101. punktsparedz Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt

paredz Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt

1pašvaldības. Situācija, kāda veidotos, ja pašvaldību vēlēšanas

2tiktu atliktas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgākas

3konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi, vēl vairāk

4neatbilstu Satversmes 101. pantam, pašvaldības principam un

5Hartas normām.

6Turklāt tagadējā situācija nav

7radusies likumdevēja paša iniciatīvas rezultātā. Cēsu rajona

8pašvaldību jaunu iedalījumu novados (salīdzinot ar Noteikumos

9Nr. 596 paredzēto) likumdevējs centies meklēt tieši tādēļ,

10ka, īstenojot Hartas 5. pantā noteiktās pašvaldību tiesības,

11ir noskaidrojis Cēsu rajonā izveidojušās situācijas trūkumus, bet

12Cēsu rajona pašvaldības, balstoties uz brīvprātības principu, nav

13varējušas izveidot tādu novada modeli, kas apmierinātu tās

14visas.

1513.4.2. Vecpiebalgas novada

16dome uzskata, ka tad, ja Vecpiebalgas pagasta padome savus

17apsvērumus tieši par konkrēto apvienošanās projektu būtu varējusi

18izteikt Saeimai pienācīgā kārtā, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

19Proti, sekas, kas attiecīgā ierobežojuma dēļ radušās pašvaldībai,

20ir tāda lēmuma pieņemšana, ko Saeima nebūtu pieņēmusi, ja būtu

21plašākā apjomā konsultējusies ar Vecpiebalgas pagasta padomi.

22Tomēr lietas materiālos apstiprinājums šai atziņai nav

23gūstams.

24No Vecpiebalgas pagasta padomes

25nostājas izriet, ka tā visupirms iebilst ne tik daudz pret

26apvienošanos ar konkrētajām pašvaldībām, bet drīzāk gan pret

27kritērijiem, kādus likumdevējs centies izvirzīt novadiem. Taču

28attiecībā uz šo jautājumu Vecpiebalgas pagasta padomes rīcībā

29bija pietiekami ilgs laiks, lai tā varētu paust savu attieksmi.

30Turklāt Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs kopā ar vēl

31triju pagastu vadītājiem ir darījis savu viedokli zināmu Saeimai

32(sk. šā sprieduma 1.3. punktu).

33Ne vien arguments par Dzērbenes

34pagasta parādsaistībām, ko pagastu pašvaldības min Satversmes

35tiesai iesniegtajos dokumentos, bet arī argumenti par

36teritoriālās vienotības problēmām un vēsturisko saišu neesamību,

37ko savā viedoklī min Vecpiebalgas novada dome, Saeimai bija

38zināmi. Par to deputāti izteicās gan Komisijas sēdē, gan arī

39debatēs Saeimas sēdē Administratīvo teritoriju likuma projekta

40trešā lasījuma gaitā.

41Tā, piemēram, deputāts Jānis

42Lagzdiņš Komisijas 2008. gada 4. decembra sēdē iebilda

43pret "salu veidošanu" (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un

44pašvaldības komisijas 2008. gada 4. decembra sēdes

45audioierakstu, lietas materiālu 2. sēj.), bet deputāts

46Pauls Putniņš debatēs par apstrīdēto normu pieņemšanu trešajā

47lasījumā Saeimas sēdē teica: "Un jūs saprotat, kas par trakumu:

48Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds - 1

49miljons 800 tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu

50Vecpiebalgas novadu norauj zem ūdens. [...] Dzērbenes pagasts…

51Tas ir neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav

52arī šīs teritoriālās vienības" (Saeimas 2008. gada

5318. decembra sēdes stenogramma, http://www.saeima.lv).

54Saeimai bija zināms arī

55Vecpiebalgas un Inešu pagastu padomju deputātu kopsapulcē

56izteiktais negatīvais viedoklis par apstrīdēto normu pieņemšanu.

57Saeima balsoja par priekšlikumu izveidot tādu Vecpiebalgas

58novadu, kurā ietilptu tikai Inešu pagasts un Vecpiebalgas

59pagasts, taču to noraidīja.

