14. punktsneparedz, ka valsts pozitīvajam pienākumam

neparedz, ka valsts pozitīvajam pienākumam

1nodrošināt pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu

2iespējas apgūt, saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā

3arī etnisko un kultūras savdabību vajadzētu tikt pildītam tikai

4formālās izglītības ietvaros. No Satversmes normām un Latvijai

5saistošajiem starptautiskajiem līgumiem neizriet arī prasība

6nodrošināt šādai ar mazākumtautības valodu un etnisko savdabību

7saistītai interešu izglītībai tādu pašu izglītojamā zināšanu

8vērtēšanu, kāda ir obligāta formālajai izglītībai.

9Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

10programmas īstenotāja pienākums nodrošināt atgriezenisko saiti

11kopsakarā ar citiem pedagoga pienākumiem nozīmē to, ka

12izglītojamam ir iespēja saņemt individualizētu pedagoģisku

13atbalstu, ja tas nepieciešams, un izglītojamam, kā arī viņa

14vecākiem ir iespēja saprast, kādi sasniegumi gūti attiecīgās

15programmas ietvaros. Atgriezeniskā saite par mazākumtautību

16valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas norisi

17var tikt sniegta, piemēram, arī vecāku sapulču laikā vai arī pēc

18katra būtiskā mācību temata apguves organizētos kopējos svētkos,

19vai iesniedzot atskaites e-žurnālā (sk. lietas materiālu

205. sēj. 31. lp., 131.-132. lp. un

216. sēj. 49. lp.). Tātad izglītības

22iestādes sadarbība ar izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem

23pārstāvjiem var nodrošināt mērķtiecīgu izglītojamā attīstību.

24Līdz ar to secināms, ka pedagogam mazākumtautību valodas un

25kultūrvēstures interešu izglītības programma ir jāīsteno

26atbilstoši konkrētam un mērķtiecīgam plānam un jānodrošina tas,

27lai izglītojamie un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji būtu

28informēti par attiecīgās programmas ietvaros gūto sasniegumu

29līmeni.

3017.5. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka interešu

31izglītībai atvēlētais laiks nebūšot pietiekams pienācīgai dzimtās

32valodas apguvei un radīšot tiem nesamērīgu slodzi, jo attiecīgās

33nodarbības notiekot vakaros. Izglītojamo interesi par

34mazākumtautības valodas un kultūras apguvi interešu izglītības

35programmas ietvaros mazināšot ar vispārējās izglītības programmas

36apgūšanu saistītā spriedze un nogurums.

3717.5.1. No izskatāmajā lietā Ministru kabineta sniegtās

38informācijas izriet, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

39interešu izglītības programmas apguvei pamatizglītības līmenī

40noteiktais stundu skaits - trīs akadēmiskās stundas nedēļā - ir

41izraudzīts, ņemot vērā iepriekš valsts pamatizglītības standartā

42mazākumtautību izglītības programmā noteikto mazākumtautības

43valodas un literatūras apguvei veltīto mācību stundu skaitu.

44Proti, iepriekš 1.-3. klasei trīs gados valodas un

45literatūras apguvei bija paredzētas 312 stundas,

464.-6. klasei - 315 stundas, bet 7.-9. klasei -

47315 stundas, tas ir, trīs mācību stundas nedēļā

48(sk. lietas materiālu

494. sēj. 126. lp.). Savukārt pirmsskolas

50līmenī interešu izglītības nodarbību skaits ir noteikts,

51balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas

52secinājumiem (sk. lietas materiālu

536. sēj. 63. lp.).

54Nodrošinot finansējumu nodarbībām šādā apjomā, valsts apzinās,

55ka mazākumtautības valoda tiek izmantota ģimenē. Šādā kontekstā

56Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt arī to, ka finansēto stundu

57skaits ir pietiekams pienācīgai mazākumtautības valodas, kā arī

58etniskās un kultūras savdabības apguvei. Tāpat jāņem vērā arī

59tas, ka valsts pozitīvā pienākuma izpilde ir tieši saistīta ar

60valsts finansiālajām iespējām.

61Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt tieši minēto un ne mazāku

62mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

63programmas nodarbību apjomu - trīs akadēmiskās stundas nedēļā -

64ikvienam interesentam, ja valsts un pašvaldību izglītības

65iestādes pēc izglītojamo pieprasījuma ir izteikušas šādu

66vajadzību.

67Vienlaikus valsts un pašvaldību izglītības iestādes var arī

68palielināt mazākumtautību izglītības saturam interešu izglītības

69ietvaros veltāmo stundu skaitu, īstenojot citas interešu

70izglītības programmas, piemēram, organizējot kora, deju,

71folkloras, mākslas, teātra un citas nodarbības. Ne Izglītības

72likums, ne Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, ne valsts

73pamatizglītības standarts vai citi normatīvie akti neierobežo

74valsts un pašvaldību izglītības iestādes vairāku interešu

75izglītības programmu īstenošanā dažādos dienas laikos, kamēr vien

76šīs interešu izglītības programmas nerada nesamērīgu ietekmi uz

77obligātā satura apguvi. Piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolas

78īstenoto interešu izglītības programmu piedāvājums papildus

79mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

80programmai aptver arī citas ar mazākumtautību kultūru saistītas

81nodarbības (sk. lietas materiālu 5. sēj. 128.

82un 129. lp.). Turklāt interešu izglītības

83nodarbībās, kurās tiek apvienotas vairākas nozares, izglītojamie

84var vienlaikus attīstīt dažādas prasmes, tostarp mazākumtautības

85valodas prasmi, kā arī dziļāk izprast mazākumtautības etnisko un

86kultūras savdabību. Piemēram, Satversmes tiesas sēdē lietā

87Nr. 2022-45-01 minēta iespēja apvienot krievu kultūras

88nodarbības ar keramikas elementiem (sk. Satversmes

89tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

90Nr. 2022-45-01 36.4. punktu). Tādējādi arī interešu

91izglītības ietvaros ir iespējams mazināt izglītojamo slodzi,

92izmantojot caurviju prasmju pieeju.

93Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka mazākumtautību valodas

94un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai

95noteiktais stundu skaits - trīs akadēmiskās stundas nedēļā - gan

96pirmsskolas izglītības, gan pamatizglītības, pakāpē ir uzskatāms

97par pietiekamu mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un

98kultūras savdabības pienācīgai apguvei, turklāt valsts un

99pašvaldību izglītības iestādes nav ierobežotas ar mazākumtautību

100saturu saistīta interešu izglītības piedāvājuma

101paplašināšanā.

