Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2.pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības" 103.punkta vārdu "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts, Taurenes pagasts" atbilstību 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantam

neparedzot to, ka vietējai pašvaldībai vai tās

1iedzīvotājiem būtu "veto tiesības" jautājumos, kas attiecas uz

2vietējo varu un tās iedzīvotājiem, kā arī uz vietējās varas

3robežu maiņu. Hartas 4. un 5. panta mērķis esot nodrošināt

4vietējo varu un tās teritorijas iedzīvotāju informētību

5jautājumos, kas viņus tieši skar, kā arī to viedokļa

6uzklausīšanu. Harta neparedzot ar vietējām pašvaldībām veicamo

7konsultāciju procedūru un saturu. Šis jautājums esot katras

8valsts likumdevēja kompetencē. Nedz Harta, nedz Latvijas

9normatīvie akti neparedzot consensus principu lēmumu

10pieņemšanai tādā gadījumā, ja pašvaldības nepiekrīt risinājumam

11attiecībā uz konkrēto novadu.

12Ministru kabinets uzsver, ka

13administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Hartas

145. pantā noteiktās konsultācijas ar pašvaldību esot

15saprotamas kā jebkāda informācijas aprite starp Saeimu, centrālo

16valsts pārvaldi un pašvaldībām sakarā ar jauno valsts

17administratīvi teritoriālo iedalījumu. Par konsultācijām ar

18pašvaldībām varot uzskatīt saraksti, tikšanās, diskusijas un

19citas darbības, kas sniedz informāciju par pašvaldību apsvērumiem

20sakarā ar iespējamām to administratīvās teritorijas izmaiņām un

21pēc šīs informācijas izvērtēšanas palīdz pieņemt lēmumu par

22administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu kopumā un katrā

23atsevišķā gadījumā. Tāpēc par konsultācijām ar vietējām

24pašvaldībām nevarot spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika

25izstrādāts un Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma

26projekts. Ar pašvaldībām notikušās konsultācijas vajagot vērtēt

27visa administratīvi teritoriālās reformas procesa garumā.

28Ministru kabinets savā viedoklī

29apkopojis informāciju par reformas procesu un valsts pārvaldes

30ietvaros notikušajām konsultācijām ar Vecpiebalgas novadu

31veidojošām vietējām pašvaldībām, un norādījis 23 svarīgākos

32gadījumus, kad notikušas konsultācijas ar Dzērbenes pagasta

33padomi, 33 gadījumus attiecībā uz Inešu pagasta padomi,

3429 gadījumus attiecībā uz Kaives pagasta padomi,

3527 gadījumus attiecībā uz Taurenes pagasta padomi un

3631 gadījumu attiecībā uz Vecpiebalgas pagasta padomi.

37Ministru kabinets norāda, ka

38apspriesti vairāki novada izveides modeļi. Ar Ministru kabineta

392003. gada 31. marta rīkojumu Nr. 190 "Par novadu

40izveidošanas projektu" apstiprinātais 102 novadu modelis

41paredzējis izveidot Piebalgas novadu, apvienojot Inešu,

42Vecpiebalgas, Dzērbenes, Kaives un Taurenes pagastus ar vēl

43četriem pagastiem. 2004. gada 4. februāra sarunās, ko

44Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija risināja ar

45pašvaldībām, Vecpiebalgas pagasta padome atbalstījusi Piebalgas

46novada izveidi.

47Ministru kabineta viedoklī

48uzsvērts, ka galīgā vienošanās par Cēsu rajonā ietilpstošo

49pašvaldību apvienošanu novados pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

50nav panākta. Vecpiebalgas pagasta padome bijusi par to informēta

51un varējusi saprātīgi paredzēt, ka pēc Noteikumu Nr. 596

52pieņemšanas vēl ir iespējamas izmaiņas.

53Ministru kabinets vērš Satversmes

54tiesas uzmanību uz to, ka Saeima savā sēdē izvērtējusi

55alternatīvus priekšlikumus par Vecpiebalgas novada izveidi.

56Saeima esot pieņēmusi lēmumu valsts un pašvaldību iedzīvotāju

57interesēs, apzinoties arī apstrīdēto normu negatīvos aspektus.

58Saeimas uzdevums bijis rast optimālu risinājumu, līdzsvarojot

59visu pagastu iedzīvotāju intereses. Visu pašvaldību vēlmes

60objektīvi neesot bijis iespējams apmierināt, jo tās bijušas

61savstarpēji pretrunīgas.

625. 2009. gada

636. jūnijā Vecpiebalgas novadā notika domes vēlēšanas.

64Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

6513. punkts paredz: "Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi

66izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo pašvaldību

67domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā

68novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas,

69tiesību un saistību pārņēmēja." Līdz ar to Pieteikuma

70iesniedzējas tiesības un pienākumus Satversmes tiesas procesā ir

71pārņēmusi Vecpiebalgas novada dome. Pēc iepazīšanās ar lietas

72materiāliem Vecpiebalgas novada dome lūdz apmierināt Vecpiebalgas

73pagasta padomes iesniegto pieteikumu.

74Vecpiebalgas novada dome piekrīt

75Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka pašvaldībām attiecībā

76uz administratīvi teritoriālo iedalījumu nav "veto tiesību", taču

77norāda, ka Hartas 5. panta izpratnē par konsultēšanos ar

78pašvaldību var uzskatīt tikai tādu procesu, kurā pašvaldībai ir

79dota iespēja savlaicīgi izteikt viedokli par konkrēto

80administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ko paredzēts

81apstiprināt.

82Nedz Saeimas atbildes rakstā, nedz

83Ministru kabineta viedoklī neesot dots pamatojums tam, ka būtu

84notikušas konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi par

85apstrīdētajās normās noteiktā novada izveidošanu. No Satversmes

86tiesā iesniegtajiem Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem

87esot secināms, ka apstrīdētajās normās noteiktais Vecpiebalgas

88novada modelis Komisijas sēdēs, kurās piedalījās Vecpiebalgas

89pagasta pārstāvji, nav apspriests. Šāds modelis nevienu reizi

90neesot apspriests arī administratīvi teritoriālās reformas

91īstenošanas gaitā kopš 2003. gada. Tas vien, ka

92administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir apspriesti dažādi

93novadu modeļi, nevarot būt par pamatu secinājumam, ka notikusi

94konsultēšanās ar pašvaldību Hartas 5. panta izpratnē.

95Saeimai esot pienākums konsultēties ar pašvaldībām par katru

96konkrēto novada modeli, kuru plānots apstiprināt.

97Vecpiebalgas novada dome nepiekrīt

98Saeimas atbildes rakstā apgalvotajam, ka 2008. gada

993. decembrī Taurenes pagasta padome un Dzērbenes pagasta

100padome esot lūgušas tās iekļaut Vecpiebalgas novadā. Komisijai

101esot nosūtīti Taurenes pagasta padomes un Dzērbenes pagasta

102padomes priekšsēdētāju vienpersoniski lūgumi.

103Vecpiebalgas novada dome norāda,

104ka ar apstrīdētajām normām izveidotais novads neatbilstot

105administratīvi teritoriālās reformas mērķim - izveidot ekonomiski

106attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu

107kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

108Turklāt novada teritorija neesot ģeogrāfiski vienota. Dzērbenes

109pagasta pievienošana novadam neesot pamatota nedz ar vēsturisko

110pagastu attīstību, nedz blakus esošo pašvaldību interesēm, nedz

111arī kopīgu infrastruktūru vai citiem faktoriem.

112Pēc Vecpiebalgas domes ieskata,

113Saeima, iespējams, nebūtu apstiprinājusi apstrīdētajās normās

114paredzēto Vecpiebalgas novadu, ja tā būtu informēta par

115pašvaldības apsvērumiem un iebildumiem pret šādu tā izveides

116modeli.

