11. pants

Carnikavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās

normas izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt likumdevēja pieņemtais

risinājums ievērojami atšķiroties no tā, kas tika ietverts

Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā

ziņojumā. Sākotnēji Ministrija piedāvājusi izveidot Ādažu novadu,

kurā būtu apvienoti Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu un

Sējas novadi. Savukārt Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā

esot atbalstīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājums, kas paredzēja apvienot tikai līdzšinējos Ādažu un

Carnikavas novadus. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada

dome un tās iedzīvotāji bija iepazīstināti ar konkrētu plānoto

grozījumu projektu.

11.1. Carnikavas novada dome 2019. gada

8. maijā nosūtīja vēstuli Ministrijai, aicinot tās

pārstāvjus piedalīties domes organizētajā publiskajā apspriešanā

par plānotajiem reformas risinājumiem. Ministrija priekšlikumu

noraidīja. 2019. gada 31. maijā dome organizēja

iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 897 iedzīvotāji, no

tiem 84,62 procenti pauda negatīvu viedokli pret Carnikavas

novada iespējamo pievienošanu kādam citam novadam

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 72.-75. lp.).

2019. gada sākumā Carnikavas novadā bija

9359 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

2019. gada 24. jūlijā Carnikavas novada dome pieņēma

lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta 2019. gada

14. maija informatīvajā ziņojumā piedāvātās administratīvi

teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Par šo lēmumu citstarp tika

informēta Ministrija, Ministru kabinets, kā arī Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisija (sk. lietas materiālu

3. sēj. 49. lp.).

2019. gada 25. jūlijā Ādažos notika Ministrijas

organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas novadu

domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas.

Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Carnikavas novadu

Ādažu novadā (sk. lietas materiālu 4. sēj.

65.-74. lp.). Carnikavas novada domes deputāti tikšanās

laikā pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumu, kā arī informēja par vēlmi

saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Carnikavas novada dome 2019. gada 11. decembrī

vērsās pie Komisijas, Saeimas deputātiem un citām valsts

amatpersonām, norādot, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav

notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tas neatbilst reformas

mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm, kā arī

aicināja saglabāt šā novada patstāvību, jo pašvaldība spējot

apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un pilnvērtīgi funkcionēt.

2019. gada 18. decembrī un 2020. gada

27. martā dome atkārtoti informēja Komisiju par to, ka

neatbalsta Likumprojektā ietverto administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu, pamatojot

savu viedokli ar novada pašpietiekamību (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 109.-114. lp., 135. lp. un

146.-152. lp.).

Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs,

izskatot Likumprojektu pirms pieņemšanas otrajā lasījumā, tika

uzklausīts Carnikavas novada domes priekšsēdētāja viedoklis. Viņš

rosināja saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēžu

audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

11.2. Carnikavas novada dome reformas sagatavošanas un

Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

tostarp par vēlmi saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu

pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Carnikavas novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt šo novadu kā patstāvīgu novadu, bet

iekļaut to jaunajā Ādažu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada

25. jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar

Carnikavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada

18. jūnijā (sk. lietas materiālu 4. sēj.

65.-66. lp.).

Ministrijai bija zināms Carnikavas novada domes viedoklis par

reformu. Tas pausts vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots

Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam.

Tāpat Ministrija saņēmusi Carnikavas novada domes 2019. gada

24. jūlija lēmumu par to, ka dome, balstoties uz iedzīvotāju

aptaujas rezultātiem, neatbalsta Ministrijas piedāvāto

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli (sk. lietas

materiālu 4. sēj. 79.-85. lp.).

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

saņēma Carnikavas novada domes 2019. gada 18. decembra

lēmumu, kurā aicināts saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu

pašvaldību. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā

lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes priekšsēdētājas

2020. gada 27. marta vēstuli, kurā argumentēta šā

novada spēja būt patstāvīgam (sk. lietas materiālu

3. sēj. 146.-152. lp.). Domes priekšsēdētāja tika

uzklausīta arī divās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo

teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājums attiecībā uz Ādažu novada sastāvu atšķiras

no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz

līdzšinējā Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam netika

veiktas.

Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Carnikavas novadu.

11.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Carnikavas

novada domes priekšlikumus un sniegusi domei atbildes vairākās

vēstulēs. Ministrija neesot atbalstījusi Carnikavas novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, jo šajā Pierīgas novadā tā

līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas

nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu

investīciju veikšanai. Turklāt šajā novadā neesot arī vidusskolas

(sk. lietas materiālu 4. sēj.

79.-85. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi par līdzšinējo Carnikavas novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra

sēdēs. Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē Carnikavas

novada domes priekšsēdētāja izteica negatīvu viedokli par tāda

Ādažu novada izveidi, kura sastāvā būtu arī līdzšinējais

Carnikavas novads. Šajā sēdē tika diskutēts par to, kādam

vajadzētu būt Ādažu novadam, piemēram, par to, vai Garkalnes

pagasts pievienojams Ulbrokas novadam vai Ādažu novadam

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu

lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 28. janvāra

sēdē, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz Carnikavas novada

kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Ministrijas pārstāvis

norādīja, ka novadā nav pietiekams iedzīvotāju skaits un nav arī

vidusskolas, tāpēc Carnikavas un Ādažu novadi ir apvienojami

vienā novadā. Komisijas sēdē tika noraidīti priekšlikumi par

patstāvīga Carnikavas novada saglabāšanu (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

28. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams:

www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz līdzšinējo Carnikavas novadu, tika apspriesti

2020. gada 12. martā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan

par to, kāpēc Ādažu novads būtu veidojams, apvienojot Ādažu

novadu un Carnikavas novadu, gan arī par to, kāpēc šāda novada

veidošana nebūtu atbalstāma, bet būtu saglabājams patstāvīgs

Carnikavas novads. Saeima ar balsojumu atbalstīja priekšlikumu

veidot Ādažu novadu, to apvienojot ar Carnikavas novadu

(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Carnikavas novada

pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 11.2. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

procesā konsultēšanās ar Carnikavas novada pašvaldību notika

atbilstoši tiesību normām.