4. punktsneparedzot to, ka vietējai pašvaldībai vai tās

neparedzot to, ka vietējai pašvaldībai vai tās

1iedzīvotājiem būtu "veto tiesības" jautājumos, kas attiecas uz

2vietējo varu un tās iedzīvotājiem, kā arī uz vietējās varas

3robežu maiņu. Hartas 4. un 5. panta mērķis esot nodrošināt

4vietējo varu un tās teritorijas iedzīvotāju informētību

5jautājumos, kas viņus tieši skar, kā arī to viedokļa

6uzklausīšanu. Harta neparedzot ar vietējām pašvaldībām veicamo

7konsultāciju procedūru un saturu. Šis jautājums esot katras

8valsts likumdevēja kompetencē. Nedz Harta, nedz Latvijas

9normatīvie akti neparedzot consensus principu lēmumu

10pieņemšanai tādā gadījumā, ja pašvaldības nepiekrīt risinājumam

11attiecībā uz konkrēto novadu.

12Ministru kabinets uzsver, ka

13administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Hartas

145. pantā noteiktās konsultācijas ar pašvaldību esot

15saprotamas kā jebkāda informācijas aprite starp Saeimu, centrālo

16valsts pārvaldi un pašvaldībām sakarā ar jauno valsts

17administratīvi teritoriālo iedalījumu. Par konsultācijām ar

18pašvaldībām varot uzskatīt saraksti, tikšanās, diskusijas un

19citas darbības, kas sniedz informāciju par pašvaldību apsvērumiem

20sakarā ar iespējamām to administratīvās teritorijas izmaiņām un

21pēc šīs informācijas izvērtēšanas palīdz pieņemt lēmumu par

22administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu kopumā un katrā

23atsevišķā gadījumā. Tāpēc par konsultācijām ar vietējām

24pašvaldībām nevarot spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika

25izstrādāts un Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma

26projekts. Ar pašvaldībām notikušās konsultācijas vajagot vērtēt

27visa administratīvi teritoriālās reformas procesa garumā.

28Ministru kabinets savā viedoklī

29apkopojis informāciju par reformas procesu un valsts pārvaldes

30ietvaros notikušajām konsultācijām ar Vecpiebalgas novadu

31veidojošām vietējām pašvaldībām, un norādījis 23 svarīgākos

32gadījumus, kad notikušas konsultācijas ar Dzērbenes pagasta

33padomi, 33 gadījumus attiecībā uz Inešu pagasta padomi,

3429 gadījumus attiecībā uz Kaives pagasta padomi,

3527 gadījumus attiecībā uz Taurenes pagasta padomi un

3631 gadījumu attiecībā uz Vecpiebalgas pagasta padomi.

37Ministru kabinets norāda, ka

38apspriesti vairāki novada izveides modeļi. Ar Ministru kabineta

392003. gada 31. marta rīkojumu Nr. 190 "Par novadu

40izveidošanas projektu" apstiprinātais 102 novadu modelis

41paredzējis izveidot Piebalgas novadu, apvienojot Inešu,

42Vecpiebalgas, Dzērbenes, Kaives un Taurenes pagastus ar vēl

43četriem pagastiem. 2004. gada 4. februāra sarunās, ko

44Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija risināja ar

45pašvaldībām, Vecpiebalgas pagasta padome atbalstījusi Piebalgas

46novada izveidi.

47Ministru kabineta viedoklī

48uzsvērts, ka galīgā vienošanās par Cēsu rajonā ietilpstošo

49pašvaldību apvienošanu novados pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

50nav panākta. Vecpiebalgas pagasta padome bijusi par to informēta

51un varējusi saprātīgi paredzēt, ka pēc Noteikumu Nr. 596

52pieņemšanas vēl ir iespējamas izmaiņas.

53Ministru kabinets vērš Satversmes

54tiesas uzmanību uz to, ka Saeima savā sēdē izvērtējusi

55alternatīvus priekšlikumus par Vecpiebalgas novada izveidi.

56Saeima esot pieņēmusi lēmumu valsts un pašvaldību iedzīvotāju

57interesēs, apzinoties arī apstrīdēto normu negatīvos aspektus.

58Saeimas uzdevums bijis rast optimālu risinājumu, līdzsvarojot

59visu pagastu iedzīvotāju intereses. Visu pašvaldību vēlmes

60objektīvi neesot bijis iespējams apmierināt, jo tās bijušas

61savstarpēji pretrunīgas.

625. 2009. gada

636. jūnijā Vecpiebalgas novadā notika domes vēlēšanas.

64Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

6513. punkts paredz: "Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi

66izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo pašvaldību

67domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā

68novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas,

69tiesību un saistību pārņēmēja." Līdz ar to Pieteikuma

70iesniedzējas tiesības un pienākumus Satversmes tiesas procesā ir

71pārņēmusi Vecpiebalgas novada dome. Pēc iepazīšanās ar lietas

72materiāliem Vecpiebalgas novada dome lūdz apmierināt Vecpiebalgas

73pagasta padomes iesniegto pieteikumu.

