5. punktsneparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz

neparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz

1tās teritorijas izmaiņām, un pašvaldības pozitīvs lēmums par

2šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai pilnvarota valsts

3institūcija šādas izmaiņas veiktu, ja ir ievērotas Hartas

45. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo

5kopienu. Uz to norādīts ne vien Saeimas atbildes rakstā un

6Ministru kabineta viedoklī, bet arī Vecpiebalgas novada domes

7papildu paskaidrojumos pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem.

8Satversmes tiesa piekrīt šim

9viedoklim.

109. Administratīvi

11teritoriālās reformas likuma 6. pants (redakcijā, kādā tas

12izteikts ar 2005. gada 22. septembrī pieņemto likumu

13"Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā")

14paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā

15reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību

16vēlēšanām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Noteikumi

17Nr. 596 jau bija spēkā, vietējo pašvaldību administratīvi

18teritoriālā reforma vēl nebija noslēgusies. Apstrīdētās normas

19nevar uzskatīt par kādas agrāk veiktas administratīvi

20teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību robežu

21grozīšanu vai jaunu reformu. Apstrīdēto normu pieņemšana

22uzskatāma par viena un tā paša administratīvi teritoriālās

23reformas procesa sastāvdaļu.

24Līdz ar to pamatots ir Ministru

25kabineta viedoklis, ka par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām

26nevar spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un

27Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar

28pašvaldībām notikušās konsultācijas ir jāvērtē visa vietējo

29pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas procesa

30garumā.

3110. Kā jau secināts

32iepriekš, no Hartas 5. panta expressis verbis

33neizriet prasība pēc konkrētas konsultēšanās procedūras.

34Satversmes tiesa piekrīt lietas dalībnieku un pieaicināto personu

35viedoklim, ka šajā normā ietvertā termina "konsultēšanās" saturs

36noskaidrojams, ņemot vērā ne vien citus Hartas pantus, bet arī

37Satversmes normas.

38Harta ir vērsta uz to, lai tajā

39noteiktos pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

40konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

41attiecīgo normu ievērošanas kontroli ar savu konstitucionālās

42kontroles mehānismu starpniecību. Hartas 2. pants "Vietējās

43pašvaldības konstitucionālais un tiesiskais statuss" noteic, ka

44"vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts

45likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā".

46Hartas 2. pants garantē, ka

47vietējās pašvaldības princips ir ietverts rakstītā likumā. Tā kā

48šis princips ir ļoti svarīgs, būtu vēlams to ietvert konstitūcijā

49(sk. Hartas paskaidrojošo ziņojumu). Līdz ar to Harta jau

50sākotnēji ir veidota tā, lai tajā iekļautās normas būtu

51pietiekami elastīgas un piemērotas Eiropas valstu atšķirīgajām

52konstitucionālajām sistēmām.

53Lai noskaidrotu

54no Hartas 5. panta izrietošās prasības, tas jāinterpretē

55kopsakarā ar Satversmes normām, tostarp 1., 21. un

56101. pantu.

5711. Satversmes