117Secinājumu

118daļa

1196. 1996. gada

12022. februārī Saeima pieņēma likumu "Par 1985.gada

12115. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Ar šo likumu

122Latvija sākotnēji pievienojās 26 no 30 Hartas pantiem, tostarp

123arī tās 5. pantam. Hartas tulkojumā latviešu valodā, kas

124kopā ar šo likumu publicēts likuma "Par starptautiskajiem

125līgumiem" 16. pantā noteiktajā kārtībā (sk: Latvijas

126Vēstnesis, 28.02.1996., Nr. 37), 5. panta teksts

127skan šādi:

128"5. pants. Vietējās varas

129administratīvo teritoriju robežu aizsardzība

130(1) Vietējās varas administratīvo

131teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas

132konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar

133referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

134Harta sastādīta divās valodās,

135proti, angļu un franču valodā. Latvijas Zinātņu akadēmijas

136Terminoloģijas komisija ir izteikusi viedokli, ka Hartas angļu

137valodā sastādītajā tekstā lietotais jēdziens local

138communities latviešu valodā būtu tulkojams ar vārdkopu

139"vietējās kopienas", nevis "vietējā vara" un ar to būtu saprotams

140visu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju strukturēts kopums

141(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

142lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-25-01

1432. punktu). Veicot Hartas 5. panta teksta

144gramatisko interpretāciju, Satversmes tiesa, ja nepieciešams,

145ņems vērā šo viedokli.

1467. 2009. gada

14720. janvāra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā

148Nr. 2008-08-0306 Satversmes tiesa ir analizējusi vairākus

149svarīgus juridiskos aspektus attiecībā uz pašvaldību reformas

150norisi Latvijā no 1991. gada līdz Administratīvo teritoriju

151likuma projekta izskatīšanai Saeimā, kā arī Satversmes tiesas

152pilnvaras ar šo procesu saistītajos jautājumos.

1537.1. Minētajā lēmumā ir

154uzskaitīti svarīgākie notikumi administratīvi teritoriālās

155reformas gaitā, norādīti šīs reformas mērķi un secināts, ka

156administratīvi teritoriālā reforma pati par sevi nav pretrunā

157nedz ar Satversmi, nedz ar Hartu. "Pašvaldību kā viena no

158demokrātiskas iekārtas pamatiem stiprināšana var izpausties

159dažādi, proti, Harta a priori nenoteic, kādam jābūt

160vietējo pašvaldību administratīvajam iedalījumam. Minētā

161demokrātijas stiprināšana vienlīdz lielā mērā ir iespējama arī

162īstenojot vietējo pašvaldību apvienošanu lielākās pašvaldībās, ja

163vien tiek ievēroti likumu un Hartas nosacījumi un netiek

164apdraudēts pašvaldības princips kā tāds" (Satversmes tiesas

1652009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

166izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 13.2.punkts). Līdz ar

167to Satversmes tiesa atkārtoti nevērtēs, vai minētā reforma pati

168par sevi atbilst Hartas 5. pantam.

1697.2. "Satversmes tiesa

170izlemj lietu, pamatojoties uz juridiskiem argumentiem, lai

171noskaidrotu, vai ir pieņemti prettiesiski lēmumi, kas liecina par

172būtiskiem juridiskiem pārkāpumiem. Savukārt izšķiršanās par

173politiskiem jautājumiem ir demokrātiski leģitimēta likumdevēja

174kompetencē" (Satversmes tiesas 2009. gada

17520. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

176Nr. 2008-08-0306 12. punkts). Arī šīs lietas

177ietvaros Satversmes tiesa atturēsies vērtēt argumentus, ko savos

178viedokļos izteikušas pašvaldību padomes un kas vērsti tikai uz

179apstrīdēto normu politiskās vai ekonomiskās lietderības

180pamatošanu (piemēram, jautājumus par budžeta dotācijas

181izlietošanas lietderīgumu, pašvaldību parādsaistībām, nokļūšanai

182novada centrā nepieciešamās autobusu satiksmes esamību vai

183neesamību). Satversmes tiesas uzdevums šīs lietas ietvaros ir

184tikai izvērtēt, vai, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota

185noteiktā procedūra.

1867.3. "Latvijas Republikas

187administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un

188nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija

189jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai" (Satversmes

190tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

191izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.3. punkts).

192Līdz ar to šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa no jauna

193nevērtēs, vai bija nepieciešams administratīvi teritoriālās

194reformas rezultātā izveidojamās pašvaldības noteikt ar likumu.

195Lietā nav strīda par to, ka Administratīvo teritoriju likuma

196pieņemšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu

197administratīvi teritoriālās reformas demokrātisko leģitimitāti.

198Proti, nedz lietas dalībnieki, nedz pieaicinātās personas

199neiebilst pret to, ka Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju

200likuma pielikumus.

201Tāpat lietā nav strīda arī par to,

202ka Saeimai, izlemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo

203reformu, tāpat kā izlemjot ikvienu citu jautājumu, savā darbībā

204ir jāievēro pašas pieņemtie likumi un starptautiskās saistības,

205arī Harta. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

206demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un

207citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments [sk.

208Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā

209Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu].

210"Starptautiskās saistības, kuras Latvija uzņēmusies ar Saeimā

211apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ir saistošas arī pašai

212Saeimai. Tā nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā ar

213šīm saistībām" (Satversmes tiesas 2004. gada

2147. jūlija sprieduma lietā Nr. 2004-01-06 secinājumu

215daļas 6. punkts).

2167.4. Satversmes tiesa jau

217ir norādījusi, ka Satversmes 1. pants ietver arī pašvaldības

218principu. Šis princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā

219uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā

220valstī (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

22116. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

222Nr. 2007-21-01 8. punktu). Taču minētais princips

223neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl

224tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas

2252009. gada 20. janvāra lēmumu par tiesvedības

226izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

22713.1. punktu).

2288. Hartas paskaidrojošajā

229ziņojumā attiecībā uz Hartas 5. pantu norādīts:

230"priekšlikumi administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, starp

231kuriem apvienošanās ar citu vietējo varu ir ārkārtējs gadījums,

232ir acīmredzami ļoti svarīgi vietējām varām un vietējiem

233iedzīvotājiem, kam tās kalpo. Kamēr lielākoties valstīs tiek

234uzskatīts par neiespējamu noteikt, ka vietējai kopienai ir veto

235tiesības šādām izmaiņām, iepriekšējas konsultācijas, vai tās

236būtu tiešas vai netiešas, ir būtiskas."

237Lietā nav strīda par to, ka Hartas

neparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz

1tās teritorijas izmaiņām, un pašvaldības pozitīvs lēmums par

2šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai pilnvarota valsts

3institūcija šādas izmaiņas veiktu, ja ir ievērotas Hartas

45. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo

5kopienu. Uz to norādīts ne vien Saeimas atbildes rakstā un

6Ministru kabineta viedoklī, bet arī Vecpiebalgas novada domes

7papildu paskaidrojumos pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem.

8Satversmes tiesa piekrīt šim

9viedoklim.

109. Administratīvi

11teritoriālās reformas likuma 6. pants (redakcijā, kādā tas

12izteikts ar 2005. gada 22. septembrī pieņemto likumu

13"Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā")

14paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā

15reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību

16vēlēšanām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Noteikumi

17Nr. 596 jau bija spēkā, vietējo pašvaldību administratīvi

18teritoriālā reforma vēl nebija noslēgusies. Apstrīdētās normas

19nevar uzskatīt par kādas agrāk veiktas administratīvi

20teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību robežu

21grozīšanu vai jaunu reformu. Apstrīdēto normu pieņemšana

22uzskatāma par viena un tā paša administratīvi teritoriālās

23reformas procesa sastāvdaļu.

24Līdz ar to pamatots ir Ministru

25kabineta viedoklis, ka par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām

26nevar spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un

27Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar

28pašvaldībām notikušās konsultācijas ir jāvērtē visa vietējo

29pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas procesa

30garumā.

3110. Kā jau secināts

32iepriekš, no Hartas 5. panta expressis verbis

33neizriet prasība pēc konkrētas konsultēšanās procedūras.

34Satversmes tiesa piekrīt lietas dalībnieku un pieaicināto personu

35viedoklim, ka šajā normā ietvertā termina "konsultēšanās" saturs

36noskaidrojams, ņemot vērā ne vien citus Hartas pantus, bet arī

37Satversmes normas.

38Harta ir vērsta uz to, lai tajā

39noteiktos pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

40konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

41attiecīgo normu ievērošanas kontroli ar savu konstitucionālās

42kontroles mehānismu starpniecību. Hartas 2. pants "Vietējās

43pašvaldības konstitucionālais un tiesiskais statuss" noteic, ka

44"vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts

45likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā".

46Hartas 2. pants garantē, ka

47vietējās pašvaldības princips ir ietverts rakstītā likumā. Tā kā

48šis princips ir ļoti svarīgs, būtu vēlams to ietvert konstitūcijā

49(sk. Hartas paskaidrojošo ziņojumu). Līdz ar to Harta jau

50sākotnēji ir veidota tā, lai tajā iekļautās normas būtu

51pietiekami elastīgas un piemērotas Eiropas valstu atšķirīgajām

52konstitucionālajām sistēmām.

53Lai noskaidrotu

54no Hartas 5. panta izrietošās prasības, tas jāinterpretē

55kopsakarā ar Satversmes normām, tostarp 1., 21. un

56101. pantu.

5711. Satversmes

noteic, ka "iekšējās darbības un kārtības

1noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli". Šajā pantā ir

2ietverts princips, ka Saeima pati, nevis kāds cits, nosaka sev

3darbības kārtību [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

413. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu

5daļas 3. punktu, 2002. gada 22. februāra sprieduma

6lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 5. punktu un

7Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma

8lietā Nr. 2008-09-0106 6.1. punktu]. Saeimas

9kārtības ruļļa (turpmāk - Kārtības rullis) "mērķis ir noteikt

10tādu Saeimas darba kārtību, kas, realizējot vairākuma gribu,

11vienlaikus garantē arī mazākuma tiesības un nodrošina Saeimas

12darba efektivitāti" [Satversmes tiesas 1998. gada

1313. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu

14daļas 3. punkts].

1511.1. Kārtības ruļļa

1685. panta piektās daļas 6. punkts paredz, ka

17likumprojekta anotācijā ir jānorāda informācija par to, kādas

18konsultācijas veiktas likumprojekta izstrādāšanas gaitā. Ja

19likumprojektu iesniedz Ministru kabinets, saskaņā ar Kārtības

20ruļļa 79. panta trešo daļu anotāciju likumprojektam

21pievieno, kad tas tiek iesniegts Saeimai. Savukārt tad, ja

22likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne

23mazāk kā pieci deputāti, saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. panta

24piekto daļu anotāciju Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā

25aizpilda atbildīgā komisija.

26Likumprojektu "Administratīvo

27teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (reģ. Nr. 684/Lp9)

28Saeimai 2008. gada 21. aprīlī iesniedza Ministru

29kabinets. Tas paredzēja apvienot vienā likumā svarīgākās likuma

30"Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un

31apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" un Administratīvi

32teritoriālās reformas likuma normas, saglabājot principu, ka

33teritoriālo iedalījumu nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to šajā

34likumprojektā detalizēta informācija par konsultāciju procesu ar

35konkrētām pašvaldībām nebija norādīta (sk. šā sprieduma

361.1. punktu).

37Taču Kārtības rullī ietvertā

38prasība likumprojekta anotācijā ietvert informāciju par

39konsultācijām nenozīmē, ka normas, pirms kuru pieņemšanas likums

40paredz veikt noteiktas konsultācijas, būtu iespējams

41likumprojektā ietvert tikai līdz likumprojekta pieņemšanai

42pirmajā lasījumā.

43Likumdošanas process ir sevišķa

44procesuālā kārtība, kādā Saeima vai pati tauta panāk to, ka

45iepriekš sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, tas ir, par

46normatīvu aktu, kas ieņem noteiktu vietu normatīvo aktu sistēmā.

47Likumdošanas procesu var iedalīt šādās stadijās: likumdošanas

48iniciatīva, likumprojekta apspriešana, likuma pieņemšana, likuma

49publicēšana (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

5016. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106

516.1. punktu).

52Nedz no

53Kārtības ruļļa, nedz citiem likumiem neizriet, ka Hartas

545. pantā paredzētās konsultācijas būtu pieļaujams veikt

55tikai vienā konkrētā likumdošanas stadijā.

5611.2. "Saskaņā ar Saeimas

57kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu,

58tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan

59trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad

60saskaņā ar Satversmes 76. pantu tiek izskatīti grozījumi

61Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus

62var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai

63izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā

64lasījumā" (Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra

65sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punkts).

66Apstrīdētās normas Saeima bija

67tiesīga pieņemt, kaut arī sākotnēji iesniegtajā likumprojektā

68regulēt attiecīgo jautājumu nebija paredzēts. Taču apstrīdēto

69normu pieņemšanas gaitā Saeimai bija jāpārliecinās par to, vai

70attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem ir veiktas Hartas

715. pantā paredzētās konsultācijas. Tomēr nav pamatots LPS

72viedoklis, ka informācijai par veiktajām konsultācijām vajadzēja

73būt katra Saeimas deputāta rīcībā.

74Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

75"likumprojekta juridiskā apspriešana noris Saeimā parlamentārās

76procedūras ietvaros - tā ir likumprojekta caurlūkošana un tā

77galīgās redakcijas izstrādāšana, kas tiek veikta daudzpakāpju

78procedūras ietvaros" (Satversmes tiesas 2008. gada

7916. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106

806.3. punkts). Jau tiesībzinātnieks prof. Kārlis Dišlers

81ir atzīmējis, ka "Saeimas darbība noris ne vien plenārsēdēs, bet

82arī komisijās" (Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību

83zinātnē. - Rīga: A. Gulbis, 1930, 121. lpp.).

84Kārtības rullis ievērojamu

85likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām.

86Kārtības ruļļa 86. panta pirmā daļa paredz, ka nevienu

87likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā, pirms tas nav

88izskatīts atbildīgajā komisijā. Savukārt Kārtības ruļļa

8994. un 106. pants paredz, ka likumprojektu attiecīgi

90otrajam un trešajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija, dodot

91atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams,

92pievienojot savus priekšlikumus. "Atbildīgā komisija nodrošina,

93ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

94pilnvērtīgi" (Satversmes tiesas 2008. gada

9516. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106

966.4. punkts).

97Līdz ar to,

98interpretējot Hartas 5. pantu kopsakarā ar Kārtības rulli un

99Saeimā iedibināto praksi, Hartas 5. panta prasību izpildei

100pietiek ar to, ka attiecīgās pašvaldības viedoklis mutvārdos tiek

101darīts zināms atbildīgās komisijas sēdē vai arī ir rakstveidā

102pieejams atbildīgās komisijas locekļiem.

10311.3. 2008. gada

1049. oktobrī, proti, pēc tam, kad Saeima konceptuāli izšķīrās

105par administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu likumā,

106reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs rīkoja

107konsultācijas ar to vietējo pašvaldību vadītājiem, kuru

108pārstāvētās pašvaldības tobrīd bija plānotas novados, kas

109neatbilda Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā

110lasījumā noteiktajiem novadu izveides kritērijiem. Sanāksmē

111piedalījās un izteica savu viedokli arī Vecpiebalgas pagasta

112padomes priekšsēdētājs (sk. lietas materiālu 3. sēj.

11372.-75. lpp.). Līdz ar to Vecpiebalgas pagasta padomei

114bija zināms gan par to, ka Administratīvo teritoriju likumā

115paredzēts noteikt novadus, gan arī par to, kādus kritērijus

116novadu izveidošanai Saeima atbalstījusi, pieņemot šo likuma

117projektu otrajā lasījumā.

118Lietā nav strīda par to, ka

119Komisijas sēdēs, sagatavojot Administratīvo teritoriju likuma

120projektu trešajam lasījumam, piedalījās un tika aicināti

121izteikties vietējo pašvaldību pārstāvji, tostarp Vecpiebalgas

122pagasta padomes priekšsēdētājs (sk. šā sprieduma

1231.4. punktu). No Komisijas protokolam pievienotajiem

124dokumentiem izriet, ka Komisijas rīcībā bija attiecīgo pašvaldību

125domju (padomju) pieņemtie lēmumi.