10217.5.2. Mazākumtautību interešu izglītības noteikumos

103nav noteikts, ka šīm interešu izglītības nodarbībām būtu jānotiek

104kādā konkrētā veidā un laikā, piemēram, katru nedēļu pēc

105vispārējās izglītības obligātā satura apguves. Tāpat valsts nav

106noteikusi vienotu laiku, kurā valsts un pašvaldību izglītības

107iestādēm jāuzsāk mācību process. Līdz ar to pedagogiem ir plašas

108iespējas pielāgot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

109interešu izglītības programmas īstenošanas veidu izglītojamo

110spējām un vajadzībām. Piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolā tiek

111piedāvāta iespēja 1. klasē apmeklēt mazākumtautību valodas

112un kultūrvēstures interešu izglītības programmas nodarbības arī

113pirmās stundas laikā (sk. lietas materiālu

1145. sēj. 130. un 131. lp.).

115Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

116programmas nodarbības var notikt arī no rīta, pirms vispārējās

117izglītības obligātā satura apguves.

118Izglītojamo interesēm atbilstošākais interešu izglītības veids

119tiek izraudzīts izglītojamo, viņu vecāku vai likumisko pārstāvju

120un pedagoga sadarbības rezultātā (sk. Ministru kabineta

1212023. gada 29. augusta noteikumu Nr. 494

122"Noteikumi par mazākumtautību valodas un

123kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

124īstenošanas vadlīnijām" 3. punktu).

125Līdz ar to valsts ir nodrošinājusi pienācīgu laiku un

126izglītības iestāžu elastību mazākumtautību valodas un

127kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai.

12817.6. Pieteikumu iesniedzēji īpaši norādījuši uz to, ka

129šādas interešu izglītības programmas neesot piemērotas

130pirmsskolas vecuma bērniem.

131Valsts finansētā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

132interešu izglītības programma ir pieejama ikvienam bērnam, kurš

133to vēlas apgūt, sākot no brīža, kad tiek uzsākta izglītības

134ieguve, proti, jau no pusotra gada vecuma (sk.

135Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma

136lietā Nr. 2022-45-01 36.3.3. punktu). Līdz ar to

137visā pirmsskolas izglītības posmā bērnam tiek nodrošinātas

138iespējas rotaļnodarbības veidā apgūt savu dzimto valodu, kā arī

139etnisko un kultūras identitāti.

140Organizējot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

141izglītības programmu īstenošanu, jāņem vērā bērna vislabāko

142interešu prioritātes princips. Attiecīgajās nodarbībās izglītības

143iestādēm ir jānodrošina izglītojamo vecumam atbilstoša satura

144apguve. Kā izriet no pirmsskolas izglītības iestāžu prakses,

145šādas programmas balstās uz folkloru, pasakām un dziesmām

146(sk. lietas materiālu 5. sēj. 128. lp. un

1476. sēj. 26. lp.).

148Turklāt no Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma

149izriet, ka pirmsskolas izglītība atšķirībā no pārējām vispārējās

150izglītības pakāpēm nav daļa no formālās izglītības un tajā

151sasniedzamie mērķi ir noteikti tikai vispārīgi. Valsts nav

152regulējusi to, cik stundu dienā izglītojamiem katrā vecumposmā ir

153jāapgūst pirmsskolas izglītības programma. Tāpat nav regulēts arī

154konkrētajā vecumā obligāti apgūstamais pirmsskolas izglītības

155saturs. Ir noteikts vienīgi tas, kādām jābūt izglītojamā

156zināšanām tad, kad viņš absolvē pirmsskolas izglītības iestādi.

157Šā mērķa sasniegšanas veidu jeb katrā vecumposmā apgūstamo

158izglītības saturu un sasniedzamos rezultātus katrā no mācību

159jomām nosaka pati pirmsskolas izglītības iestāde, izstrādājot

160pirmsskolas izglītības programmu, kā arī pielāgojot tās

161īstenošanu izglītojamo spējām un vajadzībām. Tas nozīmē, ka šajā

162izglītības pakāpē pieļauta iespēja interešu izglītības nodarbības

163organizēt pat vairāku stundu garumā katru dienu, tās sadalot

164vairākos blokos un nodrošinot to mijiedarbību ar pamata

165programmas īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

16610. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

16732.4. punktu). Šāda pieeja pirmsskolas izglītības

168obligātā satura īstenošanai un interešu izglītības programmu

169īstenošanai vēl jo vairāk pieļauj dažāda veida uz mazākumtautību

170identitāti vērstu interešu izglītības programmu īstenošanu.

171Vienīgais ierobežojums ir šādu interešu izglītības programmu

172sekundārais raksturs iepretim obligātajam saturam, kura

173īstenošana joprojām ir izglītības iestādes prioritāte (sk.

174Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

175Nr. 2022-45-01 32.4. punktu).

176Līdz ar to valsts un pašvaldību izglītības iestādes var

177nodrošināt pirmsskolas izglītības programmas mijiedarbību ar

178mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

179programmu, to īstenojot bērna vislabākajām interesēm atbilstošā

180veidā un laikā, kā arī papildinot izglītības procesu ar dažādām

181citām mazākumtautību interesēm atbilstošām interešu izglītības

182programmām.

18317.7. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka finanšu

184līdzekļi mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

185izglītības programmas īstenošanai būšot nodrošināti tikai uz

186pāris gadiem un tās turpināšana ilgtermiņā esot apdraudēta. Uz to

187norādījusi arī Konsultatīvā komiteja. Pieteikumu iesniedzēji

188norādījuši arī uz citiem organizatoriskiem izaicinājumiem

189programmas turpinātības kontekstā - ja valsts nesagatavos krievu

190valodas un literatūras pedagogus, tad ilgtermiņā nebūšot

191iespējams nodrošināt mazākumtautību interešu izglītības programmu

192īstenošanu izglītojamo dzimtajā valodā.

193Izglītības likuma 47.3 pantā ir noteikts

194pašvaldības pienākums finansēt mazākumtautību valodas un

195kultūrvēstures interešu izglītības programmas, tās nošķirot no

196citām, tikai daļēji valsts finansētām interešu izglītības

197programmām. Tātad izglītojamā dalībai mazākumtautību valodas un

198kultūrvēstures interešu izglītības programmā nav nepieciešams

199viņa vecāku vai likumisko pārstāvju līdzfinansējums. Turklāt šis

200pašvaldības pienākums nav ierobežots laikā. Līdz ar to valsts ir

201nodrošinājusi, ka īpaši izveidotā mazākumtautību valodas un

202kultūrvēstures interešu izglītības programma ir pieejama bez

203maksas jeb identiski pirmsskolas izglītības un vispārējās

204izglītības programmām valsts un pašvaldību izglītības

205iestādēs.

