

36apgūšanu saistītā spriedze un nogurums.

3717.5.1. No izskatāmajā lietā Ministru kabineta sniegtās

38informācijas izriet, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

39interešu izglītības programmas apguvei pamatizglītības līmenī

40noteiktais stundu skaits - trīs akadēmiskās stundas nedēļā - ir

41izraudzīts, ņemot vērā iepriekš valsts pamatizglītības standartā

42mazākumtautību izglītības programmā noteikto mazākumtautības

43valodas un literatūras apguvei veltīto mācību stundu skaitu.

44Proti, iepriekš 1.-3. klasei trīs gados valodas un

45literatūras apguvei bija paredzētas 312 stundas,

464.-6. klasei - 315 stundas, bet 7.-9. klasei -

47315 stundas, tas ir, trīs mācību stundas nedēļā

48(sk. lietas materiālu

494. sēj. 126. lp.). Savukārt pirmsskolas

50līmenī interešu izglītības nodarbību skaits ir noteikts,

51balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas

52secinājumiem (sk. lietas materiālu

536. sēj. 63. lp.).

54Nodrošinot finansējumu nodarbībām šādā apjomā, valsts apzinās,

55ka mazākumtautības valoda tiek izmantota ģimenē. Šādā kontekstā

56Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt arī to, ka finansēto stundu

57skaits ir pietiekams pienācīgai mazākumtautības valodas, kā arī

58etniskās un kultūras savdabības apguvei. Tāpat jāņem vērā arī

59tas, ka valsts pozitīvā pienākuma izpilde ir tieši saistīta ar

60valsts finansiālajām iespējām.

61Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt tieši minēto un ne mazāku

62mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

63programmas nodarbību apjomu - trīs akadēmiskās stundas nedēļā -

64ikvienam interesentam, ja valsts un pašvaldību izglītības

65iestādes pēc izglītojamo pieprasījuma ir izteikušas šādu

66vajadzību.

67Vienlaikus valsts un pašvaldību izglītības iestādes var arī

68palielināt mazākumtautību izglītības saturam interešu izglītības

69ietvaros veltāmo stundu skaitu, īstenojot citas interešu

70izglītības programmas, piemēram, organizējot kora, deju,

71folkloras, mākslas, teātra un citas nodarbības. Ne Izglītības

72likums, ne Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, ne valsts

73pamatizglītības standarts vai citi normatīvie akti neierobežo

74valsts un pašvaldību izglītības iestādes vairāku interešu

75izglītības programmu īstenošanā dažādos dienas laikos, kamēr vien

76šīs interešu izglītības programmas nerada nesamērīgu ietekmi uz

77obligātā satura apguvi. Piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolas

78īstenoto interešu izglītības programmu piedāvājums papildus

79mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

80programmai aptver arī citas ar mazākumtautību kultūru saistītas

81nodarbības (sk. lietas materiālu 5. sēj. 128.

82un 129. lp.). Turklāt interešu izglītības

83nodarbībās, kurās tiek apvienotas vairākas nozares, izglītojamie

84var vienlaikus attīstīt dažādas prasmes, tostarp mazākumtautības

85valodas prasmi, kā arī dziļāk izprast mazākumtautības etnisko un

86kultūras savdabību. Piemēram, Satversmes tiesas sēdē lietā

87Nr. 2022-45-01 minēta iespēja apvienot krievu kultūras

88nodarbības ar keramikas elementiem (sk. Satversmes

89tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

90Nr. 2022-45-01 36.4. punktu). Tādējādi arī interešu

91izglītības ietvaros ir iespējams mazināt izglītojamo slodzi,

92izmantojot caurviju prasmju pieeju.

93Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka mazākumtautību valodas

94un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai

95noteiktais stundu skaits - trīs akadēmiskās stundas nedēļā - gan

96pirmsskolas izglītības, gan pamatizglītības, pakāpē ir uzskatāms

97par pietiekamu mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un

98kultūras savdabības pienācīgai apguvei, turklāt valsts un

99pašvaldību izglītības iestādes nav ierobežotas ar mazākumtautību

100saturu saistīta interešu izglītības piedāvājuma

101paplašināšanā.

10217.5.2. Mazākumtautību interešu izglītības noteikumos

103nav noteikts, ka šīm interešu izglītības nodarbībām būtu jānotiek

104kādā konkrētā veidā un laikā, piemēram, katru nedēļu pēc

105vispārējās izglītības obligātā satura apguves. Tāpat valsts nav

106noteikusi vienotu laiku, kurā valsts un pašvaldību izglītības

107iestādēm jāuzsāk mācību process. Līdz ar to pedagogiem ir plašas

108iespējas pielāgot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

109interešu izglītības programmas īstenošanas veidu izglītojamo

110spējām un vajadzībām. Piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolā tiek

111piedāvāta iespēja 1. klasē apmeklēt mazākumtautību valodas

112un kultūrvēstures interešu izglītības programmas nodarbības arī

113pirmās stundas laikā (sk. lietas materiālu

1145. sēj. 130. un 131. lp.).

115Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

116programmas nodarbības var notikt arī no rīta, pirms vispārējās

117izglītības obligātā satura apguves.

118Izglītojamo interesēm atbilstošākais interešu izglītības veids

119tiek izraudzīts izglītojamo, viņu vecāku vai likumisko pārstāvju

120un pedagoga sadarbības rezultātā (sk. Ministru kabineta

1212023. gada 29. augusta noteikumu Nr. 494

122"Noteikumi par mazākumtautību valodas un

123kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

124īstenošanas vadlīnijām" 3. punktu).

125Līdz ar to valsts ir nodrošinājusi pienācīgu laiku un

126izglītības iestāžu elastību mazākumtautību valodas un

127kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai.

12817.6. Pieteikumu iesniedzēji īpaši norādījuši uz to, ka

129šādas interešu izglītības programmas neesot piemērotas

130pirmsskolas vecuma bērniem.

131Valsts finansētā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

132interešu izglītības programma ir pieejama ikvienam bērnam, kurš

133to vēlas apgūt, sākot no brīža, kad tiek uzsākta izglītības

134ieguve, proti, jau no pusotra gada vecuma (sk.

135Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma

136lietā Nr. 2022-45-01 36.3.3. punktu). Līdz ar to

137visā pirmsskolas izglītības posmā bērnam tiek nodrošinātas

138iespējas rotaļnodarbības veidā apgūt savu dzimto valodu, kā arī

139etnisko un kultūras identitāti.