126Līdz ar to Komisijai bija zināms

127Vecpiebalgas pagasta padomes viedoklis, ka tā no diviem pagastiem

128veidotu Vecpiebalgas novadu uzskata par pagasta interesēm

129atbilstošāko risinājumu. Tāpat Komisijai bija zināms Vecpiebalgas

130pagasta padomes viedoklis, ka tā neatbalsta priekšlikumu veidot

131kopēju novadu ar visām Cēsu rajona pašvaldībām. Priekšlikums

132veidot Vecpiebalgas novadu piecu pagastu sastāvā attiecīgajā

133Komisijas sēdē netika apspriests.

134Jāņem vērā, ka Komisija kompleksi

135izskatīja jautājumu par visu Cēsu rajonā esošo vietējo pašvaldību

136administratīvi teritoriālo iedalījumu. Komisijas sēdē

137Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam bija iespēja no

138jauna iepazīties arī ar citu Cēsu rajona pašvaldību viedokli, un

139viņam bija zināms, ka minēto pašvaldību viedokļi ir pretrunīgi un

140ka Komisija aicina Cēsu rajona pašvaldības meklēt jaunus

141risinājumus (sk. šā sprieduma 1.4. punktu).

142Tāpat Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam bija zināmi

143Saeimas sēdē Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā

144lasījumā pieņemtie kritēriji attiecībā uz novada lielumu un viņš

145bija darījis zināmu savu viedokli par tiem (sk. šā

146sprieduma 1.3. punktu).

147Tātad konsultācijas, ko veikusi

148Komisija, nav pretrunā ar Kārtības rulli un Saeimā iedibināto

149praksi un apstrīdētās normas atbilst Hartas 5. pantam,

150interpretējot to kopsakarā ar Satversmes 21. pantu.

15112. Hartas 5. pants

152noteic, ka ir jānotiek konsultācijām ar "vietējo kopienu".

153Noskaidrojot, kas šajās konsultācijās ir tiesīgs izteikt viedokli

154vietējās kopienas vārdā, Hartas 5. pants interpretējams

155kopsakarā ar Satversmes 101. pantu.

15612.1. Hartas

157paskaidrojošajā ziņojumā attiecībā uz Hartas 5. pantu

158norādīts: "Referendumi, iespējams, nodrošinātu piemērotu šādu

159konsultāciju procedūru, bet šā jautājuma regulēšanai virknē

160valstu nav pieņemti atbilstoši likumi. Valstīs, kur likumi šādos

161gadījumos obligāti neparedz referendumu, būtu izmantojamas citas

162konsultāciju formas."

163Satversmes 101. panta pirmā

164daļa paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā

165paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā

166arī pildīt valsts dienestu". Satversmes tiesas praksē ir

167vairākkārt izteikta atziņa, ka Satversmes 101. pantā

168ietvertās tiesības nav absolūtas, jo Satversmes 101. pants

169ietver nosacījumu "likumā paredzētā veidā" (sk., piemēram,

170Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā

171Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu).

172Likuma "Par Latvijas Republikas

173administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa

174noteikšanu" 4. panta otrā daļa un 6. panta otrā daļa

175apstrīdēto normu pieņemšanas laikā paredzēja, ka pašvaldības var

176rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par

177nepieciešamību izveidot vai likvidēt republikas pilsētu vai

178rajonu administratīvās teritorijas, rajonu pilsētu vai pagastu

179administratīvās teritorijas, grozīt to robežas vai noteikt rajonu

180vai pagastu administratīvos centrus. Tomēr minētais likums

181neuzlika pašvaldībām pienākumu šādas aptaujas veikt ikvienā

182gadījumā.

183Savukārt likuma "Par pašvaldībām"

18461.1 panta otrā daļa paredz, ka publiskā

185apspriešana ir jārīko par pašvaldības administratīvās teritorijas

186robežas grozīšanu.

187Tomēr minētās normas ietvertas

188likumos, kas konkrētajā gadījumā ir uzskatāmi par vispārējiem

189likumiem un interpretējami kopsakarā ar speciālo likumu -

190Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

191Šā likuma 6.1 panta

192pirmajā daļā, kas bija spēkā apstrīdēto normu pieņemšanas laikā,

193bija noteikts, ka, izstrādājot vietējo pašvaldību administratīvi

194teritoriālā iedalījuma projektu, ir jākonsultējas ar attiecīgajām

195vietējām pašvaldībām. Savukārt šā likuma 13. pants noteica,

196ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, attiecīgās

197vietējās pašvaldības noskaidro iedzīvotāju viedokli par novada

198izveidošanu un informē viņus par reformas uzdevumiem un

199realizācijas gaitu.

200No minētajām normām nevar

201secināt, ka Latvijas likumi paredzētu Saeimai pienākumu obligāti

202konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem referenduma

203formā.

20412.2. Pamatots ir

205Vecpiebalgas novada domes norādītais, ka viedoklim, kas tiek

206izteikts Hartas 5. pantā minētajās konsultācijās, pašvaldībā

207ir jābūt apspriestam un pieņemtam attiecīgās administratīvi

208teritoriālās vienības tieši ievēlētajā lēmējinstitūcijā - domē

209(padomē). Hartas 3. panta otrā daļa paredz, ka Hartā

210noteiktās tiesības "realizē padomes vai pārstāvju sapulces, kuru

211locekļus brīvi ievēlē, aizklāti balsojot uz vienlīdzīgu, tiešu un

212vispārēju vēlēšanu tiesību pamata; tām var būt pakļautas

213izpildinstitūcijas. Šis princips nekādā veidā neietekmē tiesības

214izmantot pilsoņu sapulces, referendumus vai jebkuru citu pilsoņu

215tiešās līdzdalības formu, kur to pieļauj likums." Hartas

216paskaidrojošajā ziņojumā uzsvērts, ka pašvaldību tiesības

217jāīsteno demokrātiski veidotām varas iestādēm.

218Satversmes 101. panta otrās

219daļas pirmais teikums paredz, ka "pašvaldības ievēlē pilntiesīgi

220Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

221uzturas Latvijā". Institūcija, ko veido attiecīgajā pašvaldībā

222ievēlētie deputāti, ir šīs pašvaldības dome (padome). Likuma "Par

223pašvaldībām" 21. pants paredz, ka dome var izskatīt jebkuru

224jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā.

225Līdz ar to,

226interpretējot Hartas 5. pantu kopsakarā ar Satversmes

227101. panta otrās daļas pirmo teikumu, par konsultācijām ar

228vietējo kopienu Hartas 5. panta izpratnē visupirms

229uzskatāmas konsultācijas, kurās uzklausīts vietējās pašvaldības

230tieši vēlētās institūcijas - domes vai padomes viedoklis.

231Apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā

232Vecpiebalgas pagasta padomes viedokli Komisijas sēdē

2332008. gada 19. novembrī ne tikvien darīja zināmu

234Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs, bet Komisijas rīcībā

235bija arī izraksts no Vecpiebalgas pagasta padomes sēdes

236protokola. Tātad Komisijai bija zināms tieši Vecpiebalgas pagasta

237padomes viedoklis par to, ka tā vēlas veidot tādu Vecpiebalgas

238novadu, kurā ietilptu tikai Vecpiebalgas pagasts un Inešu

239pagasts.

24012.3. Vecpiebalgas novada

241dome nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā apgalvotajam, ka

2422008. gada 3. decembrī Taurenes pagasta padome un

243Dzērbenes pagasta padome esot lūgušas tās iekļaut Vecpiebalgas

244novadā. Komisijai esot nosūtīti Taurenes pagasta padomes un

245Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāju vienpersoniski

246lūgumi.

247Savukārt Saeima atbildes rakstā

248norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja 2008. gada

2495. decembra vēstulē piekritusi Kaives un Taurenes pagastu

250iekļaušanai Vecpiebalgas novadā (sk. šā sprieduma

2511.10. punktu), tāpēc pieteikums šajā daļā nav

252apmierināms (sk. lietas materiālu

2532. sēj. 124. lpp.). Minētā vēstule rakstīta uz

254Vecpiebalgas pagasta padomes veidlapas, taču tajā nav norādīts,

255ka attiecīgo viedokli būtu izteikusi minētā pagasta padome savā

256sēdē. 2008. gada 8. decembrī Vecpiebalgas pagasta

257padomes un Inešu pagasta padomes deputātu kopsapulcē ir pieņemts

258atšķirīgs lēmums (sk. šā sprieduma

2591.11. punktu), kurā deputāti iebilst ne vien pret

260Dzērbenes pagasta, bet arī pret Kaives pagasta un Taurenes

261pagasta iekļaušanu Vecpiebalgas novadā. Neraugoties uz to,

262Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs savā 2008. gada

26317. decembra vēstulē kategorisku nostāju pauž tikai pret

264Dzērbenes pagasta iekļaušanu Vecpiebalgas novadā (sk. šā

265sprieduma 1.12. punktu).

266Līdz ar to Satversmes tiesa

267izvērtēs, kādas pilnvaras Hartas 5. pantā noteikto

268konsultāciju gaitā ir pašvaldības domes (padomes)

269priekšsēdētājam.

27012.3.1. Vecpiebalgas novada

271dome izsaka viedokli, ka pašvaldība darbojas kā vienots

272patstāvīgs publisko tiesību subjekts, kura gribu izteic šā

273subjekta orgāns - dome, nevis atsevišķi pašvaldības deputāti kā

274politiskas amatpersonas. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldības domes

275(padomes) priekšsēdētājam, salīdzinot ar citiem pašvaldības

276deputātiem, likuma "Par pašvaldībām" VI nodaļā noteikts

277īpašs statuss. Minētā likuma 62. panta 2. punkts

278(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam)

279paredzēja, ka "domes (padomes) priekšsēdētājs pārstāv pašvaldību

280attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām".

281Līdz ar to arī Hartas

2825. pantā paredzēto konsultāciju gadījumā valsts

283institūcijās, tostarp Saeimas komisijās, pašvaldību ir tiesīgs

284pārstāvēt tieši domes (padomes) priekšsēdētājs.

285Domes (padomes) priekšsēdētājs ir

286pašvaldības augstākā amatpersona, kam nepieciešamības gadījumā,

287balstoties uz pašvaldības domes (padomes) izstrādātajām

288pamatnostādnēm, jāuzņemas atbildība par pašvaldības pozīcijas

289prezentāciju konkrētā diskusijā vai jautājumā, arī meklējot

290kompromisa risinājumus, ja tādi nepieciešami.

29112.3.2. Taurenes un

292Dzērbenes pagastu padomju priekšsēdētāji savus lūgumus iekļaut

293attiecīgos pagastus Vecpiebalgas novada teritorijā ir izteikuši

294pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka nav iespējams realizēt attiecīgo

295pagastu padomju atbalstīto jeb tām vēlamāko variantu -

296iekļaušanos Cēsu novadā, jo tās pašvaldības, ar kurām Kaives,

297Taurenes un Dzērbenes pašvaldības vēlētos veidot vienotu Cēsu

298novadu, iebilst pret šāda novada veidošanu un Komisija, ņemot

299vērā šos iebildumus, ir atbalstījusi priekšlikumu Kaives pagastu

300pievienot Vecpiebalgas novadam, bet Taurenes un Dzērbenes

301pagastus - Raunas novadam.

302Nav noliedzams, ka Komisija

3032008. gada 3. decembra un 4. decembra sēdēs nav

304pievērsusi pietiekamu uzmanību tam, kas attiecīgo pagastu vārdā

305izteicis vēlmi, lai Taurenes un Dzērbenes pagasti tiktu iekļauti

306Vecpiebalgas novadā. Tomēr konkrētajā gadījumā šim apstāklim nav

307bijis izšķirošas nozīmes Komisijas lēmuma pieņemšanā. No

308Komisijas sēdes audioieraksta gūstams arī ieskats, ka Komisija

309savu lēmumu nav pieņēmusi tādēļ, lai apmierinātu minēto pagastu

310vēlmi. Komisijas rīcībā bija vēstules, kurās sniegti argumenti

311tam, kāpēc minētie pagasti būtu iekļaujami Vecpiebalgas novadā

312(sk. šā sprieduma 1.8. un 1.9. punktu). Diskusijās

313Komisijas sēdē 2008. gada 3. decembrī īpaši dominēja

314argumenti par Taurenes un Dzērbenes pagastu un novadu centru -

315Vecpiebalgas un Raunas - ģeogrāfisko stāvokli un infrastruktūru.

316Piemēram, Komisijas locekļi norādīja uz to, ka Taurene, Dzērbene

317un Vecpiebalga atrodas pie maģistrālā autoceļa "Cēsis-Madona",

318savukārt uz Raunu šāda ceļa nav (sk. Saeimas Valsts

319pārvaldes un pašvaldības komisijas 2008. gada

3203. decembra sēdes audioierakstu, lietas materiālu

3212. sēj.).

322Tas, ka minētos lūgumus attiecīgo

323pašvaldību vadītāji konkrētajos apstākļos izteikuši

324vienpersoniski, nav uzskatāms par konsultāciju procedūras

325pārkāpumu konkrēta priekšlikuma izstrādāšanas gaitā. Ja pieņemtu,

326ka domes (padomes) priekšsēdētājam Hartas 5. pantā

327paredzētajās konsultācijās dogmatiski jāievēro domes (padomes)

328lēmums par vienīgo, vislabvēlīgāko risinājumu, vispār nebūtu

329iespējams atrast kompromisa risinājumus, kas apmierinātu visas

330ieinteresētās puses.

33112.3.3. Par konsultāciju

332procedūras pārkāpumu nav uzskatāma arī Vecpiebalgas pagasta

333padomes priekšsēdētāja 5. decembrī izteiktā piekrišana

334Kaives un Taurenes pagastu iekļaušanai Vecpiebalgas novadā

335(sk. šā sprieduma 1.10. punktu). Tomēr nevar

336piekrist Saeimas atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka jau

337tāpēc vien, ka šāda vēstule nosūtīta Komisijai, prasījums daļā

338par Kaives pagasta un Taurenes pagasta iekļaušanu Vecpiebalgas

339novadā nav apmierināms.

340Lai arī konsultāciju procesā

341pašvaldības domi (padomi) ir tiesīgs pārstāvēt domes (padomes)

342priekšsēdētājs, tomēr, nepastāvot īpašiem apstākļiem, par

343atbilstošām Hartas 5. pantam, ja tas tiek interpretēts

344kopsakarā ar Satversmes 101. panta otrās daļas pirmo

345teikumu, šīs konsultācijas var uzskatīt tad, ja pašvaldībai

346bijusi iespēja izstrādāt savu viedokli domē (padomē).

34713. Lietā nav strīda par

348to, ka Komisija savā sēdē 2008. gada 19. novembrī ir

349uzklausījusi Vecpiebalgas pagasta padomes viedokli par tāda

350Vecpiebalgas novada izveidošanu, kurā ietilptu Vecpiebalgas un

351Inešu pagasti.

352Saeima izsaka viedokli, ka arī

353jautājums par Dzērbenes, Taurenes, Kaives un Vecpiebalgas pagastu

354apvienošanu vienā novadā vai dažādos novados tika apspriests jau

355vismaz sešu gadu garumā. Savukārt Vecpiebalgas novada dome tam

356nepiekrīt un norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas

357īstenošanas gaitā laika periodā kopš 2003. gada nevienu

358reizi nav apspriests tāds Vecpiebalgas novada modelis, kāds

359noteikts apstrīdētajās normās.

360Saeimas viedoklis ir pamatots

361tiktāl, ka ir tikusi apspriesta Dzērbenes, Taurenes, Kaives un

362Vecpiebalgas pagastu apvienošana vienā novadā, taču vienlaikus ar

363vēl vairākiem citiem pagastiem. Proti, 2004. gadā

364tika apspriests tāda Piebalgas novada modelis, kurā ietilptu

365Jaunpiebalgas pagasts, Drustu pagasts, Zosēnu pagasts, Inešu

366pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Dzērbenes pagasts, Kaives pagasts,

367Skujenes pagasts un Taurenes pagasts (sk. lietas materiālu

3683. sēj. 39.-40. lpp.).

369Pamatots ir Vecpiebalgas novada

370domes viedoklis, ka lietā nav materiālu, kas norādītu, ka laikā

371līdz 2008. gada decembrim notikusi jebkāda konsultēšanās par

372tāda novada izveidi, kurā ietilptu tikai apstrīdētajās normās

373minētie pieci pagasti.

374Līdz ar to nepieciešams

375noskaidrot, kādas prasības no Hartas 5. panta izriet

376attiecībā uz konsultēšanās procedūras saturu administratīvi

377teritoriālās reformas gaitā.

37813.1. Saeima norāda, ka

379Hartas paskaidrojošajā ziņojumā izteikts šāds viedoklis: "laikam

380un veidam, kādā konsultējas ar vietējo varu, jābūt tādam, lai

381vietējai varai būtu reāla iespēja izvērtēt pieņemamo lēmumu

382ietekmi, bet vienlaikus tiek pieļauti izņēmuma apstākļi, kad

383prasību konsultēties ar vietējo varu var noraidīt steidzamības

384dēļ. Šādām konsultācijām vajadzētu notikt tieši ar iesaistīto

385vietējo varu pārstāvjiem vai netieši ar plašsaziņas līdzekļu vai

386vietējo pašvaldību asociāciju starpniecību gadījumos, kad ir

387iesaistītas vairākas vietējās varas" (sk. lietas materiālu

3882. sēj. 122. lpp.). Pamatojoties uz to, Saeima

389secina, ka Hartas 5.pants neprasa obligāti veikt detalizētas un

390tiešas konsultācijas, bet pieļauj plašsaziņas līdzekļu iesaisti

391informācijas apmaiņas procesā, vietējo pašvaldību asociāciju

392starpniecību, kā arī izņēmuma gadījumus, kad konsultēšanos

393steidzamības dēļ var pat vispār neveikt.

394Taču Saeima nav ņēmusi vērā, ka

395iepriekš citētās Hartas paskaidrojošajā ziņojumā paustās atziņas

396attiecas nevis uz Hartas 5. pantu, bet gan uz 4. panta

397sesto daļu, kas noteic: "Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā

398par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām

399nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā

400veidā."

401Kaut arī minētās normas šķiet

402līdzīgas, tās tomēr paredz nedaudz atšķirīgas tiesības. Hartas

4034. panta sestā daļa noteic vispārīgas tiesības visām

404pašvaldībām kā tādām (local authorities), uz kurām

405attiecas plānošana un lēmumu pieņemšana, un gadījumos, kad ir

406iesaistītas vairākas vietējās pašvaldības, pieļauj konsultēties

407arī netieši ar plašsaziņas līdzekļu vai vietējo pašvaldību

408asociāciju starpniecību.

409Savukārt Hartas 5. pants ir

410vērsts uz tiesību nodrošināšanu katrai attiecīgajai pašvaldībai,

411proti, ikvienai pašvaldībai, uz kuru attiecas (local

412communities concerned) robežu izmaiņas.

413Interpretējot Hartas 5. pantu

414kopsakarā ar Hartas 4. panta sesto daļu, secināms, ka

415Hartas 5. pants aptver gan tās prasības, kas attiecībā uz

416konsultācijām noteiktas Hartas 4. panta sestajā daļā, gan

417arī vēl papildu prasību konsultēties tieši ar attiecīgo

418pašvaldību.

419Līdz ar to nav pamatots Saeimas

420atbildes rakstā izteiktais viedoklis, ka, interpretējot Hartas

4215. pantu kopsakarā ar Hartas 4. panta sesto daļu, varot

422secināt, ka Hartas 5. panta prasību izpildes labad būtu

423pietiekami konsultēties par pašvaldības robežu izmaiņām tikai ar

424plašsaziņas līdzekļu vai vietējo pašvaldību asociāciju

425starpniecību.

42613.2. Hartas 4. panta

427sestajā daļā un Hartas 5. pantā noteiktais sasaucas ar

428atziņām, kas nostiprinātas to valstu konstitucionālajās tiesībās,

429kuras piedalījušās Hartas sagatavošanā un Hartai pievienojušās

430jau 1985. gadā.

431Tā, piemēram, Vācijas Federatīvās

432Republikas Pamatlikuma 29. panta astotās daļas pirmais

433teikums pavalstīm dod tiesības izdarīt grozījumus savas

434teritorijas iedalījumā, savukārt otrais teikums prasa, lai

435skartās pašvaldības un apriņķi tiktu uzklausīti. Vācijas Federālā

436konstitucionālā tiesa ir secinājusi, ka Pamatlikums pašvaldības

437uzklausīšanai neparedz nekādu konkrētu formu, uzklausīšana var

438notikt līdz pat tiesību normas pieņemšanas procesa noslēgumam.

439Taču, lai pašvaldības uzklausīšanu varētu atzīt par pienācīgu, ir

440nepieciešams, lai pašvaldība par likumdošanas priekšlikuma veidu

441un apjomu, kā arī svarīgākajām pamatnostādnēm uzzinātu tik

442savlaicīgi, ka tai būtu iespējams izteikt savus iebildumus

443oficiāla viedokļa veidā. Vispārīga pašvaldību reformas

444koncepcijas iztirzāšana nevar aizstāt konkrētas pašvaldības

445uzklausīšanu. Tomēr par to, vai pašvaldības uzklausīšana atbilst

446konstitucionāli tiesiskajām prasībām, nevar spriest tikai pēc

447uzklausīšanas termiņa. Pašvaldības uzklausīšana nav stingri

448formalizēts process. Likuma vai valdības tiesību akta izdevējs

449var uzklausīšanas detaļas noteikt brīvi, pēc sava ieskata, ciktāl

450uzklausīšanas procedūra kopumā ir piemērota, lai pienācīgi ņemtu

451vērā pašvaldības intereses (sk. BVerfG,

4522 BvR 329/97, vom 19.11.2002, Absatz-Nr. 83-84,

453http://www.bverfg.de).

454Tātad arī citās Hartas

455dalībvalstīs tiek pieļauta iespēja, ka konsultācijas ar

456pašvaldību var notikt visā procesā līdz attiecīgā tiesību akta

457pieņemšanai, un attiecīgajai valsts institūcijai ir liela rīcības

458brīvība noteikt uzklausīšanas procedūras detaļas, ciktāl šī

459procedūra kopumā ir piemērota, lai pienācīgi ņemtu vērā

460pašvaldības intereses.

46113.3. Kopējā dalībvalstu

462prakse administratīvi teritoriālo reformu jomā ir apkopota

463Rekomendācijā Nr. 12. Gan lietas dalībnieki, gan arī

464pieaicinātās personas atsaucas uz šo dokumentu, izdarot

465atšķirīgus secinājumus.

46613.3.1. Rekomendācijas

467Nr. 12 11. punkta pirmajā teikumā konstatēts:

468"Visaptverošas sistēmiskas reformas ir būtiski atkarīgas no

469spējas panākt vienošanos." Sagatavojot Administratīvo teritoriju

470likuma projektu trešajam lasījumam, attiecībā uz Cēsu rajonu

471Komisijas mēģinājumi (sk. šā sprieduma

4721.4.-1.9. punktu) panākt tādu risinājumu, kurā iespēju

473robežās tiktu ņemtas vērā visu rajona pašvaldību savstarpēji

474pretrunīgās intereses, bija vistiešākajā veidā vērsti uz

475Rekomendācijas Nr. 12 11. punktā nostiprinātās atziņas

476realizāciju.

477Tomēr minētais punkts neparedz, ka

478jebkāda reforma būtu pretrunā ar Hartas 5. pantu, ja katra

479konkrētā pašvaldība neatbalstītu šīs reformas nepieciešamību.

480Rekomendācijas Nr. 12 12. punkts paredz, ka starp

481dalībniekiem un citām reformā iesaistītajām pusēm jāpanāk vismaz

482tāda līmeņa vienošanās, kas ļautu noteikt reformas mērķus.

483Vērtējot reformas gaitu kopumā,

484nav saskatāma valsts institūciju rīcības neatbilstība šim

485punktam, jo reformas nepieciešamība, mērķi un uzdevumi tika

486noteikti jau Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

487Tomēr nav pamatots no Saeimas

488atbildes raksta izrietošais viedoklis, ka minētie Rekomendācijas

489Nr. 12 punkti dotu Saeimai tiesības konsultēties ar

490attiecīgo pašvaldību tikai par reformas mērķiem un

491uzdevumiem.

49213.3.2. Rekomendācijas

493Nr. 12 ievaddaļā, uz ko atsaucas Vecpiebalgas novada dome,

494tiek ieteikts:

495"1. Veikt pienācīgu sagatavošanos,

496lai identificētu un ņemtu vērā piemērojamos tiesiskos un

497praktiskos priekšnoteikumus.

4982. Izstrādāt pienācīgu lēmumu

499pieņemšanas kārtību, kas balstīta uz labu institucionālo

500dialogu.

5013. Izstrādāt pakāpenisku darbības

502plānu un skaidri noteikt atbildību, ieskaitot reformas ieviešanas

503vadību, kā arī nodrošināt atbilstošu ieviešanas uzraudzību.

5044. Veikt visaptverošu un objektīvu

505rezultātu izvērtēšanu un nodrošināt vietējās un/vai reģionālās

506varas informētību."

507Par minēto prasību izpildi

508apstrīdēto normu pieņemšanas procesā nevar spriest tikai pēc tā

509laika posma, kad šīs normas tika izstrādātas Saeimā. Process

510kopumā, sākot no 1992. gada, ietvēra ilgstošus pētījumus par

511dažādiem reformas variantiem un novadu modeļiem, tas bija

512balstīts uz institucionālo dialogu. Sākotnēji konsultācijas veica

513likumā noteiktā institūcija - Reģionālās attīstības un

514pašvaldību lietu ministrija, dodot iespēju izteikties visām

515Latvijas pašvaldībām un tostarp uzklausot arī Vecpiebalgas

516pagasta padomes viedokli. Visbeidzot konsultācijas tika veiktas

517Komisijā, uzklausot pašvaldību viedokli par tām vēlamākajiem

518risinājumiem un iebildumiem pret citiem iespējamiem

519risinājumiem.

520Līdz ar to kopumā nav saskatāma

521apstrīdēto normu neatbilstība Rekomendācijai Nr. 12. Turklāt

522šai rekomendācijai ir tikai ieteikuma raksturs, un atsevišķu tās

523detaļu neievērošana pati par sevi nenoved pie neatbilstības

524Hartai. Satversmes tiesa, ņemot vērā pārejas procesa īpatnības

525Latvijā, savā iepriekšējā praksē ir atzinusi par Eiropas Padomes

526saistošajiem dokumentiem atbilstošām pat tādas tiesību normas,

527kas expressis verbis bija pretrunā ar Eiropas Padomes

528rekomendācijām (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

52930. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu

530daļas 6. punktu un par šo spriedumu izteikto tiesnešu

531A. Endziņa, J. Jelāgina un A. Ušackas atsevišķo

532domu 5.4. punktu).

53313.4. Hartas 5. pantā

534minētā jēdziena "konsultācijas" saturs attiecībā uz to apjomu un

535detalizācijas pakāpi noskaidrojams kopsakarā ar Satversmes

5361. pantu, kas paredz, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

537republika". Šī pamattēze noteic, ka "Latvijai jābūt demokrātiskai

538valstij, t.i. ka visu valsts pilsoņu summa ir vienīgais valsts

539gribas nesējs" (referenta Marģera Skujenieka ziņojums Latvijas

540Republikas Satversmes sapulces IV sesijas 1921. gada

54120. septembra sēdē - Latvijas Republikas Satversmes sapulces

542IV sesijas 1921. gada 20. septembra sēdes

543stenogramma). Tiktāl, ciktāl demokrātiski ievēlēto

544likumdevēju - Saeimu - neierobežo Satversmes citas normas, tas

545realizē Latvijas tautas vairākuma intereses. Konkrētajā gadījumā

546- valsts pilsoņu vairākuma gribu veikt administratīvi teritoriālo

547reformu saprātīgā laikaposmā. Jāņem vērā, ka pēc tam, kad

548likumdevējs sākotnēji izšķīrās par nepieciešamību veikt

549administratīvi teritoriālo reformu, jau vairākkārt notikušas

550Saeimas vēlēšanas. Saeimā pārstāvēto politisko spēku nostāja

551administratīvi teritoriālās reformas jautājumā ir bijusi zināma

552jau pirms tām. Lai arī Saeimas deputātiem bija atšķirīgi uzskati

553par reformas norisi un izveidojamajiem novadiem, pastāvēja

554nepārprotama vairākuma griba pabeigt administratīvi teritoriālo

555reformu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kam bija jānotiek

5562009. gadā.

557Tomēr, realizējot šo gribu,

558Saeimai bija jāņem vērā no Satversmes 1. panta izrietošais

559pašvaldības princips un samērīguma princips, vērtējot tos

560savstarpējā mijiedarbībā.

561Pašvaldības princips prasa, lai

562katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas

563iepazīties ar pietiekami konkrētu un izstrādātu paredzamo

564grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc

565iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas

566iedzīvotājus; pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem,

567pieņemt pašvaldības domē (padomē) attiecīgu lēmumu un paļauties

568uz to, ka pašvaldības lēmumā izteikto viedokli valsts

569institūcija, kas izdod attiecīgo ar teritorijas grozījumiem

570saistīto aktu, ņems vērā, proti, ka pašvaldības lēmumā izteiktie

571argumenti tiks izvērtēti pat tādā gadījumā, ja galīgais valsts

572institūcijas pieņemtais lēmums būs atšķirīgs. Konkrētajā gadījumā

573šis princips prasa, lai Komisija pēc tam, kad tā 3. un

5744. decembrī izstrādāja priekšlikumu par Vecpiebalgas novada

575sastāvu, būtu paziņojusi par to attiecīgajām pašvaldībām, aicinot

576tās, kaut arī ļoti īsā laikposmā, sasaukt savu lēmējinstitūciju

577ārkārtas sēdes un izteikt viedokli par attiecīgo

578priekšlikumu.

579Samērīguma princips prasa, lai

580likumdevējs saprātīgi izsvērtu visu iesaistīto pušu intereses un

581pieņemtu vairākuma gribai atbilstošu lēmumu, kurā vienlaikus

582tiktu samērīgi ievērotas skarto personu intereses.

583Viedoklī, ko lietā

584Nr. 2008-08-0306 sniegusi Biznesa augstskolas "Turība"

585Publisko tiesību katedra, norādīts: "Vērtējot administratīvi

586teritoriālo reformu, jāņem vērā tās pabeigtības raksturs.

587Efektīva administratīvi teritoriālā reforma, kas atbilstu labas

588un pienācīgas pārvaldības principu prasībām, ir iespējama

589gadījumā, ja tā ir pārdomāta un precīzi noteikta. Uzsākot

590apjomīgu reformu, ir jābūt skaidrībai, kādi ir reformas mērķi,

591kas šīs reformas gaitā ir jāsasniedz un kad reforma noslēgsies"

592(lietas materiālu 4. sēj. 9.-10. lpp.).

593Interpretējot Hartas 5. pantu

594kopsakarā ar Satversmes 1. pantu, tajā paredzētās

595konsultēšanās mērķis ir atrast optimālu risinājumu, kas citastarp

596nozīmē iespējami labāko risinājumu saprātīgā laikposmā.

597Ja pašvaldību robežu grozīšana

598notiek visaptverošas reformas ietvaros, atsevišķu pašvaldību

599intereses tikt uzklausītām atkal un atkal no jauna par jauniem

600risinājumiem ir samērojamas ar citu pašvaldību un visas valsts

601interesēm noslēgt reformu saprātīgā laikposmā.

602No pašvaldības principa izrietošās

603tiesības katrai konkrētai pašvaldībai nav absolūtas un

604atsevišķos, izņēmuma gadījumos var tikt ierobežotas, lai

605nodrošinātu citas Hartā un Satversmē noteiktās vērtības, tostarp

606citu pašvaldību tiesības. Šādam ierobežojumam jābūt noteiktam ar

607mērķi nodrošināt citas Satversmē nostiprinātās vērtības, un tam

608jāatbilst samērīguma principam. Neskartam ir jāpaliek pašvaldības

609tiesību kodolam.

610Līdz ar to Satversmes tiesa

611noskaidros: 1) vai pašvaldības tiesības ir ierobežotas izņēmuma

612gadījumā un ar mērķi nodrošināt citas Satversmē nostiprinātās

613vērtības;

6142) vai ierobežojums ir samērīgs un vai ir saglabāts minēto

615tiesību kodols.

