101. pants
paredz Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt

pašvaldības. Situācija, kāda veidotos, ja pašvaldību vēlēšanas

tiktu atliktas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgākas

konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi, vēl vairāk

neatbilstu Satversmes 101. pantam, pašvaldības principam un

Hartas normām.

Turklāt tagadējā situācija nav

radusies likumdevēja paša iniciatīvas rezultātā. Cēsu rajona

pašvaldību jaunu iedalījumu novados (salīdzinot ar Noteikumos

Nr. 596 paredzēto) likumdevējs centies meklēt tieši tādēļ,

ka, īstenojot Hartas 5. pantā noteiktās pašvaldību tiesības,

ir noskaidrojis Cēsu rajonā izveidojušās situācijas trūkumus, bet

Cēsu rajona pašvaldības, balstoties uz brīvprātības principu, nav

varējušas izveidot tādu novada modeli, kas apmierinātu tās

visas.

13.4.2. Vecpiebalgas novada

dome uzskata, ka tad, ja Vecpiebalgas pagasta padome savus

apsvērumus tieši par konkrēto apvienošanās projektu būtu varējusi

izteikt Saeimai pienācīgā kārtā, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

Proti, sekas, kas attiecīgā ierobežojuma dēļ radušās pašvaldībai,

ir tāda lēmuma pieņemšana, ko Saeima nebūtu pieņēmusi, ja būtu

plašākā apjomā konsultējusies ar Vecpiebalgas pagasta padomi.

Tomēr lietas materiālos apstiprinājums šai atziņai nav

gūstams.

No Vecpiebalgas pagasta padomes

nostājas izriet, ka tā visupirms iebilst ne tik daudz pret

apvienošanos ar konkrētajām pašvaldībām, bet drīzāk gan pret

kritērijiem, kādus likumdevējs centies izvirzīt novadiem. Taču

attiecībā uz šo jautājumu Vecpiebalgas pagasta padomes rīcībā

bija pietiekami ilgs laiks, lai tā varētu paust savu attieksmi.

Turklāt Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs kopā ar vēl

triju pagastu vadītājiem ir darījis savu viedokli zināmu Saeimai

(sk. šā sprieduma 1.3. punktu).

Ne vien arguments par Dzērbenes

pagasta parādsaistībām, ko pagastu pašvaldības min Satversmes

tiesai iesniegtajos dokumentos, bet arī argumenti par

teritoriālās vienotības problēmām un vēsturisko saišu neesamību,

ko savā viedoklī min Vecpiebalgas novada dome, Saeimai bija

zināmi. Par to deputāti izteicās gan Komisijas sēdē, gan arī

debatēs Saeimas sēdē Administratīvo teritoriju likuma projekta

trešā lasījuma gaitā.

Tā, piemēram, deputāts Jānis

Lagzdiņš Komisijas 2008. gada 4. decembra sēdē iebilda

pret "salu veidošanu" (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijas 2008. gada 4. decembra sēdes

audioierakstu, lietas materiālu 2. sēj.), bet deputāts

Pauls Putniņš debatēs par apstrīdēto normu pieņemšanu trešajā

lasījumā Saeimas sēdē teica: "Un jūs saprotat, kas par trakumu:

Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds - 1

miljons 800 tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu

Vecpiebalgas novadu norauj zem ūdens. [...] Dzērbenes pagasts…

Tas ir neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav

arī šīs teritoriālās vienības" (Saeimas 2008. gada

18. decembra sēdes stenogramma, http://www.saeima.lv).

Saeimai bija zināms arī

Vecpiebalgas un Inešu pagastu padomju deputātu kopsapulcē

izteiktais negatīvais viedoklis par apstrīdēto normu pieņemšanu.

Saeima balsoja par priekšlikumu izveidot tādu Vecpiebalgas

novadu, kurā ietilptu tikai Inešu pagasts un Vecpiebalgas

pagasts, taču to noraidīja.

Līdz ar to pastāv tikai neliela

iespējamība, ka gadījumā, ja Administratīvo teritoriju

likumprojekta izskatīšana tiktu atlikta un Vecpiebalgas pagasta

padome pienācīgā laikposmā noformulētu savus argumentus par vai

pret šo risinājumu, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

Turklāt tādam gadījumam, ja

Vecpiebalgas novada domes rīcībā būtu risinājums, kas atbilstu

likumā noteiktajiem kritērijiem un apmierinātu attiecīgā reģiona

pašvaldības labāk nekā apstrīdētajās normās noteiktais, likumā ir

paredzēta procedūra, kādā iespējams izdarīt izmaiņas, Kaives,

Taurenes vai Dzērbenes pagastu apvienojot ar kādu citu novadu vai

tā daļu.

No lietā esošajiem materiāliem ir

gūstams ieskats, ka apstrīdētajās normās minētās pašvaldības

administratīvi teritoriālās reformas laikā izteikušas atšķirīgus

priekšlikumus un piekritušas dažādiem apvienošanās variantiem

atšķirīgās kombinācijās, tostarp arī tādā, ka minētās pašvaldības

darbojas kopā vienā novadā (kaut arī kopā ar vēl citām

pašvaldībām). Līdz ar to pašvaldībām ir bijusi iespēja apspriest

reformu kopumā Cēsu rajonā un tam blakus esošajos rajonos un

meklēt gan katru konkrēto pašvaldību, gan visas attiecīgā rajona

pašvaldības apmierinošu risinājumu.

Pašvaldībām bija nodrošinātas

tiesības izteikt savu viedokli Komisijā. Kā liecina Komisijas

rīcība, proti, jaunu risinājumu meklēšana attiecībā uz Cēsu

rajonu, tā ir pēc būtības uzklausījusi vairāku rajona pašvaldību

iebildumus pret iepriekš izstrādātajiem modeļiem un centusies

meklēt tādus risinājumus, kas kopumā rajona pašvaldībām būtu

vairāk pieņemami. Komisija ir aicinājusi pašvaldības pašas

izvēlēties modeli, kas, cik vien tas iespējams, atbilstu gan

katras atsevišķas pašvaldības interesēm, gan blakus esošo

pašvaldību interesēm, gan arī likumdevēja kopējām nostādnēm,

tostarp Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā lasījumā

pieņemtajiem novadu izveides kritērijiem.

Saeima ir nodrošinājusi no Hartas

5. panta izrietošo tiesību kodolu - konsultējusies ar

pašvaldībām par reformas mērķiem un principiem un uzklausījusi

Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju Komisijas sēdē,

tādējādi noskaidrojot, kādu novada modeli Vecpiebalgas pagasta

padome atbalsta un kādi ir padomes priekšsēdētāja apsvērumi par

iespējamiem novadu variantiem Cēsu rajonā. Līdz ar to Saeimai

bija zināmas Vecpiebalgas pagasta padomes intereses - tai

vēlamākais modelis un prioritātes - un Saeima varēja tās ņemt

vērā tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, vērtējot arī citu

pašvaldību intereses un iespējami labākos risinājumus.

Tātad Saeimas

rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilda Hartas

5. pantam, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes

1. pantu.

Līdz ar to

Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi Hartas

5. pantu, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes 1., 21.

un 101. pantu.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

2. pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības"

103. punkta vārdus "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts,

Taurenes pagasts" par atbilstošiem 1985. gada

15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas

5. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris