112. punktsietver ikviena, tostarp pie mazākumtautības

ietver ikviena, tostarp pie mazākumtautības

1piederoša izglītojamā tiesības pilnvērtīgi izmantot visas

2iespējas, ko sniedz izglītības sistēma. Tādējādi valstij no

3Satversmes 112. panta pirmā teikuma, interpretējot to

4kopsakarā ar Satversmes 114. pantu, izriet pienākums

5izveidot tādu izglītības sistēmu, kas citstarp arī attiecībā uz

6mazākumtautību izglītojamiem atbilst izglītības pieejamības,

7pieņemamības un pielāgošanās principiem un nodrošina

8mazākumtautību tiesības apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu,

9etnisko un kultūras savdabību. Turklāt valstij šā pienākuma

10izpildē ir jāņem vērā arī izglītojamo individuālās spējas un

11vajadzības, tostarp speciālās vajadzības.

1214.5. Izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, kā

13apstrīdētās normas ietekmē pie mazākumtautībām piederošu personu

14tiesības izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt savu

15valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Reizē Pieteikumu

16iesniedzēji ir norādījuši, ka prasība valsts un pašvaldību

17izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas

18izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenot tikai valsts valodā

19var apgrūtināt izglītības mērķu sasniegšanu un mazināt izglītības

20kvalitāti. Šādam riskam it īpaši esot pakļauti pie

21mazākumtautībām piederoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām,

22kuriem izglītības procesā būtu nepieciešams izmantot dzimto

23valodu.

24Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jāvērtē apstrīdēto nomu

25atbilstība Satversmes 114. pantam kopsakarā ar

26112. panta pirmo teikumu, proti, jānoskaidro, vai valsts ir

27izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību

28izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības

29pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm

30atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie

31mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt, saglabāt un

32attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī

33atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

34principiem.

35Pēc tam Satversmes tiesai ir jāvērtē apstrīdēto normu

36atbilstība Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās

37paļāvības aizsardzības principam.

3815. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz

39izglītību pieļauj zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz to,

40kādu izglītības sistēmu valsts izveido, ievērojot gan valstij

41pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā

42attīstības stadijā (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4319. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03

4412. punktu). Tas izriet arī no valstij saistošajiem

45starptautiskajiem tiesību aktiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa

46secinājusi, ka Konvencijas Pirmā protokola 2. pantā

47noteiktās tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts

48regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un vietas

49ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un resursiem

50(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

511968. gada 23. jūlija sprieduma lietā "Relating

52to certain aspects of the laws on the use of languages in

53education in Belgium" v. Belgium"",

54pieteikums Nr. 1474/62 u. c., I B daļas 5. punktu

55un 1982. gada 25. februāra sprieduma lietā

56"Campbell and Cosans v. the United Kingdom",

57pieteikums Nr. 7511/76 u. c., 41. punktu). Arī

58Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot

59Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

60tiesībām 13. pantu, kas ietver ikviena tiesības uz

61izglītību, ir atzinusi, ka šo tiesību īstenošana ir atkarīga no

62katrā konkrētajā dalībvalstī dominējošiem apstākļiem

63(sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

64Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to

65Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and

66Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10,

67para. 6).

68Tāpat, arī nosakot atbilstošāko veidu Satversmes

69114. pantā kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas

7014. pantu ietverto tiesību izmantošanai, jāņem vērā

71sabiedrību un mazākumtautību raksturojošie apstākļi un

72vēsturiskais konteksts (sal. sk. Satversmes tiesas

732019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

74Nr. 2018-12-01 23.2. un 24. 2. punktu).

75Uz to norādījusi arī Konsultatīvā komiteja, atzīstot, ka

76dalībvalstis konkrētas šo tiesību īstenošanas metodes un

77instrumentus var pielāgot konkrētās valsts, reģiona vai

78mazākumtautības īpašajām vajadzībām (sk.: Advisory Committee

79on the Framework Convention for the Protection of National

80Minorities, Commentary on Education under the Framework

81Convention for the Protection of National Minorities, 2 March

822006, para. 2.3.2).

83Tādējādi valstij ir tās īpašajiem apstākļiem atbilstoša

84rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tā nodrošina pie

85mazākumtautībām piederošu personu tiesību ievērošanu izglītības

86procesā.