74Vecpiebalgas novada dome piekrīt

75Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka pašvaldībām attiecībā

76uz administratīvi teritoriālo iedalījumu nav "veto tiesību", taču

77norāda, ka Hartas 5. panta izpratnē par konsultēšanos ar

78pašvaldību var uzskatīt tikai tādu procesu, kurā pašvaldībai ir

79dota iespēja savlaicīgi izteikt viedokli par konkrēto

80administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ko paredzēts

81apstiprināt.

82Nedz Saeimas atbildes rakstā, nedz

83Ministru kabineta viedoklī neesot dots pamatojums tam, ka būtu

84notikušas konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi par

85apstrīdētajās normās noteiktā novada izveidošanu. No Satversmes

86tiesā iesniegtajiem Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem

87esot secināms, ka apstrīdētajās normās noteiktais Vecpiebalgas

88novada modelis Komisijas sēdēs, kurās piedalījās Vecpiebalgas

89pagasta pārstāvji, nav apspriests. Šāds modelis nevienu reizi

90neesot apspriests arī administratīvi teritoriālās reformas

91īstenošanas gaitā kopš 2003. gada. Tas vien, ka

92administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir apspriesti dažādi

93novadu modeļi, nevarot būt par pamatu secinājumam, ka notikusi

94konsultēšanās ar pašvaldību Hartas 5. panta izpratnē.

95Saeimai esot pienākums konsultēties ar pašvaldībām par katru

96konkrēto novada modeli, kuru plānots apstiprināt.

97Vecpiebalgas novada dome nepiekrīt

98Saeimas atbildes rakstā apgalvotajam, ka 2008. gada

993. decembrī Taurenes pagasta padome un Dzērbenes pagasta

100padome esot lūgušas tās iekļaut Vecpiebalgas novadā. Komisijai

101esot nosūtīti Taurenes pagasta padomes un Dzērbenes pagasta

102padomes priekšsēdētāju vienpersoniski lūgumi.

103Vecpiebalgas novada dome norāda,

104ka ar apstrīdētajām normām izveidotais novads neatbilstot

105administratīvi teritoriālās reformas mērķim - izveidot ekonomiski

106attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu

107kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

108Turklāt novada teritorija neesot ģeogrāfiski vienota. Dzērbenes

109pagasta pievienošana novadam neesot pamatota nedz ar vēsturisko

110pagastu attīstību, nedz blakus esošo pašvaldību interesēm, nedz

111arī kopīgu infrastruktūru vai citiem faktoriem.

112Pēc Vecpiebalgas domes ieskata,

113Saeima, iespējams, nebūtu apstiprinājusi apstrīdētajās normās

114paredzēto Vecpiebalgas novadu, ja tā būtu informēta par

115pašvaldības apsvērumiem un iebildumiem pret šādu tā izveides

116modeli.

117Secinājumu

118daļa

1196. 1996. gada

12022. februārī Saeima pieņēma likumu "Par 1985.gada

12115. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Ar šo likumu

122Latvija sākotnēji pievienojās 26 no 30 Hartas pantiem, tostarp

123arī tās 5. pantam. Hartas tulkojumā latviešu valodā, kas

124kopā ar šo likumu publicēts likuma "Par starptautiskajiem

125līgumiem" 16. pantā noteiktajā kārtībā (sk: Latvijas

126Vēstnesis, 28.02.1996., Nr. 37), 5. panta teksts

127skan šādi:

128"5. pants. Vietējās varas

129administratīvo teritoriju robežu aizsardzība

130(1) Vietējās varas administratīvo

131teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas

132konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar

133referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

134Harta sastādīta divās valodās,

135proti, angļu un franču valodā. Latvijas Zinātņu akadēmijas

136Terminoloģijas komisija ir izteikusi viedokli, ka Hartas angļu

137valodā sastādītajā tekstā lietotais jēdziens local

138communities latviešu valodā būtu tulkojams ar vārdkopu

139"vietējās kopienas", nevis "vietējā vara" un ar to būtu saprotams

140visu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju strukturēts kopums

141(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

142lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-25-01

1432. punktu). Veicot Hartas 5. panta teksta

144gramatisko interpretāciju, Satversmes tiesa, ja nepieciešams,

145ņems vērā šo viedokli.

1467. 2009. gada

14720. janvāra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā

148Nr. 2008-08-0306 Satversmes tiesa ir analizējusi vairākus

149svarīgus juridiskos aspektus attiecībā uz pašvaldību reformas

150norisi Latvijā no 1991. gada līdz Administratīvo teritoriju

151likuma projekta izskatīšanai Saeimā, kā arī Satversmes tiesas

152pilnvaras ar šo procesu saistītajos jautājumos.