140Organizējot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

141izglītības programmu īstenošanu, jāņem vērā bērna vislabāko

142interešu prioritātes princips. Attiecīgajās nodarbībās izglītības

143iestādēm ir jānodrošina izglītojamo vecumam atbilstoša satura

144apguve. Kā izriet no pirmsskolas izglītības iestāžu prakses,

145šādas programmas balstās uz folkloru, pasakām un dziesmām

146(sk. lietas materiālu 5. sēj. 128. lp. un

1476. sēj. 26. lp.).

148Turklāt no Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma

149izriet, ka pirmsskolas izglītība atšķirībā no pārējām vispārējās

150izglītības pakāpēm nav daļa no formālās izglītības un tajā

151sasniedzamie mērķi ir noteikti tikai vispārīgi. Valsts nav

152regulējusi to, cik stundu dienā izglītojamiem katrā vecumposmā ir

153jāapgūst pirmsskolas izglītības programma. Tāpat nav regulēts arī

154konkrētajā vecumā obligāti apgūstamais pirmsskolas izglītības

155saturs. Ir noteikts vienīgi tas, kādām jābūt izglītojamā

156zināšanām tad, kad viņš absolvē pirmsskolas izglītības iestādi.

157Šā mērķa sasniegšanas veidu jeb katrā vecumposmā apgūstamo

158izglītības saturu un sasniedzamos rezultātus katrā no mācību

159jomām nosaka pati pirmsskolas izglītības iestāde, izstrādājot

160pirmsskolas izglītības programmu, kā arī pielāgojot tās

161īstenošanu izglītojamo spējām un vajadzībām. Tas nozīmē, ka šajā

162izglītības pakāpē pieļauta iespēja interešu izglītības nodarbības

163organizēt pat vairāku stundu garumā katru dienu, tās sadalot

164vairākos blokos un nodrošinot to mijiedarbību ar pamata

165programmas īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

16610. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

16732.4. punktu). Šāda pieeja pirmsskolas izglītības

168obligātā satura īstenošanai un interešu izglītības programmu

169īstenošanai vēl jo vairāk pieļauj dažāda veida uz mazākumtautību

170identitāti vērstu interešu izglītības programmu īstenošanu.

171Vienīgais ierobežojums ir šādu interešu izglītības programmu

172sekundārais raksturs iepretim obligātajam saturam, kura

173īstenošana joprojām ir izglītības iestādes prioritāte (sk.

174Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

175Nr. 2022-45-01 32.4. punktu).

176Līdz ar to valsts un pašvaldību izglītības iestādes var

177nodrošināt pirmsskolas izglītības programmas mijiedarbību ar

178mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

179programmu, to īstenojot bērna vislabākajām interesēm atbilstošā

180veidā un laikā, kā arī papildinot izglītības procesu ar dažādām

181citām mazākumtautību interesēm atbilstošām interešu izglītības

182programmām.

18317.7. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka finanšu

184līdzekļi mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

185izglītības programmas īstenošanai būšot nodrošināti tikai uz

186pāris gadiem un tās turpināšana ilgtermiņā esot apdraudēta. Uz to

187norādījusi arī Konsultatīvā komiteja. Pieteikumu iesniedzēji

188norādījuši arī uz citiem organizatoriskiem izaicinājumiem

189programmas turpinātības kontekstā - ja valsts nesagatavos krievu

190valodas un literatūras pedagogus, tad ilgtermiņā nebūšot

191iespējams nodrošināt mazākumtautību interešu izglītības programmu

192īstenošanu izglītojamo dzimtajā valodā.

193Izglītības likuma 47.3 pantā ir noteikts

194pašvaldības pienākums finansēt mazākumtautību valodas un

195kultūrvēstures interešu izglītības programmas, tās nošķirot no

196citām, tikai daļēji valsts finansētām interešu izglītības

197programmām. Tātad izglītojamā dalībai mazākumtautību valodas un

198kultūrvēstures interešu izglītības programmā nav nepieciešams

199viņa vecāku vai likumisko pārstāvju līdzfinansējums. Turklāt šis

200pašvaldības pienākums nav ierobežots laikā. Līdz ar to valsts ir

201nodrošinājusi, ka īpaši izveidotā mazākumtautību valodas un

202kultūrvēstures interešu izglītības programma ir pieejama bez

203maksas jeb identiski pirmsskolas izglītības un vispārējās

204izglītības programmām valsts un pašvaldību izglītības

205iestādēs.

206Turklāt Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtības

207noteikumi paredz papildu finansējumu 10 procentu apmērā no

208viena izglītojamā izmaksām, to pedagogu darba samaksai, kuri

209īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

210izglītības programmas izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā

211apguvuši mazākumtautību izglītības programmas. Likumprojekta

212"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijā norādīts, ka

213turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar

214pašvaldībām izvērtēs faktisko pieprasījumu pēc šādām programmām.

215Augsta pieprasījuma gadījumā jautājums par papildu finansējuma

216piešķiršanu šādu programmu nodrošināšanai tikšot virzīts

217izskatīšanai Ministru kabinetā kārtējā gada un vidējā termiņa

218valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas

219procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu

220iesniegtajiem prioritāro pasākumu

221pieteikumiem(sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

222"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas

22339. lpp.). Arī tiesas sēdē Izglītības un zinātnes

224ministrija norādīja, ka pietiekama pieprasījuma gadījumā šāds

225finansējums mazākumtautību interešu izglītībai tiks nodrošināts

226arī turpmāk (sk. lietas materiālu

2276. sēj. 71. lp.).

228Tātad iebildumi par to, ka finansējums mazākumtautību valodas

229un kultūrvēstures interešu izglītības programmai netikšot

230nodrošināts ilgtermiņā, nav pamatoti.

231Attiecībā uz to, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

232interešu izglītības programmu īstenošanai trūkšot pedagogu,

233Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka šo interešu

234izglītības nodarbību īstenošanai var tikt piesaistīti tie

235pedagogi, kuri līdz šim pasnieguši krievu valodu un literatūru

236vispārējās izglītības ietvaros (sk. lietas materiālu

2375. sēj. 122. lp.). Ņemot vērā tiesas

238sēdē izskanējušās norādes, ka šādu pedagogu skaits mērāms simtos,

239kā arī to mazākumtautību izglītības iestāžu pieredzi, kuras

240piesaistījušas vieslektorus no attiecīgās valsts

241(sk. lietas materiālu

2426. sēj. 17. lp.), Satversmes tiesa neuzskata,

243ka iebildums par pedagogu trūkumu būtu pamatots.