8715.1. Īpašie apstākļi, kas izveidojušies Latvijas

88ilgstošās okupācijas un rusifikācijas rezultātā, jau ir analizēti

89Satversmes tiesas judikatūrā (sk. Satversmes tiesas

902024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

91Nr. 2022-45-01 30. punktu un 2019. gada

9223. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

9324.2. punktu). Pirms okupācijas Latvijā dzīvoja dažādas

94mazākumtautības, kurām citstarp bija arī savas izglītības

95iestādes. PSRS īstenotās okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāju

96etniskā sastāva proporcijas mainīja galvenokārt straujais

97iedzīvotāju pieplūdums no citām PSRS teritorijām, ko veicināja

98gan okupācijas varas mērķtiecīgā politika, gan sociālistiskā

99industrializācija, gan PSRS bruņoto spēku vai iekšējā karaspēka

100militārpersonu izvēle pēc demobilizēšanās apmesties uz dzīvi

101Latvijas Republikā un citi faktori (sk. Satversmes tiesas

1022024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

103Nr. 2022-45-01 30.1. punktu). Latviešu īpatsvars

104samazinājās no nepilniem 80 procentiem pirms Otrā pasaules

105kara līdz 52 procentiem 1989. gadā (sk.:

106Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. 20. gadsimts.

107Rīga: Jumava, 2005, 363. lpp.).

108Saziņas jautājums šajā periodā tika risināts, īstenojot

109vispārēju rusifikāciju. Izglītības procesā rusifikācija izpaudās

110divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas izveidē, kas pēc būtības

111nozīmēja segregāciju: līdzās izglītības iestādēm, kas nodrošināja

112izglītību latviešu valodā, tika izveidotas izglītības iestādes,

113kurās mācības notika tikai krievu valodā. Mazākumtautību skolas

114tika likvidētas (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

11510. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

11630.2. punktu).

117Vēl 10 gadus pēc okupācijas beigām 50,2 procenti

118cittautiešu jeb 21 procents visu iedzīvotāju, pēc pašu

119vērtējuma, neprata valsts valodu (sk.: Eglīte P. Padomju

120okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

121sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93, ar atsauci

122uz: Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga:

123Centrālā statistikas pārvalde, 2002,

124145.-147. lpp.).

12515.2. Latvija jau kopš 1991. gada īsteno

126mērķtiecīgu padomju okupācijas varas uzspiestās rusifikācijas

127politikas rezultātā izveidojušās divplūsmu izglītības iestāžu

128sistēmas reformu.

1291991. gada 19. jūnijā pieņemtais Latvijas Republikas

130Izglītības likums aizsāka izglītības sistēmas demokratizāciju,

131decentralizāciju un depolitizāciju, kā arī bija vērsts uz

132izglītības iespēju daudzveidības nodrošināšanu (sk. Satversmes

133tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

134Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

1352. punktu). Šā likuma 5. pants garantēja

136tiesības iegūt izglītību valsts valodā un paredzēja valsts

137valodas nozīmes un lietojuma stiprināšanu izglītības sistēmā.

138Tāpat šajā laikā savu darbību Latvijā faktiski atsāka

139mazākumtautību, piemēram, poļu, ebreju un ukraiņu,

140vispārizglītojošās skolas (sk., piemēram: Papule E.

141Mazākumtautību skola un nacionālo kultūru aktualizēšanas

142iespējas. Latvijas Vēstnesis, 06.10.1999.,

143Nr. 328/329.).

144Šai izglītības sistēmas reformai sekoja vēl vairākas citas

145reformas. Tomēr Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības

146un integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam tika

147secināts, ka Latvijā tās okupācijas periodā radītās lielās krievu

148valodā runājošās iebraucēju kopienas dēļ joprojām ir vērojamas

149divkopienu sabiedrības pazīmes: nošķirtas informācijas telpas,

150politiskajā vidē vērojamā sašķeltība pēc nacionālajām pazīmēm,

151atšķirīgas sociālās atmiņas, valodas nošķirtība darba kolektīvos,

152skolās, bērnudārzos (sk.: Nacionālās identitātes,

153pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

1542012.-2018. gadam. Rīga, 2012, 8. lpp. Pieejamas:

155km.gov.lv; sk. arī Satversmes tiesas 2024. gada

15610. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

15730.3. punktu).

158Balstoties pētījumos par izglītojamo nepietiekamajām valsts

159valodas zināšanām, tika īstenoti turpmākie izglītības sistēmas

160reformas posmi. 2018. gada Grozījumi Izglītības likumā

161noteica, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējo

162izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās

163izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Atbilstoši šim

164tiesiskajam regulējumam mazākumtautību izglītības programmās no

1651. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts

166valodā bija jānodrošina vismaz 50 procentu apjomā, savukārt

167no 7. klases līdz 9. klasei - vismaz 80 procentu

168apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot

169svešvalodas (sk. 2018. gada 22. marta likuma

170"Grozījumi Izglītības likumā" 1. un

1713. pantu).