1537.1. Minētajā lēmumā ir

154uzskaitīti svarīgākie notikumi administratīvi teritoriālās

155reformas gaitā, norādīti šīs reformas mērķi un secināts, ka

156administratīvi teritoriālā reforma pati par sevi nav pretrunā

157nedz ar Satversmi, nedz ar Hartu. "Pašvaldību kā viena no

158demokrātiskas iekārtas pamatiem stiprināšana var izpausties

159dažādi, proti, Harta a priori nenoteic, kādam jābūt

160vietējo pašvaldību administratīvajam iedalījumam. Minētā

161demokrātijas stiprināšana vienlīdz lielā mērā ir iespējama arī

162īstenojot vietējo pašvaldību apvienošanu lielākās pašvaldībās, ja

163vien tiek ievēroti likumu un Hartas nosacījumi un netiek

164apdraudēts pašvaldības princips kā tāds" (Satversmes tiesas

1652009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

166izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 13.2.punkts). Līdz ar

167to Satversmes tiesa atkārtoti nevērtēs, vai minētā reforma pati

168par sevi atbilst Hartas 5. pantam.

1697.2. "Satversmes tiesa

170izlemj lietu, pamatojoties uz juridiskiem argumentiem, lai

171noskaidrotu, vai ir pieņemti prettiesiski lēmumi, kas liecina par

172būtiskiem juridiskiem pārkāpumiem. Savukārt izšķiršanās par

173politiskiem jautājumiem ir demokrātiski leģitimēta likumdevēja

174kompetencē" (Satversmes tiesas 2009. gada

17520. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

176Nr. 2008-08-0306 12. punkts). Arī šīs lietas

177ietvaros Satversmes tiesa atturēsies vērtēt argumentus, ko savos

178viedokļos izteikušas pašvaldību padomes un kas vērsti tikai uz

179apstrīdēto normu politiskās vai ekonomiskās lietderības

180pamatošanu (piemēram, jautājumus par budžeta dotācijas

181izlietošanas lietderīgumu, pašvaldību parādsaistībām, nokļūšanai

182novada centrā nepieciešamās autobusu satiksmes esamību vai

183neesamību). Satversmes tiesas uzdevums šīs lietas ietvaros ir

184tikai izvērtēt, vai, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota

185noteiktā procedūra.

1867.3. "Latvijas Republikas

187administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un

188nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija

189jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai" (Satversmes

190tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

191izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.3. punkts).

192Līdz ar to šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa no jauna

193nevērtēs, vai bija nepieciešams administratīvi teritoriālās

194reformas rezultātā izveidojamās pašvaldības noteikt ar likumu.

195Lietā nav strīda par to, ka Administratīvo teritoriju likuma

196pieņemšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu

197administratīvi teritoriālās reformas demokrātisko leģitimitāti.

198Proti, nedz lietas dalībnieki, nedz pieaicinātās personas

199neiebilst pret to, ka Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju

200likuma pielikumus.

201Tāpat lietā nav strīda arī par to,

202ka Saeimai, izlemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo

203reformu, tāpat kā izlemjot ikvienu citu jautājumu, savā darbībā

204ir jāievēro pašas pieņemtie likumi un starptautiskās saistības,

205arī Harta. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

206demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un

207citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments [sk.

208Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā

209Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu].

210"Starptautiskās saistības, kuras Latvija uzņēmusies ar Saeimā

211apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ir saistošas arī pašai

212Saeimai. Tā nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā ar

213šīm saistībām" (Satversmes tiesas 2004. gada

2147. jūlija sprieduma lietā Nr. 2004-01-06 secinājumu

215daļas 6. punkts).

2167.4. Satversmes tiesa jau

217ir norādījusi, ka Satversmes 1. pants ietver arī pašvaldības

218principu. Šis princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā

219uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā

220valstī (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

22116. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

222Nr. 2007-21-01 8. punktu). Taču minētais princips

223neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl

224tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas

2252009. gada 20. janvāra lēmumu par tiesvedības

226izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

22713.1. punktu).

2288. Hartas paskaidrojošajā

229ziņojumā attiecībā uz Hartas 5. pantu norādīts:

230"priekšlikumi administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, starp

231kuriem apvienošanās ar citu vietējo varu ir ārkārtējs gadījums,

232ir acīmredzami ļoti svarīgi vietējām varām un vietējiem

233iedzīvotājiem, kam tās kalpo. Kamēr lielākoties valstīs tiek

234uzskatīts par neiespējamu noteikt, ka vietējai kopienai ir veto

235tiesības šādām izmaiņām, iepriekšējas konsultācijas, vai tās

236būtu tiešas vai netiešas, ir būtiskas."

237Lietā nav strīda par to, ka Hartas