4. pants
neparedzot to, ka vietējai pašvaldībai vai tās

iedzīvotājiem būtu "veto tiesības" jautājumos, kas attiecas uz

vietējo varu un tās iedzīvotājiem, kā arī uz vietējās varas

robežu maiņu. Hartas 4. un 5. panta mērķis esot nodrošināt

vietējo varu un tās teritorijas iedzīvotāju informētību

jautājumos, kas viņus tieši skar, kā arī to viedokļa

uzklausīšanu. Harta neparedzot ar vietējām pašvaldībām veicamo

konsultāciju procedūru un saturu. Šis jautājums esot katras

valsts likumdevēja kompetencē. Nedz Harta, nedz Latvijas

normatīvie akti neparedzot consensus principu lēmumu

pieņemšanai tādā gadījumā, ja pašvaldības nepiekrīt risinājumam

attiecībā uz konkrēto novadu.

Ministru kabinets uzsver, ka

administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Hartas

5. pantā noteiktās konsultācijas ar pašvaldību esot

saprotamas kā jebkāda informācijas aprite starp Saeimu, centrālo

valsts pārvaldi un pašvaldībām sakarā ar jauno valsts

administratīvi teritoriālo iedalījumu. Par konsultācijām ar

pašvaldībām varot uzskatīt saraksti, tikšanās, diskusijas un

citas darbības, kas sniedz informāciju par pašvaldību apsvērumiem

sakarā ar iespējamām to administratīvās teritorijas izmaiņām un

pēc šīs informācijas izvērtēšanas palīdz pieņemt lēmumu par

administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu kopumā un katrā

atsevišķā gadījumā. Tāpēc par konsultācijām ar vietējām

pašvaldībām nevarot spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika

izstrādāts un Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma

projekts. Ar pašvaldībām notikušās konsultācijas vajagot vērtēt

visa administratīvi teritoriālās reformas procesa garumā.

Ministru kabinets savā viedoklī

apkopojis informāciju par reformas procesu un valsts pārvaldes

ietvaros notikušajām konsultācijām ar Vecpiebalgas novadu

veidojošām vietējām pašvaldībām, un norādījis 23 svarīgākos

gadījumus, kad notikušas konsultācijas ar Dzērbenes pagasta

padomi, 33 gadījumus attiecībā uz Inešu pagasta padomi,

29 gadījumus attiecībā uz Kaives pagasta padomi,

27 gadījumus attiecībā uz Taurenes pagasta padomi un

31 gadījumu attiecībā uz Vecpiebalgas pagasta padomi.

Ministru kabinets norāda, ka

apspriesti vairāki novada izveides modeļi. Ar Ministru kabineta

2003. gada 31. marta rīkojumu Nr. 190 "Par novadu

izveidošanas projektu" apstiprinātais 102 novadu modelis

paredzējis izveidot Piebalgas novadu, apvienojot Inešu,

Vecpiebalgas, Dzērbenes, Kaives un Taurenes pagastus ar vēl

četriem pagastiem. 2004. gada 4. februāra sarunās, ko

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija risināja ar

pašvaldībām, Vecpiebalgas pagasta padome atbalstījusi Piebalgas

novada izveidi.

Ministru kabineta viedoklī

uzsvērts, ka galīgā vienošanās par Cēsu rajonā ietilpstošo

pašvaldību apvienošanu novados pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

nav panākta. Vecpiebalgas pagasta padome bijusi par to informēta

un varējusi saprātīgi paredzēt, ka pēc Noteikumu Nr. 596

pieņemšanas vēl ir iespējamas izmaiņas.

Ministru kabinets vērš Satversmes

tiesas uzmanību uz to, ka Saeima savā sēdē izvērtējusi

alternatīvus priekšlikumus par Vecpiebalgas novada izveidi.

Saeima esot pieņēmusi lēmumu valsts un pašvaldību iedzīvotāju

interesēs, apzinoties arī apstrīdēto normu negatīvos aspektus.

Saeimas uzdevums bijis rast optimālu risinājumu, līdzsvarojot

visu pagastu iedzīvotāju intereses. Visu pašvaldību vēlmes

objektīvi neesot bijis iespējams apmierināt, jo tās bijušas

savstarpēji pretrunīgas.

5. 2009. gada

6. jūnijā Vecpiebalgas novadā notika domes vēlēšanas.