61613.4.1. Apstrīdēto normu

617apspriešanas procedūra uzskatāma par izņēmuma gadījumu, šīs

618normas pieņemtas steidzamības kārtā, ko visupirms noteica

619nepieciešamība rīkot pašvaldību vēlēšanas, jo 2005. gada

62012. martā notikušajās vēlēšanās vietējo pašvaldību domes

621(padomes) bija ievēlētas uz četriem gadiem. Satversmes

paredz Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt

1pašvaldības. Situācija, kāda veidotos, ja pašvaldību vēlēšanas

2tiktu atliktas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgākas

3konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi, vēl vairāk

4neatbilstu Satversmes 101. pantam, pašvaldības principam un

5Hartas normām.

6Turklāt tagadējā situācija nav

7radusies likumdevēja paša iniciatīvas rezultātā. Cēsu rajona

8pašvaldību jaunu iedalījumu novados (salīdzinot ar Noteikumos

9Nr. 596 paredzēto) likumdevējs centies meklēt tieši tādēļ,

10ka, īstenojot Hartas 5. pantā noteiktās pašvaldību tiesības,

11ir noskaidrojis Cēsu rajonā izveidojušās situācijas trūkumus, bet

12Cēsu rajona pašvaldības, balstoties uz brīvprātības principu, nav

13varējušas izveidot tādu novada modeli, kas apmierinātu tās

14visas.

1513.4.2. Vecpiebalgas novada

16dome uzskata, ka tad, ja Vecpiebalgas pagasta padome savus

17apsvērumus tieši par konkrēto apvienošanās projektu būtu varējusi

18izteikt Saeimai pienācīgā kārtā, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

19Proti, sekas, kas attiecīgā ierobežojuma dēļ radušās pašvaldībai,

20ir tāda lēmuma pieņemšana, ko Saeima nebūtu pieņēmusi, ja būtu

21plašākā apjomā konsultējusies ar Vecpiebalgas pagasta padomi.

22Tomēr lietas materiālos apstiprinājums šai atziņai nav

23gūstams.

24No Vecpiebalgas pagasta padomes

25nostājas izriet, ka tā visupirms iebilst ne tik daudz pret

26apvienošanos ar konkrētajām pašvaldībām, bet drīzāk gan pret

27kritērijiem, kādus likumdevējs centies izvirzīt novadiem. Taču

28attiecībā uz šo jautājumu Vecpiebalgas pagasta padomes rīcībā

29bija pietiekami ilgs laiks, lai tā varētu paust savu attieksmi.

30Turklāt Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs kopā ar vēl

31triju pagastu vadītājiem ir darījis savu viedokli zināmu Saeimai

32(sk. šā sprieduma 1.3. punktu).

33Ne vien arguments par Dzērbenes

34pagasta parādsaistībām, ko pagastu pašvaldības min Satversmes

35tiesai iesniegtajos dokumentos, bet arī argumenti par

36teritoriālās vienotības problēmām un vēsturisko saišu neesamību,

37ko savā viedoklī min Vecpiebalgas novada dome, Saeimai bija

38zināmi. Par to deputāti izteicās gan Komisijas sēdē, gan arī

39debatēs Saeimas sēdē Administratīvo teritoriju likuma projekta

40trešā lasījuma gaitā.

41Tā, piemēram, deputāts Jānis

42Lagzdiņš Komisijas 2008. gada 4. decembra sēdē iebilda

43pret "salu veidošanu" (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un

44pašvaldības komisijas 2008. gada 4. decembra sēdes

45audioierakstu, lietas materiālu 2. sēj.), bet deputāts

46Pauls Putniņš debatēs par apstrīdēto normu pieņemšanu trešajā

47lasījumā Saeimas sēdē teica: "Un jūs saprotat, kas par trakumu:

48Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds - 1

49miljons 800 tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu

50Vecpiebalgas novadu norauj zem ūdens. [...] Dzērbenes pagasts…

51Tas ir neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav

52arī šīs teritoriālās vienības" (Saeimas 2008. gada

5318. decembra sēdes stenogramma, http://www.saeima.lv).

54Saeimai bija zināms arī

55Vecpiebalgas un Inešu pagastu padomju deputātu kopsapulcē

56izteiktais negatīvais viedoklis par apstrīdēto normu pieņemšanu.

57Saeima balsoja par priekšlikumu izveidot tādu Vecpiebalgas

58novadu, kurā ietilptu tikai Inešu pagasts un Vecpiebalgas

59pagasts, taču to noraidīja.

60Līdz ar to pastāv tikai neliela

61iespējamība, ka gadījumā, ja Administratīvo teritoriju

62likumprojekta izskatīšana tiktu atlikta un Vecpiebalgas pagasta

63padome pienācīgā laikposmā noformulētu savus argumentus par vai

64pret šo risinājumu, Saeima pieņemtu citādu lēmumu.

65Turklāt tādam gadījumam, ja

66Vecpiebalgas novada domes rīcībā būtu risinājums, kas atbilstu

67likumā noteiktajiem kritērijiem un apmierinātu attiecīgā reģiona

68pašvaldības labāk nekā apstrīdētajās normās noteiktais, likumā ir

69paredzēta procedūra, kādā iespējams izdarīt izmaiņas, Kaives,

70Taurenes vai Dzērbenes pagastu apvienojot ar kādu citu novadu vai

71tā daļu.

72No lietā esošajiem materiāliem ir

73gūstams ieskats, ka apstrīdētajās normās minētās pašvaldības

74administratīvi teritoriālās reformas laikā izteikušas atšķirīgus

75priekšlikumus un piekritušas dažādiem apvienošanās variantiem

76atšķirīgās kombinācijās, tostarp arī tādā, ka minētās pašvaldības

77darbojas kopā vienā novadā (kaut arī kopā ar vēl citām

78pašvaldībām). Līdz ar to pašvaldībām ir bijusi iespēja apspriest

79reformu kopumā Cēsu rajonā un tam blakus esošajos rajonos un

80meklēt gan katru konkrēto pašvaldību, gan visas attiecīgā rajona

81pašvaldības apmierinošu risinājumu.

82Pašvaldībām bija nodrošinātas

83tiesības izteikt savu viedokli Komisijā. Kā liecina Komisijas

84rīcība, proti, jaunu risinājumu meklēšana attiecībā uz Cēsu

85rajonu, tā ir pēc būtības uzklausījusi vairāku rajona pašvaldību

86iebildumus pret iepriekš izstrādātajiem modeļiem un centusies

87meklēt tādus risinājumus, kas kopumā rajona pašvaldībām būtu

88vairāk pieņemami. Komisija ir aicinājusi pašvaldības pašas

89izvēlēties modeli, kas, cik vien tas iespējams, atbilstu gan

90katras atsevišķas pašvaldības interesēm, gan blakus esošo

91pašvaldību interesēm, gan arī likumdevēja kopējām nostādnēm,

92tostarp Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā lasījumā

93pieņemtajiem novadu izveides kritērijiem.

94Saeima ir nodrošinājusi no Hartas

955. panta izrietošo tiesību kodolu - konsultējusies ar

96pašvaldībām par reformas mērķiem un principiem un uzklausījusi

97Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju Komisijas sēdē,

98tādējādi noskaidrojot, kādu novada modeli Vecpiebalgas pagasta

99padome atbalsta un kādi ir padomes priekšsēdētāja apsvērumi par

100iespējamiem novadu variantiem Cēsu rajonā. Līdz ar to Saeimai

101bija zināmas Vecpiebalgas pagasta padomes intereses - tai

102vēlamākais modelis un prioritātes - un Saeima varēja tās ņemt

103vērā tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, vērtējot arī citu

104pašvaldību intereses un iespējami labākos risinājumus.

105Tātad Saeimas

106rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilda Hartas

1075. pantam, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes

1081. pantu.

109Līdz ar to

110Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi Hartas

1115. pantu, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes 1., 21.

112un 101. pantu.

113Pamatojoties uz Satversmes tiesas

114likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

115nosprieda:

116atzīt

117Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

1182. pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības"

119103. punkta vārdus "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts,

120Taurenes pagasts" par atbilstošiem 1985. gada

12115. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas

1225. pantam.

123Spriedums ir galīgs un

124nepārsūdzams.

125Spriedums stājas spēkā tā

126publicēšanas dienā.

127Tiesas sēdes priekšsēdētājs

128G.Kūtris