17215.3. Latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts

173konstitucionālās identitātes sastāvdaļa (sk. Satversmes tiesas

1742024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

175Nr. 2022-45-01 30.2. punktu). Lai persona vēlētos

176un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē, tai ir nepieciešamas

177atbilstošas valsts valodas zināšanas (sk. Satversmes tiesas

1782019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

179Nr. 2018-12-01 24.3. punktu).

180Personai, kas prot valsts valodu, ir iespēja salīdzināt un

181kritiski izvērtēt iegūto informāciju un kvalitatīvi piedalīties

182publiskajā diskursā, kas ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības

183sastāvdaļa (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

18524.3. punktu). Valsts valoda līdz ar citām savām

186sociālajām funkcijām veic arī specifiskus valstiski svarīgus

187uzdevumus, tas ir, nodrošina valsts funkcionēšanu un saziņu starp

188personu un valsti (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

19024.2. punktu un 2024. gada 10. jūlija

191sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 32. punktu). Tāpat

192valsts valodas prasme ļauj personai gūt maksimālu labumu no

193valstī pastāvošās izglītības sistēmas, spējot turpināt izglītību

194valsts valodā, kā arī veiksmīgi iesaistoties darba tirgū pēc

195izglītības iegūšanas (sal. sk. Satversmes tiesas

1962005. gada 13. maija sprieduma lietā

197Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu). Līdz

198ar to valsts valodas prasme ir būtiska saliedētas sabiedrības

199veidošanā un personas tiesību nodrošināšanā. Visbeidzot, pie

200mazākumtautībām piederošo personu valsts valodas prasme aizsargā

201arī citu personu tiesības brīvi lietot valsts valodu jebkurā

202dzīves jomā visā valsts teritorijā (sk. Satversmes tiesas

2032024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

204Nr. 2022-45-01 32. punktu).

205Tādēļ, lai nodrošinātu citstarp pie mazākumtautībām piederošu

206personu, kā arī citu cilvēku tiesības un demokrātiskas valsts

207aizsardzību, valstij ir bijis un joprojām ir jāveicina un

208jāstiprina latviešu valodas lietojums Latvijā. Šis pienākums

209ietver arī valsts valodas lietojuma veicināšanu ikvienā

210izglītības pakāpē.

21115.4. Valsts valodas pamatnostādnēs

2122021.-2027. gadam, kas pieņemtas 2021. gadā,

213konstatēts, ka Latvijā valsts valodas situāciju joprojām ietekmē

214padomju okupācijas sekas (sk. Ministru kabineta

2152021. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 602

216"Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm

2172021.-2027. gadam"). Paralēli valsts valodai

218publiskajā telpā plaši tiek lietota krievu valoda, un tas

219nelabvēlīgi ietekmē arī krievu valodu nezinošu personu tiesības

220un iespējas. Atsevišķi fakti norāda uz to, ka krievu valodu

221nezinoši un pie attiecīgās mazākumtautības nepiederoši jaunieši

222tiek diskriminēti sabiedrībā, it īpaši darba tirgū. Piemēram,

223Aģentūras 2020. gada pētījumā konstatēts, ka

22455 procenti aptaujāto latviešu jauniešu vecumā no 19 līdz 34

225gadiem ir saskārušies ar to, ka krievu valodas nezināšana

226negatīvi ietekmē iespēju iegūt darbu (sk. Latviešu

227valodas aģentūras sociolingvistisko pētījumu "Valodas

228situācija Latvijā: 2016-2020", 116. lpp.). Tāpat

229joprojām novērojamas arī valsts valodas zināšanu nepietiekamības

230izraisītās sekas, kas skar pašas pie mazākumtautībām piederošās

231personas gan attiecībā uz to nodarbinātību, gan sabiedriskās

232līdzdalības iespējām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

23310. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

23430.4. punktu). Tajā pašā laikā secināts, ka

235Latvijā pārējo tradicionāli runāto mazākumtautību valodu −

236baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, romu u. c.

237valodu − pratēju skaits joprojām samazinās

238(sk. Latviešu valodas aģentūras sociolingvistisko

239pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020",

24066. lpp.).

