15. pants

Pēc Auces novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Ministrijas

organizēto konsultāciju laikā uz deputātu jautājumiem neesot

sniegtas atbildes pēc būtības.

15.1. Dobelē 2019. gada 19. jūlijā notika

Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

kuras bija plānots apvienot Dobeles novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Auces, Dobeles, Tērvetes novadu domju deputāti,

Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas

personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Auces novadu

Dobeles novadā (sk. lietas materiālu 23. sēj.

28.-46. lp.).

No 2019. gada 17. jūnija līdz 12. jūlijam Auces

novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai

iedzīvotāji vēlas saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Aptaujā piedalījās 712 iedzīvotāji, no kuriem

97,98 procenti atbalstīja Auces novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu

22. sēj. 84.-87. lp.). 2019. gada sākumā

Auces novadā bija 6980 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju

reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:

www.pmlp.gov.lv).

Auces novada dome 2019. gada 11. septembrī pieņēma

lēmumu par to, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi

teritoriālo iedalījumu. Lēmumā norādīts, ka reforma ir atrauta no

reģionālās attīstības un citu nozaru reformu plāniem un nav

ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija mazākā skaitā

attīstības centru uzlabos kopējo ekonomisko un sociālo situāciju

valstī (sk. lietas materiālu 22. sēj.

84.-87. lp.).

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Auces novada

dome nosūtīja Komisijai savus 2019. gada 11. septembra

un 2019. gada 11. decembra lēmumus. 2019. gada

11. decembra lēmumā Komisija aicināta izvērtēt iespēju

saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību un apsvērt

priekšlikumu pievienot Auces novada administratīvajai teritorijai

līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus,

kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā

(sk. lietas materiālu 22. sēj.

88.-94. lp.).

Auces novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas

2020. gada 18. februāra sēdē, kurā tika vērtēti

priekšlikumi par jaunā Dobeles novada izveidi. Priekšsēdētāja

norādīja uz daudzām problēmām Auces novadā un apšaubīja to, ka ar

apvienošanos lielākā novadā tās tiks atrisinātas un ka novadā

šobrīd pieejamie pabalsti un pakalpojumi arī pēc apvienošanās būs

iedzīvotājiem pieejami (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

15.2. Auces novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes

un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Auces novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

bet iekļaut to jaunajā Dobeles novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 19. jūlijā Dobelē rīkotajām konsultācijām,

citstarp arī ar Auces novada pašvaldību, tika nosūtīts

2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu

23. sēj. 7.-8. lp.). Auces novada domes viedoklis,

proti, tas, ka dome neatbalsta reformas piedāvājumu un vēlas

novada saglabāšanu tā līdzšinējā teritorijā, Ministrijai bija

darīts zināms ar Auces novada domes 2019. gada 30. un

31. jūlija vēstulēm, kā arī domes 2019. gada

11. septembra lēmumu. Ministrijai bija zināmi arī Auces

novada domes organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultāti

(sk. lietas materiālu 23. sēj.

16.-25. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Auces novada domes 2019. gada 12. decembra

vēstuli, kurai pievienoti Auces novada domes 2019. gada

11. septembra un 11. decembra lēmumi. Šajos dokumentos

izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un

Auces novada pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas

materiālu 23. sēj. 1.-6. lp.). Auces novada

priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot

Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Auces novadu tika

saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Auces novadu.

15.3. Ministrija norāda, ka tā vairākās Auces novada

domei nosūtītajās vēstulēs sniegusi izvērtējumu par domes

priekšlikumiem. Ministrija nepiedāvāja saglabāt Auces novadu kā

patstāvīgu pašvaldību, jo novada līdzšinējās robežās nav

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī

iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas

ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

investīcijas. Turklāt novadā neesot iespējams izveidot

perspektīvu vidusskolu (sk. lietas materiālu

23. sēj. 16.-25. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi par līdzšinējo Auces novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Tajā

Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunveidojamā

novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo

centru, kā arī par sadarbību, kas jau izveidojusies starp jaunajā

Dobeles novadā iekļaujamiem novadiem, tostarp izglītības,

kultūras, sporta un civilās aizsardzības jomā. Auces novada domes

priekšsēdētāja informēja, ka Auces novads esot izteikta

pierobežas pašvaldība un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ investoriem

par šo novadu neesot intereses. Proti, Auces novads esot tālu no

Rīgas, neatrodoties blakus lielajām automaģistrālēm un

dzelzceļam. Valsts un vietējā mēroga ceļu stāvoklis esot slikts.

Vērojama darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana no novada, bet novadā

esot ievērojams skaits trūcīgu pensionāru. Priekšlikumi saglabāt

Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā neguva atbalstu un

tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes

audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Auces novadu, tika atsaukti. Trešajā lasījumā

priekšlikumi, kas attiecās uz Auces novadu, tika izskatīti

2020. gada 3. jūnijā. Priekšlikumus, kas attiecās uz

Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Saeima

neatbalstīja (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Auces novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18.,

16.19. un 16.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

procesā konsultēšanās ar Auces novada pašvaldību notika

atbilstoši tiesību normām.