206Turklāt Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtības

207noteikumi paredz papildu finansējumu 10 procentu apmērā no

208viena izglītojamā izmaksām, to pedagogu darba samaksai, kuri

209īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

210izglītības programmas izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā

211apguvuši mazākumtautību izglītības programmas. Likumprojekta

212"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijā norādīts, ka

213turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar

214pašvaldībām izvērtēs faktisko pieprasījumu pēc šādām programmām.

215Augsta pieprasījuma gadījumā jautājums par papildu finansējuma

216piešķiršanu šādu programmu nodrošināšanai tikšot virzīts

217izskatīšanai Ministru kabinetā kārtējā gada un vidējā termiņa

218valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas

219procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu

220iesniegtajiem prioritāro pasākumu

221pieteikumiem(sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

222"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas

22339. lpp.). Arī tiesas sēdē Izglītības un zinātnes

224ministrija norādīja, ka pietiekama pieprasījuma gadījumā šāds

225finansējums mazākumtautību interešu izglītībai tiks nodrošināts

226arī turpmāk (sk. lietas materiālu

2276. sēj. 71. lp.).

228Tātad iebildumi par to, ka finansējums mazākumtautību valodas

229un kultūrvēstures interešu izglītības programmai netikšot

230nodrošināts ilgtermiņā, nav pamatoti.

231Attiecībā uz to, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

232interešu izglītības programmu īstenošanai trūkšot pedagogu,

233Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka šo interešu

234izglītības nodarbību īstenošanai var tikt piesaistīti tie

235pedagogi, kuri līdz šim pasnieguši krievu valodu un literatūru

236vispārējās izglītības ietvaros (sk. lietas materiālu

2375. sēj. 122. lp.). Ņemot vērā tiesas

238sēdē izskanējušās norādes, ka šādu pedagogu skaits mērāms simtos,

239kā arī to mazākumtautību izglītības iestāžu pieredzi, kuras

240piesaistījušas vieslektorus no attiecīgās valsts

241(sk. lietas materiālu

2426. sēj. 17. lp.), Satversmes tiesa neuzskata,

243ka iebildums par pedagogu trūkumu būtu pamatots.

24417.8. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

245secina, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

246izglītības programma mazākumtautību izglītojamiem sniedz iespēju

247bez maksas izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt savu

248valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs programmas

249īstenošanas kvalitāti nodrošina Ministru kabineta izstrādātā

250paraugprogramma un tās īstenošanas vadlīnijas. Mazākumtautību

251valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu

252īstenošanai atvēlētā elastība dod iespēju izraudzīties pie

253mazākumtautībām piederošo izglītojamo interesēm visatbilstošāko

254programmas satura apguves veidu.

255Tātad mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

256izglītības programmu īstenošana valsts un pašvaldību izglītības

257iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē

258pienācīgi nodrošina izglītojamo tiesības uz mazākumtautības

259valodas apguvi, kā arī etniskās un kultūras savdabības

260saglabāšanu un attīstīšanu.

26117.9. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka

262mazākumtautības valodas apguve vispārējās izglītības procesā

263tikšot izbeigta tikai tādā gadījumā, ja mazākumtautības valoda ir

264krievu valoda, turpretī to valstu valodās, ar kurām noslēgti

265starpvalstu līgumi, kā arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās

266vispārējās izglītības programmas joprojām varot tikt

267īstenotas.

268Satversmes tiesa norāda, ka Satversmes 114. pantā

269kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu ietvertā valsts

270pozitīvā pienākuma nodrošināt mazākumtautībām pienācīgu iespēju

271apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un

272kultūras savdabību saturs attiecībā uz dažādām mazākumtautībām ar

273tām saistīto īpašo apstākļu dēļ var būt atšķirīgs. Jau iepriekš

274atzīts, ka izglītojamie, kas iegūst vispārējo izglītību valsts un

275pašvaldību izglītības iestādēs, citstarp padziļināti apgūstot

276kādu no Eiropas Savienības valstu valodām, nav salīdzināmi ar

277izglītojamajiem, kas vēlētos iegūt izglītību mazākumtautības

278valodā (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

27923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

28021.2. punktu un 2024. gada 10. jūlija sprieduma

281lietā Nr. 2022-45-01 34.2. punktu). Savukārt,

282salīdzinot Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, secināms, ka tās

283visas, izņemot krievu mazākumtautību, padomju okupācijas laikā

284tika nostādītas faktiski nelabvēlīgā situācijā. Citstarp Rēzeknes

285valsts poļu ģimnāzijas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka padomju

286okupācijas laikā neesot bijis iespējams apgūt poļu valodu, jo

287neesot bijis poļu izglītības iestāžu (sk. lietas

288materiālu 6. sēj. 19. un 20. lp.).

289Ar mērķi novērst faktisko nevienlīdzību un aizsargāt tās

290Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, kuru valoda, kultūra un

291etniskā savdabība ir apdraudēta, valsts var veikt noteiktus

292pozitīvus pasākumus, kas izpaužas kā tiesības licencēšanas

293procesā apstiprinātās vispārējās izglītības programmās iekļaut

294noteiktus citās valodās pasniedzamus mācību priekšmetus (sk.

295Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

296sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 34.2. punktu).

297Valstij nav pienākuma attiecināt šādu pozitīvā pienākuma izpildi

298arī uz tām mazākumtautībām, kuras ilgstoši atradušās faktiski

299privileģētos apstākļos.

30018. Secīgi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai valsts un

301pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

302pamatizglītības pakāpē pie mazākumtautībām piederošām personām ir

303nodrošināts tāds izglītības process, kas atbilst izglītības

304pieejamības, pieņemamības un pielāgošanas principiem.

305Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam valsts un

306pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

307pamatizglītības pakāpē vispārējo izglītību mazākumtautību

308izglītības programmu ietvaros bija iespējams iegūt bilingvāli,

309tas ir, valsts valodā un mazākumtautības valodā. Apstrīdētās

310normas atbilstoši likumu pārejas noteikumos noteiktajai

311pakāpeniskajai to spēkā stāšanās kārtībai līdz 2025. gada

3121. septembrim izbeidz šo sistēmu. Tādējādi vispārējās

313izglītības obligātais saturs pirmsskolas izglītības pakāpē un

314pamatizglītības pakāpē noteiktās klašu grupās jau šobrīd ir

315apgūstams tikai valsts valodā. Tāpat mazākumtautības valoda un

316kultūra kā mācību priekšmets noteiktās klašu grupās vairs netiek,

317bet citās - atbilstoši likumu pārejas noteikumiem drīzumā vairs

318netiks apgūts. Līdz 2025. gada 1. septembrim vispārējās

319izglītības obligātā satura ietvaros atbilstoši valsts

320pamatizglītības standartam kā mācību priekšmetu no 4. klases

321iespējams izvēlēties krievu valodu.

322Vairāki Pieteikumu iesniedzēji jau veselu mācību gadu ir

323izglītojušies atbilstoši apstrīdētajām normām, bet attiecībā uz

324pārējiem apstrīdētās normas stāsies spēkā tikai pēc noteikta

325laika.

326Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdēto normu dēļ

327kritīšoties pie mazākumtautībām piederošo izglītojamo saņemtās

328izglītības kvalitāte. Uz to norādot pēdējo 10 gadu centralizēto

329eksāmenu rezultāti, kuros atspoguļojoties iepriekšējās izglītības

330valodas reformas ietekme, un kuri liecinot par to, ka mācību

331priekšmetu pasniegšana valsts valodā ir pasliktinājusi šo

332priekšmetu apguves kvalitāti. Tāpat pedagogu trūkuma dēļ nebūšot

333iespējams kvalitatīvi īstenot atbalsta pasākumus pārejai uz

334izglītību valsts valodā. Pieteikumu iesniedzēji argumentējuši

335nepieciešamību bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošināt

336individualizētu atbalstu viņu dzimtajā valodā un norādījuši, ka

337apstrīdēto normu dēļ arī logopēda pakalpojumi bērniem turpmāk

338tikšot sniegti tikai valsts valodā un tādējādi netikšot novērsti

339bērnu valodas traucējumi mazākumtautības valodā. Logopēda

340pakalpojuma saņemšana dzimtajā valodā esot īpaši nozīmīga

341izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

342Savukārt Saeima norādījusi, ka ar apstrīdētajām normām

343izglītības kvalitāte netikšot pasliktināta. Izglītības politika

344ilgstoši esot veidota tā, lai mazākumtautību izglītības

345programmas satura apguvē pakāpeniski tiktu paplašināts valsts

346valodas lietojums. Tāpat esot jāņem vērā, ka izglītojamiem ir

347tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts

348valodas apguvei.

349Tāpēc Satversmes tiesa pārbaudīs, vai ir izveidota izglītības

350kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēma.

35118.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā

352Nr. 2022-45-01, kā arī šajā spriedumā jau ir secinājusi, ka

353ar 2018. gada Grozījumiem Izglītības likumā noteiktā valsts

354valodas un mazākumtautības valodas lietojuma proporcija

355vispārējās izglītības procesā pie mazākumtautībām piederošām

356personām nenodrošināja pienācīgu valsts valodas prasmi. Ir

357konstatēts, ka 2019. gadā 20 procenti aptaujāto pie

358mazākumtautībām piederošo personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem

359atzinušas, ka latviešu valodu ir apguvušas tikai pamatprasmes

360līmenī vai zina to vāji. Tāpat konstatēts, ka pirmsskolas vecuma

361bērnu latviešu valodas prasmes nav pietiekamas, turklāt tieši

362tajos gadījumos, kad apmeklētas pirmsskolas izglītības grupas ar

363ikdienā dominējošu krievu valodu (sk. Satversmes tiesas

3642024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

365Nr. 2022-45-01 34.1. punktu un 36.3.1. punktu un

366pētījumu "Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti

367Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve",

368Liepājas Universitāte, 2021; sk. arī likumprojekta

369Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā"

370anotācijas 6.-7. un 10.-11. lpp.).

371Satversmes tiesas lietā Nr. 2022-45-01 pieaicinātās

372personas atzinušas, ka valodas apguvi vislabāk nodrošina tās

373vienota un mērķtiecīga lietošana izglītības procesā. Piemēram,

374Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga vērsa uzmanību uz

375pētījumiem par to, ka pie mazākumtautībām piederoši izglītojamie

376valodu labāk apgūst tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu skolas

377vidē. Arī Dr. psych. Anika Miltuze norādīja, ka

378bērniem vispiemērotākā ir izglītība vienā - valsts - valodā un

379tieši šādā veidā bērni var izvairīties no divu valodu kodu

380jaukšanas un grūtībām ar mācību satura apguvi (sk. Satversmes

381tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

382Nr. 2022-45-01 33.2. punktu).

383Dr. psych. Anikas Miltuzes viedoklim izskatāmajā

384lietā piekritis arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un

385narkoloģijas katedras docētājs, Bērnu psihiatrijas klīnikas

386vadītājs, Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs

387Dr.med. Ņikita Bezborodovs (sk. lietas

388materiālu 6. sēj. 76. un 77. lp.).

389Tādējādi pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās pastāvošās

390mazākumtautību izglītības programmas, atbilstoši kurām vispārējās

391izglītības saturu katrā izglītības pakāpē noteiktās proporcijās

392bija iespējams apgūt bilingvāli, nevarēja pienācīgi nodrošināt

393valsts valodas apguvi.

394Šo secinājumu apstiprinājusi Izglītības un zinātnes

395ministrija, norādot, ka šobrīd daudzi no mazākajiem bērniem

396vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem veiksmīgi runā divās

397valodās, savstarpēji nošķirot mājās un izglītības iestādē

398izmantojamās valodas (sk. Satversmes tiesas

3992024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

400Nr. 2022-45-0133.2. punktu). Arī Rīgas Purvciema

401vidusskolas pārstāve tiesas sēdē uzsvēra, ka šajā mācību gadā

402izglītojamie esot labāk sagatavoti mācību uzsākšanai

4031. klasē (sk. lietas materiālu

4045. sēj. 128. lp.).

405Ņemot vērā pieaicināto personu viedokļus par valsts valodas

406prasmes attīstību veicinošiem apstākļiem, secināms, ka

407apstrīdētās normas nodrošina bērna attīstībai un valodas apguvei

408visatbilstošāko izglītību.

40918.2. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši uz pēdējo 10

410gadu centralizēto eksāmenu rezultātiem, kuri atspoguļojot to, ka

411mācību priekšmetu pasniegšana valsts valodā ir pasliktinājusi šo

412priekšmetu apguves kvalitāti. Tomēr Satversmes tiesa nav

413konstatējusi šā Pieteikumu iesniedzēju argumenta pamatojumu.

414Eksāmenu rezultātu atšķirības var izrietēt no dažādiem iemesliem,

415tostarp eksāmenu satura un vērtēšanas kritēriju izmaiņām, kā arī

416citiem aspektiem, un iespējamā korelācija starp izglītības

417valodas reformas īstenošanas laikposmu un šādām rezultātu

418svārstībām neliecina par reformas negatīvu ietekmi uz izglītojamo

419saņemtās izglītības kvalitāti.