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

13. punkts paredz: "Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi

izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo pašvaldību

domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā

novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas,

tiesību un saistību pārņēmēja." Līdz ar to Pieteikuma

iesniedzējas tiesības un pienākumus Satversmes tiesas procesā ir

pārņēmusi Vecpiebalgas novada dome. Pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem Vecpiebalgas novada dome lūdz apmierināt Vecpiebalgas

pagasta padomes iesniegto pieteikumu.

Vecpiebalgas novada dome piekrīt

Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka pašvaldībām attiecībā

uz administratīvi teritoriālo iedalījumu nav "veto tiesību", taču

norāda, ka Hartas 5. panta izpratnē par konsultēšanos ar

pašvaldību var uzskatīt tikai tādu procesu, kurā pašvaldībai ir

dota iespēja savlaicīgi izteikt viedokli par konkrēto

administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ko paredzēts

apstiprināt.

Nedz Saeimas atbildes rakstā, nedz

Ministru kabineta viedoklī neesot dots pamatojums tam, ka būtu

notikušas konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi par

apstrīdētajās normās noteiktā novada izveidošanu. No Satversmes

tiesā iesniegtajiem Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem

esot secināms, ka apstrīdētajās normās noteiktais Vecpiebalgas

novada modelis Komisijas sēdēs, kurās piedalījās Vecpiebalgas

pagasta pārstāvji, nav apspriests. Šāds modelis nevienu reizi

neesot apspriests arī administratīvi teritoriālās reformas

īstenošanas gaitā kopš 2003. gada. Tas vien, ka

administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir apspriesti dažādi

novadu modeļi, nevarot būt par pamatu secinājumam, ka notikusi

konsultēšanās ar pašvaldību Hartas 5. panta izpratnē.

Saeimai esot pienākums konsultēties ar pašvaldībām par katru

konkrēto novada modeli, kuru plānots apstiprināt.

Vecpiebalgas novada dome nepiekrīt

Saeimas atbildes rakstā apgalvotajam, ka 2008. gada

3. decembrī Taurenes pagasta padome un Dzērbenes pagasta

padome esot lūgušas tās iekļaut Vecpiebalgas novadā. Komisijai

esot nosūtīti Taurenes pagasta padomes un Dzērbenes pagasta

padomes priekšsēdētāju vienpersoniski lūgumi.

Vecpiebalgas novada dome norāda,

ka ar apstrīdētajām normām izveidotais novads neatbilstot

administratīvi teritoriālās reformas mērķim - izveidot ekonomiski

attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Turklāt novada teritorija neesot ģeogrāfiski vienota. Dzērbenes

pagasta pievienošana novadam neesot pamatota nedz ar vēsturisko

pagastu attīstību, nedz blakus esošo pašvaldību interesēm, nedz

arī kopīgu infrastruktūru vai citiem faktoriem.

Pēc Vecpiebalgas domes ieskata,

Saeima, iespējams, nebūtu apstiprinājusi apstrīdētajās normās

paredzēto Vecpiebalgas novadu, ja tā būtu informēta par

pašvaldības apsvērumiem un iebildumiem pret šādu tā izveides

modeli.

Secinājumu

daļa

6. 1996. gada

22. februārī Saeima pieņēma likumu "Par 1985.gada

15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Ar šo likumu

Latvija sākotnēji pievienojās 26 no 30 Hartas pantiem, tostarp

arī tās 5. pantam. Hartas tulkojumā latviešu valodā, kas

kopā ar šo likumu publicēts likuma "Par starptautiskajiem

līgumiem" 16. pantā noteiktajā kārtībā (sk: Latvijas

Vēstnesis, 28.02.1996., Nr. 37), 5. panta teksts

skan šādi:

"5. pants. Vietējās varas

administratīvo teritoriju robežu aizsardzība

(1) Vietējās varas administratīvo

teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas

konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar

referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

Harta sastādīta divās valodās,

proti, angļu un franču valodā. Latvijas Zinātņu akadēmijas

Terminoloģijas komisija ir izteikusi viedokli, ka Hartas angļu

valodā sastādītajā tekstā lietotais jēdziens local

communities latviešu valodā būtu tulkojams ar vārdkopu

"vietējās kopienas", nevis "vietējā vara" un ar to būtu saprotams

visu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju strukturēts kopums

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-25-01

2. punktu). Veicot Hartas 5. panta teksta

gramatisko interpretāciju, Satversmes tiesa, ja nepieciešams,

ņems vērā šo viedokli.

7. 2009. gada

20. janvāra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2008-08-0306 Satversmes tiesa ir analizējusi vairākus

svarīgus juridiskos aspektus attiecībā uz pašvaldību reformas

norisi Latvijā no 1991. gada līdz Administratīvo teritoriju

likuma projekta izskatīšanai Saeimā, kā arī Satversmes tiesas

pilnvaras ar šo procesu saistītajos jautājumos.