2412019. gadā 20 procenti Aģentūras aptaujāto pie

242mazākumtautībām piederošo personu vecumposmā no 18 līdz 34 gadiem

243atzinušas, ka latviešu valodu ir apguvušas tikai pamatprasmes

244līmenī vai zina to vāji (sk. Latviešu valodas aģentūras

245sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija Latvijā:

2462016-2020", 23. lpp.). Tāpat pētījumā

247"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā,

248Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve"

249konstatēts, ka pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas

250zināšanas nav pietiekamas izglītības ieguves uzsākšanai

251pamatizglītības pakāpē, turklāt tieši tajos gadījumos, kad

252apmeklētas pirmsskolas izglītības grupas ar ikdienā dominējošo

253krievu valodu (sk. pētījumu "Pirmsskolēnu latviešu

254valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē.

255Latviešu valodas apguve", Liepājas Universitāte, 2021; sk.

256arī likumprojekta Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības

257likumā" anotācijas 6.-7. un 10.-11. lpp.).

258Satversmes tiesas procesā lietā Nr. 2022-45-01 arī

259izglītības iestāžu pedagogi un Latvijas Izglītības un zinātnes

260darbinieku arodbiedrība norādīja uz izglītojamo valsts valodas

261zināšanu trūkumu pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības

262pakāpē, tostarp valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (sk.

263Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

264Nr. 2022-45-01 34.1. punktu). Ņemot vērā, ka

2652022. gadā 24 procenti no visiem izglītojamiem apguva

266vispārējo izglītību mazākumtautību pirmsskolas izglītības

267programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu ietvaros,

268šādi secinājumi varētu tikt attiecināti aptuveni uz vienu ceturto

269daļu izglītojamo (sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

270"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas

2711. lpp.).

272Visbeidzot Satversmes tiesa ņem vērā Saeimas paustos

273argumentus par Krievijas īstenoto karu Ukrainā un dezinformācijas

274aktivitāšu izvērsumu informācijas telpā krievu valodā. Personas,

275kurām valsts valodas prasmju trūkuma dēļ informācijas telpa ir

276pieejama tikai krievu valodā, ir pakļautas šīs dezinformācijas

277ietekmei un no tās izrietošai pašsegregācijai.

278Līdz ar to, vērtējot, vai valsts ir izpildījusi savu pozitīvo

279pienākumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas

280izglītības un pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie

281mazākumtautībām piederošu personu interesēm atbilstošu izglītības

282procesu, ir jāņem vērā šie Latvijas īpašie apstākļi, kas

283izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas

284rezultātā, un to saistība ar pašreizējo situāciju valsts valodas

285lietošanas jomā, kam ir jo īpaši liela nozīme pašreizējā

286ģeopolitiskajā situācijā.

28716. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

288normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo likumdevējs neesot

289ievērojis labas likumdošanas principu. Satversmes tiesa ir

290atzinusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir

291tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram,

292Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma

293lietā Nr. 2008-03-03 7.3. punktu), tādēļ tai

294visupirms jāpārbauda, vai apstrīdētās normas ir pieņemtas

295pienācīgā kārtībā, tostarp atbilstoši labas likumdošanas

296principam.

29716.1. Apstrīdētās normas bija iekļautas Likumprojektā

298"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un

299Likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā".

300Abus likumprojektus 2022. gada 8. jūnijā Saeimai

301iesniedza Ministru kabinets. Abi likumprojekti tika apspriesti

302trijos lasījumos un pieņemti Saeimas 2022. gada

30329. septembra sēdē. 2022. gada Grozījumi Izglītības

304likumā un 2022. gada Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

305izsludināti 2022. gada 11. oktobrī oficiālajā izdevumā

306"Latvijas Vēstnesis" Nr. 197 un stājās spēkā

3072022. gada 25. oktobrī.

308Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

309ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

310noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

311prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

312apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

313varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

31416.2. No abu likumprojektu izstrādes materiāliem

315izriet, ka Ministru kabinets Saeimas Prezidiju lūdzis

316Likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

317izskatīt vienlaikus ar Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

318likumā" (sk. Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja

3192022. gada 8. jūnija vēstuli Nr. 22-TA-1457

320"Par likumprojekta nosūtīšanu"). Arī Likumprojekta

321"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

3221. lasījumā tika norādīts, ka šī likumprojekta mērķis ir

323nodrošināt vienotu pieeju pārejai uz mācībām valsts valodā,

324salāgojot to ar Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

325likumā" (sk. likumprojekta Nr. 1520/Lp13

326"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

3272022. gada 16. jūnija 1. lasījuma sēdes

328stenogrammu). Gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

329komisijā, gan arī Saeimā abos likumprojektos iekļautās normas

330tika skatītas kā vienota tiesiska iecere nodrošināt vispārējās

331izglītības norisi tikai valsts valodā.