420Izglītības kvalitāti pilnvērtīgi novērtēt ir iespējams tikai

421tad, kad faktori, kas varētu šo kvalitāti ietekmēt, ir

422pastāvējuši noteiktu laiku (sal. sk. Satversmes tiesas

4232020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

424Nr. 2019-20-03 14.4. punktu). Arī Valsts

425izglītības satura centrs tiesas sēdē norādīja, ka sākotnēji uz

426kādu laiku esot iespējama konkrētu mācību priekšmetu apguves

427rezultātu pasliktināšanās. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka

428izglītības reforma tiek ieviesta pakāpeniski. Pāreju uz izglītību

429valsts valodā 2023. gada 1. septembrī uzsākuši 1., 4.

430un 7. klašu izglītojamie. Šo izglītojamo sasniegtie

431rezultāti būšot redzami laikā, kad viņi mācīsies 3., 6. un

4329. klasē (sk. lietas materiālu

4335. sēj. 126. un127. lp.).

434Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 norādījusi uz

435Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem un plānotajiem

436pasākumiem pārejas uz vispārējās izglītības ieguvi valsts valodā

437kontrolei un secinājusi, ka valsts ir izveidojusi sistēmu

438ikgadējai un pastāvīgai kvalitātes kontrolei un uzraudzībai, kā

439arī iepriekšējās izglītības ieguves valodas reformas rezultātu

440izvērtēšanai. Proti, ar 2021. gada 8. aprīļa likumu

441"Grozījumi Izglītības likumā" Izglītības un zinātnes

442ministrijai tika uzlikts pienākums sagatavot ikgadēju izglītības

443kvalitātes novērtējuma ziņojumu un iesniegt to apstiprināšanai

444Ministru kabinetam. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts

445dienestam noteikts pienākums izstrādāt vadlīnijas izglītības

446kvalitātes nodrošināšanai, sniegt ieteikumus izglītības

447kvalitātes pilnveidei, kā arī organizēt izglītības kvalitātes

448datu ieguvi un analīzi (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

44910. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

45036.1.1. punktu).

451Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā"

452anotācijā norādīts, ka tiesiskā regulējuma praktiskā īstenošana

453tiks vērtēta pētījuma "Valsts valodas situācija Latvijā:

4542021-2027" ietvaros. Tāpat plānots veikt 9. klases

455centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultātu izvērtējumu,

456analizējot izglītojamo iepriekšējo izglītības pieredzi.

457Paredzēts, ka, sākot ar 2025./2026. mācību gadu, vienu reizi

458divos mācību gados tiks veikta izglītojamo snieguma

459diagnosticējoša vērtēšana, izmantojot Valsts izglītības satura

460centra izstrādātus tekstpratības monitoringa darbus 3. un

4616. klasē, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas prasmi un

462monitorētu pamatizglītības pirmā posma izglītojamo valsts valodas

463prasmes izaugsmes dinamiku ilgtermiņā.

464Līdz ar to secināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija

465sekos līdzi tam, kā izglītojamie apgūst valsts valodu, un veiks

466šā procesa uzraudzību, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas

467prasmes ilgtermiņā. Tomēr izglītības procesa kvalitātes

468sekmēšanas labad būtu nepieciešams, lai Izglītības un zinātnes

469ministrija ne tikai uzraudzītu to, kā izglītojamie apgūst valsts

470valodu, bet arī pārraudzītu izglītojamo sekmes citos mācību

471priekšmetos, vērtējot to, kā pāreja uz izglītību valsts valodā

472ilgtermiņā ietekmējusi citu mācību priekšmetu apguvi.

473Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā to, ka vienlaikus ar

474apstrīdēto normu pieņemšanu Izglītības likuma 48. pants tika

475papildināts ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

476"Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura prot un

477lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un

478amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. [..]", bet

479šā panta septītā un astotā daļa nosaka rīcību gadījumā, ja Valsts

480valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas nav

481pietiekamas. Kaut arī jau kopš 1999. gada pedagogiem un kopš

4822013. gada pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem

483(pedagoga palīgiem) valsts valoda bija jāprot augstākajā līmenī

484(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija

485sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 14.5. punktu),

486minētie grozījumi paredz šo prasību mērķtiecīgāku piemērošanu,

487veicinot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu valsts valodā

488ikkatram izglītojamam.

489Papildus tam līdztekus ar apstrīdēto normu pieņemšanu

490likumdevējs Izglītības likuma 55. pantu papildināja ar

4912.1 punktu, kas paredz izglītojamā tiesības

492saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

493prasmes apguvei, bet Vispārējās izglītības likuma 20. pantu

494ar trešo daļu un 30. pantu ar astoto daļu, kas paredz

495izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības

496programmas, un izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības

497programmas, pienākumu sniegt šādu atbalstu (sk.

4982022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi

499Izglītības likumā" 10. pantu un 2022. gada

50029. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

501likumā" 2. un 4. pantu). Atbilstoši bērna vislabāko

502interešu prioritātes principam minētās tiesību normas kopsakarā

503ar apstrīdētajām normām interpretējamas tādējādi, ka ikvienam

504bērnam atkarībā no viņa vajadzībām jābūt nodrošinātam jēgpilnam

505un reālam atbalstam valsts valodas prasmes apguvei. Šajā ziņā

506liela nozīme ir pedagoga prasmei izglītības procesā izmantot

507atbilstošas pedagoģiskās metodes (sk. Satversmes tiesas

5082024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

509Nr. 2022-45-01 36.1.3. punktu).

510Kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija, šāds atbalsts

511var tikt sniegts dažādās formās, piemēram, kā individuālais

512mācību plāns, piemēroti mācību materiāli, dažādi tehnoloģiskie

513risinājumi, individuāls darba temps, atbalstoša mācību vide,

514atbalsta personāla pastiprināta iesaiste, vecāku līdzdalība un

515citi (sk. lietas materiālu

5165. sēj. 143. lp.). Tāpat pedagogi

517palīgmateriālu izveidei var izmantot Izglītības un zinātnes

518ministrijas sagatavotos un tiešsaistē pieejamos resursus

519(sk. lietas materiālu

5205. sēj. 147. lp.).

521Tādējādi ir paredzēts, ka valsts un pašvaldību izglītības

522iestādes pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē sniedz

523nepieciešamo papildu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei tiem

524izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams.

525Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka valsts ir izveidojusi

526mehānismus pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo, tostarp arī

527to izglītojamo, kurus apstrīdētās normas skars vēlāk, saņemtās

528izglītības kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei.

52918.3. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka pedagogu

530trūkuma dēļ nebūšot iespējams kvalitatīvi īstenot atbalsta

531pasākumus pārejai uz izglītību valsts valodā. Tomēr tiesas sēdē

532Pieteikumu iesniedzēji nesniedza papildu informāciju par to, ka

533šobrīd valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nebūtu pietiekami

534daudz tādu pedagogu, kuri varētu izglītojamiem sniegt atbalstu

535valsts valodas apguvē. Uz šādu izaicinājumu nenorādīja neviena no

536pieaicinātajām izglītības iestādēm.

537Satversmes tiesa ņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas

538norādi, ka valsts piešķirtais papildu finansējums tostarp valsts

539un pašvaldību izglītības iestādēs ir ļāvis nodrošināt pedagogu

540palīgu piesaisti. Šīs personas palīdzot bērniem pārvarēt

541sociālemocionālas grūtības, veidojot savstarpējas uzticības

542attiecības un veicinot valsts valodas apguvi pozitīvā vidē, bet

543pagarinātās dienas grupās nodrošinot individuālu pieeju skolēniem

544ārpus mācību stundām, sniedzot atbalstu mācību satura apguvē un

545īpaši palīdzot gadījumos, kad vecākiem valsts valodas prasmju

546nepietiekamības dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt saviem bērniem

547atbalstu mācībās (sal. sk. Satversmes tiesas

5482024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

549Nr. 2022-45-01 33.2. punktu).

550Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi uz citiem

551atbalsta pasākumiem pārejai uz mācībām valsts valodā, tostarp

552mācību līdzekļu nomaiņu un vadlīnijām pedagogu atbalstam darbā

553lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Izveidotie materiāli esot

554paredzēti izmantošanai gan speciālās izglītības iestādēs, gan arī

555vispārējās izglītības iestādēs, kurās iekļauti izglītojamie ar

556speciālo izglītības programmu (sk. lietas materiālu

5575. sēj. 143. un 144. lp.). Lai gan

558dažas izglītības iestādes un pedagogi publiski ir izteikuši

559kritiku par šo mācību materiālu un metodikas pieejamību un

560lietošanas ērtumu, tiesas sēdē pieaicinātās izglītības iestādes

561apstiprināja, ka izmanto ministrijas piedāvātos resursus. Proti,

562Rīgas Purvciema vidusskolas pārstāve norādīja, ka pedagogi esot

563apmeklējuši kursus un citus pasākumus, lai sagatavotos pārejai uz

564izglītības nodrošināšanu valsts valodā, savukārt Rīgas

565224. pirmsskolas izglītības iestādes pārstāve uzsvēra, ka

566izglītības iestāde esot saņēmusi metodiskos materiālus, grāmatas,

567kā arī papildu finansējumu digitālo mācību līdzekļu iegādei

568pārejai uz izglītību valsts valodā (sk. lietas materiālu

5695. sēj. 138. lp. un 6. sēj.

57017. lp.).

571Papildus tam Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka

572pedagogiem ir pieejams Konsultatīvās padomes mentoru atbalsts,

573kas citstarp nodrošināts tiešsaistes semināru veidā. Šajos

574semināros piedalījušies vairāk nekā 2000 pirmsskolas pedagogu,

575izglītības iestāžu vadības pārstāvju un metodiķu. Semināru

576ietvaros sniegtas arī individuālas konsultācijas

577(sk. lietas materiālu

5785. sēj. 147. lp.).

579Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka valsts šajā aspektā ir

580nodrošinājusi pie mazākumtautībām piederošajiem izglītojamiem

581pieejamu un pieņemamu izglītību. Ar individualizētu un

582personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei tiek nodrošināta

583pielāgošanās izglītojamā vajadzībām.

584Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka no apstrīdēto

585normu spēkā stāšanās brīža attiecībā tikai uz vienu no

586izglītojamo grupām ir pagājis viens mācību gads, bet attiecībā uz

587citām izglītojamo grupām apstrīdētās normas vēl tikai stāsies

588spēkā, Satversmes tiesai šobrīd nav pamata secināt, ka

589apstrīdētās normas izraisītu izglītības kvalitātes kritumu. Tomēr

590Satversmes tiesa uzsver, ka valsts pienākums ikvienam nodrošināt

591kvalitatīvu izglītību ietver pienākumu pastāvīgi kontrolēt

592izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī izveidoto

593izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu

594iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas, un pienākumu reaģēt uz

595negatīvām izmaiņām (sal. sk. Satversmes tiesas

5962019. gada 13. novembra sprieduma lietā

597Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). No šā pienākuma

598izriet prasība ņemt vērā citu valsts iestāžu sniegtos ieteikumus,

599tostarp attiecībā uz pedagogu ataudzi un noturību profesijā.

600Nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, neapmierinātība ar

601atalgojumu, neziņa par nākotni var apdraudēt pedagogu noturību

602profesijā (sk. Latvijas Republikas Valsts kontroles

6032024. gada 13. jūnija ziņojumu "Vai sagatavojam

604nepieciešamos pedagogus un rūpējamies par to noturību

605profesijā?". Pieejams: lrvk.gov.lv).

606Valsts pienākums ir nodrošināt izglītības kvalitāti ilgtermiņā

607atbilstoši valsts ilgtspējas principam. Tiesību uz kvalitatīvu

608izglītību aizsardzībai personas var vērsties tiesībaizsardzības

609institūcijās.

61018.4. Pieteikuma iesniedzējas personas M pārstāve

611Olga Loginova ir norādījusi uz to, ka pāreja uz vispārējās

612izglītības ieguvi tikai valsts valodā radot īpašus riskus bērniem

613ar speciālām vajadzībām. Šādiem bērniem atbalstu esot

614nepieciešams nodrošināt viņu dzimtajā valodā. Citstarp būtiska

615esot logopēdu pieejamība.

616Atbilstoši pieteikumā norādītajai informācijai apstrīdētās

617normas personu M sāks skart 2025. gada 1. septembrī.

618Tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pie mazākumtautībām

619piederošiem bērniem ar speciālām vajadzībām jau šobrīd tiek

620nodrošinātas tiesības uz Satversmei atbilstošu izglītību.

62118.4.1. Atbilstoši Izglītības likuma 3. panta

622pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu

623izglītību. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmā

624daļa noteic, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības

625un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.

626Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 2. punkts kā

627vienu no izglītības programmu īpašajiem veidiem nosaka speciālās

628izglītības programmu. Saskaņā ar šā likuma 42. panta pirmo

629daļu persona ar speciālām vajadzībām izglītības iestādē var iegūt

630speciālo izglītību, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas iespējas

631iegūt savam veselības stāvoklim un attīstības traucējuma

632raksturam atbilstošu izglītību. Speciālās izglītības programmas

633tiek īstenotas, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos

634vispārējās izglītības mērķus, uzdevumus un obligāto saturu,

635atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un

636veselības stāvoklim. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada

63713. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par

638Latvijas izglītības klasifikāciju" tiek īstenoti deviņi

639speciālās izglītības programmas veidi.