24417.8. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

245secina, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

246izglītības programma mazākumtautību izglītojamiem sniedz iespēju

247bez maksas izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt savu

248valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs programmas

249īstenošanas kvalitāti nodrošina Ministru kabineta izstrādātā

250paraugprogramma un tās īstenošanas vadlīnijas. Mazākumtautību

251valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu

252īstenošanai atvēlētā elastība dod iespēju izraudzīties pie

253mazākumtautībām piederošo izglītojamo interesēm visatbilstošāko

254programmas satura apguves veidu.

255Tātad mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

256izglītības programmu īstenošana valsts un pašvaldību izglītības

257iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē

258pienācīgi nodrošina izglītojamo tiesības uz mazākumtautības

259valodas apguvi, kā arī etniskās un kultūras savdabības

260saglabāšanu un attīstīšanu.

26117.9. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka

262mazākumtautības valodas apguve vispārējās izglītības procesā

263tikšot izbeigta tikai tādā gadījumā, ja mazākumtautības valoda ir

264krievu valoda, turpretī to valstu valodās, ar kurām noslēgti

265starpvalstu līgumi, kā arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās

266vispārējās izglītības programmas joprojām varot tikt

267īstenotas.

268Satversmes tiesa norāda, ka Satversmes 114. pantā

269kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu ietvertā valsts

270pozitīvā pienākuma nodrošināt mazākumtautībām pienācīgu iespēju

271apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un

272kultūras savdabību saturs attiecībā uz dažādām mazākumtautībām ar

273tām saistīto īpašo apstākļu dēļ var būt atšķirīgs. Jau iepriekš

274atzīts, ka izglītojamie, kas iegūst vispārējo izglītību valsts un

275pašvaldību izglītības iestādēs, citstarp padziļināti apgūstot

276kādu no Eiropas Savienības valstu valodām, nav salīdzināmi ar

277izglītojamajiem, kas vēlētos iegūt izglītību mazākumtautības

278valodā (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

27923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

28021.2. punktu un 2024. gada 10. jūlija sprieduma

281lietā Nr. 2022-45-01 34.2. punktu). Savukārt,

282salīdzinot Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, secināms, ka tās

283visas, izņemot krievu mazākumtautību, padomju okupācijas laikā

284tika nostādītas faktiski nelabvēlīgā situācijā. Citstarp Rēzeknes

285valsts poļu ģimnāzijas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka padomju

286okupācijas laikā neesot bijis iespējams apgūt poļu valodu, jo

287neesot bijis poļu izglītības iestāžu (sk. lietas

288materiālu 6. sēj. 19. un 20. lp.).

289Ar mērķi novērst faktisko nevienlīdzību un aizsargāt tās

290Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, kuru valoda, kultūra un

291etniskā savdabība ir apdraudēta, valsts var veikt noteiktus

292pozitīvus pasākumus, kas izpaužas kā tiesības licencēšanas

293procesā apstiprinātās vispārējās izglītības programmās iekļaut

294noteiktus citās valodās pasniedzamus mācību priekšmetus (sk.

295Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

296sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 34.2. punktu).

297Valstij nav pienākuma attiecināt šādu pozitīvā pienākuma izpildi

298arī uz tām mazākumtautībām, kuras ilgstoši atradušās faktiski

299privileģētos apstākļos.

30018. Secīgi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai valsts un

301pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

302pamatizglītības pakāpē pie mazākumtautībām piederošām personām ir

303nodrošināts tāds izglītības process, kas atbilst izglītības

304pieejamības, pieņemamības un pielāgošanas principiem.

305Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam valsts un

306pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

307pamatizglītības pakāpē vispārējo izglītību mazākumtautību

308izglītības programmu ietvaros bija iespējams iegūt bilingvāli,

309tas ir, valsts valodā un mazākumtautības valodā. Apstrīdētās

310normas atbilstoši likumu pārejas noteikumos noteiktajai

311pakāpeniskajai to spēkā stāšanās kārtībai līdz 2025. gada

3121. septembrim izbeidz šo sistēmu. Tādējādi vispārējās

313izglītības obligātais saturs pirmsskolas izglītības pakāpē un

314pamatizglītības pakāpē noteiktās klašu grupās jau šobrīd ir

315apgūstams tikai valsts valodā. Tāpat mazākumtautības valoda un

316kultūra kā mācību priekšmets noteiktās klašu grupās vairs netiek,

317bet citās - atbilstoši likumu pārejas noteikumiem drīzumā vairs

318netiks apgūts. Līdz 2025. gada 1. septembrim vispārējās

319izglītības obligātā satura ietvaros atbilstoši valsts

320pamatizglītības standartam kā mācību priekšmetu no 4. klases

321iespējams izvēlēties krievu valodu.

322Vairāki Pieteikumu iesniedzēji jau veselu mācību gadu ir

323izglītojušies atbilstoši apstrīdētajām normām, bet attiecībā uz

324pārējiem apstrīdētās normas stāsies spēkā tikai pēc noteikta

325laika.

326Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdēto normu dēļ

327kritīšoties pie mazākumtautībām piederošo izglītojamo saņemtās

328izglītības kvalitāte. Uz to norādot pēdējo 10 gadu centralizēto

329eksāmenu rezultāti, kuros atspoguļojoties iepriekšējās izglītības

330valodas reformas ietekme, un kuri liecinot par to, ka mācību

331priekšmetu pasniegšana valsts valodā ir pasliktinājusi šo

332priekšmetu apguves kvalitāti. Tāpat pedagogu trūkuma dēļ nebūšot

333iespējams kvalitatīvi īstenot atbalsta pasākumus pārejai uz

334izglītību valsts valodā. Pieteikumu iesniedzēji argumentējuši

335nepieciešamību bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošināt

336individualizētu atbalstu viņu dzimtajā valodā un norādījuši, ka

337apstrīdēto normu dēļ arī logopēda pakalpojumi bērniem turpmāk

338tikšot sniegti tikai valsts valodā un tādējādi netikšot novērsti

339bērnu valodas traucējumi mazākumtautības valodā. Logopēda

340pakalpojuma saņemšana dzimtajā valodā esot īpaši nozīmīga

341izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

342Savukārt Saeima norādījusi, ka ar apstrīdētajām normām

343izglītības kvalitāte netikšot pasliktināta. Izglītības politika

344ilgstoši esot veidota tā, lai mazākumtautību izglītības

345programmas satura apguvē pakāpeniski tiktu paplašināts valsts

346valodas lietojums. Tāpat esot jāņem vērā, ka izglītojamiem ir

347tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts

348valodas apguvei.