332Satversmes tiesa lietā Nr. 2022-45-01 ir vērtējusi

333Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Likumprojekta

334"Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanas gaitu un

335atzinusi, ka šajā likumprojektā iekļautās Satversmes tiesas lietā

336Nr. 2022-45-01 apstrīdētās normas, kas lielākoties sakrīt ar

337izskatāmajā lietā apstrīdētajām Izglītības likuma normām, ir

338pieņemtas pienācīgā kārtībā. Satversmes tiesa atzina, ka

339likumdevējs atbilstoši labas likumdošanas principam ir

340nodrošinājis Likumprojektā "Grozījumi Izglītības

341likumā" ietverto normu pienācīgu apspriešanu likumdošanas

342procesā, pēc iespējas apzinājis visu ieinteresēto personu

343viedokļus, saskaņojis minētajā likumprojektā paredzētās tiesību

344normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas, kā arī

345izvērtējis tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka

346normām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

34710. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

34831.-31.4. punktu).

34916.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās

350normas neesot pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam,

351jo likumdevējs to izstrādes procesā neesot pienācīgi izvērtējis

3522018. gada izglītības valodas reformu un attiecināmos

353starptautisko organizāciju atzinumus. Tāpat Saeima neesot

354saskaņojusi apstrīdētās normas ar izglītojamo vecākiem.

355Visbeidzot pieteikuma iesniedzējas personas M likumiskā pārstāve

356Olga Loginova tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētās normas

357esot pretrunā ar Valsts valodas politikas pamatnostādnēm

3582021.-2027. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēm

3592021.-2027. gadam. Šajos dokumentos neesot atrodami

360uzdevumi, kas saistīti ar atteikšanos no izglītības

361mazākumtautību valodā un pilnīgu pāreju uz izglītību valsts

362valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē. Turklāt

363pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā neesot

364bijuši ekspertu atzinumi par to, ka vispārējās mazākumtautību

365izglītības programmas aizstāšana ar mazākumtautību interešu

366izglītības programmām nesamazinās izglītojamo iespējas apgūt,

367saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un kultūras

368savdabību. Savukārt Saeima norādījusi, ka apstrīdēto normu

369pieņemšanas procesā labas likumdošanas princips ir ievērots.

370Satversmes tiesa secina, ka Pieteikumu iesniedzēju argumenti,

371kas attiecas uz labas likumdošanas principa ievērošanu,

372lielākoties ir tādi paši, kādi jau tika vērtēti Satversmes tiesas

373lietā Nr. 2022-45-01. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka

374Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" normu

375pieņemšanas procesā tika pienācīgi iesaistīti mazākumtautību

376pārstāvji un izvērtēti starptautisko organizāciju lēmumi, kā arī

377debatēts par tiesiskā regulējuma ietekmi uz izglītojamiem (sk.

378Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

379sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

38031.-31.4. punktu).

381Papildus tam Satversmes tiesa ņem vērā, ka politikas

382pamatnostādnes ietver attiecīgajā nozarē esošās situācijas

383raksturojumu, identificē problēmas, kā arī esošos un no jauna

384izvirzītos mērķus. Izglītības attīstības pamatnostādnes

3852021.-2027. gadam ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 436

386tika apstiprinātas 2021. gada 22. jūnijā, bet Valsts

387valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ar

388Ministru kabineta rīkojumu Nr. 601 tika apstiprinātas

3892021. gada 25. augustā. Savukārt apstrīdēto normu

390pieņemšanu 2022. gadā likumdevējs ir saistījis ar aktuālo

391ģeopolitisko situāciju un no tās izrietošo nepieciešamību pēc

392iespējas ātrāk noslēgt izglītības valodas reformu. Atšķirības

393starp apstrīdētajam normām un iepriekš pieņemtajām pamatnostādnēm

394var tikt izskaidrotas ar nepieciešamību reaģēt uz šiem

395faktiskajiem apstākļiem.

396Savukārt Pieteikumu iesniedzēju norādītā padziļinātu pētījumu

397neesība attiecībā uz iepriekšējo reformu pati par sevi nenozīmē

398to, ka nākamajai izglītības reformai būs negatīva ietekme uz

399izglītības kvalitāti (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

40010. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01

40136.1.1. punktu). To, kā apstrīdētās normas un pārējais

402ar tām saistītais tiesiskais regulējums ietekmēs pie

403mazākumtautībām piederošu izglītojamo iespējas iegūt tādu

404izglītību, kas atbilst pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

405principiem, Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot likumdevēja

406rīcību pēc būtības.

407Līdz ar to apstrīdētās normas ir

408pieņemtas pienācīgā kārtībā.

40917. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai valsts ir

410izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību

411izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības

412pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm

413atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie

414mazākumtautībām piederošo personu iespējas apgūt, saglabāt un

415attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī

416atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

417principiem.

418Visupirms pārbaudāms pirmais no šiem pie mazākumtautībām

419piederošo personu tiesību elementiem.

42017.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto

421normu dēļ viņiem, tostarp bērniem ar speciālām vajadzībām,

422izglītības procesā vairs netikšot nodrošinātas iespējas apgūt,

423saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

424Savukārt Saeima norāda, ka likumdevējs ir uzlicis pašvaldībām

425pienākumu nodrošināt mazākumtautību izglītojamiem, kuri

426attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās

427vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības

428programmu vai pamatizglītības programmu, iespēju bez maksas apgūt

429arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un

430kultūrvēstures interešu izglītības programmas ietvaros.

431Izglītības process ir aplūkojams kompleksi. Tas aptver gan

432mācību, gan audzināšanas darbu un tiek īstenots dažādu izglītības

433programmu veidā. Viena no tām ir vispārējās izglītības

434programma.

435Mūsdienās izglītības iestāžu mērķis ir attīstīt izglītojamo

436spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties dažādās

437situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam

438pilsonim, un šis mērķis var tikt sasniegts daudzpusējā veidā,

439integrējot un sasaistot dažādas izglītības programmas, kas ir

440daļa no iestādēs īstenotā izglītības procesa, un neformālo

441komunikācijas procesu. Citstarp arī valsts un pašvaldību

442izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas vispārējās izglītības

443programmas, ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas

444bez licences saņemšanas (sk. Izglītības likuma 47. panta

445otro daļu).

44617.2. Apstrīdētās normas primāri regulē vispārējās

447izglītības, kā arī profesionālās izglītības un augstākās

448izglītības ieguvi. Tātad citas izglītības programmas, tostarp

449interešu izglītības programmas, var tikt īstenotas citās valodās.

450No tā izriet, ka mazākumtautības valodas apguve, kā arī kultūras

451un etniskās savdabības saglabāšana un attīstīšana var tikt

452nodrošināta arī interešu izglītības programmas veidā. Šādu pieeju

453attiecībā uz noteiktām mazākumtautībām izvēlējušās arī citas

454Minoritāšu konvencijas dalībvalstis (sk. Konsultatīvās

455komitejas 5. ziņojuma par Kipru 179. punktu un

4565. ziņojuma par Vāciju 213. un 218. punktu). Tomēr

457interešu izglītības programmas nodarbībām jābūt faktiski

458piemērotām mazākumtautības valodas, etniskās un kultūras

459savdabības apguvei, saglabāšanai un attīstīšanai.

460Pieteikumu iesniedzēji ir uzskaitījuši argumentus, kas norādot

461uz to, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

462izglītības programma pēc būtības nav pienācīga un nevarot aizstāt

463mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un kultūras savdabības

464apguvi, saglabāšanu un attīstīšanu vispārējās izglītības obligātā

465satura ietvaros. Arī Konsultatīvā komiteja tās Ceturtajā ziņojumā

466par Latviju, kas pieņemts 2024. gada 22. februārī

467(turpmāk - Konsultatīvās komitejas Ziņojums), ir vērtējusi šīs

468interešu izglītības programmas atbilstību Minoritāšu konvencijas

46914. panta otrajā daļā minētajam standartam (sk.

470Konsultatīvās komitejas Ziņojuma 165. punktu).

471Līdz ar to, lai pārbaudītu, vai valsts savu pozitīvo pienākumu

472šajā aspektā pilda pienācīgi, Satversmes tiesa secīgi vērtēs

473izteiktos argumentus.

47417.3. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka

475mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

476programma neesot uzskatāma par pienācīgu tās neobligātā rakstura

477dēļ. Līdzīgs viedoklis pausts arī Konsultatīvās komitejas

478Ziņojumā, citstarp norādot, ka neesot skaidri noregulēts šādu

479programmu īstenošanas veids.

