9. pants

Jaunjelgavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās

neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, un uz tām neesot aicināti

pašvaldības iedzīvotāji.

9.1. Aizkrauklē 2019. gada 18. jūlijā notika

Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

deputātiem, kuras bija plānots apvienot Aizkraukles novadā. Šajās

konsultācijās piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses,

Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu domju deputāti, Ministrijas

pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.

To laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu Jaunjelgavas novadu

iekļaut Aizkraukles novadā (sk. lietas materiālu

15. sēj. 30.-39. lp.). Minētajās konsultācijās

Jaunjelgavas novada domes deputāti pauda pārsvarā kritisku

viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu.

Jaunjelgavas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no

2019. gada 1. augusta līdz 31. augustam, lai

noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Jaunjelgavas novada

pievienošanu Aizkraukles novadam. Iedzīvotāju aptaujā piedalījās

388 iedzīvotāji, no kuriem 74 procenti atbalstīja

viedokli par Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības

saglabāšanu (sk. lietas materiālu 14. sēj.

55.-56. lp.). 2019. gada sākumā Jaunjelgavas novadā

bija 5620 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Jaunjelgavas

novada dome 2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu

neatbalstīt Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo

iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots

Aizkraukles novadam. Informācija par iedzīvotāju aptaujas

rezultātiem un domes 2019. gada 26. septembra lēmums

nosūtīts Ministrijai (sk. lietas materiālu 14. sēj.

55.-57. lp.).

2019. gada 14. novembrī Jaunjelgavas novada dome

atkārtoti pieņēma lēmumu neatbalstīt Jaunjelgavas novada

pievienošanu Aizkraukles novadam, norādot, ka joprojām nav

sniegta informācija par reformas ietekmi uz finansiālajiem,

ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem pašvaldībā. Šajā lēmumā

arī norādīts: ja nav iespējams saglabāt Jaunjelgavas novadu kā

patstāvīgu pašvaldību, būtu veidojams Sēlijas novads. Šis lēmums

tika nosūtīts Saeimai. Atkārtojot minētos argumentus, Pieteikuma

iesniedzēja 2019. gada 27. novembrī nosūtījusi vēstuli

ar priekšlikumiem arī Komisijai (sk. lietas materiālu

14. sēj. 58. lp. un 60.-61. lp.).

Jaunjelgavas un citu Aizkraukles novadā apvienojamo novadu

domju priekšsēdētāji piedalījās Komisijas 2020. gada

14. un 25. februāra sēdēs. Jaunjelgavas novada domes

priekšsēdētājs abās sēdēs atkārtoti pauda uzskatu, ka pašvaldība

un tās iedzīvotāji neatbalsta Jaunjelgavas novada pievienošanu

Aizkraukles novadam un ka būtu veidojams Sēlijas novads

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 14. februāra un 25. februāra

sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija

iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un

iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

9.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai

pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.

Ministrija rīkoja konsultācijas par tādu administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas

novads tiek iekļauts jaunajā Aizkraukles novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 18. jūlijā Aizkrauklē rīkotajām

konsultācijām Jaunjelgavas novada domei tika nosūtīts

2019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu

15. sēj. 30.-31. lp.).

Ministrijai bija zināms Jaunjelgavas novada domes viedoklis

par reformu, jo dome savu nostāju pauda jau 2019. gada

16. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un šī vēstule kā

pielikums pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada

18. aprīļa atzinumam par informatīvo ziņojumu "Par

sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā

iedalījuma modeli" (turpmāk - Pašvaldību savienības

2019. gada 18. aprīļa atzinums). Vēstulē dome

norādījusi, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi

teritoriālā iedalījuma modeli. Informācija par Jaunjelgavas

novada domes Finanšu pastāvīgās komitejas 2019. gada

15. augusta lēmumu neatbalstīt konceptuālo ziņojumu tika

pievienota arī Pašvaldību savienības 2019. gada

26. augusta atzinumam par konceptuālo ziņojumu "Par

administratīvi teritoriālo iedalījumu". Līdz Likumprojekta

iesniegšanai Saeimā citus rakstveida priekšlikumus Ministrija no

Jaunjelgavas novada domes nesaņēma (sk. lietas materiālu

15. sēj. 44.-53. lp.).

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

saņēma Jaunjelgavas novada domes 2019. gada

27. novembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada

26. septembra un 14. novembra lēmumi. Šajos lēmumos

atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts

viedoklis, ka Jaunjelgavas novads ir saglabājams kā patstāvīga

pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas

materiālu 15. sēj. 60.-61. lp.). Iespējamie

risinājumi tika apspriesti divās Komisijas sēdēs, kurās tika

uzklausīts arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs. Pieņemot

Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Jaunjelgavas

novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja

Ministrija.

Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija

iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Jaunjelgavas novadu.

9.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Jaunjelgavas

novada domes priekšlikumus. Tomēr šie priekšlikumi netika

atbalstīti, jo Jaunjelgavas novadā nebija reģionālās vai

nacionālās nozīmes attīstības centra, kā arī tā iedzīvotāju

skaits neliecināja par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu

ekonomisko attīstību (sk. lietas materiālu 15. sēj.

44.-53. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi par līdzšinējo Jaunjelgavas novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra

sēdēs. Ministrijas pārstāvis 2020. gada 14. februāra

sēdē sniedza pamatojumu izraudzītajam administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājumam attiecībā uz Aizkraukles novadu.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs informēja par

iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes lēmumu neatbalstīt

jaunā Aizkraukles novada veidošanu, norādot, ka dome atbalsta

Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai

arī apvienošanos ar tiem novadiem, kuri ietilpst vēsturiskajā

Sēlijas teritorijā. Šim priekšlikumam piekrita arī citu novadu

pārstāvji. Diskusijās piedalījās arī vairāki Saeimas deputāti,

Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie. Diskusijās

tika norādīts uz ieguvumiem, kas varētu rasties no jauna -

Sēlijas - novada izveides, piemēram, iespēju saglabāt Sēlijas

kultūrvēsturisko vidi un identitāti. Ministrijas pārstāvis,

atbildot uz novadu domju priekšsēdētāju argumentiem, norādīja, ka

Sēlijas novada izveide nebūtu atbalstāma, jo tajā nav attīstības

centra, turklāt nav tādu finanšu instrumentu, ar kuriem varētu

nodrošināt šāda novada pastāvēšanu un to, ka iedzīvotāju pieeja

pakalpojumiem nepasliktināsies. Visi iespējamā Sēlijas novadā

ietilpstošie novadi esot līdzīgi pēc izmēra, un nevienu no

apdzīvotajām vietām nevarot uzskatīt par centru. Turklāt attālums

no Ilūkstes līdz Jaunjelgavai, proti, starp iespējamā novada

tālākajiem punktiem, esot 140 kilometru. Savukārt jautājums par

Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu būtu risināms

citādi. Komisija pēc viedokļu uzklausīšanas deva pašvaldībām

iespēju izvērtēt, kura pilsēta - Aizkraukle vai Jēkabpils -

varētu būt par Sēlijas novada administratīvo centru, ja šāds

novads tiktu izveidots (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv).

Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tās

priekšsēdētājs informēja par Sēlijas novadu apvienības vēstuli,

kurā norādīts, ka tā neatbalsta Sēlijā esošo novadu iekļaušanu

nedz Aizkraukles novadā, nedz Jēkabpils novadā un uzskata, ka par

jaunā Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru būtu

nosakāma Viesītes pilsēta. Jaunjelgavas, Neretas, Ilūkstes,

Viesītes un Jēkabpils novadu domju priekšsēdētāji atkārtoti pauda

atbalstu šādam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam.

Savukārt Ministrijas pārstāvis norādīja, ka nekas neliecina par

Viesītes pilsētas potenciālu šobrīd vai nākotnē izveidoties par

attīstības centru. Šajā pilsētā esot tikai 1500 iedzīvotāju,

tā neesot arī nozīmīgs rūpniecības centrs, sociālo vai kultūras

pakalpojumu sniedzējs. Debatēs par iespēju veidot jaunu Sēlijas

novadu un tā iespējamo administratīvo centru piedalījās Saeimas

deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvis un pašvaldību domju

priekšsēdētāji. Pēc visu viedokļu uzklausīšanas Komisija

neatbalstīja priekšlikumu izveidot Sēlijas novadu (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams:

www.saeima.lv). Arī Komisijas 2020. gada 12. maija

sēdē, pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, notika

diskusija par Sēlijas novada izveidošanu, taču visi priekšlikumi

par šāda novada izveidi tika noraidīti (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

12. maija sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj.

un protokolu Nr. 26, pieejams: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz līdzšinējo Jaunjelgavas novadu, tika apspriesti

2020. gada 12. martā, bet trešajā lasījumā -

2020. gada 2. un 3. jūnijā. Par attiecīgajiem

priekšlikumiem notika debates. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā

Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Jaunjelgavas novada

pievienošanu Aizkraukles novadam. Šajās sēdēs tika debatēts gan

par Jaunjelgavas novada saglabāšanu, gan arī par Sēlijas novada

izveidošanu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 2. un 3. jūnijā stenogrammas, kā

arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu vai

jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas

sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo

informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Jaunjelgavas novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un

8.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

konsultēšanās ar Jaunjelgavas novada pašvaldību notika atbilstoši

tiesību normām.