12. pants

Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu

izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju

jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un

atbildes uz deputātu jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas,

turklāt iedzīvotāji neesot aicināti piedalīties šajā

sanāksmē.

12.1. No 2019. gada 30. aprīļa līdz

7. maijam Rugāju novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju.

Aptaujā piedalījās 355 iedzīvotāji, no kuriem

79 procenti atbalstīja novada saglabāšanu esošajā

teritorijā, 12 procenti - apvienošanos ar Balvu novadu, bet

seši procenti - apvienošanos ar Gulbenes novadu

(sk. lietas materiālu 11. sēj. 46. lp.).

2019. gada sākumā Rugāju novadā bija 2193 iedzīvotāji

(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Balvos 2019. gada 20. jūnijā notika Ministrijas

organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

plānots apvienot jaunajā Balvu novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novadu domju

deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās

laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rugāju novadu

Balvu novadā (sk. lietas materiālu 12. sēj.

31.-38. lp.). Savukārt Rugāju novada domes deputāti

pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo

iedalījumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt savu novadu kā

patstāvīgu pašvaldību. Ministrija 2019. gada

28. novembrī organizēja tikšanos arī ar Rugāju novada

iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu 12. sēj.

43.-51. lp.).

Rugāju novada dome 2019. gada 11. decembrī pieņēma

lēmumu, citstarp norādot, ka priekšlikums šo novadu pievienot

Balvu novadam nav pamatots ar rūpīgi izstrādātu analīzi par

Rugāju novada pašvaldības sociālekonomiskajiem rādītājiem un nav

skaidrs novadu apvienošanas mērķis. Šo lēmumu Pieteikuma

iesniedzēja nosūtīja visiem Saeimas deputātiem

(sk. lietas materiālu 11. sēj. 46. lp.).

Rugāju novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas

2020. gada 31. janvāra sēdē. Viņa norādīja, ka nav

pamatots un izanalizēts tas, kā Ministrijas izstrādātās reformas

rezultātā uzlabosies iedzīvotāju situācija, turklāt uzsvēra, ka

nav notikušas arī konsultācijas ar Rugāju novada domi un

pašvaldības iedzīvotājiem (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Likumprojekta

izskatīšanas laikā 2020. gada 3. martā Rugāju novada

dome nosūtīja vēstuli visām Saeimas frakcijām un Komisijai,

izsakot viedokli, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo

nav pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis, proti, Rugāju

novads varot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība

(sk. lietas materiālu 11. sēj.

71.-72. lp.).

Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

12.2. Rugāju novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes

un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Rugāju novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu, bet

iekļaut to jaunajā Balvu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada

20. jūnijā Balvos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar

Rugāju novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada

27. maijā (sk. lietas materiālu 12. sēj.

31.-32. lp.).

Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Rugāju novada domes

viedoklis par reformu, jo tas pausts 2019. gada

16. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots tās

2019. gada 18. aprīļa atzinumam (sk. lietas

materiālu 12. sēj. 43.-51. lp.). Pirms

Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Rugāju

novada domes 2019. gada 11. decembra lēmumu, kurā

pausts negatīvs viedoklis par reformas piedāvājumu. Savukārt

pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma

Rugāju novada domes priekšsēdētājas 2020. gada 3. marta

vēstuli, kurā sniegti argumenti tam, ka Rugāju novads var būt

patstāvīgs (sk. lietas materiālu 12. sēj.

6.-11. lp.). Rugāju novada domes priekšsēdētāja tika

uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju

likumu, attiecībā uz Rugāju novadu tika saglabāts tāds pats

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau

sākotnēji piedāvāja Ministrija.

Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Rugāju novadu.

12.3. Ministrija norāda, ka, vērtējot Rugāju novada

domes priekšlikumus, secināts, ka Rugāju novads tā līdzšinējās

robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centru un arī novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju

nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tādēļ Ministrija neesot

piedāvājusi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu

(sk. lietas materiālu 12. sēj.

43.-51. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Rugāju novadu tika vērtēti

un apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdē.

Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis citstarp sniedza informāciju par

jaunā Balvu novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu un administratīvo

centru. Balvi esot līdzšinējiem Baltinavas, Rugāju un Viļakas

novadiem tuvākais attīstības centrs, un Balvu novadā minēto

novadu iedzīvotāji atrodot arī darba vietas. Turklāt jaunajā

novadā iekļaujamās pašvaldības jau šobrīd cieši sadarbojoties

vairākās jomās. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece,

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja un Rugāju novada domes

priekšsēdētāja izteica bažas par to, vai apvienotajā novadā būs

iespējams nodrošināt iedzīvotājiem tādus pašus pakalpojumus kā

līdz šim. Tāpat tika norādīts uz slikto ceļu stāvokli un

darbaspēka aizplūšanu no Latgales, apšaubot to, ka apvienošana

lielākā novadā palīdzēs šīs problēmas atrisināt. Ministrijas

pārstāvis, atbildot uz šiem argumentiem, norādīja, ka Latgalei ir

īpaša finansējuma programma, tāpēc pašvaldībām ir iespēja risināt

minētās problēmas un attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat Ministrijas

pārstāvis informēja, ka būs paredzēti līdzekļi ceļu remontam,

turklāt attīstības centros kopumā būs lielākas iespējas plānot un

piedāvāt pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc nav pamatoti apsvērt

mazu novadu saglabāšanas iespējas. Diskusijā piedalījās arī

Komisijas locekļi un Pašvaldību savienības pārstāvis. Pēc

viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja priekšlikumu

saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu

lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:

www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Rugāju novadu, tika apspriesti 2020. gada

12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates,

kurās atsevišķi deputāti citstarp izteicās, ka Rugāju novads

jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, jo Balvu novada attīstības

potenciāls ir pārāk zems. Otrajā lasījumā Saeimā, lemjot ar

balsojumu, tomēr tika atbalstīta Rugāju novada pievienošana Balvu

novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo

informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Rugāju novada priekšlikumi un

iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunkta izstrādes

un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Rugāju novada pašvaldību

notika atbilstoši tiesību normām.