7.1. Minētajā lēmumā ir

uzskaitīti svarīgākie notikumi administratīvi teritoriālās

reformas gaitā, norādīti šīs reformas mērķi un secināts, ka

administratīvi teritoriālā reforma pati par sevi nav pretrunā

nedz ar Satversmi, nedz ar Hartu. "Pašvaldību kā viena no

demokrātiskas iekārtas pamatiem stiprināšana var izpausties

dažādi, proti, Harta a priori nenoteic, kādam jābūt

vietējo pašvaldību administratīvajam iedalījumam. Minētā

demokrātijas stiprināšana vienlīdz lielā mērā ir iespējama arī

īstenojot vietējo pašvaldību apvienošanu lielākās pašvaldībās, ja

vien tiek ievēroti likumu un Hartas nosacījumi un netiek

apdraudēts pašvaldības princips kā tāds" (Satversmes tiesas

2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 13.2.punkts). Līdz ar

to Satversmes tiesa atkārtoti nevērtēs, vai minētā reforma pati

par sevi atbilst Hartas 5. pantam.

7.2. "Satversmes tiesa

izlemj lietu, pamatojoties uz juridiskiem argumentiem, lai

noskaidrotu, vai ir pieņemti prettiesiski lēmumi, kas liecina par

būtiskiem juridiskiem pārkāpumiem. Savukārt izšķiršanās par

politiskiem jautājumiem ir demokrātiski leģitimēta likumdevēja

kompetencē" (Satversmes tiesas 2009. gada

20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2008-08-0306 12. punkts). Arī šīs lietas

ietvaros Satversmes tiesa atturēsies vērtēt argumentus, ko savos

viedokļos izteikušas pašvaldību padomes un kas vērsti tikai uz

apstrīdēto normu politiskās vai ekonomiskās lietderības

pamatošanu (piemēram, jautājumus par budžeta dotācijas

izlietošanas lietderīgumu, pašvaldību parādsaistībām, nokļūšanai

novada centrā nepieciešamās autobusu satiksmes esamību vai

neesamību). Satversmes tiesas uzdevums šīs lietas ietvaros ir

tikai izvērtēt, vai, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota

noteiktā procedūra.

7.3. "Latvijas Republikas

administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un

nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija

jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai" (Satversmes

tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.3. punkts).

Līdz ar to šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa no jauna

nevērtēs, vai bija nepieciešams administratīvi teritoriālās

reformas rezultātā izveidojamās pašvaldības noteikt ar likumu.

Lietā nav strīda par to, ka Administratīvo teritoriju likuma

pieņemšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu

administratīvi teritoriālās reformas demokrātisko leģitimitāti.

Proti, nedz lietas dalībnieki, nedz pieaicinātās personas

neiebilst pret to, ka Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju

likuma pielikumus.

Tāpat lietā nav strīda arī par to,

ka Saeimai, izlemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo

reformu, tāpat kā izlemjot ikvienu citu jautājumu, savā darbībā

ir jāievēro pašas pieņemtie likumi un starptautiskās saistības,

arī Harta. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un

citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments [sk.

Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā

Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu].

"Starptautiskās saistības, kuras Latvija uzņēmusies ar Saeimā

apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ir saistošas arī pašai

Saeimai. Tā nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā ar

šīm saistībām" (Satversmes tiesas 2004. gada

7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2004-01-06 secinājumu

daļas 6. punkts).

7.4. Satversmes tiesa jau

ir norādījusi, ka Satversmes 1. pants ietver arī pašvaldības

principu. Šis princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā

uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā

valstī (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

16. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2007-21-01 8. punktu). Taču minētais princips

neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl

tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 20. janvāra lēmumu par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

13.1. punktu).

8. Hartas paskaidrojošajā

ziņojumā attiecībā uz Hartas 5. pantu norādīts:

"priekšlikumi administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, starp

kuriem apvienošanās ar citu vietējo varu ir ārkārtējs gadījums,

ir acīmredzami ļoti svarīgi vietējām varām un vietējiem

iedzīvotājiem, kam tās kalpo. Kamēr lielākoties valstīs tiek

uzskatīts par neiespējamu noteikt, ka vietējai kopienai ir veto

tiesības šādām izmaiņām, iepriekšējas konsultācijas, vai tās

būtu tiešas vai netiešas, ir būtiskas."

Lietā nav strīda par to, ka Hartas