60Līdz ar to pastāv tikai neliela

61iespējamība, ka gadījumā, ja Administratīvo teritoriju

62likumprojekta izskatīšana tiktu atlikta un Vecpiebalgas pagasta

63padome pienācīgā laikposmā noformulētu savus argumentus par vai

64pret šo risinājumu, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

65Turklāt tādam gadījumam, ja

66Vecpiebalgas novada domes rīcībā būtu risinājums, kas atbilstu

67likumā noteiktajiem kritērijiem un apmierinātu attiecīgā reģiona

68pašvaldības labāk nekā apstrīdētajās normās noteiktais, likumā ir

69paredzēta procedūra, kādā iespējams izdarīt izmaiņas, Kaives,

70Taurenes vai Dzērbenes pagastu apvienojot ar kādu citu novadu vai

71tā daļu.

72No lietā esošajiem materiāliem ir

73gūstams ieskats, ka apstrīdētajās normās minētās pašvaldības

74administratīvi teritoriālās reformas laikā izteikušas atšķirīgus

75priekšlikumus un piekritušas dažādiem apvienošanās variantiem

76atšķirīgās kombinācijās, tostarp arī tādā, ka minētās pašvaldības

77darbojas kopā vienā novadā (kaut arī kopā ar vēl citām

78pašvaldībām). Līdz ar to pašvaldībām ir bijusi iespēja apspriest

79reformu kopumā Cēsu rajonā un tam blakus esošajos rajonos un

80meklēt gan katru konkrēto pašvaldību, gan visas attiecīgā rajona

81pašvaldības apmierinošu risinājumu.

82Pašvaldībām bija nodrošinātas

83tiesības izteikt savu viedokli Komisijā. Kā liecina Komisijas

84rīcība, proti, jaunu risinājumu meklēšana attiecībā uz Cēsu

85rajonu, tā ir pēc būtības uzklausījusi vairāku rajona pašvaldību

86iebildumus pret iepriekš izstrādātajiem modeļiem un centusies

87meklēt tādus risinājumus, kas kopumā rajona pašvaldībām būtu

88vairāk pieņemami. Komisija ir aicinājusi pašvaldības pašas

89izvēlēties modeli, kas, cik vien tas iespējams, atbilstu gan

90katras atsevišķas pašvaldības interesēm, gan blakus esošo

91pašvaldību interesēm, gan arī likumdevēja kopējām nostādnēm,

92tostarp Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā lasījumā

93pieņemtajiem novadu izveides kritērijiem.

94Saeima ir nodrošinājusi no Hartas

955. panta izrietošo tiesību kodolu - konsultējusies ar

96pašvaldībām par reformas mērķiem un principiem un uzklausījusi

97Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju Komisijas sēdē,

98tādējādi noskaidrojot, kādu novada modeli Vecpiebalgas pagasta

99padome atbalsta un kādi ir padomes priekšsēdētāja apsvērumi par

100iespējamiem novadu variantiem Cēsu rajonā. Līdz ar to Saeimai

101bija zināmas Vecpiebalgas pagasta padomes intereses - tai

102vēlamākais modelis un prioritātes - un Saeima varēja tās ņemt

103vērā tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, vērtējot arī citu

104pašvaldību intereses un iespējami labākos risinājumus.

105Tātad Saeimas

106rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilda Hartas

1075. pantam, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes

1081. pantu.

109Līdz ar to

110Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi Hartas

1115. pantu, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes 1., 21.

112un 101. pantu.

113Pamatojoties uz Satversmes tiesas

114likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

115nosprieda:

116atzīt

117Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

1182. pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības"

119103. punkta vārdus "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts,

120Taurenes pagasts" par atbilstošiem 1985. gada

12115. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas

1225. pantam.

123Spriedums ir galīgs un

124nepārsūdzams.

125Spriedums stājas spēkā tā

126publicēšanas dienā.

127Tiesas sēdes priekšsēdētājs

128G.Kūtris