640Vispārējās izglītības likuma 53. pants regulē izglītojamo

641ar speciālām vajadzībām uzņemšanu vispārējās izglītības

642programmās. Citstarp šā panta otrā daļa noteic, ka atbilstošu

643atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamiem ar speciālām

644vajadzībām, kuri uzņemti vispārējās izglītības programmā,

645nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram tajā

646uzņemtajam izglītojamam ar speciālām vajadzībām izstrādā

647individuālu vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānu.

648Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi

649Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai

650to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar

651speciālām vajadzībām" nosaka prasības, kādas izvirzāmas

652vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas

653izglītības un vispārējās pamatizglītības programmās uzņemtu

654izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Atbilstoši šo noteikumu

6554. punktam izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski

656medicīniskās komisijas atzinuma, bet ir konstatētas attīstības

657vai mācīšanās grūtības, izglītības iestādes atbalsta speciālisti

658veic attiecīgi pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un sniedz

659atzinumu, kurā norāda ieteicamos atbalsta pasākumus. Iespējamie

660atbalsta pasākumi norādīti minēto noteikumu

6611. pielikumā.

662Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka speciālās

663izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un

664speciālistu mērķtiecīgs un padziļināts bērna spēju izvērtēšanas,

665izpētes un korekcijas darbs, lai izglītības programmu īstenotu

666atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim,

667interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra

668bērna individuālos sasniegumus (sk. lietas materiālu

6695. sēj. 144. un 145. lp.). Tāpat

670atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas norādēm

671izglītojamie ar speciālām vajadzībām var saņemt atbalstu, tostarp

672valsts valodas apguvei, speciālās izglītības attīstības centros.

673Latvijā šobrīd darbojas 10 speciālās izglītības iestādes -

674attīstības centri, kas ir pieejami visos Latvijas plānošanas

675reģionos (sk. lietas materiālu

6765. sēj. 151. lp.).

67718.4.2. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

678valsts valodas apguve un lietošana ir viens no Latvijas

679izglītības sistēmas pamatprincipiem. Prasība pēc valsts valodas

680zināšanām caurvij visu izglītības sistēmu. Valsts valodas

681zināšanas ir nepieciešamas, lai indivīdam būtu iespēja nākotnē

682veiksmīgi iekļauties demokrātiskas sabiedrības dzīvē.

683Arī pie mazākumtautības piederošam bērnam ar speciālām

684vajadzībām jābūt nodrošinātai iespējai apgūt valsts valodu.

685Pretējā gadījumā šāds bērns, kurš, beidzot izglītības iestādi,

686slikti zinātu vai nemaz nezinātu latviešu valodu, būtu pakļauts

687izstumtībai un izolācijai no sabiedrības (sal. sk. Satversmes

688tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

689Nr. 2019-20-03 26.2. punktu).

690Pieaicinātā persona Dr. med. Ņikita

691Bezborodovs, atsaucoties uz pētījumiem, norādījis, ka pieeja,

692atbilstoši kurai personas izglītības iestādē runā valsts valodā,

693nevis tajā pašā valodā, kurā runā ģimenē, bērniem ar speciālām

694vajadzībām sākumposmā var aizkavēt valodu attīstību, bet

695ilgtermiņā neatstāj negatīvas sekas. Lai arī atšķirīgu valodu

696apgūšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nepieciešams

697ilgāks laiks, jo viņi mācoties lēnāk, tomēr arī viņi laika gaitā

698apgūstot abas valodas (sk. lietas materiālu

6996. sēj. 74. lp.). Citstarp

700Dr. med. Ņikita Bezborodovs uzsvēris, ka viens no

701izglītības mērķiem ir tādu prasmju trenēšana, kuras veicina spēju

702kļūt par patstāvīgu sabiedrības locekli un funkcionēt sabiedrībā.

703Valsts valodas pārzināšana esot svarīga arī bērniem ar

704neiropsihiskās attīstības traucējumiem, jo palīdzot nodrošināt

705viņu patstāvīgu funkcionēšanu (sk. lietas materiālu

7066. sēj. 76. lp.).

707No tā izriet, ka vispārējās izglītības nodrošināšana tikai

708valsts valodā ne tikai nekaitē izglītojamam ar speciālām

709vajadzībām, bet - tieši pretēji - ir tam īpaši nozīmīga. Valsts

710valodas apguve mazina pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo

711ar speciālām vajadzībām risku tikt izolētiem no sabiedrības un

712veicina viņu patstāvību.

71318.4.3. Bērnam ar speciālām vajadzībām mācību satura

714apguvē var nākties pārvarēt dažāda veida izaicinājumus. Tāpēc

715izglītības procesā šādam bērnam ir jāpievērš īpaša uzmanība,

716citstarp ar individualizētiem atbalsta pasākumiem sekmējot

717zināšanu nostiprināšanos. Tas attiecas arī uz valsts valodas

718apguvi.

719Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka arī

720logopēdiskais un psiholoģiskais atbalsts bērniem ar speciālām

721vajadzībām tiekot nodrošināts valsts valodā, tādējādi veicinot

722viņu iekļaušanos sabiedrībā un vienkāršojot tālākās izglītības

723iespējas (sk. lietas materiālu

7245. sēj. 102. lp.). Šādam viedoklim

725pievienojusies arī Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle

726Dr. paed. Sarmīte Tūbele, uzsverot, ka tad, ja

727bērnam - un vēl jo vairāk izglītojamam ar speciālām vajadzībām -

728ir mazs vārdu krājums vai izrunas problēmas, tad izglītības

729iestādei ar šo bērnu vajagot strādāt valsts valodā, lai

730stiprinātu šīs valodas apguvi un novērstu traucējumus

731(sk. lietas materiālu 6. sēj. 99. un

732100. lp.). Proti, arī citi izglītības procesā

733iesaistītie speciālisti veicina izglītojamā iekļaušanos valsts

734valodas vidē. Logopēda pakalpojumu sniegšana citā valodā

735nenodrošinātu šādu izglītojamo progresu valsts valodas apguvē.

736Turklāt izglītojamie joprojām var saņemt logopēda pakalpojumus

737citās valodās ārpus vispārējās izglītības iestādēm.

738Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi informāciju arī

739par mācību materiālu pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām

740izglītošanai. Pedagogiem mapē "Skola 2030" esot

741publiski pieejami metodiskie materiāli integrētai mācību satura

742apguvei un vieglās valodas materiāli darbam ar izglītojamiem,

743kuriem ir smagi garīgās attīstības traucējumi (sk. lietas

744materiālu 5. sēj. 146. lp.). Izglītības

745iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, tostarp

746speciālo pirmsskolas izglītības programmu, vadītājiem, vadītāju

747vietniekiem, pedagogiem, izglītības pārvalžu speciālistiem

748pirmsskolas izglītības jautājumos esot organizēti vairāki mentoru

749vadīti tiešsaistes semināri metodiska atbalsta sniegšanai pārejā

750uz vienotu skolu. Tāpat izglītojamiem tiekot nodrošināts atbalsts

751latviešu valodas apguvei, ja iepriekšējā mācību gadā tie apguvuši

752kādu no speciālajām mazākumtautību pirmsskolas izglītības

753programmām (sk. lietas materiālu

7545. sēj. 147. lp ).

75518.4.4. Satversmes tiesa atzīst, ka izglītības process,

756kas tiek pilnībā īstenots valsts valodā un ietver arī atbalsta

757pasākumus, bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošina iekļaujošu

758un viņu interesēm atbilstošu izglītību. Tajā pašā laikā ar

759individuālo mācību plānu tiek nodrošināta izglītības procesa

760pielāgošana šāda bērna individuālajām vajadzībām. Turklāt

761pienākums nodrošināt bērniem ar speciālām vajadzībām

762individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei

763valsts un pašvaldību izglītības iestādēs ir interpretējams

764kopsakarā ar Satversmes 110. pantā noteikto valsts pienākumu

765un šādu bērnu vislabākajām interesēm, kas noteiktos gadījumos,

766kad tas nepieciešams efektīvai valsts valodas apguvei, var

767ietvert arī dzimtās valodas lietojumu (sk. Satversmes tiesas

7682024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

769Nr. 2022-45-01 36.1.3. punktu).

770Līdz ar to izglītības process atbilst izglītības pieejamības,

771pieņemamības un pielāgošanas principiem arī attiecībā uz

772mazākumtautību izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

77319. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

774secina, ka valsts ir izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts

775un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un

776pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu

777personu interesēm atbilstošu izglītības procesu, kas ietver

778pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt,

779saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību,

780kā arī atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un

781pielāgošanās principiem.

782Līdz ar to apstrīdētās normas

783atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta

784pirmo teikumu.

78520. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka viņiem bija

786radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka izglītības

787process tiks īstenots atbilstoši 2018. gada izglītības

788reformai un ka tā būs pēdējā izglītības iestādēs īstenojamā

789valsts valodas lietojuma reforma. Šāda paļāvība viņiem esot

790radusies, balstoties arī uz Satversmes tiesas procesos lietās

791Nr. 2018-12-01 un Nr. 2018-22-01 izteiktajiem Saeimas,

792tiesībsarga, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu personu

793viedokļiem.

794Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības

795aizsardzības princips, kas aizsargā tādas tiesības, uz kuru

796īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un

797saprātīga paļāvība. Tomēr tiesiskās paļāvības aizsardzības

798princips ietver arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības var

799tikt grozītas likumīgā un tiesiskā veidā. Šis princips nedod

800pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad

801nemainīsies. Būtiski ir tas, ka šādā gadījumā likumdevējs nosaka

802saprātīgu pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju (sal. sk.

803Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā

804Nr. 2016-07-01 16.2. punktu).

805Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka izglītojamie vai

806viņu vecāki, izdarot izvēli par labu konkrētai izglītības

807iestādei, var ņemt vērā arī termiņu, uz kādu ir akreditēta

808konkrētā izglītības programma. Tātad izglītojamiem, uzsākot

809mācības konkrētās izglītības programmas ietvaros, var rasties

810aizsargājama tiesiskā paļāvība uz iespēju pabeigt mācības

811attiecīgajā izglītības pakāpē atbilstoši tam tiesiskajam

812regulējumam un izglītības programmai, kas bija spēkā attiecīgā

813līguma noslēgšanas brīdī, vai vismaz turpināt mācības atbilstoši

814šai izglītības programmai līdz tās akreditācijas termiņa beigām

815(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

816sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

81724.1. punktu).

818Taču tas pats par sevi nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu tiesīgs

819ieviest izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas skar šīs izglītības

820programmas, ciktāl attiecīgās izmaiņas nerada būtisku ietekmi uz

821izglītības procesu, vai - ja izmaiņas atzīstamas par būtiskām -

822ir paredzēts saudzējošs pārejas regulējums.

823Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 pārbaudīja to, vai

824likumdevējs ir paredzējis saudzējošu pārejas periodu ar

8252022. gada Grozījumiem Izglītības likumā pieņemtajai un

826apstrīdētajai likuma pārejas noteikumu 102. punkta pirmajai

827daļai, kas paredzēja, ka grozījumi attiecībā uz pirmsskolas

828izglītības vadlīniju un pamatizglītības programmas īstenošanu 1.,

8294. un 7. klasē stājas spēkā 2023. gada

8301. septembrī. Minētajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka

831pārejas periodā bija iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto

832nomu ietekmei un līdz ar to apstrīdētajā pārejas noteikumu

833102. punkta pirmajā daļā paredzētā pāreja ir uzskatāma par

834atbilstošu tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, tātad arī

835Satversmes 1. pantam (sk. Satversmes tiesas

8362024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

837Nr. 2022-45-01 38. punktu).

838Pārējās ar 2022. gada Grozījumiem Izglītības likumā un

8392022. gada Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

840ieviestās attiecīgo likumu pārejas noteikumu normas pāreju uz

841izglītības procesu valsts valodā attiecībā uz 2., 5. un

8428. klasi paredz no 2024. gada 1. septembra, bet

843attiecībā uz 3., 6. un 9. klasi - no 2025. gada

8441. septembra, tas ir, gadu un divus gadus vēlāk nekā lietā

845Nr. 2022-45-01 apstrīdētās normas. Tādējādi vēl jo vairāk ir

846nodrošināta iespēja sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei.

847Turklāt Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādus papildu

848pasākumus viņi būtu vēlējušies veikt tad, ja apstrīdētās normas

849stātos spēkā vēlāk.

850Tādējādi apstrīdētās normas atbilst

851tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un līdz ar to arī

852Satversmes 1. pantam.

853Nolēmumu

854daļa

855Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

856Satversmes tiesa

857nosprieda:

858atzīt 2022. gada

85929. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā"

8601., 5., 6. un 12. pantu, ciktāl ar to likuma pārejas

861noteikumi papildināti ar 102. punktu, un 2022. gada

86229. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

863likumā" 4. panta pirmo daļu un 6. pantu par

864atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam,

865112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

866Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

867Spriedums pasludināts Rīgā 2024. gada

86812. jūlijā.

869Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

870Tiesas sēdes priekšsēdētājs

871A. Laviņš