48017.3.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā

481Nr. 2022-45-01 secinājusi, ka interešu izglītība ir

482piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kā arī ar

483mazākumtautību kultūru un etnisko savdabību saistīta satura

484apguvei gan pirmsskolas izglītības pakāpē bērniem jau no pusotra

485gada vecuma, gan arī pamatizglītības pakāpē, ja interešu

486izglītības nodarbību saturs tiek veidots atbilstoši bērnu spējām

487un vajadzībām. Šajā lietā Dr. paed. Ieva

488Margeviča-Grinberga, atsaucoties uz pētījumu rezultātiem,

489uzsvēra, ka interešu izglītība var nodrošināt valodas apguvi, kā

490arī kultūras un identitātes saglabāšanu, jo izglītojamo sociālā

491mijiedarbība ar vienaudžiem mazākumtautību valodas un kultūras

492interešu izglītības programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā

493pašas valodas apguve. Arī Dr. psych. Anika Miltuze

494atzina, ka, savienojot pirmsskolas izglītības programmas

495īstenošanu ar interešu izglītību, tiek bagātināta izglītojamā

496apkārtējā vide, kas veicina smadzeņu attīstību (sk. Satversmes

497tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

498Nr. 2022-45-01 36.3. punktu).

499Arī bērniem ar speciālām vajadzībām interešu izglītība vispār

500ir piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kā arī ar

501mazākumtautību kultūru un etnisko savdabību saistīta satura

502apguvei. Šādu bērnu iesaisti interešu izglītības nodarbībās

503apstiprina arī izglītības iestāžu, tostarp Rēzeknes valsts poļu

504ģimnāzijas, Rīgas 224. pirmsskolas izglītības iestādes, kā

505arī pirmsskolas izglītības iestādes "Dzirnaviņas"

506pieredze (sk. lietas materiālu 6. sēj. 25., 36. un

50755. lp.).

508Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka izglītojamam

509atbalsts šajās nodarbībās tiekot sniegts dzimtajā valodā (sk.

510lietas materiālu 5. sēj. 122. lp.). Turklāt

511valsts un pašvaldību izglītības iestādes un interešu izglītības

512pedagogi varot programmas saturu pielāgot bērna individuālajām

513spējām un interesēm, tostarp bērna speciālajām vajadzībām (sk.

514lietas materiālu 5. sēj. 112. un 142. lp.). Arī

515Valsts izglītības satura centrs ir norādījis, ka šādās interešu

516izglītības nodarbībās var tikt piesaistīti pedagogi un pedagogu

517palīgi, kuri apguvuši īpašas, izglītojamiem ar speciālām

518vajadzībām piemērotas mācīšanas metodes (sk. lietas materiālu

5195. sēj. 127. lp.).

520Lai gan interešu izglītības nodarbību apmeklēšana ir

521brīvprātīga, proti, balstīta izglītojamo interesēs, vajadzībās un

522viņu vecāku izteiktajā gribā, iepretim vispārējai izglītībai,

523kuras satura apguve ir obligāta, tas pats par sevi nav tāds

524apstāklis, kas liktu apšaubīt valsts pozitīvā pienākuma izpildes

525pienācību. Valsts pozitīvais pienākums ir izpildīts, nodrošinot

526šādu programmu pieejamību, un tas, vai šis pienākums tiek pildīts

527pienācīgi, nav atkarīgs no programmas obligātās vai neobligātās

528dabas. Efektīva interešu izglītības programmas norise, kas ietver

529arī izglītojamo iesaisti attiecīgajās nodarbībās, ir balstīta uz

530valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, izglītojamo un viņu

531vecāku sadarbību. Citstarp jāņem vērā, ka arī iepriekš

532pastāvējušais regulējums bija balstīts uz brīvprātības principu,

533jo ļāva personai izvēlēties, vai tā apgūs mazākumtautību

534izglītības programmu vai vispārējās izglītības programmu.

53517.3.2. Ar Izglītības likuma 47.3 pantu

536pašvaldībām ir uzlikts pienākums organizēt mazākumtautību valodas

537un kultūrvēstures interešu izglītības programmu.

538Šis pienākums jāpilda atbilstoši bērna labākajām interesēm, un

539pieeja minētajai programmai ir nodrošināma ikvienam izglītojamam,

540kura vecāki vai likumiskie pārstāvji ir iesnieguši attiecīgu

541iesniegumu. Nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka mazākumtautību

542valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvē

543ieinteresētam izglītojamam tiktu liegta iespēja šādu programmu

544apgūt. Uz šādas situācijas nepieļaujamību Likumprojekta

545"Grozījumi Izglītības likumā" izstrādes gaitā uzmanību

546vērsis tiesībsargs, vienlaikus norādot uz to, ka arī izglītojamo

547vecākiem jābūt aktīviem un, ievērojot bērna labākās interese un

548vajadzības, jāvēršas izglītības iestādē ar lūgumu nodrošināt viņu

549bērna izglītošanu interešu izglītības programmā (sk.

550tiesībsarga vēstuli Nr. 1-8/21 "Par viedokļa

551sniegšanu par likumprojektu "Grozījumi Izglītības

552likumā" (Nr. 1519/Lp13). Pieejama:

553titania.saeima.lv).