349Tāpēc Satversmes tiesa pārbaudīs, vai ir izveidota izglītības

350kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēma.

35118.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā

352Nr. 2022-45-01, kā arī šajā spriedumā jau ir secinājusi, ka

353ar 2018. gada Grozījumiem Izglītības likumā noteiktā valsts

354valodas un mazākumtautības valodas lietojuma proporcija

355vispārējās izglītības procesā pie mazākumtautībām piederošām

356personām nenodrošināja pienācīgu valsts valodas prasmi. Ir

357konstatēts, ka 2019. gadā 20 procenti aptaujāto pie

358mazākumtautībām piederošo personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem

359atzinušas, ka latviešu valodu ir apguvušas tikai pamatprasmes

360līmenī vai zina to vāji. Tāpat konstatēts, ka pirmsskolas vecuma

361bērnu latviešu valodas prasmes nav pietiekamas, turklāt tieši

362tajos gadījumos, kad apmeklētas pirmsskolas izglītības grupas ar

363ikdienā dominējošu krievu valodu (sk. Satversmes tiesas

3642024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

365Nr. 2022-45-01 34.1. punktu un 36.3.1. punktu un

366pētījumu "Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti

367Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve",

368Liepājas Universitāte, 2021; sk. arī likumprojekta

369Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā"

370anotācijas 6.-7. un 10.-11. lpp.).

371Satversmes tiesas lietā Nr. 2022-45-01 pieaicinātās

372personas atzinušas, ka valodas apguvi vislabāk nodrošina tās

373vienota un mērķtiecīga lietošana izglītības procesā. Piemēram,

374Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga vērsa uzmanību uz

375pētījumiem par to, ka pie mazākumtautībām piederoši izglītojamie

376valodu labāk apgūst tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu skolas

377vidē. Arī Dr. psych. Anika Miltuze norādīja, ka

378bērniem vispiemērotākā ir izglītība vienā - valsts - valodā un

379tieši šādā veidā bērni var izvairīties no divu valodu kodu

380jaukšanas un grūtībām ar mācību satura apguvi (sk. Satversmes

381tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

382Nr. 2022-45-01 33.2. punktu).

383Dr. psych. Anikas Miltuzes viedoklim izskatāmajā

384lietā piekritis arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un

385narkoloģijas katedras docētājs, Bērnu psihiatrijas klīnikas

386vadītājs, Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs

387Dr.med. Ņikita Bezborodovs (sk. lietas

388materiālu 6. sēj. 76. un 77. lp.).

389Tādējādi pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās pastāvošās

390mazākumtautību izglītības programmas, atbilstoši kurām vispārējās

391izglītības saturu katrā izglītības pakāpē noteiktās proporcijās

392bija iespējams apgūt bilingvāli, nevarēja pienācīgi nodrošināt

393valsts valodas apguvi.

394Šo secinājumu apstiprinājusi Izglītības un zinātnes

395ministrija, norādot, ka šobrīd daudzi no mazākajiem bērniem

396vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem veiksmīgi runā divās

397valodās, savstarpēji nošķirot mājās un izglītības iestādē

398izmantojamās valodas (sk. Satversmes tiesas

3992024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

400Nr. 2022-45-0133.2. punktu). Arī Rīgas Purvciema

401vidusskolas pārstāve tiesas sēdē uzsvēra, ka šajā mācību gadā

402izglītojamie esot labāk sagatavoti mācību uzsākšanai

4031. klasē (sk. lietas materiālu

4045. sēj. 128. lp.).

405Ņemot vērā pieaicināto personu viedokļus par valsts valodas

406prasmes attīstību veicinošiem apstākļiem, secināms, ka

407apstrīdētās normas nodrošina bērna attīstībai un valodas apguvei

408visatbilstošāko izglītību.

40918.2. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši uz pēdējo 10

410gadu centralizēto eksāmenu rezultātiem, kuri atspoguļojot to, ka

411mācību priekšmetu pasniegšana valsts valodā ir pasliktinājusi šo

412priekšmetu apguves kvalitāti. Tomēr Satversmes tiesa nav

413konstatējusi šā Pieteikumu iesniedzēju argumenta pamatojumu.

414Eksāmenu rezultātu atšķirības var izrietēt no dažādiem iemesliem,

415tostarp eksāmenu satura un vērtēšanas kritēriju izmaiņām, kā arī

416citiem aspektiem, un iespējamā korelācija starp izglītības

417valodas reformas īstenošanas laikposmu un šādām rezultātu

418svārstībām neliecina par reformas negatīvu ietekmi uz izglītojamo

419saņemtās izglītības kvalitāti.

420Izglītības kvalitāti pilnvērtīgi novērtēt ir iespējams tikai

421tad, kad faktori, kas varētu šo kvalitāti ietekmēt, ir

422pastāvējuši noteiktu laiku (sal. sk. Satversmes tiesas

4232020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

424Nr. 2019-20-03 14.4. punktu). Arī Valsts

425izglītības satura centrs tiesas sēdē norādīja, ka sākotnēji uz

426kādu laiku esot iespējama konkrētu mācību priekšmetu apguves

427rezultātu pasliktināšanās. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka

428izglītības reforma tiek ieviesta pakāpeniski. Pāreju uz izglītību

429valsts valodā 2023. gada 1. septembrī uzsākuši 1., 4.

430un 7. klašu izglītojamie. Šo izglītojamo sasniegtie

431rezultāti būšot redzami laikā, kad viņi mācīsies 3., 6. un

4329. klasē (sk. lietas materiālu

4335. sēj. 126. un127. lp.).

434Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 norādījusi uz

435Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem un plānotajiem

436pasākumiem pārejas uz vispārējās izglītības ieguvi valsts valodā

437kontrolei un secinājusi, ka valsts ir izveidojusi sistēmu

438ikgadējai un pastāvīgai kvalitātes kontrolei un uzraudzībai, kā

439arī iepriekšējās izglītības ieguves valodas reformas rezultātu

440izvērtēšanai. Proti, ar 2021. gada 8. aprīļa likumu

441"Grozījumi Izglītības likumā" Izglītības un zinātnes

442ministrijai tika uzlikts pienākums sagatavot ikgadēju izglītības

443kvalitātes novērtējuma ziņojumu un iesniegt to apstiprināšanai

444Ministru kabinetam. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts

445dienestam noteikts pienākums izstrādāt vadlīnijas izglītības

446kvalitātes nodrošināšanai, sniegt ieteikumus izglītības

447kvalitātes pilnveidei, kā arī organizēt izglītības kvalitātes

448datu ieguvi un analīzi (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

44910. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

45036.1.1. punktu).

451Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā"

452anotācijā norādīts, ka tiesiskā regulējuma praktiskā īstenošana

453tiks vērtēta pētījuma "Valsts valodas situācija Latvijā:

4542021-2027" ietvaros. Tāpat plānots veikt 9. klases

455centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultātu izvērtējumu,

456analizējot izglītojamo iepriekšējo izglītības pieredzi.

457Paredzēts, ka, sākot ar 2025./2026. mācību gadu, vienu reizi

458divos mācību gados tiks veikta izglītojamo snieguma

459diagnosticējoša vērtēšana, izmantojot Valsts izglītības satura

460centra izstrādātus tekstpratības monitoringa darbus 3. un

4616. klasē, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas prasmi un

462monitorētu pamatizglītības pirmā posma izglītojamo valsts valodas

463prasmes izaugsmes dinamiku ilgtermiņā.

464Līdz ar to secināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija

465sekos līdzi tam, kā izglītojamie apgūst valsts valodu, un veiks

466šā procesa uzraudzību, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas

467prasmes ilgtermiņā. Tomēr izglītības procesa kvalitātes

468sekmēšanas labad būtu nepieciešams, lai Izglītības un zinātnes

469ministrija ne tikai uzraudzītu to, kā izglītojamie apgūst valsts

470valodu, bet arī pārraudzītu izglītojamo sekmes citos mācību

471priekšmetos, vērtējot to, kā pāreja uz izglītību valsts valodā

472ilgtermiņā ietekmējusi citu mācību priekšmetu apguvi.

473Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā to, ka vienlaikus ar

474apstrīdēto normu pieņemšanu Izglītības likuma 48. pants tika

475papildināts ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

476"Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura prot un

477lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un

478amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. [..]", bet

479šā panta septītā un astotā daļa nosaka rīcību gadījumā, ja Valsts

480valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas nav

481pietiekamas. Kaut arī jau kopš 1999. gada pedagogiem un kopš

4822013. gada pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem

483(pedagoga palīgiem) valsts valoda bija jāprot augstākajā līmenī

484(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija

485sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 14.5. punktu),

486minētie grozījumi paredz šo prasību mērķtiecīgāku piemērošanu,

487veicinot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu valsts valodā

488ikkatram izglītojamam.

489Papildus tam līdztekus ar apstrīdēto normu pieņemšanu

490likumdevējs Izglītības likuma 55. pantu papildināja ar

4912.1 punktu, kas paredz izglītojamā tiesības

492saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

493prasmes apguvei, bet Vispārējās izglītības likuma 20. pantu

494ar trešo daļu un 30. pantu ar astoto daļu, kas paredz

495izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības

496programmas, un izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības

497programmas, pienākumu sniegt šādu atbalstu (sk.

4982022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi

499Izglītības likumā" 10. pantu un 2022. gada

50029. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

501likumā" 2. un 4. pantu). Atbilstoši bērna vislabāko

502interešu prioritātes principam minētās tiesību normas kopsakarā

503ar apstrīdētajām normām interpretējamas tādējādi, ka ikvienam

504bērnam atkarībā no viņa vajadzībām jābūt nodrošinātam jēgpilnam

505un reālam atbalstam valsts valodas prasmes apguvei. Šajā ziņā

506liela nozīme ir pedagoga prasmei izglītības procesā izmantot

507atbilstošas pedagoģiskās metodes (sk. Satversmes tiesas

5082024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

509Nr. 2022-45-01 36.1.3. punktu).

510Kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija, šāds atbalsts

511var tikt sniegts dažādās formās, piemēram, kā individuālais

512mācību plāns, piemēroti mācību materiāli, dažādi tehnoloģiskie

513risinājumi, individuāls darba temps, atbalstoša mācību vide,

514atbalsta personāla pastiprināta iesaiste, vecāku līdzdalība un

515citi (sk. lietas materiālu

5165. sēj. 143. lp.). Tāpat pedagogi

517palīgmateriālu izveidei var izmantot Izglītības un zinātnes

518ministrijas sagatavotos un tiešsaistē pieejamos resursus

519(sk. lietas materiālu

5205. sēj. 147. lp.).

521Tādējādi ir paredzēts, ka valsts un pašvaldību izglītības

522iestādes pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē sniedz

523nepieciešamo papildu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei tiem

524izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams.

525Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka valsts ir izveidojusi

526mehānismus pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo, tostarp arī

527to izglītojamo, kurus apstrīdētās normas skars vēlāk, saņemtās

528izglītības kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei.

52918.3. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka pedagogu

530trūkuma dēļ nebūšot iespējams kvalitatīvi īstenot atbalsta

531pasākumus pārejai uz izglītību valsts valodā. Tomēr tiesas sēdē

532Pieteikumu iesniedzēji nesniedza papildu informāciju par to, ka

533šobrīd valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nebūtu pietiekami

534daudz tādu pedagogu, kuri varētu izglītojamiem sniegt atbalstu

535valsts valodas apguvē. Uz šādu izaicinājumu nenorādīja neviena no

536pieaicinātajām izglītības iestādēm.

537Satversmes tiesa ņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas

538norādi, ka valsts piešķirtais papildu finansējums tostarp valsts

539un pašvaldību izglītības iestādēs ir ļāvis nodrošināt pedagogu

540palīgu piesaisti. Šīs personas palīdzot bērniem pārvarēt

541sociālemocionālas grūtības, veidojot savstarpējas uzticības

542attiecības un veicinot valsts valodas apguvi pozitīvā vidē, bet

543pagarinātās dienas grupās nodrošinot individuālu pieeju skolēniem

544ārpus mācību stundām, sniedzot atbalstu mācību satura apguvē un

545īpaši palīdzot gadījumos, kad vecākiem valsts valodas prasmju

546nepietiekamības dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt saviem bērniem

547atbalstu mācībās (sal. sk. Satversmes tiesas

5482024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

549Nr. 2022-45-01 33.2. punktu).

550Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi uz citiem

551atbalsta pasākumiem pārejai uz mācībām valsts valodā, tostarp

552mācību līdzekļu nomaiņu un vadlīnijām pedagogu atbalstam darbā

553lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Izveidotie materiāli esot

554paredzēti izmantošanai gan speciālās izglītības iestādēs, gan arī

555vispārējās izglītības iestādēs, kurās iekļauti izglītojamie ar

556speciālo izglītības programmu (sk. lietas materiālu

5575. sēj. 143. un 144. lp.). Lai gan

558dažas izglītības iestādes un pedagogi publiski ir izteikuši

559kritiku par šo mācību materiālu un metodikas pieejamību un

560lietošanas ērtumu, tiesas sēdē pieaicinātās izglītības iestādes

561apstiprināja, ka izmanto ministrijas piedāvātos resursus. Proti,

562Rīgas Purvciema vidusskolas pārstāve norādīja, ka pedagogi esot

563apmeklējuši kursus un citus pasākumus, lai sagatavotos pārejai uz

564izglītības nodrošināšanu valsts valodā, savukārt Rīgas

565224. pirmsskolas izglītības iestādes pārstāve uzsvēra, ka

566izglītības iestāde esot saņēmusi metodiskos materiālus, grāmatas,

567kā arī papildu finansējumu digitālo mācību līdzekļu iegādei

568pārejai uz izglītību valsts valodā (sk. lietas materiālu

5695. sēj. 138. lp. un 6. sēj.

57017. lp.).

571Papildus tam Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka

572pedagogiem ir pieejams Konsultatīvās padomes mentoru atbalsts,

573kas citstarp nodrošināts tiešsaistes semināru veidā. Šajos

574semināros piedalījušies vairāk nekā 2000 pirmsskolas pedagogu,

575izglītības iestāžu vadības pārstāvju un metodiķu. Semināru

576ietvaros sniegtas arī individuālas konsultācijas

577(sk. lietas materiālu

5785. sēj. 147. lp.).

579Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka valsts šajā aspektā ir

580nodrošinājusi pie mazākumtautībām piederošajiem izglītojamiem

581pieejamu un pieņemamu izglītību. Ar individualizētu un

582personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei tiek nodrošināta

583pielāgošanās izglītojamā vajadzībām.

584Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka no apstrīdēto

585normu spēkā stāšanās brīža attiecībā tikai uz vienu no

586izglītojamo grupām ir pagājis viens mācību gads, bet attiecībā uz

587citām izglītojamo grupām apstrīdētās normas vēl tikai stāsies

588spēkā, Satversmes tiesai šobrīd nav pamata secināt, ka

589apstrīdētās normas izraisītu izglītības kvalitātes kritumu. Tomēr

590Satversmes tiesa uzsver, ka valsts pienākums ikvienam nodrošināt

591kvalitatīvu izglītību ietver pienākumu pastāvīgi kontrolēt

592izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī izveidoto

593izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu

594iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas, un pienākumu reaģēt uz

595negatīvām izmaiņām (sal. sk. Satversmes tiesas

5962019. gada 13. novembra sprieduma lietā

597Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). No šā pienākuma

598izriet prasība ņemt vērā citu valsts iestāžu sniegtos ieteikumus,

599tostarp attiecībā uz pedagogu ataudzi un noturību profesijā.

600Nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, neapmierinātība ar

601atalgojumu, neziņa par nākotni var apdraudēt pedagogu noturību

602profesijā (sk. Latvijas Republikas Valsts kontroles

6032024. gada 13. jūnija ziņojumu "Vai sagatavojam

604nepieciešamos pedagogus un rūpējamies par to noturību

605profesijā?". Pieejams: lrvk.gov.lv).

606Valsts pienākums ir nodrošināt izglītības kvalitāti ilgtermiņā

607atbilstoši valsts ilgtspējas principam. Tiesību uz kvalitatīvu

608izglītību aizsardzībai personas var vērsties tiesībaizsardzības

609institūcijās.

61018.4. Pieteikuma iesniedzējas personas M pārstāve

611Olga Loginova ir norādījusi uz to, ka pāreja uz vispārējās

612izglītības ieguvi tikai valsts valodā radot īpašus riskus bērniem

613ar speciālām vajadzībām. Šādiem bērniem atbalstu esot

614nepieciešams nodrošināt viņu dzimtajā valodā. Citstarp būtiska

615esot logopēdu pieejamība.

616Atbilstoši pieteikumā norādītajai informācijai apstrīdētās

617normas personu M sāks skart 2025. gada 1. septembrī.

618Tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pie mazākumtautībām

619piederošiem bērniem ar speciālām vajadzībām jau šobrīd tiek

620nodrošinātas tiesības uz Satversmei atbilstošu izglītību.

62118.4.1. Atbilstoši Izglītības likuma 3. panta

622pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu

623izglītību. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmā

624daļa noteic, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības

625un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.

626Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 2. punkts kā

627vienu no izglītības programmu īpašajiem veidiem nosaka speciālās

628izglītības programmu. Saskaņā ar šā likuma 42. panta pirmo

629daļu persona ar speciālām vajadzībām izglītības iestādē var iegūt

630speciālo izglītību, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas iespējas

631iegūt savam veselības stāvoklim un attīstības traucējuma

632raksturam atbilstošu izglītību. Speciālās izglītības programmas

633tiek īstenotas, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos

634vispārējās izglītības mērķus, uzdevumus un obligāto saturu,

635atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un

636veselības stāvoklim. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada

63713. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par

638Latvijas izglītības klasifikāciju" tiek īstenoti deviņi

639speciālās izglītības programmas veidi.

640Vispārējās izglītības likuma 53. pants regulē izglītojamo

641ar speciālām vajadzībām uzņemšanu vispārējās izglītības

642programmās. Citstarp šā panta otrā daļa noteic, ka atbilstošu

643atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamiem ar speciālām

644vajadzībām, kuri uzņemti vispārējās izglītības programmā,

645nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram tajā

646uzņemtajam izglītojamam ar speciālām vajadzībām izstrādā

647individuālu vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānu.

648Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi

649Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai

650to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar

651speciālām vajadzībām" nosaka prasības, kādas izvirzāmas

652vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas

653izglītības un vispārējās pamatizglītības programmās uzņemtu

654izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Atbilstoši šo noteikumu

6554. punktam izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski

656medicīniskās komisijas atzinuma, bet ir konstatētas attīstības

657vai mācīšanās grūtības, izglītības iestādes atbalsta speciālisti

658veic attiecīgi pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un sniedz

659atzinumu, kurā norāda ieteicamos atbalsta pasākumus. Iespējamie

660atbalsta pasākumi norādīti minēto noteikumu

6611. pielikumā.

662Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka speciālās

663izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un

664speciālistu mērķtiecīgs un padziļināts bērna spēju izvērtēšanas,

665izpētes un korekcijas darbs, lai izglītības programmu īstenotu

666atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim,

667interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra

668bērna individuālos sasniegumus (sk. lietas materiālu

6695. sēj. 144. un 145. lp.). Tāpat

670atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas norādēm

671izglītojamie ar speciālām vajadzībām var saņemt atbalstu, tostarp

672valsts valodas apguvei, speciālās izglītības attīstības centros.

673Latvijā šobrīd darbojas 10 speciālās izglītības iestādes -

674attīstības centri, kas ir pieejami visos Latvijas plānošanas

675reģionos (sk. lietas materiālu

6765. sēj. 151. lp.).

67718.4.2. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

678valsts valodas apguve un lietošana ir viens no Latvijas

679izglītības sistēmas pamatprincipiem. Prasība pēc valsts valodas

680zināšanām caurvij visu izglītības sistēmu. Valsts valodas

681zināšanas ir nepieciešamas, lai indivīdam būtu iespēja nākotnē

682veiksmīgi iekļauties demokrātiskas sabiedrības dzīvē.

683Arī pie mazākumtautības piederošam bērnam ar speciālām

684vajadzībām jābūt nodrošinātai iespējai apgūt valsts valodu.

685Pretējā gadījumā šāds bērns, kurš, beidzot izglītības iestādi,

686slikti zinātu vai nemaz nezinātu latviešu valodu, būtu pakļauts

687izstumtībai un izolācijai no sabiedrības (sal. sk. Satversmes

688tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

689Nr. 2019-20-03 26.2. punktu).

690Pieaicinātā persona Dr. med. Ņikita

691Bezborodovs, atsaucoties uz pētījumiem, norādījis, ka pieeja,

692atbilstoši kurai personas izglītības iestādē runā valsts valodā,

693nevis tajā pašā valodā, kurā runā ģimenē, bērniem ar speciālām

694vajadzībām sākumposmā var aizkavēt valodu attīstību, bet

695ilgtermiņā neatstāj negatīvas sekas. Lai arī atšķirīgu valodu

696apgūšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nepieciešams

697ilgāks laiks, jo viņi mācoties lēnāk, tomēr arī viņi laika gaitā

698apgūstot abas valodas (sk. lietas materiālu

6996. sēj. 74. lp.). Citstarp

700Dr. med. Ņikita Bezborodovs uzsvēris, ka viens no

701izglītības mērķiem ir tādu prasmju trenēšana, kuras veicina spēju

702kļūt par patstāvīgu sabiedrības locekli un funkcionēt sabiedrībā.

703Valsts valodas pārzināšana esot svarīga arī bērniem ar

704neiropsihiskās attīstības traucējumiem, jo palīdzot nodrošināt

705viņu patstāvīgu funkcionēšanu (sk. lietas materiālu

7066. sēj. 76. lp.).

707No tā izriet, ka vispārējās izglītības nodrošināšana tikai

708valsts valodā ne tikai nekaitē izglītojamam ar speciālām

709vajadzībām, bet - tieši pretēji - ir tam īpaši nozīmīga. Valsts

710valodas apguve mazina pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo

711ar speciālām vajadzībām risku tikt izolētiem no sabiedrības un

712veicina viņu patstāvību.

71318.4.3. Bērnam ar speciālām vajadzībām mācību satura

714apguvē var nākties pārvarēt dažāda veida izaicinājumus. Tāpēc

715izglītības procesā šādam bērnam ir jāpievērš īpaša uzmanība,

716citstarp ar individualizētiem atbalsta pasākumiem sekmējot

717zināšanu nostiprināšanos. Tas attiecas arī uz valsts valodas

718apguvi.

719Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka arī

720logopēdiskais un psiholoģiskais atbalsts bērniem ar speciālām

721vajadzībām tiekot nodrošināts valsts valodā, tādējādi veicinot

722viņu iekļaušanos sabiedrībā un vienkāršojot tālākās izglītības

723iespējas (sk. lietas materiālu

7245. sēj. 102. lp.). Šādam viedoklim

725pievienojusies arī Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle

726Dr. paed. Sarmīte Tūbele, uzsverot, ka tad, ja

727bērnam - un vēl jo vairāk izglītojamam ar speciālām vajadzībām -

728ir mazs vārdu krājums vai izrunas problēmas, tad izglītības

729iestādei ar šo bērnu vajagot strādāt valsts valodā, lai

730stiprinātu šīs valodas apguvi un novērstu traucējumus

731(sk. lietas materiālu 6. sēj. 99. un

732100. lp.). Proti, arī citi izglītības procesā

733iesaistītie speciālisti veicina izglītojamā iekļaušanos valsts

734valodas vidē. Logopēda pakalpojumu sniegšana citā valodā

735nenodrošinātu šādu izglītojamo progresu valsts valodas apguvē.

736Turklāt izglītojamie joprojām var saņemt logopēda pakalpojumus

737citās valodās ārpus vispārējās izglītības iestādēm.

738Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi informāciju arī

739par mācību materiālu pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām

740izglītošanai. Pedagogiem mapē "Skola 2030" esot

741publiski pieejami metodiskie materiāli integrētai mācību satura

742apguvei un vieglās valodas materiāli darbam ar izglītojamiem,

743kuriem ir smagi garīgās attīstības traucējumi (sk. lietas

744materiālu 5. sēj. 146. lp.). Izglītības

745iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, tostarp

746speciālo pirmsskolas izglītības programmu, vadītājiem, vadītāju

747vietniekiem, pedagogiem, izglītības pārvalžu speciālistiem

748pirmsskolas izglītības jautājumos esot organizēti vairāki mentoru

749vadīti tiešsaistes semināri metodiska atbalsta sniegšanai pārejā

750uz vienotu skolu. Tāpat izglītojamiem tiekot nodrošināts atbalsts

751latviešu valodas apguvei, ja iepriekšējā mācību gadā tie apguvuši

752kādu no speciālajām mazākumtautību pirmsskolas izglītības

753programmām (sk. lietas materiālu

7545. sēj. 147. lp ).

