10. pants

Pēc Ilūkstes novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju

jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un

atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības

neesot sniegtas.

10.1. Ilūkstes novada dome 2019. gada

25. aprīlī pieņēma lēmumu par novada iedzīvotāju aptaujas

organizēšanu no 2019. gada 24. maija līdz

25. jūnijam. Aptaujā piedalījās 2509 iedzīvotāji, no

tiem 98,96 procenti atbalstīja ideju par Ilūkstes novadu kā

patstāvīgu pašvaldību. Savukārt vairāk nekā 95 procenti no

aptaujas dalībniekiem norādīja, ka Ilūkstes novadu identificē ar

Sēliju (sk. lietas materiālu 18. sēj.

95.-96. lp.). Saskaņā ar statistikas datiem

2019. gada sākumā Ilūkstes novadā bija 7274 iedzīvotāji

(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

pieejama: www.pmlp.gov.lv). Notika arī vairākas iedzīvotāju

sapulces, kurās iedzīvotāji citstarp atzina, ka pašvaldība pilda

savus uzdevumus un nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos

pakalpojumus. Dome saņēma arī vairāk nekā 620 privātpersonu

viedokļus, kuros aicināts nepievienot Ilūkstes novadu Daugavpils

novadam. Ar domes 2019. gada 27. jūnija lēmumu

iedzīvotāju aptaujas rezultāti apstiprināti, kā arī informācija

par aptaujas rezultātiem un saņemtajiem privātpersonu viedokļiem

nosūtīta Ministrijai (sk. lietas materiālu 19. sēj.

1.-65. lp.).

Daugavpilī 2019. gada 2. augustā notika Ministrijas

organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

plānots apvienot Daugavpils novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Daugavpils pilsētas, Ilūkstes un Daugavpils novadu

domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā

arī citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja

priekšlikumu iekļaut Ilūkstes novadu Daugavpils novadā

(sk. lietas materiālu 20. sēj.

75.-81. lp.), bet Ilūkstes novada domes deputāti,

atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteica negatīvu

viedokli par šo administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu.

Ilūkstes novada dome 2019. gada 31. oktobrī pieņēma

lēmumu, ar kuru, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem,

pauda atbalstu Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības

saglabāšanai tā līdzšinējās robežās. Turklāt lēmumā norādīts, ka

pašvaldība kā alternatīvus administratīvi teritoriālā iedalījuma

variantus pieļauj Ilūkstes novada paplašināšanu tā vēsturiskajās

robežās, apvienojot to ar Aknīstes novadu un līdzšinējā Jēkabpils

novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai arī jauna - Sēlijas -

novada izveidošanu, apvienojot Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas,

Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus (sk. lietas

materiālu 19. sēj. 95.-96. lp.).

Savā 2019. gada 17. decembra vēstulē Komisijai

Ilūkstes novada dome norādīja, ka pašvaldība pilnībā veic visas

savas funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilst Likumprojektā

noteiktajiem pašvaldību izveidošanas kritērijiem, tādēļ var

pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Līdz ar šo vēstuli dome

nosūtīja Komisijai arī 2019. gada 27. jūnija un

2019. gada 31. oktobra lēmumus (sk. lietas

materiālu 19. sēj. 99.-100. lp.).

Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

2020. gada 31. janvāra un 14. februāra sēdēs. Viņš

pauda viedokli, ka Ilūkstes novads atbilst visiem novadu

veidošanas kritērijiem un ir pašpietiekams. Ilūkstes novads varot

palikt esošajās robežās, vai arī tas esot jāapvieno ar citiem

novadiem jaunā - Sēlijas - novadā. Pret Daugavpils novada

izveidošanu iebilda arī līdzšinējā Daugavpils novada domes

priekšsēdētājs (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un

14. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu

1. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 13, pieejami:

www.saeima.lv).

