5. pants
neparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz

tās teritorijas izmaiņām, un pašvaldības pozitīvs lēmums par

šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai pilnvarota valsts

institūcija šādas izmaiņas veiktu, ja ir ievērotas Hartas

5. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo

kopienu. Uz to norādīts ne vien Saeimas atbildes rakstā un

Ministru kabineta viedoklī, bet arī Vecpiebalgas novada domes

papildu paskaidrojumos pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem.

Satversmes tiesa piekrīt šim

viedoklim.

9. Administratīvi

teritoriālās reformas likuma 6. pants (redakcijā, kādā tas

izteikts ar 2005. gada 22. septembrī pieņemto likumu

"Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā")

paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā

reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību

vēlēšanām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Noteikumi

Nr. 596 jau bija spēkā, vietējo pašvaldību administratīvi

teritoriālā reforma vēl nebija noslēgusies. Apstrīdētās normas

nevar uzskatīt par kādas agrāk veiktas administratīvi

teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību robežu

grozīšanu vai jaunu reformu. Apstrīdēto normu pieņemšana

uzskatāma par viena un tā paša administratīvi teritoriālās

reformas procesa sastāvdaļu.

Līdz ar to pamatots ir Ministru

kabineta viedoklis, ka par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām

nevar spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un

Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar

pašvaldībām notikušās konsultācijas ir jāvērtē visa vietējo

pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas procesa

garumā.

10. Kā jau secināts

iepriekš, no Hartas 5. panta expressis verbis

neizriet prasība pēc konkrētas konsultēšanās procedūras.

Satversmes tiesa piekrīt lietas dalībnieku un pieaicināto personu

viedoklim, ka šajā normā ietvertā termina "konsultēšanās" saturs

noskaidrojams, ņemot vērā ne vien citus Hartas pantus, bet arī

Satversmes normas.

Harta ir vērsta uz to, lai tajā

noteiktos pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

attiecīgo normu ievērošanas kontroli ar savu konstitucionālās

kontroles mehānismu starpniecību. Hartas 2. pants "Vietējās

pašvaldības konstitucionālais un tiesiskais statuss" noteic, ka

"vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts

likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā".

Hartas 2. pants garantē, ka

vietējās pašvaldības princips ir ietverts rakstītā likumā. Tā kā

šis princips ir ļoti svarīgs, būtu vēlams to ietvert konstitūcijā

(sk. Hartas paskaidrojošo ziņojumu). Līdz ar to Harta jau

sākotnēji ir veidota tā, lai tajā iekļautās normas būtu

pietiekami elastīgas un piemērotas Eiropas valstu atšķirīgajām

konstitucionālajām sistēmām.

Lai noskaidrotu

no Hartas 5. panta izrietošās prasības, tas jāinterpretē

kopsakarā ar Satversmes normām, tostarp 1., 21. un

101. pantu.

11. Satversmes