75518.4.4. Satversmes tiesa atzīst, ka izglītības process,

756kas tiek pilnībā īstenots valsts valodā un ietver arī atbalsta

757pasākumus, bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošina iekļaujošu

758un viņu interesēm atbilstošu izglītību. Tajā pašā laikā ar

759individuālo mācību plānu tiek nodrošināta izglītības procesa

760pielāgošana šāda bērna individuālajām vajadzībām. Turklāt

761pienākums nodrošināt bērniem ar speciālām vajadzībām

762individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei

763valsts un pašvaldību izglītības iestādēs ir interpretējams

764kopsakarā ar Satversmes 110. pantā noteikto valsts pienākumu

765un šādu bērnu vislabākajām interesēm, kas noteiktos gadījumos,

766kad tas nepieciešams efektīvai valsts valodas apguvei, var

767ietvert arī dzimtās valodas lietojumu (sk. Satversmes tiesas

7682024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

769Nr. 2022-45-01 36.1.3. punktu).

770Līdz ar to izglītības process atbilst izglītības pieejamības,

771pieņemamības un pielāgošanas principiem arī attiecībā uz

772mazākumtautību izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

77319. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

774secina, ka valsts ir izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts

775un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

776pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu

777personu interesēm atbilstošu izglītības procesu, kas ietver

778pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt,

779saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību,

780kā arī atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un

781pielāgošanās principiem.

782Līdz ar to apstrīdētās normas

783atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta

784pirmo teikumu.

78520. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka viņiem bija

786radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka izglītības

787process tiks īstenots atbilstoši 2018. gada izglītības

788reformai un ka tā būs pēdējā izglītības iestādēs īstenojamā

789valsts valodas lietojuma reforma. Šāda paļāvība viņiem esot

790radusies, balstoties arī uz Satversmes tiesas procesos lietās

791Nr. 2018-12-01 un Nr. 2018-22-01 izteiktajiem Saeimas,

792tiesībsarga, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu personu

793viedokļiem.

794Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības

795aizsardzības princips, kas aizsargā tādas tiesības, uz kuru

796īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un

797saprātīga paļāvība. Tomēr tiesiskās paļāvības aizsardzības

798princips ietver arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības var

799tikt grozītas likumīgā un tiesiskā veidā. Šis princips nedod

800pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad

801nemainīsies. Būtiski ir tas, ka šādā gadījumā likumdevējs nosaka

802saprātīgu pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju (sal. sk.

803Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā

804Nr. 2016-07-01 16.2. punktu).

805Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka izglītojamie vai

806viņu vecāki, izdarot izvēli par labu konkrētai izglītības

807iestādei, var ņemt vērā arī termiņu, uz kādu ir akreditēta

808konkrētā izglītības programma. Tātad izglītojamiem, uzsākot

809mācības konkrētās izglītības programmas ietvaros, var rasties

810aizsargājama tiesiskā paļāvība uz iespēju pabeigt mācības

811attiecīgajā izglītības pakāpē atbilstoši tam tiesiskajam

812regulējumam un izglītības programmai, kas bija spēkā attiecīgā

813līguma noslēgšanas brīdī, vai vismaz turpināt mācības atbilstoši

814šai izglītības programmai līdz tās akreditācijas termiņa beigām

815(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

816sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

81724.1. punktu).

818Taču tas pats par sevi nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu tiesīgs

819ieviest izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas skar šīs izglītības

820programmas, ciktāl attiecīgās izmaiņas nerada būtisku ietekmi uz

821izglītības procesu, vai - ja izmaiņas atzīstamas par būtiskām -

822ir paredzēts saudzējošs pārejas regulējums.

823Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 pārbaudīja to, vai

824likumdevējs ir paredzējis saudzējošu pārejas periodu ar

8252022. gada Grozījumiem Izglītības likumā pieņemtajai un

826apstrīdētajai likuma pārejas noteikumu 102. punkta pirmajai

827daļai, kas paredzēja, ka grozījumi attiecībā uz pirmsskolas

828izglītības vadlīniju un pamatizglītības programmas īstenošanu 1.,

8294. un 7. klasē stājas spēkā 2023. gada

8301. septembrī. Minētajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka

831pārejas periodā bija iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto

832nomu ietekmei un līdz ar to apstrīdētajā pārejas noteikumu

833102. punkta pirmajā daļā paredzētā pāreja ir uzskatāma par

834atbilstošu tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, tātad arī

835Satversmes 1. pantam (sk. Satversmes tiesas

8362024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

837Nr. 2022-45-01 38. punktu).

838Pārējās ar 2022. gada Grozījumiem Izglītības likumā un

8392022. gada Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

840ieviestās attiecīgo likumu pārejas noteikumu normas pāreju uz

841izglītības procesu valsts valodā attiecībā uz 2., 5. un

8428. klasi paredz no 2024. gada 1. septembra, bet

843attiecībā uz 3., 6. un 9. klasi - no 2025. gada

8441. septembra, tas ir, gadu un divus gadus vēlāk nekā lietā

845Nr. 2022-45-01 apstrīdētās normas. Tādējādi vēl jo vairāk ir

846nodrošināta iespēja sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei.

847Turklāt Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādus papildu

848pasākumus viņi būtu vēlējušies veikt tad, ja apstrīdētās normas

849stātos spēkā vēlāk.

850Tādējādi apstrīdētās normas atbilst

851tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un līdz ar to arī

852Satversmes 1. pantam.

853Nolēmumu

854daļa

855Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

856Satversmes tiesa

857nosprieda:

858atzīt 2022. gada

85929. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā"

8601., 5., 6. un 12. pantu, ciktāl ar to likuma pārejas

861noteikumi papildināti ar 102. punktu, un 2022. gada

86229. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

863likumā" 4. panta pirmo daļu un 6. pantu par

864atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam,

865112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

866Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

867Spriedums pasludināts Rīgā 2024. gada

86812. jūlijā.

869Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

870Tiesas sēdes priekšsēdētājs

871A. Laviņš