Ilūkstes novada dome bija aicināta arī uz Komisijas

2020. gada 25. februāra sēdi. Šajā sēdē domes

priekšsēdētājs norādīja, ka Sēlijas novadam, ja tāds tiktu

izveidots, trūkst vienīgi attīstības centra, taču neesot skaidrs,

pēc kādiem kritērijiem tāds tiek izraudzīts (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams:

www.saeima.lv). Diskusijas par priekšlikumiem attiecībā uz

līdzšinējo Ilūkstes novadu Komisijā turpinājās arī pirms

Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, tomēr pašvaldības

pārstāvji uz Komisijas 2020. gada 5. un 6. maija

sēdēm netika uzaicināti (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 5. un

6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj.

un protokolus Nr. 23 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv).

Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

10.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

Ilūkstes novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai

pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.

Ministrija konsultējās ar Ilūkstes novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

bet iekļaut to jaunajā Daugavpils novadā, kurš vēlāk tika

pārdēvēts par Augšdaugavas novadu. Uzaicinājums uz

2019. gada 2. augustā Daugavpilī rīkotajām

konsultācijām Ilūkstes novada domei nosūtīts 2019. gada

27. jūnijā (sk. lietas materiālu 20. sēj.

75.-76. lp.).

Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Ilūkstes novada domes

viedoklis par reformu, jo dome bija sniegusi savus priekšlikumus

par novada saglabāšanu gan 2019. gada 16. aprīļa

vēstulē, kas pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada

18. aprīļa atzinumam, gan 2019. gada 2. augusta

vēstulē Ministrijai (sk. lietas materiālu 20. sēj.

93.-101. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā

lasījumā Komisija saņēma Ilūkstes novada domes 2019. gada

17. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada

27. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumi. Šajos

lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts

viedoklis, ka Ilūkstes novads ir saglabājams kā patstāvīga

pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam

(sk. lietas materiālu 20. sēj.

66.-74. lp.).

Sākotnēji Ministrija piedāvāja izveidot jaunu Daugavpils

novadu, kurā būtu iekļauta Daugavpils pilsēta un līdzšinējie

Daugavpils un Ilūkstes novadi. Taču Likumprojektā, ko Ministru

kabinets iesniedza Saeimai, Daugavpils pilsētai jau bija

paredzēts atsevišķas pašvaldības statuss. Šāds administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājums tika apspriests arī vairākās

Komisijas sēdēs ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja

piedalīšanos.

Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Ilūkstes novadu.

10.3. Ministrija norāda, ka tā vērtējusi Ilūkstes

novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās

vēstulēs. Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu

Ministrija neesot atbalstījusi, jo līdzšinējā novada teritorijā

nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī tā

iedzīvotāju skaits neliecina par spēju nodrošināt teritorijas

ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

investīcijas (sk. lietas materiālu 20. sēj.

93.-101. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi par līdzšinējo Ilūkstes novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī

14. un 25. februāra sēdēs. 2020. gada

31. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Daugavpils

novada izveidi, Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu

Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienošanai jaunajā

Daugavpils novadā. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs,

atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīja, ka

Ilūkstes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet,

ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes novadu, Rubenes

un Dunavas pagastiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums apvienot

līdzšinējos Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas,

Salas un Viesītes novadus vienā jaunā - Sēlijas - novadā.

Komisijā notika debates par priekšlikumiem, kas attiecās uz

līdzšinējo Ilūkstes novadu (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Satversmes tiesa jau

aplūkojusi to, kā Komisija un Saeima vērtēja Sēlijas novada

izveidošanas iespēju (sk. šā sprieduma

9.3. punktu).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu, tika apspriesti

2020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem

notika debates. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Sēlijas novada

izveidi vai Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības

saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot

Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās

uz Ilūkstes novadu, tika apspriesti 2020. gada

3. jūnijā. Saeimas sēdē notika diskusijas par līdzšinējo

Ilūkstes novadu un jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, taču

priekšlikumi, kas atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvātā

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeļa, tika noraidīti.

Atbalstu guva vienīgi priekšlikums pārdēvēt jauno Daugavpils

novadu par Augšdaugavas novadu (sk. Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna

- Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs

tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju,

tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi

konsultēšanās procesā Ilūkstes novada pašvaldības priekšlikumi un

iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,

10.21. un 10.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

procesā konsultēšanās ar Ilūkstes novada pašvaldību notika

atbilstoši tiesību normām.