13. pants

Iecavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkoto konsultāciju

laikā atbildes uz Iecavas novada pašvaldības deputātu jautājumiem

neesot sniegtas pēc būtības.

13.1. Iecavas novada dome 2019. gada

28. maijā pieņēma lēmumu no 2019. gada 3. jūnija

līdz 1. jūlijam rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai novada

iedzīvotāji atbalsta Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības

saglabāšanu. 2019. gada sākumā Iecavas novadā bija

8993 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Aptaujā piedalījās 1293 iedzīvotāji, no tiem

97,4 procenti atbalstīja Iecavas novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu

5. sēj. 90.-93. lp.). Par iedzīvotāju aptaujas

rezultātiem tika informēta arī Ministrija, Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisija un citas komisijas, frakcijas

un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Pašvaldību

savienība (sk. lietas materiālu 5. sēj.

94.-95. lp.).

Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika Ministrijas

rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu domju

deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu

iekļaut Iecavas novadu Bauskas novadā (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 30.-37. lp. un 50.-61. lp.).

2019. gada 13. jūnijā Iecavā notika iedzīvotāju

sapulce, kurā piedalījās arī Ministrijas pārstāvis

(sk. lietas materiālu 5. sēj. 87. lp.).

Iecavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

Ministrijai bija izteikusi divus priekšlikumus: saglabāt Iecavas

novadu kā patstāvīgu pašvaldību ar Iecavas pilsētu kā

administratīvo centru vai apvienot Iecavas novadu ar Baldones

novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines

novada daļu. Šādas apvienošanas rezultātā varot tikt izveidota

ģeogrāfiski vienota teritorija, kuras iedzīvotāju skaits

sasniegtu 15 000.

Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumā

norādīts, ka šā novada pievienošana Bauskas novadam ir nepamatota

un neatbilst Iecavas novada iedzīvotāju interesēm un labas

pārvaldības principam. Lēmums nosūtīts Saeimai, Ministru

kabinetam, Komisijai un citām valsts institūcijām un

amatpersonām. Par šo viedokli dome informējusi vairākas valsts

institūcijas un amatpersonas arī 2019. gada

5. decembra, 2020. gada 3. un 23. marta

vēstulēs (sk. lietas materiālu 5. sēj.

99.-102. lp., 114.-116. lp. un

136.-138. lp.).

Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

2020. gada 28. janvāra sēdē, kurā tika diskutēts par

priekšlikumu apvienot Iecavas novadu un Baldones novadu.

Priekšsēdētājs informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja un

vairākums iedzīvotāju vēlas Iecavas novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšanu, taču piekrīt arī tā apvienošanai ar

Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu. Iecavas

novada domes priekšsēdētājs piedalījās arī Komisijas

2020. gada 14. februāra sēdē, kurā tika diskutēti

priekšlikumi par jauno Bauskas novadu. Viņš atkārtoti norādīja,

ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un uzsvēra, ka

Iecavas novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu un Vecumnieku

novada Vecumnieku pagastu (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra un

14. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu

1. sēj. un protokolus Nr. 8 un Nr. 13, pieejami:

www.saeima.lv).

Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

13.2. Iecavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu vēlmi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu

pašvaldību, kā arī par vairākiem priekšlikumiem apvienoties jaunā

novadā, piemēram, ar Baldones novadu, Vecumnieku novada

Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu.

Ministrija konsultējās ar Iecavas novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu novadu, bet

iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām,

citstarp arī ar Iecavas novada pašvaldību, tika nosūtīts

2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu

6. sēj. 30.-31. lp.).

Ministrijai bija zināms Iecavas novada domes viedoklis par

piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas

bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada

18. aprīļa atzinumam. Ministrijas pārstāvis piedalījās arī

2019. gada 13. jūnija iedzīvotāju sapulcē, kurā savu

viedokli pauda gan pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji.

Ministrija bija saņēmusi gan Iecavas novada domes 2019. gada

31. jūlija vēstuli, gan arī 2019. gada 31. jūlija

lēmumu, ar kuru apstiprināti iedzīvotāju aptaujas rezultāti

(sk. lietas materiālu 6. sēj.

42.-49. lp.).

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

saņēma Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra

lēmumu un domes priekšsēdētāja 2019. gada 5. decembra

vēstuli. Šajos dokumentos atspoguļoti novada iedzīvotāju aptaujas

rezultāti un pašvaldības viedoklis par reformas piedāvājumu

(sk. lietas materiālu 6. sēj. 3.-10. lp.).

Iecavas novada domes priekšsēdētājs uzklausīts vairākās Komisijas

sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz

Iecavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja

Ministrija.

Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Iecavas novadu.

13.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Iecavas novada

domes priekšlikumus un atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs.

Taču Iecavas novada līdzšinējās robežās neesot attīstības centra

un tam neesot tiešas robežas ar Rīgas pilsētu. Novadam robežas ar

Rīgas pilsētu nebūtu arī tad, ja atbilstoši Iecavas novada domes

priekšlikumam tas tiktu apvienots ar Baldones novadu, Vecumnieku

novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Tāpēc

Ministrija neesot piedāvājusi iespēju saglabāt Iecavas novadu kā

patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 6. sēj.

42.-49. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi par līdzšinējo Iecavas novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 28. janvāra un

14. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

28. janvāra sēdē tika vērtēti priekšlikumi saglabāt Iecavas

novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī veidot jaunu novadu, kurā

tiktu apvienots Iecavas novads un Baldones novads. Ministrijas

pārstāvis norādīja, ka Iecavas novadam tuvākais attīstības centrs

ir Bauska, ar kuru Iecavai ir arī vēsturiski ilgstoša sadarbība.

Turklāt tādā gadījumā, ja pieņemtu Iecavas novada domes

priekšlikumu par novadu apvienošanu, tiktu izveidots novads bez

attīstības centra. Komisijas sēdē netika atbalstīts priekšlikums

par tāda novada veidošanu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Iecavas

un Baldones novadi (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv).

Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē tika skatīti

jautājumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Ministrijas pārstāvis

sniedza pamatojumu jaunā Bauskas novada izveidei un informēja, ka

šajā novadā apvienojamās pašvaldības jau tagad sadarbojas

izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, civilās aizsardzības jomā,

kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata,

jaunā novada pašvaldība spēs izpildīt visas tai nodotās

funkcijas. Iecavas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka

neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un ka novads vēlas

apvienoties ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku

pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Apspriežot šo iespēju,

Ministrijas pārstāvis atzina: lai arī Iecavai ir lielas

attīstības iespējas, šāda novada sastāvā nebūtu attīstības

centra, bet novada attīstībai - pietiekamas ekonomiskās

aktivitātes. Komisija atbalstīja Ministrijas piedāvāto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, proti,

līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu jaunajā Bauskas novadā

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu

lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams:

www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Iecavas novadu, tika apspriesti 2020. gada

12. martā. Debatēs par šiem priekšlikumiem izskanēja

viedokļi gan par to, kāpēc jaunais Bauskas novads būtu veidojams,

gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu

veidojams patstāvīgs Iecavas novads. Trešajā lasījumā

priekšlikumus, kas attiecās uz Iecavas novadu, Saeima izskatīja

2020. gada 2. jūnijā. Otrajā un trešajā lasījumā

Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Iecavas novada

pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas 2020. gada

devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma

2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada

astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada

26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā

stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Iecavas novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkta izstrādes

un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Iecavas novada

pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.