554Latvijas Pašvaldību savienība norādījusi, ka arī tādā

555gadījumā, ja mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

556izglītības programmu vēlas apgūt tikai viens vai divi

557izglītojamie, pašvaldības meklējot iespēju apmierināt šo

558izglītojamo pausto vēlmi (sk. Satversmes tiesas

5592024. gada 12. aprīļa tiesas sēdes lietā

560Nr. 2022-45-01 stenogrammu, 47. lp.).

561Tāpat valsts, pildot savu pozitīvo pienākumu, ir noregulējusi

562mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

563programmas norisi. Ministru kabinets, izpildot tam likumdevēja

564piešķirto pilnvarojumu, ir pieņēmis Mazākumtautību interešu

565izglītības noteikumus. Atbilstoši šajos noteikumos ietvertajai

566paraugprogrammai plānots, ka mazākumtautību valodas un

567kultūrvēstures interešu izglītības programmas ietvaros

568izglītojamie apgūs mazākumtautību mutvārdu tradīcijas un

569izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos

570simbolus, pēc iespējām tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas,

571dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes, kā arī kultūras

572savdabību raksturojošos artefaktus, zināšanas par attiecīgās

573tautas kultūrai nozīmīgām personībām un to svarīgākajiem darbiem,

574kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas. Tātad

575mazākumtautības valoda ir izmantojama ne tikai pašas šīs valodas

576kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē, bet gan kā pamats

577mazākumtautības kultūras un etniskās savdabības apguvei,

578saglabāšanai un attīstīšanai.

579Reizē valsts un pašvaldību izglītības iestādes var un tām ir

580pienākums individualizēt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

581interešu izglītības programmu norisi atbilstoši izglītojamo

582vajadzībām. Tā, piemēram, Rīgas Purvciema vidusskolas pārstāve

583norādīja, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

584izglītības nodarbībās 1. klases izglītojamie mācoties lasīt,

585rakstīt krieviski un iepazīstot krievu folkloru, savukārt

5864. klasē mazākumtautību interešu programmas ietvaros

587attīstot galvenokārt krievu valodas gramatikas zināšanas un

588izpratni par krievu literatūru (sk. lietas materiālu

5895. sēj. 128. un 134. lp.).

590Izglītības iestādes dibinātājs un vadītājs ir atbildīgi par

591visu izglītības iestādē īstenoto programmu, tostarp

592mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

593programmas, norises tiesiskumu, un pie šīm personām izglītojamo

594vecāki var vērsties arī jautājumos par izglītības saturu (sk.

595Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija

596sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 34.4.3. punktu).

597Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāji apmeklē interešu

598izglītības nodarbības un par tām tiek sniegtas arī atskaites

599(sk. lietas materiālu

6005. sēj. 133. lp.).

601Līdz ar to mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu

602izglītības programmas organizēšana un norise ir vispārīgi

603noregulēta Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos

604aktos, bet valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, ja tās

605atbilstoši pieprasījumam īsteno šādu programmu, ir pienākums

606individualizēt un kontrolēt tās norisi.

60717.4. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka interešu

608izglītība esot sadrumstalota un neietverot obligātu pedagoģisko

609atbalstu subjektīvu šķēršļu gadījumā. Arī Konsultatīvās komitejas

610Ziņojumā uzsvērts, ka interešu izglītības programmu ietvaros

611sasniegtie rezultāti netiekot vērtēti un neesot redzami skolas

612pārskatos.

613Pedagogam, kurš vēlas īstenot mazākumtautību valodas un

614kultūrvēstures interešu izglītības programmu, atbilstoši

615paraugprogrammai ir jāizstrādā un jāīsteno sava programma, kurā

616norādāmi tās mērķi, uzdevumi, mērķauditorija, īstenošanas laiks

617un vieta, plānoto mācību nodarbību skaits nedēļā un gadā, satura

618tematiskais sadalījums, plānojamie sasniedzamie rezultāti, darba

619organizācijas formas, mācību metodes, atgriezeniskās saites

620nodrošināšana, mācību vides raksturojums, nepieciešamie mācību

621līdzekļi un materiāli, programmas izstrādē izmantotās literatūras

622saraksts un informācijas avoti (sk. Ministru

623kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumu Nr. 494

624"Noteikumi par mazākumtautību valodas un

625kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

626īstenošanas vadlīnijām" 5. punktu). Tādējādi

627mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

628programma ir īstenojama atbilstoši konkrētam un mērķtiecīgam

629plānam.

630Nedz Satversmes normas, nedz Minoritāšu konvencijas